What really caused the Irish Potato Famine - Stephanie Honchell Smith

Translator: Kate Majore

In the fall of 1845, the bright green leaves of potato plants

1845. gada rudenī kartupeļu lakstu spilgti zaļās lapas

dotted the Irish countryside.

pārklāja Īrijas laukus.

For over 200 years, the South American vegetable had thrived

Vairāk nekā 200 gadus šis Dienvidamerikas dārzenis bija audzis

in Ireland’s rough terrain and unpredictable weather.

Īrijas nelīdzenajā zemē un neparedzamajos laikapstākļos.

Packed with carbohydrates, vitamins, and minerals,

Pilns ar ogļhidrātiem, vitamīniem un minerālvielām

the potato was a remarkably nutrient-rich crop

kartupelis bija barības vielām pārsteidzoši bagāts augs,

that made it easy for less wealthy families to maintain a balanced diet.

kas ļāva mazāk turīgajām ģimenēm vieglāk uzņemt līdzsvarotu uzturu.

By the mid-19th century, potatoes had supplanted other staple foods.

Līdz 19. gadsimta vidum kartupeļi bija izspieduši citu pamatpārtiku.

And since British mandates ensured Ireland’s more valuable

Tā kā britu mandāti gādāja, ka Īrijas vērtīgākos

agricultural products were exported,

lauksaimniecības produktus eksportēja,

roughly half the country’s 8.5 million residents

gandrīz puse no 8,5 miljoniem valsts iedzīvotāju

lived almost entirely on potatoes.

pārtika gandrīz tikai no kartupeļiem.

But when harvesting began in 1845,

Bet 1845. gadā, sākot ražas novākšanu,

farmers found their potatoes blackened and shriveled.

lauksaimnieki atrada kartupeļus samelnējušus un izkaltušus.

Those who ate them suffered severe stomach cramps and even death.

Tie, kuri tos apēda, cieta no spēcigiem vēdera krampjiem vai pat nomira.

Today, we know the culprit was Phytophthora infestans—

Mūsdienās mēs zinam, ka vainīga bija Phytophthora infestans -

a fungus that flourished in the season’s unusually damp weather.

sēnīte, kas uzplauka gadalaikam neparasti mitrajos laikapstākļos.

But at the time it was simply called “the blight.”

Bet tolaik to sauca vienkarši par „puvi”.

The fungus likely originated in the Americas,

Sēnītes izcelsmes vieta, visticamāk, bija Amerika,

traveling across the Atlantic on ships.

no kurienas tā pārceļoja Atlantijas okeānam ar kuģiem.

And while it destroyed potato harvests across Europe,

Lai arī tā sabojāja kartupeļu ražu visā Eiropā,

wealthier countries— then as today— generally fared better,

turīgākajām valstīm toreiz tāpat kā tagad kopumā veicās labāk,

as they had more resources to draw on.

jo tām bija pieejams vairāk resursu.

Meanwhile, the southern and western regions of Ireland

Tikmēr Īrijas dienvidu un rietumu apgabali

were already impoverished and entirely dependent on the single crop,

jau bija nabadzīgi un pilnībā atkarīgi no viena auga ražas,

making them disproportionately vulnerable.

kas tos padarīja nesamērīgi neaizsargātus.

The impacts of food insecurity are often most severe at the poverty line.

Pārtikas nedrošība bieži vien vissmagāk skar uz nabadzības robežas esošos.

But while the failed harvest created a class crisis,

Lai gan ražas trūkums radīja šķiru krīzi,

the government's response turned it into a national catastrophe.

valdības reakcija to pārvērta par valsts mēroga katastrofu.

For centuries, Ireland had been under varying degrees of English control,

Gadsimtiem ilgi Īrija dažādā mērā atradās Anglijas kontrolē,

and by 1845, it was part of the United Kingdom

un 1845. gadā tā bija Apvienotās Karalistes sastāvā,

with its government based in London.

kuras valdība atradās Londonā.

During the famine’s first year,

Bada pirmajā gadā

this distant ruling body imported corn from North America

šī attālā valdošā struktūra ieveda kukurūzu no Ziemeļamerikas

and offered the Irish employment on public works projects.

un piedāvāja īriem darbu sabiedrisko darbu projektos.

But this relief only caused more problems.

Taču šī palīdzība radīja vēl lielākas problēmas.

Imported food was poorly distributed and offered insufficient nutrition,

Ievesto pārtiku slikti izdalīja, un tā nebija uzturvielām pietiekoši bagāta,

making the previously healthy population more vulnerable to disease,

padarot iepriekš veselos iedzīvotājus neaizsargātākus pret slimībām

and increasing maternal and child mortality.

un palielinot māmiņu un bērnu mirstību.

Worse still, the British continued to export Ireland’s grain and livestock.

Vēl sliktāk bija tas, ka briti turpināja izvest Īrijas labību un mājlopus.

Meanwhile, the public works projects required lengthy shifts

Tikmēr sabiedrisko darbu projekti prasīja garas maiņas,

of grueling manual labour and were far from where most workers lived.

nogurdinošu fizisku darbu un atradās tālu no strādnieku dzīvesvietas.

