How Life on Earth Adapts to You and Me | Shane Campbell-Staton | TED

Translator: Laura Daugele

So I'm an evolutionary biologist.

Tātad es esmu evolucionārais biologs.

The thing I love most about evolution is the story.

Tas, ko es mīlu visvairāk par evolūciju, ir stāsts.

Evolution is a single story that links every species,

Evolūcija ir viens stāsts, kas savieno katru sugu,

every branch in the tree of life together.

katru zaru dzīvības kokā kopā.

It's this sense of connectivity with the rest of the living world.

Tā ir šī savienotības sajūta ar pārējo dzīvo pasauli.

It's like one of the reasons why I became a biologist in the first place.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es vispār kļuvu par biologu.

Now, when Charles Darwin, my man Chuck D,

Kad Čārlzs Darvins, mans čalis Čaks D,

when he first proposed this theory ...

kad viņš sākotnēji piedāvāja šo teoriju...

(Laughter)

(smiekli)

When he first proposed the theory of evolution,

Kad viņš sākotnēji piedāvāja evolūcijas teoriju,

he imagined it as this slow, gradual process

viņš to iztēlojās kā šo lēno, pakāpenisko procesu,

that played out over thousands or millions of years.

kas notika tūkstošiem vai miljoniem gadu laikā.

But now, in the face of all the different changes

Bet tagad, skatoties acīs visām dažādajām pārmaiņām,

that we are making to the planet,

kuras mēs veicam mūsu planētai,

we're finding that evolution is rapidly altering species around our planet

mēs atklājam, ka evolūcija strauji pielāgo sugas visapkārt mūsu planētai,

in order to live alongside us.

lai tās varētu dzīvot mums līdzās.

And in our short time on this planet,

Un mūsu īsajā laikā uz šīs planētas,

we have trimmed, trained

mēs esam apgriezuši, trenējuši,

and reshuffled the tree of life at breakneck speed.

un pārjaukuši dzīvības koku galvu reibinošā ātrumā.

10,000 years ago,

Pirms 10 000 gadu

we had already learned how to manipulate the basic building blocks of life,

mēs jau bijām iemācījušies, kā manipulēt dzīvības pamatelementus,

turning wild plants and animals into domesticated forms

pārvēršot savvaļas augus un dzīvniekus par to domesticētām formām,

to use for our own purposes.

lai izmantotu mūsu pašu mērķu labā.

With mass global transportation,

Ar masveida globālajiem pārvadājumiem

we've reshuffled species around the globe,

mēs esam pārmaisījuši sugas visapkārt Zemeslodei,

bringing them together and forming all new ecological interactions.

savedot tās kopā un radot pavisam jaunas ekoloģiskas mijiedarbības.

And on top of that,

Un tam pa virsu

we've fundamentally altered Earth's surface and its climate

mēs esam fundamentāli pārveidojuši Zemes virsmu un tās klimatu

through industrialized agriculture, urbanization,

industrializētās agrikultūras, urbanizācijas,

pollution and global warming.

piesārņojuma un globālā sasilšanas rezultātā.

Now I've dedicated my life to trying to understand

Es esmu veltījis savu dzīvi, cenšoties saprast

the lasting biological impacts of our human footprint.

cilvēka “pēdas” paliekošo bioloģisko ietekmi.

One of the things that I've learned along the way is that life is a paradox.

Viena no lietām, ko esmu tā laikā iemācījies, ir, ka dzīve ir paradokss.

It's simultaneously incredibly fragile

Tā ir vienlaicīgi neticami trausla

and relentlessly resilient.

un nenogurstoši izturīga.

The thing that impresses me most

Lieta, kas mani visvairāk pārsteidz,

is that despite our devastating impacts on this planet,

ir, ka par spīti mūsu postošajai ietekmei uz šo planētu

I'm constantly in awe of the surprising, incredible,

Es esmu konstantā apbrīnā par pārsteidzošajiem, neticamajiem,

amazing ways that life is changing,

brīnumainajiem veidiem, kā dzīvība mainās,

evolving and adapting

attīstās un pielāgojas

to a time that's literally defined by our species' impact on the planet.

laikam, kas ir burtiski definēts ar mūsu sugas ietekmi uz šo planētu.

