Do schools kill creativity? | Sir Ken Robinson | TED

Translator: Juris Jerums Reviewer: Laura Sudraba

Labrīt! Kā jums klājas?

Good morning. How are you?

(Audience) Good.

(Smiekli)

Lieliska konference, vai ne?

It's been great, hasn't it?

I've been blown away by the whole thing.

Esmu aiznests pavisam citā pasaulē.

In fact, I'm leaving.

Faktiski, es tiešām dodos prom.

(Laughter)

(Smiekli)

There have been three themes running through the conference,

Ir bijušas trīs tēmas, kas caurvij konferenci

which are relevant to what I want to talk about.

un kas ir saistītas ar to, par ko vēlos runāt.

One is the extraordinary evidence of human creativity

Pirmā ir neparastie cilvēka radošo spēju apliecinājumi

in all of the presentations that we've had

visās prezentācijās, kas mums bijušas,

and in all of the people here;

un visos cilvēkos, kas ir šeit.

just the variety of it and the range of it.

Vien iedomājieties šo dažādību un plašumu.

The second is that it's put us in a place

Otrā — mēs esam nonākuši vietā,

where we have no idea what's going to happen

kur mums nav ne jausmas, kas notiks,

in terms of the future.

nākotnes ziņā.

No idea how this may play out.

Ne jausmas, kā tas varētu norisināties.

I have an interest in education.

Mani interesē izglītība.

Actually, what I find is, everybody has an interest in education.

Patiesībā, esmu novērojis, ka visus interesē izglītība.

Don't you?

Jūs ne?

I find this very interesting.

Man tas šķiet ļoti interesanti.

Ja esat saviesīgās vakariņās, un sakāt,

If you're at a dinner party, and you say you work in education --

ka strādājat izglītības jomā...

Godīgi sakot, jūs bieži neesat saviesīgās vakariņās,

actually, you're not often at dinner parties, frankly.

(Laughter)

(Smiekli)

If you work in education, you're not asked.

ja strādājat izglītība, jūs uz tām neielūdz.

(Laughter)

(Smiekli)

And you're never asked back, curiously. That's strange to me.

Savādā kārtā jūs uz tām neaicina atkārtoti. Tas man šķiet dīvaini.

But if you are, and you say to somebody,

Bet, ja tomēr tur esat, un kādam atbildat

you know, they say, "What do you do?"

uz jautājumu: „Ar ko nodarbojaties?”,

and you say you work in education,

un sakāt, ka strādājat izglītībā,

you can see the blood run from their face.

var redzēt, ka viņiem pārskrien šermuļi.

They're like, "Oh my God. Why me?"

Viņi it kā nodomā „Ak Dievs”, vai ne, „Kāpēc es?”

(Laughter)

(Smiekli)

"My one night out all week."

„Manā vienīgajā vakarā ārpus mājas.”

(Laughter)

(Smiekli)

But if you ask about their education, they pin you to the wall,

Bet, ja pavaicājat par viņu izglītību, viņu jūs pienaglo pie sienas.

because it's one of those things that goes deep with people, am I right?

Jo tā ir viena no tām lietām, kas cilvēkus skar ļoti dziļi, vai ne?

Like religion and money and other things.

Gluži kā reliģija, nauda un citas lietas.

So I have a big interest in education, and I think we all do.

Mani ļoti interesē izglītība, un, manuprāt, tā interesē mūs visus.

Mums par to ir milzīga un pamatota interese,

We have a huge vested interest in it,

partly because it's education that's meant to take us into this future

daļēji tādēļ, ka tieši izglītībai būtu mūs jānoved pie nākotnes,

that we can't grasp.

ko pat nespējam aptvert.

If you think of it,

Ja tā padomā, bērni, kas šogad sāks iet skolā,

children starting school this year will be retiring in 2065.

dosies pensijā 2065.gadā.

Nobody has a clue,

Nevienam nav ne jausmas,

despite all the expertise that's been on parade for the past four days,

par spīti visai tai kompetencei, kas parādīta pēdējo četru dienu laikā,

what the world will look like in five years' time.

kā izskatīsies pasaule pēc pieciem gadiem.

And yet, we're meant to be educating them for it.

Tomēr mums bērni it kā būtu šai nākotnei jāizglīto.

So the unpredictability, I think, is extraordinary.

Manuprāt, neparedzamība ir neparasti liela.

And the third part of this is that we've all agreed, nonetheless,

Trešais ir,

ka mēs šā vai tā esam vienisprātis par to,

on the really extraordinary capacities that children have --

ka bērniem piemīt patiesi neparastas spējas —

their capacities for innovation.

jaunrades spēja.

I mean, Sirena last night was a marvel, wasn't she?

Piemēram, Sirena pagājušajā vakarā bija burvīga, ne tā?

Just seeing what she could do.

Redzot vien, ko viņa spēj paveikt.

And she's exceptional, but I think she's not, so to speak,

Viņa ir ārkārtēja, taču, no otras puses, manuprāt,

viņa nav izņēmums, ja skatāmies bērnus kopumā.

exceptional in the whole of childhood.