For example, just one of countless tragic incidences is the story of Thomas Malone,

Viens no neskaitāmajiem traģiskajiem gadījumiem ir stāsts par Tomasu Malounu,

who walked 18 kilometers roundtrip to work every day.

kurš katru dienu uz darbu mēroja 18 kilometru turp un atpakaļ.

One night, exhausted and starving,

Kādu nakti pārguris un izbadējies

he collapsed and died just before reaching home,

viņš sabruka un nomira īsi pirms mājām,

leaving behind his wife and six children.

atstājot sievu un sešus bērnus.

Despite the year’s countless tragedies, many families managed to scrape by.

Neraugoties uz tā gada traģēdijām, daudzām ģimenēm izdevās izdzīvot.

But in 1846, the damp weather returned and the blight worsened,

Bet 1846. gadā atsākās mitri laikapstākļi, un puve pastiprinājās,

impacting 75% of Ireland's potato yield.

skarot 75 % Īrijas kartupeļu ražas.

British relief efforts diminished substantially in the famine’s second year.

Bada otrajā gadā britu palīdzības centieni ievērojami samazinājās.

And while international aid helped save lives,

Lai arī starptautiskā palīdzība glāba dzīvības,

the overall need was enormous.

kopējā vajadzība bija milzīga.

As the crisis wore on, the government limited who was eligible for relief

Krīzei turpinoties, valdība ierobežoja palīdzības saņēmēju skaitu,

and tasked Ireland with funding the relief efforts themselves

un uzdeva Īrijai palīdzības pasākumus finansēt pašai,

by increasing local taxes.

palielinot vietējos nodokļus.

Most modern historians view these disastrous policies

Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku uzskata, ka šo postošo politiku

as stemming from a mix of toxic religious ideology,

izraisīja toksiska reliģiskā ideoloģija,

laissez-faire economic policies, and political infighting.

ekonomikas neiejaukšanās politika un politiskās cīņas.

British news sources callously depicted the Irish

Britu laikraksti bezjūtīgi attēloja īrus

as lazy, simple-minded alcoholics,

kā slinkus, vientiesīgus alkoholiķus,

and some London decision-makers believed the famine was God’s punishment

un daži Londonas lēmumu pieņēmēji uzskatīja, ka bads ir Dieva sods

for these sinful behaviors.

par šo grēcīgo uzvedību.

Other government officials purposefully blocked efforts

Citas valdības amatpersonas mērķtiecīgi bloķēja centienus

to provide meaningful relief due to internal political rivalries.

sniegt nozīmīgu palīdzību iekšējās politiskās sāncensības dēļ.

As with famines and food insecurity today,

Līdzīgi kā ar badu un pārtikas trūkumu mūsdienās,

it wasn't a lack of resources preventing the British from aiding Ireland,

britiem sniegt palīdzību Īrijai liedza nevis resursu trūkums,

but rather a lack of political will.

bet gan politiskās gribas trūkums.

Seven years after the blight began,

Septiņus gadus pēc puves sākuma

Ireland’s weather patterns returned to normal

Īrijas laikapstākļi normalizējās,

and the potato crop finally stabilised.

un kartupeļu raža beidzot nostabilizējās.

But over 1 million people had perished from starvation,

Taču vairāk nekā miljons cilvēku

bija gājuši bojā bada, nepietiekama uztura un slimību dēļ.

malnutrition, and disease.

Between 1 and 2 million more fled the country,

Vēl 1–2 miljoni cilvēku valsti pameta, aizsākot tendenci,

beginning a trend that dropped Ireland’s population to half its pre-famine levels

kas līdz 1920. gadiem iedzīvotāju skaitu samazināja uz pusi no pirmskrīzes skaita,

by the 1920s.

Today, climate change is making extreme weather more common and sustained,

Tagad klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmi laikapstākļi kļūst biežāki un ilgstošaki,

leading countless agricultural communities to face similar struggles.

un neskaitāmas lauksaimniecības kopienas saskaras ar līdzīgām grūtībām.

Tāpat kā Īrijā, uz nabadzības robežas esošie lauksaimnieki

Just as in Ireland, farmers living on the margins

are increasingly facing starvation, malnutrition, and disease

arvien biežāk saskaras ar badu, nepietiekamu uzturu un slimībām

due to global weather patterns for which they bear little responsibility.

globālo laikapstākļu dēļ, par kuriem viņi ir maz atbildīgi.

But history doesn’t have to repeat itself if governments and institutions

Bet vēsturei nav jāatkārtojas, ja valdības un iestādes

can provide the kind of aid these regions need:

var sniegt šiem apgabaliem vajadzīgo palīdzību:

relief efforts that are coordinated and ongoing,

palīdzības pasākumus, kas ir saskaņoti un pastāvīgi,

provide sufficient nutrition to prevent disease,

nodrošina pietiekamu uzturu, lai novērstu slimības

and are offered with compassion rather than judgment.

un ko piedāvā ar līdzjutību, nevis nosodījumu.