We now live in a time where one half of the human species lives in cities.

Mēs tagad dzīvojam laikā, kur viena puse no cilvēku sugas dzīvo pilsētās.

As urban areas grow and expand,

Kamēr urbānās teritorijas aug un paplašinās,

life around the world,

dzīvība apkārt pasaulei,

non-human life, is changing

ne-cilvēciskā dzīvība, mainās,

to figure out how to exploit the novel resources

lai atrastu veidus, kā ekspluatēt jaunos resursus,

and avoid the potential dangers.

lai izvairītos un potenciālajām briesmām.

My research group and my colleagues have been studying these small lizards

Mana izpētes grupa un mani kolēģi pēta šīs mazās ķirzaciņas,

called anoles

kuras sauc par anoļiem,

that occur across the island of Puerto Rico.

kuras ir sastopamas viscaur Puertoriko salai.

Now, most of the time,

Lielāko daļu laika

these lizards spend their time running up and down trees,

šīs ķirzakas pavada savu laiku, skrienot augšup un lejup pa kokiem,

chasing after insects, doing the things you know, that lizards do.

dzenoties pēc kukaiņiem, darot tās lietas, kuras, jūs ziniet, ķirzakas dara.

But in cities, they have evolved at the genetic level.

Bet pilsētās viņas ir attīstījušās pat ģenētiskajā līmenī.

They've evolved longer limbs and larger sticky toe pads

Tām ir garāki locekļi un lielāki lipīgie pirkstu spilventiņi,

to utilize the sides of buildings

lai izmantotu ēku malas

and artificial surfaces like glass and metal and concrete as their homes.

un mākslīgas virsmas, kā stiklu un metālu, un cementu, kā savas mājas.

They've also evolved greater heat tolerance

Tās ir arī attīstījušas augstāku karstuma toleranci,

to deal with the high temperatures that define dense urban environments,

lai tiktu galā ar augstajām temperatūrām, kas definē blīvas urbānās vides,

what we call urban heat islands.

kuras mēs saucam par urbānajām siltumsalām.

And what's more, is that multiple populations of this species

Un vēl vairāk, ka dažādas šīs sugas populācijas

have come up with the same solutions over and over again, independently.

ir nākušas klajā ar tiem pašiem risinājumiem atkal un atkal, patstāvīgi.

Showing us that not only is the process of evolution very rapid sometimes,

Parādot, ka evolūcijas process dažreiz ir ne tikai ļoti straujš,

but in some cases it can also be quite predictable.

bet dažos gadījumos tas var būt arī diezgan paredzams.

Now, urbanization is not our only impact on this planet,

Urbanizācija nav mūsu vienīgā ietekme uz šo planētu,

far from it.

tālu no tā.

Perhaps our earliest and longest-lasting impact

Iespējams mūsu senākā un visilgstošākā ietekme

has been through our want and need

ir bijusi caur mūsu vēlmēm un vajadzības

to hunt other species for food and for sport.

medīt citas sugas ēdienam un sportam.

I spent the last few years studying the evolution of African elephants

Es esmu pavadījis pēdējos pāris gadus, studējot Āfrikas ziloņu evolūciju

in response to ivory poaching.

kā atbildi uz ziloņkaula malumedniecību.

In Mozambique,

Mozambikā

there was a civil war from 1977 to 1992.

no 1977. līdz 1992. gadam bija pilsoņu karš.

During this time, in Gorongosa National Park,

Šajā laikā Gorongosas Nacionālajā parkā

elephants in particular were reduced by 90 percent

tieši ziloņu daudzums samazinājās par 90 procentiem

because of the ivory trade, being targeted for their trademark tusks.

ziloņkaula tirdzniecības rezultātā, esot mērķis viņu zīmīgo ilkņu dēļ.

Now, under most circumstances, African elephants have tusks,

Lielākajā daļā gadījumu Āfrikas ziloņiem ir ilkņi,

all males have tusks,

visiem tēviņiem ir ilkņi,

the vast majority of females have tusks.

lielākajai daļai mātīšu ir ilkņi.