Viņa ir cilvēks ar ārkārtīgi lielu mērķtiecību,

What you have there is a person of extraordinary dedication

who found a talent.

kas atradis talantu.

And my contention is, all kids have tremendous talents,

Es apgalvošu, ka visiem bērniem ir neaprakstāmi talanti.

and we squander them, pretty ruthlessly.

Un mēs tos gaužām bezatbildīgi izšķiežam.

Tad nu es vēlos runāt par izglītību

So I want to talk about education,

and I want to talk about creativity.

un es vēlos runāt par radošumu.

My contention is that creativity now is as important in education as literacy,

Es apgalvotu, ka radošums izglītībā šobrīd ir tikpat svarīgs kā rakstpratība,

un mums pret to būtu jāattiecas līdzvērtīgi.

and we should treat it with the same status.

(Applause)

(Aplausi) Paldies.

Thank you.

(Aplausi)

(Applause)

That was it, by the way. Thank you very much.

Tas, starp citu, bija viss.

Liels paldies.

(Laughter)

(Smiekli)

So, 15 minutes left.

Tātad, vēl palikušas 15 minūtes.

(Laughter)

(Smiekli)

"Well, I was born ... "

Nū, es esmu dzimis... nē!

(Laughter)

(Smiekli)

Es nesen dzirdēju lielisku stāstu, kuru man patīk pārstāstīt.

I heard a great story recently -- I love telling it --

of a little girl who was in a drawing lesson.

Tas bija par meitenīti zīmēšanas stundā.

She was six, and she was at the back, drawing,

Viņai bija seši gadi, un viņa klases aizmugurē zīmēja,

and the teacher said this girl hardly ever paid attention,

un skolotāja teica, ka viņa tikpat kā nekam neveltīja uzmanību,

and in this drawing lesson, she did.

izņemot šo zīmēšanas stundu.

The teacher was fascinated.

Skolotāju tas ieintriģēja.

She went over to her, and she said, "What are you drawing?"

Viņa piegāja pie viņas un vaicāja: „Ko tu zīmē?”

And the girl said, "I'm drawing a picture of God."

„Es zīmēju Dievu.” atbildēja meitene.

And the teacher said, "But nobody knows what God looks like."

„Bet neviens nezina, kā Dievs izskatās,” teica skolotāja.

And the girl said, "They will in a minute."

„Tūlīt viņi uzzinās.” atbildēja meitene.

(Laughter)

(Smiekli)

When my son was four in England --

Kad manam dēlam Anglijā bija četri gadi,

actually, he was four everywhere, to be honest.

Patiesībā, viņam visur bija četri gadi.

(Laughter)

(Smiekli)

If we're being strict about it, wherever he went, he was four that year.

Ja ņemam tā ļoti nopietni, lai kur viņš būtu viņam togad bija četri gadi.

He was in the Nativity play. Do you remember the story?

Viņš spēlēja ludziņā „Ziemassvētku stāsts”. Atceraties stāstu?

(Laughter)

(Smiekli)

No, it was big, it was a big story.

Tas ir svarīgs. Tas ir svarīgs stāsts.

Mel Gibson did the sequel, you may have seen it.

Mels Gibsons uztaisīja turpinājumu. Varbūt esat redzējuši.

(Laughter)

(Smiekli)

"Nativity II."

„Ziemassvētku stāsts II.”

But James got the part of Joseph, which we were thrilled about.

Džeimss dabūja Jāzepa lomu, par ko bijām sajūsmināti.

We considered this to be one of the lead parts.

Mēs uzskatījām to par vienu no galvenajām lomām.

We had the place crammed full of agents in T-shirts:

Un pieblīvējām izrādes vietu pilnu ar aģentiem T-kreklos ar uzrakstiem:

„Džeimss Robinsons IR Jāzeps!” (Smiekli)

"James Robinson IS Joseph!"

(Laughter)

He didn't have to speak, but you know the bit where the three kings come in?

Viņam nebija jārunā,

bet zināt to vietu, kur ienāk trīs karaļi?

They come in bearing gifts, gold, frankincense and myrrh.

Viņi nāk ar dāvanām — zeltu, sveķiem un vīraku.

This really happened.

Tā patiešām notika.

Mēs tur sēdējām, un viņi, šķiet, sajauca secību,

We were sitting there, and I think they just went out of sequence,

because we talked to the little boy afterward and said,

jo mēs pēcāk runājām ar mazo puiku un vaicājām:

"You OK with that?" They said, "Yeah, why? Was that wrong?"

„Vai viss bija kārtībā?” Un viņš atvaicāja: „Jā, vai tad kaut kas bija nepareizi?”

They just switched.

Viņi samainījās.

The three boys came in, four-year-olds with tea towels on their heads.

Ienāca trīs puikas,

četrgadnieki ar dvieļiem ap galvu,

They put these boxes down, and the first boy said, "I bring you gold."

un nolika zemē kastes.

