Your body language may shape who you are | Amy Cuddy | TED

Translator: Joseph Geni Reviewer: Morton Bast

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Raimonds Jaks

So I want to start by offering you a free no-tech life hack,

Gribu sākt ar netehnoloģiskas dzīves gudrības piedāvāšanu,

and all it requires of you is this:

un tā ir pavisam vienkārša:

that you change your posture for two minutes.

uz divām minūtēm izmainiet savu pozu.

But before I give it away, I want to ask you to right now

Bet pirms to atklāju, vēlos jums palūgt tūlīt pat

do a little audit of your body and what you're doing with your body.

nedaudz pavērot savu ķermeni, un ko jūs ar to darāt.

So how many of you are sort of making yourselves smaller?

Cik no jums cenšas it kā sarauties?

Maybe you're hunching, crossing your legs, maybe wrapping your ankles.

Varbūt esat saliekušies, sakrustojuši kājas vai potītes.

Sometimes we hold onto our arms like this.

Dažreiz mēs, lūk, šādi satveram savas rokas

Sometimes we spread out. (Laughter)

Dažreiz mēs izplešamies. (Smiekli)

I see you.

Es jūs redzu.

So I want you to pay attention to what you're doing right now.

Gribu, lai pievēršat uzmanību tam, ko pašlaik darāt.

We're going to come back to that in a few minutes,

Mēs pēc dažām minūtēm pie tā atgriezīsimies,

and I'm hoping that if you learn to tweak this a little bit,

un es ceru, ka iemācīsieties to nedaudz pamainīt,

it could significantly change the way your life unfolds.

jo tas var būtiski ietekmēt jūsu dzīves norisi.

So, we're really fascinated with body language,

Ķermeņa valoda mūs ļoti interesē,

and we're particularly interested in other people's body language.

un mūs īpaši interesē citu cilvēku ķermeņa valoda.

You know, we're interested in, like, you know — (Laughter) —

Mūs interesē, nu, kā lai pasaka... (Smiekli)

an awkward interaction, or a smile,

neveikla saskarsme, vai smaids,

or a contemptuous glance, or maybe a very awkward wink,

vai nievājošs skatiens, vai varbūt ļoti neveikla acs piemiegšana,

or maybe even something like a handshake.

vai varbūt pat kaut kas līdzīgs rokasspiedienam.

Narrator: Here they are arriving at Number 10.

Diktors: Lūk arī viņi, pie desmitā numura.

This lucky policeman gets to shake hands with the President of the United States.

Šim policistam palaimējies paspiest Savienoto Valstu prezidenta roku.

Here comes the Prime Minister -- No. (Laughter) (Applause)

Lūk arī premjerministrs – Nē. (Smiekli) (Aplausi)

(Laughter) (Applause)

(Smiekli) (Aplausi)

Amy Cuddy: So a handshake, or the lack of a handshake,

Eimija Kadija: Tātad rokas paspiešana vai rokas nepaspiešana,

can have us talking for weeks and weeks and weeks.

var likt mums runāt nedēļām ilgi.

Even the BBC and The New York Times.

Pat BBC un The New York Times.

So obviously when we think about nonverbal behavior,

Acīmredzot, domājot par neverbālo izturēšanos,

or body language -- but we call it nonverbals as social scientists --

vai ķermeņa valodu – un, sociālzinātnieki to dēvē par neverbāļiem –

it's language, so we think about communication.

tā ir valoda, tātad mēs domājam par savstarpējo saziņu.

When we think about communication, we think about interactions.

Domājot par savstarpējo saziņu, mēs domājam par saskarsmi.

So what is your body language communicating to me?

Ko tad jūsu ķermeņa valoda man pauž?

What's mine communicating to you?

Ko manējā pauž jums?

And there's a lot of reason to believe that this is a valid way to look at this.

Iespējams, ka šis ir labs veids kā uz to paraudzīties.

So social scientists have spent a lot of time

Sociālzinātnieki daudz laika ir pavadījuši,

aplūkojot ķermeņa valodas ietekmi

looking at the effects of our body language,

vai citu cilvēku ķermeņa valodas ietekmi uz mūsu spriedumiem.

or other people's body language, on judgments.

And we make sweeping judgments and inferences from body language.

No ķermeņa valodas mēs izdarām vispārīgus spriedumus un secinājumus.

And those judgments can predict really meaningful life outcomes

Un šie spriedumi var noteikt patiešām dzīvē svarīgus iznākumus,

like who we hire or promote, who we ask out on a date.

ko pieņemam darbā, paaugstinām amatā, vai aicinām uz satikšanos.