But there is a small number of females that carry a gene

Bet ir neliels skaits mātīšu, kuras pārnēsā gēnu,

that prevents them from growing their tusks.

kas neļauj augt viņu ilkņiem.

But after the Mozambican Civil War,

Bet pēc Mozambikas Pilsoņu kara

one-half of the surviving females, completely tuskless.

puse no izdzīvojošajām mātītēm – pavisam bez ilkņiem.

Now, during a time where individuals are being hunted

Laikā, kad indivīdi tiek medīti

specifically for a trait,

tieši kādas iezīmes dēļ,

having tusks,

ilkņu esamība,

not having that trait puts you at a decided advantage

šīs pazīmes neesamība tevi nostāda priekšrocībā

in your ability to survive.

tavās izredzēs izdzīvot.

That in and of itself is natural selection.

Tā savā būtībā ir dabiskā izlase.

Those surviving females then went on

Šīs izdzīvojošās mātītes vēlāk

and passed that gene on to many of their daughters.

nodeva šo gēnu daudzām savām meitām.

That turnover of genes across generations,

Šī gēnu pārmaiņa paaudžu starpā,

that is rapid evolution

tā ir strauja evolūcija

in this long-lived species in response to a decade and a half

šajā ilgdzīvotāju sugā kā atbilde uz pusotru desmitgadi ilgstošajām

of human hunting.

cilvēku medībām.

I remember going to Gorongosa for the first time

Es atceros esam Gorongosā pirmo reizi

and participating in these elephant captures

un piedaloties šajās ziloņu sagūstīšanās,

where we collar these individuals

kur mēs uzliekam apkakli uz šiem indivīdiem

and collect data and track their movements.

un savācam datus, un izsekojam viņu pārvietošanos.

And we came across this female,

Un mēs sastapāmies ar šo mātīti,

and she's old enough where we know that she had survived

un viņa ir pietiekami veca, ka mēs zinājām, ka viņa bija izdzīvojusi

the Mozambican Civil War.

Mozambikas Pilsoņu karu.

Now we sedated this female and as we were there,

Mēs sazāļojam šo mātīti un, kamēr mēs bijām tur,

sort of working up all of these data,

tā kā apkopojot visus šos datus,

looking into her big, groggy, sleepy eyes,

skatoties viņas lielajās, apreibušajās, miegainajās acīs,

and it really struck me, the impact that our species can have

un šī apziņa mani tiešām pārsteidza – tā ietekme, kas var būt mūsu sugai

on the rest of the living world.

uz pārējo dzīvo pasauli.

This female, she lived during a time

Šī mātīte, viņa dzīvoja laikā,

that saw nine out of ten of the members of her species slaughtered.

kur deviņi no desmit viņas sugas biedriem tika nokauti.

But she survived.

Bet viņa izdzīvoja.

She grew up, she went on and had children, had grandchildren,

Viņa pieauga, viņai bija bērni, bija mazbērni,

became the matriarch of a family group.

kļuva par ģimenes grupas matriarhu.

But what strikes me the most about this story

Bet, kas mani visvairāk pārsteidz par šo stāstu,

is that the reason

ir, ka iemesls

for all of that destruction and that slaughter

visai šai iznīcināšanai un slaktiņam

was simply because

bija vienkārši, jo

humans like to make trinkets out of their teeth.

cilvēkiem patīk izgatavot nieciņus no viņu zobiem.

Which is about the most

Kas ir iespējams

ridiculous and sad thing I've ever had to say out loud.

vissmieklīgākā un bēdīgākā lieta, ko man jebkad ir nācies teikt.

But we live in a time where even the simplest human whims

Bet mēs dzīvojam laikā, kad pat visvienkāršākās cilvēka iegribas

can fundamentally alter the evolutionary fate

var fundamentāli mainīt evolucionāro likteni

of the largest land animal on our planet.

vislielākajam sauszemes dzīvniekam uz mūsu planētas.

And many of these stories of rapid evolution are sad,

Un daudzi no šiem straujās evolūcijas stāstiem ir skumji,

but some also offer us hope for our own future on this planet.

bet daži mums arī dod cerību mūsu pašu nākotnei uz šīs planētas.