Pirmais teica: „Es jums nesu zeltu.”

And the second boy said, "I bring you myrrh."

Otrais puika teica: "Es jums nesu vīraku."

And the third boy said, "Frank sent this."

Un trešais puika teica: „Šo jums sūta Frenks.”

(Laughter)

(Smiekli)

What these things have in common is that kids will take a chance.

Tam kopīgais ir tas, ka bērni pamēģinās.

If they don't know, they'll have a go.

Pat ja viņi nezina, viņi pamēģinās.

Vai man taisnība? Viņi nebaidās kļūdīties.

Am I right? They're not frightened of being wrong.

I don't mean to say that being wrong is the same thing as being creative.

Es, protams, negribu teikt, ka kļūdīties ir tas pats, kas būt radošam.

What we do know is, if you're not prepared to be wrong,

Mēs gan zinām, ja neesat gatavi kļūdīties,

you'll never come up with anything original --

tad nekad nespēsiet radīt jebko oriģinālu,

if you're not prepared to be wrong.

ja neesat gatavi kļūdīties.

And by the time they get to be adults, most kids have lost that capacity.

Ap to laiku, kad viņi pieaug, lielākā daļa bērnu šo spēju ir zaudējuši.

They have become frightened of being wrong.

Viņi ir sākuši baidīties kļūdīties.

And we run our companies like this.

Mēs šādi vadām uzņēmumus.

We stigmatize mistakes.

Mēs uzspiežam kauna zīmi kļūdām.

And we're now running national education systems

Nu mēs vadām valstu izglītības sistēmas,

where mistakes are the worst thing you can make.

kur kļūdas ir visbriesmīgākais, ko var pieļaut.

And the result is that we are educating people

Tā rezultātā mēs izglītojam cilvēkus

out of their creative capacities.

prom no viņu radošajām spējām.

Picasso once said this, he said that all children are born artists.

Pikaso reiz teica, ka visi bērni ir dzimuši mākslinieki.

The problem is to remain an artist as we grow up.

Problēma, mums uzaugot, ir palikt māksliniekam.

I believe this passionately, that we don't grow into creativity,

Es tam aizrautīgi ticu, ka mēs neizaugam līdz radošumam,

we grow out of it.

bet gan izaugam no tā laukā.

Or rather, we get educated out of it.

Vai drīzāk, mēs tiekam no tā izglītoti laukā.

So why is this?

Kādēļ tas tā ir?

Es pirms aptuveni pieciem gadiem dzīvoju Stratfordā uz Eivonas.

I lived in Stratford-on-Avon until about five years ago.

In fact, we moved from Stratford to Los Angeles.

Patiesībā, mēs pārcēlāmies no Stratfordas uz Losandželosu.

So you can imagine what a seamless transition this was.

Tā ka varat iedomāties, cik tās bija nemanāmas pārmaiņas.

(Laughter)

(Smiekli)

Actually, we lived in a place called Snitterfield,

Patiesībā, mēs dzīvojām tādā vietā kā Sniterfīlda,

just outside Stratford,

turpat pie Stratfordas,

which is where Shakespeare's father was born.

kur ir dzimis Šekspīra tēvs.

Are you struck by a new thought? I was.

Vai jūs pārsteidz jaunā doma? Mani jā.

You don't think of Shakespeare having a father, do you?

Jūs nebijāt iedomājušies, ka Šekspīram ir tēvs, vai ne?

Do you?

Vai ne? Tāpēc, ka nebijāt iedomājušies, ka Šekspīrs ir bijis bērns, vai ne?

Because you don't think of Shakespeare being a child, do you?

Shakespeare being seven?

Septiņgadīgs Šekspīrs?

I never thought of it.

Es nekad to nebiju iedomājies.

I mean, he was seven at some point.

Proti, reiz viņam bija septiņi gadi.

He was in somebody's English class, wasn't he?

Viņš bija kāda angļu valodas stundās, vai ne?

(Laughter)

(Smiekli)

How annoying would that be?

Cik gan tas būtu kaitinoši?

(Laughter)

(Smiekli)

"Must try harder."

„Jābūt cītīgākam.”

(Smiekli)

(Laughter)

Kā tēvs viņu sūta gulēt, sakot Šekspīram: „Tagad ej gulēt!

Being sent to bed by his dad, to Shakespeare, "Go to bed, now!"

To William Shakespeare.

Un noliec zīmuli.”

"And put the pencil down!"

(Smiekli)

(Laughter)

„Un beidz tā runāt.”

"And stop speaking like that."

(Laughter)

(Smiekli)

"It's confusing everybody."

„Tas visus mulsina.”

(Laughter)

(Smiekli)

Anyway, we moved from Stratford to Los Angeles,

Lai vai kā, mēs no Stratfordas pārcēlāmies uz Losandželosu.

and I just want to say a word about the transition.

Es vēlos teikt pāris vārdus par pārcelšanos.

Actually, my son didn't want to come.