For example, Nalini Ambady, a researcher at Tufts University,

Piemēram, Nalini Ambadi, Taftsa universitātes pētnieks,

shows that when people watch 30-second soundless clips

veica pētījumu, kurā cilvēki vēroja 30 sekunžu bezskaņas video

of real physician-patient interactions,

ar īstu ārstu un pacientu saskarsmi,

their judgments of the physician's niceness

un viņu spriedumi par ārsta izturēšanos

predict whether or not that physician will be sued.

paredz to, vai šis ārsts tiks iesūdzēts.

So it doesn't have to do so much

Tātad nav tik svarīgi

with whether or not that physician was incompetent,

vai ārsts ir kompetents,

bet gan, vai mums šis cilvēks patīk, un kāda ir bijusi saskarsme?

but do we like that person and how they interacted?

Even more dramatic, Alex Todorov at Princeton

Vai pat vēl vairāk, Alekss Todorovs no Prinstonas

norāda uz to, ka spriedumi par politisko kandidātu sejām

has shown us that judgments of political candidates' faces

in just one second predict 70 percent

tikai vienas sekundes laikā nosaka 70%

of U.S. Senate and gubernatorial race outcomes,

no ASV Senāta un gubernatoru vēlēšanu iznākuma,

and even, let's go digital,

un pat digitālajā pasaulē,

emoticons used well in online negotiations

interneta pārrunās veikli lietotas emocijzīmes

can lead you to claim more value from that negotiation.

var palīdzēt iegūt labāku rezultātu.

If you use them poorly, bad idea. Right?

Ja neprotat tās lietot, labāk nevajag. Ja?

So when we think of nonverbals, we think of how we judge others,

Domājot par neverbāļiem, mēs domājam kā cilvēki spriež par citiem,

how they judge us and what the outcomes are.

kā viņi spriež par mums, un kāds no tā ir iznākums.

We tend to forget, though, the other audience

Tomēr mēs mēdzam aizmirst otru auditoriju,

that's influenced by our nonverbals, and that's ourselves.

ko ietekmē mūsu neverbāļi, un tie esam mēs paši.

We are also influenced by our nonverbals,

Arī mūs pašus ietekmē mūsu neverbāļi,

our thoughts and our feelings and our physiology.

mūsu domas un sajūtas un mūsu fizioloģija.

So what nonverbals am I talking about?

Par kādiem neverbāļiem es runāju?

I'm a social psychologist. I study prejudice,

Es esmu sociālpshiholoģe. Es studēju aizspriedumus,

and I teach at a competitive business school,

un es pasniedzu konkurējošā uzņēmējdarbības augstskolā,

so it was inevitable that I would become interested in power dynamics.

tāpēc mani neizbēgami ieinteresēja varas dinamika.

I became especially interested in nonverbal expressions

Jo īpaši mani ieinteresēja varas un dominances

of power and dominance.

neverbālā izteiksme.

And what are nonverbal expressions of power and dominance?

Kas tad ir neverbālā varas un dominances izteiksme?

Well, this is what they are.

Lūk, kā tā izskatās.

So in the animal kingdom, they are about expanding.

Dzīvnieku pasaulē, tie cenšas izplesties.

So you make yourself big, you stretch out,

Tie cenšas kļūt lieli, izstiepties,

you take up space, you're basically opening up.

ieņemt vairāk vietas, tātad cenšas atvērties.

It's about opening up.

Tie cenšas atvērties.

And this is true across the animal kingdom.

Tā tas ir visā dzīvnieku pasaulē.

It's not just limited to primates.

To dara ne tikai primāti.

And humans do the same thing. (Laughter)

Un cilvēki dara to pašu. (Smiekli)

So they do this both when they have power sort of chronically,

Viņi to dara, kad tiem varenība it kā pieder hroniski,

and also when they're feeling powerful in the moment.

un arī tajā mirklī, kad jūtas vareni.

And this one is especially interesting because it really shows us

Tas ir īpaši interesanti, jo tas mums rāda,

how universal and old these expressions of power are.

cik šāda varenības izteiksme ir vispārēja un sena.

This expression, which is known as pride,

Šo izteiksmi, ko pazīst kā lepnumu,

Jessica Tracy has studied.

ir pētījusi Džesika Treisija.

She shows that people who are born with sight

Viņa vērš uzmanību uz to, ka tā dara gan dzimuši redzīgi,

and people who are congenitally blind do this

gan dzimuši neredzīgie,

when they win at a physical competition.

kad uzvar fiziskā sacensībā.

So when they cross the finish line and they've won,

Kad uzvarot šķērso finiša līniju,

vienalga, vai tie iepriekš redzējuši kādu tā darām.

it doesn't matter if they've never seen anyone do it.

Tie vienmēr dara šādi.

They do this.

So the arms up in the V, the chin is slightly lifted.

Rokas veido V burtu un zods nedaudz piepacelts.