In nature's struggle to deal with all the nonsense that we're throwing at her

Dabas cīņā tikt galā ar visām muļķībām, kuras mēs metam viņai pretī

in all these different ways,

visos šajos dažādajos veidos,

some of those solutions may lead us to novel insights

daži no šiem risinājumiem mūs var aizvest līdz jauniem ieskatiem,

that may help our bodies

kuri var palīdzēt mūsu ķermeņiem

deal with things that we currently struggle with

tikt galā ar lietām, ar kurām mēs pašlaik cīnāmies,

that will allow us to survive all the different changes

kas mums atļaus pārdzīvot visas pārmaiņas,

that we're making on this planet.

kuras mēs veicam uz šīs planētas.

For instance, fast forward to the year 2040,

Piemēram, patīsim laiku uz 2040. gadu,

it's estimated that there will be about 30.2 million new cancer cases

ir lēsts, ka būs aptuveni 30,2 miljonu jaunu vēža gadījumu,

diagnosed in that year alone.

kas tiks diagnozēti tikai tajā gadā vien.

Now, we know a lot about the genes and mutations

Mēs zinām daudz par gēniem un mutācijām,

that are responsible for many cancers

kas ir atbildīgi par daudziem vēžiem

or make an individual more predisposed to getting cancer.

vai piešķir indivīdam lielāku noslieci uz vēža attīstīšanos.

We know a lot less about potential genetic mutations or variation

Mēs zinām daudz mazāk par potenciālām ģenētiskajām mutācijām vai variācijām,

that may make an individual more resistant

kas piešķir indivīdam lielāku pretestību

or more resilient to cancer.

vai izturību pret vēzi.

But perhaps nature has already found the solution.

Bet varbūt daba jau ir atradusi risinājumu.

April 26th, 1986,

26. aprīlis, 1986. gads,

the day before my very first birthday.

diena pirms manas pirmās dzimšanas dienas.

There was an explosion in the Chernobyl nuclear power plant.

Notika sprādziens Černobiļas kodolstacijā.

Humans were immediately evacuated from that region,

Cilvēki tika nekavējoties evakuēti no tā reģiona,

what is now called the Chernobyl exclusion zone.

kuru pašlaik sauc par Černobiļas atsvešināšanas zonu.

But in the decades since,

Bet dekādēs kopš tā

wildlife has actually moved into the Chernobyl exclusion zone

savvaļas dzīvība ir īstenībā ievākusies Černobiļas atsvešināšanas zonā

and has proliferated.

un ir izplatījusies.

So my research group and colleagues,

Mana izpētes grupa un kolēģi,

we have been studying the wolves that live in the Chernobyl exclusion zone,

mēs pētam vilkus, kas dzīvo Černobiļas atsvešināšanas zonā,

trying to understand how they have responded biologically

cenšoties saprast, kā viņi ir bioloģiski reaģējuši

to now generations of exposure to elevated radiation levels.

uz tagad jau paaudzēm ilgu paaugstinātas radiācijas starojumu.

Now, if we consider a wolf pup that's born in the Chernobyl exclusion zone,

Ja mēs ņemam vilka mazuli, kas piedzimis Černobiļas atsvešināšanas zonā,

it lives every single day of its life, from the time it's born,

tas dzīvo katru savas dzīves dienu, kopš laika, kad viņs tika piedzimis,

gaining increased doses of exposure from its environment.

saņemot palielinātas devas ar starojumu no savas vides.

With every meal that that animal eats,

Ar katru maltīti, ko tas dzīvnieks ēd,

it then gets another dose of radiation from prey species.

viņs tad saņem vēl vienu devu ar radiāciju no medījamajām sugām.

And we can see that radiation accumulating in this wolf population

Un mēs varam redzēt, ka radiācija uzkrājas šajā vilku populācijā

in the form of cesium-137.

cēzija-137 formā.

And one of the things that our data are showing us

Un viena no lietām, ko mūsu dati mums rāda ir,

is that the fastest-changing regions of the Chernobyl wolf genome

ka visātrāk mainīgais reģions Černobiļas vilku genomā

occur in and around genes that we know are involved in cancer

parādās tajos un blakus gēnos, par kuriem zinām, ka viņi ir iesaistīti vēža

or in the mammalian anti-tumor immune response.

vai zīdītāju pret-audzēju imūnajās reakcijās.