Mans dēls negribēja braukt.

I've got two kids; he's 21 now, my daughter's 16.

Man ir divi bērni. Viņam tagad ir 21, meitai — 16.

He didn't want to come to Los Angeles.

Viņš negribēja braukt uz Losandželosu.

He loved it, but he had a girlfriend in England.

Viņam tā patika, bet viņam Anglijā bija draudzene.

This was the love of his life, Sarah.

Tā bija viņa mūža mīlestība, Sāra.

He'd known her for a month.

Viņi bija pazīstami mēnesi.

(Laughter)

(Smiekli)

Mind you, they'd had their fourth anniversary,

Ņemiet vērā, viņi bija nosvinējuši ceturto gadadienu,

jo mēnesis 16 gadu vecumā ir ilgs laiks.

because it's a long time when you're 16.

He was really upset on the plane.

Viņš lidmašīnā bija ļoti apbēdināts

He said, "I'll never find another girl like Sarah."

un teica: „Es nekad vairs nesatikšu tādu meiteni kā Sāra.”

And we were rather pleased about that, frankly --

Godīgi sakot, mēs par to bijām gaužām priecīgi.

(Laughter)

(Smiekli)

because she was the main reason we were leaving the country.

Viņa bija galvenais iemesls, kāpēc mēs pametām valsti.

(Laughter)

(Smiekli)

But something strikes you when you move to America

Pārceļoties uz ASV vai ceļojot pa pasauli,

and travel around the world:

jūs kaut kas pārsteidz:

every education system on earth has the same hierarchy of subjects.

ikvienai pasaules izglītības sistēmai ir tā pati priekšmetu hierarhija.

Every one. Doesn't matter where you go.

Ikvienai. Nav nozīmes, kurp dodaties.

You'd think it would be otherwise, but it isn't.

Varētu domāt, ka citur ir citādāk, bet tā nav.

At the top are mathematics and languages, then the humanities.

Pašā augšā ir matemātika un valodas,

tad nāk humanitārie priekšmeti, un pašā apakšā ir mākslas.

At the bottom are the arts. Everywhere on earth.

It visur pasaulē.

And in pretty much every system, too, there's a hierarchy within the arts.

Lielā mērā arī katrā sistēmā, mākslās ir sava hierarhija.

Art and music are normally given a higher status in schools

Māksla un mūzika parasti skolās ir augstākā statusā,

than drama and dance.

kā teātris un dejošana.

There isn't an education system on the planet

Pasaulē nav tādas izglītības sistēmas,

that teaches dance every day to children

kur bērniem katru dienu mācītu dejošanu,

the way we teach them mathematics.

līdzvērtīgi kā mācam matemātiku. Kādēļ?

Why?

Why not?

Kādēļ ne? Manuprāt, tas ir diezgan svarīgi.

I think this is rather important.

I think math is very important, but so is dance.

Manuprāt, matemātika ir ļoti svarīga, bet tāda ir arī dejošana.

Children dance all the time if they're allowed to, we all do.

Bērni visu laiku dejo, ja viņiem to ļauj. Mēs visi tā darām.

We all have bodies, don't we? Did I miss a meeting?

Mums taču ir ķermeņi, ne tā? Vai arī es ko palaidu garām?

(Laughter)

(Smiekli)

Truthfully, what happens is, as children grow up,

Patiesībā, bērniem pieaugot,

we start to educate them progressively from the waist up.

mēs sākam viņus izglītot pakāpeniski, no vidukļa uz augšu.

And then we focus on their heads.

Tad mēs pievēršamies viņu galvām.

And slightly to one side.

Un mazliet uz vienu pusi.

Ja paskatītos uz izglītības sistēmu citplanētieša acīm,

If you were to visit education as an alien

and say "What's it for, public education?"

un vaicātu: „Kam domāta publiskā izglītība?”

I think you'd have to conclude, if you look at the output,

Tad, manuprāt, būtu jāsecina, spriežot pēc rezultātiem,

who really succeeds by this,

kurš no tā ir ieguvējs,

who does everything they should,

kurš izdara visu, kas jāizdara,

who gets all the brownie points, who are the winners --

kurš saņem visus smaidiņus, kuri ir uzvarētāji.

I think you'd have to conclude the whole purpose of public education

Manuprāt, nāktos secināt, ka visas izglītības sistēmas mērķis

throughout the world

visā pasaulē

is to produce university professors.

ir ražot universitātes profesorus.

Isn't it?

Vai ne?

They're the people who come out the top.

Viņi ir cilvēki, kuri uzvar.

And I used to be one, so there.

Reiz es biju viens no viņiem, lūk tā.

(Laughter)

(Smiekli)

Man patīk universitātes profesori, bet ziniet,

And I like university professors,

but, you know, we shouldn't hold them up

mums nevajadzētu viņus nostādīt

as the high-water mark of all human achievement.

kā cilvēces sasniegumu virsotni.

They're just a form of life.

Viņi ir tikai dzīvības forma,

Another form of life.

viena no dzīvības formām.

But they're rather curious.

Bet viņi ir gaužām īpatnēji, un es to saku aiz mīlestības pret viņiem.

And I say this out of affection for them:

there's something curious about professors.

Pēc manas pieredzes, profesoros ir kas īpatnējs —

In my experience -- not all of them, but typically -- they live in their heads.

ne visos, bet lielākajā daļā — viņi dzīvo savās galvās.

They live up there and slightly to one side.

Viņi dzīvo tur augšā, un nedaudz uz vienu pusi.

They're disembodied, you know, in a kind of literal way.

Viņi ir bezķermeniski, ziniet, savā ziņā burtiskā nozīmē.

They look upon their body as a form of transport for their heads.

Viņi raugās uz ķermeni kā transportlīdzekli savām galvām.

(Laughter)

(Smiekli)

Don't they?

Ne tā?

It's a way of getting their head to meetings.

Tas ir veids, kā nogādāt viņu galvas uz sanāksmēm.

(Laughter)

(Smiekli)

If you want real evidence of out-of-body experiences, by the way,

Ja vēlaties īstus pierādījumus ārpusķermeņa pieredzes esamībai,

get yourself along to a residential conference of senior academics

aizstaigājiet uz lielu konferenci, kurā piedalās vecākie akadēmiķi,

and pop into the discotheque on the final night.

un iegriezieties pēdējā vakara diskotēkā.

(Laughter)

(Smiekli)

And there, you will see it.

Tur jūs to redzēsiet.

Grown men and women writhing uncontrollably, off the beat.

Pieauguši vīrieši un sievietes, kas nevaldāmi lokās, bez ritma izjūtas.

(Laughter)

(Smiekli)

Waiting until it ends, so they can go home and write a paper about it.

Gaidot, kad tas beigsies, lai varētu iet uzrakstīt par to rakstu.

(Laughter)

(Smiekli)

Our education system is predicated on the idea of academic ability.

Mūsdienās mūsu izglītības sistēma balstās uz ideju par akadēmiskajām spējām.

And there's a reason.

Tam ir iemesls.

Around the world, there were no public systems of education,

Līdz 19. gadsimtam pasaulē tā īsti nebija publiskās izglītības sistēmas.

really, before the 19th century.

They all came into being to meet the needs of industrialism.

Tās visas radīja, lai apmierinātu industriālisma vajadzības.

So the hierarchy is rooted on two ideas.

Tāpēc hierarhija sakņojas divās idejās.

Number one, that the most useful subjects for work are at the top.

Pirmā, ka visnoderīgākie priekšmeti darba dzīvei ir augšgalā.

So you were probably steered benignly away from things at school

Tāpēc jūs bērnībā skolā, visticamāk,

laipni virzīja prom no lietām, kas jums patika,

when you were a kid,

things you liked,

on the grounds you would never get a job doing that.

pamatojoties uz to, ka jūs, to darot, nekad nedabūsiet darbu. Vai tiesa?

Is that right?

Nespēlē mūziku, tu nebūsi mūziķis;

"Don't do music, you're not going to be a musician;

nenodarbojies ar mākslu, tu nebūsi mākslinieks.

don't do art, you won't be an artist."

Laipns padoms — šobrīd pilnīgi aplams.

Benign advice -- now, profoundly mistaken.

The whole world is engulfed in a revolution.

Visā pasaulē notiek revolūcija.

And the second is academic ability,

Un otrā ir akadēmiskās spējas,

which has really come to dominate our view of intelligence,

kas patiešām ir sākušas dominēt mūsu izpratnē par intelektu,

because the universities design the system in their image.

jo universitātes izglītības sistēmu radīja pēc savas līdzības.

If you think of it,

Ja tā padomā, visa pasaules publiskās izglītības sistēma

the whole system of public education around the world is a protracted process

ir ilgstošs process, lai iestātos universitātē.

of university entrance.

And the consequence is that many highly talented,

Un tā sekas ir tādas, ka daudzi ļoti talantīgi,

brilliant, creative people think they're not,

ģeniāli, radoši cilvēki domā, ka viņi tādi nav,

because the thing they were good at at school

jo to, kas viņiem padevās,

wasn't valued, or was actually stigmatized.

skolā novērtēja vai pat nopēla.

And I think we can't afford to go on that way.

Es uzskatu, ka nevaram atļauties tā turpināt.

In the next 30 years, according to UNESCO,

Saskaņā ar UNESCO datiem, nākamajos 30 gados,

more people worldwide will be graduating through education

visā pasaulē vairāk cilvēku absolvēs,

than since the beginning of history.

nekā kopš vēstures sākuma.

More people.

Vairāk cilvēku, un tā ir visu iepriekšminētu faktoru kombinācija:

And it's the combination of all the things we've talked about:

technology and its transformational effect on work,

tehnoloģija un tās ietekme uz darbu, un demogrāfija,

and demography and the huge explosion in population.

un milzīgais cilvēku skaita pieaugums.