We're now working with biomedical companies

Mēs pašlaik strādājam ar biomedicīnas kompānijām

and cancer biologists

un vēža biologiem,

to understand the physiological impacts of these mutations

lai saprastu šo mutāciju fizioloģisko ietekmi

with the hope that at least some of these changes

cerībā, ka vismaz dažas no šīm izmaiņām

may lead us to novel therapeutics

mūs varētu aizvest līdz jaunām terapijām,

that might result in new treatments for cancer in humans.

kas varētu sekmēties jaunos vēža ārstniecības veidos cilvēkiem.

In this grand story of life,

Šajā dzīvības lielajā stāstā

we're writing a brand new chapter.

mēs rakstām pavisam jaunu nodaļu.

Now our chapter in this story is not a pretty one, let's be honest.

Mūsu nodaļa šajā stāstā nav diez ko skaista, būsim godīgi.

As a matter of fact, there's a distinct possibility

Patiesībā pastāv skaidra iespēja,

that our species could bring about Earth's sixth major mass extinction event.

ka mūsu suga varētu izraisīt Zemes sesto lielo masveida izmiršanu.

So, you know, that sucks.

Tā kā, jūs ziniet, tas ir čābīgi.

(Laughter)

(Smiekli)

Tas būtu sačakarēti, ja es vienkārši tā būtu beidzis runu, ja man būtu tāds,

It'd be messed up if I had just left the talk like that, I was like,

"Hope you're all proud of yourselves, bye."

“Ceru, ka jūs visi ar sevi lepojaties, atā!”

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

But luckily I don't have to leave the talk like that

Bet par laimi man nav jāpamet sava runa šādā veidā,

because this chapter is still being written.

jo šī nodaļa joprojām tiek rakstīta.

Our chapter in this story of life is still happening,

Mūsu nodaļa šajā dzīvības stāstā joprojām notiek,

which means that there are still many possibilities ahead of us.

kas nozīmē, ka joprojām ir daudz iespēju mums priekšā.

We have the possibility to act,

Mums ir iespēja rīkoties,

the possibility to fight for those species

iespēja cīnīties par tām sugām,

that don't have the ability to fight for themselves.

kurām nav iespējas cīnīties pašām par sevi.

We have the possibility to turn our chapter in this story

Mums ir tā iespēja pārveidot mūsu nodaļu šajā stāstā

into one of redemption,

par nodaļu ar grēku izpirkšanu,

one of hope and one of care for this epic legacy of life

par nodaļu ar cerību un rūpēm par šo episko dzīvības mantojumu

on this planet that we've inherited.

uz šīs planētas, ko esam mantojuši.

A legacy, by the way, that's four billion years in the making.

Mantojumu kurš, starp citu, tiek gatavots četrus miljardus gadu.

Which brings up the possibility that we can pass on a world to our kids

Kas paceļ gaismā iespēju, ka mēs varam nodot pasauli saviem bērniem

and our grandkids

un saviem mazbērniem,

so that they can enjoy and revel in the incredible biodiversity

lai viņi var izbaudīt un priecāties par šo neticamo biodiversitāti,

that the story of evolution has produced.

ko evolūcijas stāsts ir radījis.

What Charles Darwin referred to as “endless forms most beautiful.”

Ko Čārlzs Darvins sauca kā “bezgalīgās formas visskaistākās”.

One way or another, what we do matters.

Tādā vai citā veidā tam, ko mēs daram, ir nozīme.

We live in a time

Mēs dzīvojam laikā,

when we are literally etching our decisions

kad mēs burtiski gravējam mūsu lēmumus

into the DNA of the species that live in, on and around us.

to sugu DNS, kuras dzīvo mūsos iekšā, uz mums un mums apkārt.

When we're considering this story that we're writing,

Kad mēs apdomājam šo stāstu, kuru mēs rakstām,

what do we want our chapter in this grand story of life to be?

kādu mēs gribam mūsu nodaļu šajā lielajā dzīvības stāstā?

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)