Suddenly, degrees aren't worth anything.

Pēkšņi universitātes grāds vairs neko nenozīmē.

Isn't that true?

Vai nav tiesa?

When I was a student, if you had a degree, you had a job.

Kad es biju students, ja tev bija grāds, tev bija darbs.

If you didn't have a job, it's because you didn't want one.

Ja tev nebija darba, tu vienkārši to negribēji.

And I didn't want one, frankly.

Es, godīgi sakot, to negribēju. (Smiekli)

(Laughter)

Bet šodien jaunieši ar grādiem

But now kids with degrees are often heading home

bieži vien dodas mājās, lai turpinātu spēlēt datorspēles,

to carry on playing video games,

because you need an MA where the previous job required a BA,

jo nu jums vajag maģistra grādu, kur kādreiz vajadzēja bakalaura,

and now you need a PhD for the other.

un doktora grādu, kur maģistra.

It's a process of academic inflation.

Tas ir akadēmiskās inflācijas process.

And it indicates the whole structure of education is shifting beneath our feet.

Tas parāda, ka visa izglītības sistēmas struktūra

šūpojas mums zem kājām.

We need to radically rethink our view of intelligence.

Mums radikāli jāpārdomā mūsu skatījums uz intelektu.

We know three things about intelligence.

Mēs par intelektu zinām trīs lietas.

One, it's diverse.

Pirmkārt, tā ir dažāda.

We think about the world in all the ways that we experience it.

Mēs domājam par pasauli visus veidos, kādos to piedzīvojam.

We think visually, we think in sound, we think kinesthetically.

Mēs domājam tēlaini, mēs domājam skaņās, mēs domājam kinestētiski.

We think in abstract terms, we think in movement.

Mēs domājam abstrakti, mēs domājam kustībā.

Secondly, intelligence is dynamic.

Otrkārt, intelekts ir dinamisks.

If you look at the interactions of a human brain,

Ja paraugāmies uz mijiedarbībām cilvēka smadzenēs,

as we heard yesterday from a number of presentations,

kā mēs to vakardien dzirdējām vairākās prezentācijās,

intelligence is wonderfully interactive.

intelekts ir brīnišķīgi mijiedarbīgs.

The brain isn't divided into compartments.

Smadzenes nav sadalītas nodalījumos.

In fact, creativity --

Patiesībā, radošums, ko es definēju kā procesu,

which I define as the process of having original ideas that have value --

kurā rodas oriģinālas un vērtīgas idejas,

more often than not comes about

visbiežāk ir mijiedarbības rezultāts,

through the interaction of different disciplinary ways of seeing things.

kad satiekas dažādu nozaru skatījums uz lietām.

By the way, there's a shaft of nerves that joins the two halves of the brain,

Starp citu, smadzenēs ir nervu kūlis, kas savieno abas puslodes,

called the corpus callosum.

ko sauc par smadzeņu saikli.

It's thicker in women.

Sievietiem tas ir resnāks.

Following off from Helen yesterday,

Izejot no tā, ko vakar teica Helēna,

manuprāt, tādēļ sievietēm labāk padodas vairāki darbi vienlaikus.

this is probably why women are better at multitasking.

Because you are, aren't you?

Jo tā tas ir, vai ne?

Ir lērums pētījumu, bet es to zinu no personīgās dzīves.

There's a raft of research, but I know it from my personal life.

If my wife is cooking a meal at home, which is not often ...

Ja mana sieva mājās gatavo, kas, paldies Dievam, nav pārāk bieži.

thankfully.

(Laughter)

(Smiekli)

Nē, viņai šis tas padodas, bet, ja viņa gatavo,

No, she's good at some things.

But if she's cooking, she's dealing with people on the phone,

viņa vienlaikus runā pa tālruni,

she's talking to the kids, she's painting the ceiling --

viņa runā ar bērniem, viņa krāso griestus,

un taisa atvērto sirds operāciju.

(Laughter)

she's doing open-heart surgery over here.

If I'm cooking, the door is shut, the kids are out,

Ja gatavoju es, durvis ir ciet, bērni ir laukā,

the phone's on the hook,

tālrunis ir nolikts, un ja viņa ienāk virtuvē, es saīgstu.

if she comes in, I get annoyed.

I say, "Terry, please, I'm trying to fry an egg in here."

Es saku: „Terij, lūdzu, es te mēģinu uzcept olu.”

(Laughter)

(Smiekli)

"Give me a break."

„Liec mani mierā.”

(Laughter)

(Smiekli)

Actually, do you know that old philosophical thing,

Īstenībā, atceraties to veco filozofisko domu,

"If a tree falls in a forest, and nobody hears it, did it happen?"

ja mežā nokrīt koks, un neviens to nedzird, vai tas vispār notika?

Remember that old chestnut?

Atminaties to veco mīklu?

I saw a great T-shirt recently, which said,

Es nesen redzēju lielisku t-kreklu, uz kura rakstīts:

"If a man speaks his mind in a forest, and no woman hears him,

„Ja vīrietis mežā saka, ko domā, un neviena sieviete to nedzird,

is he still wrong?"

vai viņš tik un tā maldās?”

(Laughter)

(Smiekli)

Trešā lieta par intelektu ir,

And the third thing about intelligence is,

it's distinct.

ka tas ir atšķirīgs.

Es šobrīd strādāju pie jaunas grāmatas, ko sauc „Atklāsme”,

I'm doing a new book at the moment called "Epiphany,"

which is based on a series of interviews with people

kuras pamatā ir intervijas ar cilvēkiem par to,

kā viņi atklāja savu talantu.

about how they discovered their talent.

I'm fascinated by how people got to be there.

Mani aizrauj tas, kā cilvēki pie tā nonāk.

Mani uz to pamudināja saruna ar kādu burvīgu sievieti,

It's really prompted by a conversation I had with a wonderful woman

who maybe most people have never heard of, Gillian Lynne.

par ko lielākā daļa cilvēku varbūt nemaz nav dzirdējuši — Džilianu Linnu.

Esat par viņu dzirdējuši? Daži ir.

Have you heard of her? Some have.

She's a choreographer, and everybody knows her work.

Viņa ir horeogrāfe, un visi zina viņas darbus.

She did "Cats" and "Phantom of the Opera."

Viņa iestudēja „Kaķus” un „Operas spoku”.

She's wonderful.

Viņa ir burvīga.

I used to be on the board of The Royal Ballet, as you can see.

Es reiz Anglijā biju Karaliskā baleta valdē,

kā jau varat redzēt.

(Laughter)

Lai vai kā, mēs ar Džilianu kādudien pusdienojām, un es vaicāju:

Gillian and I had lunch one day. I said, "How did you get to be a dancer?"

„Kā tu kļuvi par dejotāju?”

Tas ir interesanti.

It was interesting.

Skolā viņa bija pilnīgi bezcerīga.

When she was at school, she was really hopeless.

Un skola, tie bija 30. gadi, aizrakstīja viņas vecākiem un teica,

And the school, in the '30s, wrote to her parents and said,

"We think Gillian has a learning disorder."

„Mūsuprāt, Džilianai ir mācīšanās traucējumi.”

She couldn't concentrate; she was fidgeting.

Viņa nespēja koncentrēties, viņa dīdījās.

I think now they'd say she had ADHD.

Nu laikam teiktu, ka viņai ir UDHS. Vai ne?

Wouldn't you?

But this was the 1930s, and ADHD hadn't been invented at this point.

Bet tas bija 1930. gados, un UDHS vēl nebija izgudrots.

It wasn't an available condition.

Tā nebija pieejama diagnoze.

(Laughter)

(Smiekli)

Cilvēki neapzinājās, ka viņiem tas var būt.

People weren't aware they could have that.

(Smiekli)

(Laughter)

Anyway, she went to see this specialist.

Lai vai kā, viņa devās pie speciālista.

So, this oak-paneled room, and she was there with her mother,

Viņa kopā ar māti bija tādā kā istabā ar ozolkoka paneļiem,

and she was led and sat on this chair at the end,

un viņu aizveda un nosēdināja krēslu rindas galā,

and she sat on her hands for 20 minutes,

un viņa sēdēja uz savām rokām 20 minūtes, kamēr šis cilvēks runāja ar viņas mammu

while this man talked to her mother

about all the problems Gillian was having at school,

par visām problēmām, kas Džilianai bija skolā.

because she was disturbing people, her homework was always late, and so on.

Jo viņa traucēja citiem cilvēkiem, kavēja mājas darbus, un tā tālāk,

Little kid of eight.

astoņgadīgais bērniņš.

In the end, the doctor went and sat next to Gillian and said,

Sarunas beigās ārsts aizgāja, apsēdās blakus Džilianai un teica:

"I've listened to all these things your mother's told me.

„Esmu noklausījies visu, ko stāstīja tava mamma,

I need to speak to her privately.

Man jāparunā ar viņu divatā.”

Viņš teica: „Uzgaidi tepat, mēs drīz būsim atpakaļ,”

Wait here. We'll be back. We won't be very long,"

and they went and left her.

un viņi izgāja un atstāja viņu vienu.

Bet izejot no telpas,

But as they went out of the room,

he turned on the radio that was sitting on his desk.

viņš ieslēdza uz galda stāvošo radio.

And when they got out of the room,

Viņiem izejot no istabas, viņš mātei teica: „Pastāviet un paskatieties uz viņu”

he said to her mother, "Just stand and watch her."

And the minute they left the room,

Mirklī, kad viņi atstāja istabu,

she was on her feet, moving to the music.

viņa bija kājās, kustoties mūzikas ritmā.

And they watched for a few minutes, and he turned to her mother and said,

Viņi pāris minūtes vēroja, un ārsts pagriezās pret viņas māti un teica:

"Mrs. Lynne, Gillian isn't sick.

„Linnas kundze, Džiliana nav slima, viņa ir dejotāja.

She's a dancer.

Vediet viņu uz deju skolu.”

Take her to a dance school."

I said, "What happened?"

„Kas notika?” es vaicāju.

She said, "She did. I can't tell you how wonderful it was.

Viņa atbildēja: „Viņa tā arī izdarīja. Es nevaru pat izstāstīt, cik tas bija brīnišķīgi.

We walked in this room, and it was full of people like me --

Mēs iegājām zālē, un tā bija pilna ar tādiem cilvēkiem kā es.

people who couldn't sit still,

Cilvēkiem, kas nespēja nosēdēt mierā.

people who had to move to think."

Cilvēkiem, kuriem bija jākustas, lai domātu.” Kuriem bija jākustas, lai domātu.

Who had to move to think.

They did ballet, they did tap, jazz; they did modern; they did contemporary.

Viņi dejoja baletu, viņi dejoja stepu, viņi dejoja džezu, laikmetīgās dejas

She was eventually auditioned for the Royal Ballet School.

Ar laiku viņa bija uz noklausīšanos Karaliskajā Baleta skolā,

She became a soloist; she had a wonderful career at the Royal Ballet.

viņa kļuva par solisti ar brīnišķīgu karjeru Karaliskajā baletā.

She eventually graduated from the Royal Ballet School,

Galu galā viņa absolvēja Karalisko baleta skolu,

founded the Gillian Lynne Dance Company,

nodibināja Gillian Lynne Dance Company

met Andrew Lloyd Webber.

un satika Endrū Loidu Veberu.

She's been responsible for

Viņa ir atbildīga par

some of the most successful musical theater productions in history,

dažiem no vissekmīgākajiem muzikālajiem uzvedumiem vēsturē

she's given pleasure to millions,

viņa ir sniegusi baudījumu miljoniem, un viņa ir multimiljonāre.

and she's a multimillionaire.

Somebody else might have put her on medication and told her to calm down.

Kāds cits būtu varējis izrakstīt zāles, un pateikt, lai viņa nomierinās.

(Applause)

(Aplausi)

What I think it comes to is this:

Manuprāt, mēs nonākam pie sekojošā:

Al Gore spoke the other night

Als Gors vakar runāja

about ecology and the revolution that was triggered by Rachel Carson.

par ekoloģiju un revolūciju, ko aizsāka Reičela Kārsone.

I believe our only hope for the future

Manuprāt, mūsu vienīgā nākotnes cerība

is to adopt a new conception of human ecology,

ir pieņemt jaunu cilvēka ekoloģijas konceptu,

one in which we start to reconstitute our conception

kurā mēs sāktu pārveidot mūsu izpratni

of the richness of human capacity.

par cilvēka spēju daudzveidību.

Our education system has mined our minds

Mūsu izglītības sistēma ir izrakņājusi mūsu prātus

in the way that we strip-mine the earth for a particular commodity.

tāpat kā mēs līdz izsīkumam uzrokam zemi: meklējot kādu izrakteni.

And for the future, it won't serve us.

Nākotnē mums tas nederēs.

We have to rethink the fundamental principles

Mums jāpārdomā pamatprincipi par to,

on which we're educating our children.

kā izglītojam savus bērnus.

There was a wonderful quote by Jonas Salk, who said,

Ir burvīgs Džonasa Solka citāts, kurš teica:

"If all the insects were to disappear from the Earth,

„Ja visi kukaiņi pazustu no zemes virsas,

within 50 years, all life on Earth would end.

50 gadu laikā dzīvība uz Zemes beigtos.

If all human beings disappeared from the Earth,

Ja no Zemes virsas pazustu visi cilvēki,

within 50 years, all forms of life would flourish."

50 gadu laikā visas dzīvības formas uzplauktu.”

And he's right.

Un viņam ir taisnība.

What TED celebrates is the gift of the human imagination.

Tas, ko cildina TED, ir cilvēka iztēles dotības.

We have to be careful now that we use this gift wisely,

Nu mums ir jābūt uzmanīgiem,

lai šo dāvanu izmantotu gudri,

and that we avert some of the scenarios that we've talked about.

un izvairītos no dažiem scenārijiem, par kuriem runājām.

And the only way we'll do it is by seeing our creative capacities

Vienīgais veids, kā to paveiksim, ir saredzot mūsu radošās spējas

for the richness they are

visā to bagātībā,

and seeing our children for the hope that they are.

un saredzot mūsu bērnus kā to cerību, ko viņi nes.

And our task is to educate their whole being,

Mūsu uzdevums ir izglītot viņus visā viņu pilnībā,

so they can face this future.

lai viņi var droši doties nākotnē.

By the way -- we may not see this future,

Starp citu, mēs šo nākotni varam nepiedzīvot,

but they will.

bet viņi gan piedzīvos.

And our job is to help them make something of it.

Un mūsu uzdevums ir viņiem palīdzēt ar to kaut ko izdarīt.

Thank you very much.

Liels paldies!

(Applause)

(Aplausi)