What do we do when we feel powerless?

Ko darām, ja jūtamies nevarīgi?

We do exactly the opposite.

Mēs darām tieši pretējo.

We close up. We wrap ourselves up.

Mēs aizveramies. Mēs saritināmies.

We make ourselves small.

Mēs saraujamies.

We don't want to bump into the person next to us.

Mēs nevēlamies saskarties ar blakus esošajiem.

So again, both animals and humans do the same thing.

Tātad gan dzīvnieki, gan cilvēki dara vienu un to pašu.

And this is what happens when you put together high and low power.

Un šādi notiek, kad saliekat kopā dažāda līmeņa varenību.

So what we tend to do when it comes to power

Kad runa ir par varu, mēs mēdzam

is that we complement the other's nonverbals.

papildināt citu cilvēku neverbāļus.

So if someone is being really powerful with us,

Ja kāds mums izrāda varenību,

we tend to make ourselves smaller. We don't mirror them.

Mēs mēdzam sarauties. Mēs neatdarinām otru.

We do the opposite of them.

Mēs daram pretējo.

So I'm watching this behavior in the classroom,

Kad es vēroju šādu uzvedību auditorijā,

and what do I notice?

ko es ieraugu?

I notice that MBA students really exhibit the full range of power nonverbals.

Es redzu, ka uzņēmējdarbības vadības studenti tiešām izrāda

visu varas neverbāļu spektru.

So you have people who are like caricatures of alphas,

Daži ir kā alfa barvežu karikatūras,

really coming into the room, they get right into the middle of the room

ienākot telpā, tie nostājas pašā telpas vidū

before class even starts, like they really want to occupy space.

pat pirms lekcijas sākuma, it kā vēlētos aizņemt vairāk vietas.

When they sit down, they're sort of spread out.

Kad tie apsēžas, tad it kā izplešas.

They raise their hands like this.

Tie paceļ rokas šādi.

You have other people who are virtually collapsing

Ir citi, kas, ienākot telpā, burtiski saplok,

when they come in. As soon they come in, you see it.

Tas notiek, tiklīdz tie ir ienākuši.

You see it on their faces and their bodies,

Tas redzams viņu sejās un viņu ķermeņa valodā,

and they sit in their chair and they make themselves tiny,

un viņi sēž savos krēslos sarāvušies,

and they go like this when they raise their hand.

un dara šādi, kad paceļ roku.

I notice a couple of things about this.

Es šajā sakarā esmu ievērojusi pāris lietas.

One, you're not going to be surprised.

Par pirmo nebūsiet pārsteigti.

It seems to be related to gender.

Tā, šķiet, ir saistīta ar dzimumu.

So women are much more likely to do this kind of thing than men.

Sievietes to dara daudz vairāk nekā vīrieši.

Women feel chronically less powerful than men,

Sievietes hroniski jūtas nevarīgākas par vīriešiem,

so this is not surprising.

tāpēc tas nav pārsteigums.

But the other thing I noticed

Bet otra lieta ir tāda,

is that it also seemed to be related to the extent

ka tas ir saistīts ar to,

to which the students were participating, and how well they were participating.

cik attiecīgais students iesaistās lekcijās, un cik veiksmīgi iesaistās.

And this is really important in the MBA classroom,

Un MBA lekcijās tas ir patiešām svarīgi,

because participation counts for half the grade.

jo iesaistīšanās ir puse no vērtējuma.

So business schools have been struggling with this gender grade gap.

Uzņēmējdarbības augstskolas cīnās ar šo dažādo novērtējumu starp dzimumiem.

You get these equally qualified women and men coming in

Ir vienādi kvalificēti vīrieši un sievietes,

and then you get these differences in grades,

bet vērtējums atšķiras,

and it seems to be partly attributable to participation.

un tas daļēji ir saistīts ar iesaistīšanos lekcijās.

So I started to wonder, you know, okay,

Tāpēc es sāku interesēties, nu labi,

so you have these people coming in like this, and they're participating.

ir cilvēki, kas ienāk šādi un iesaistās.

Is it possible that we could get people to fake it

Vai cilvēkiem ir iespējams to notēlot,

and would it lead them to participate more?

un vai tas viņiem liks vairāk iesaistīties?

So my main collaborator Dana Carney, who's at Berkeley,

Mēs ar galveno līdzdalībnieci Deinu Karniju no Bērklija Universtiātes

and I really wanted to know, can you fake it till you make it?

gribējām uzzināt, vai to var notēlot un tā uzlabot savu sniegumu.

Like, can you do this just for a little while

Vai to var darīt īslaicīgi

and actually experience a behavioral outcome

un tā piedzīvot izmaiņas uzvedībā,

that makes you seem more powerful?

kas liks justies varenākam?

So we know that our nonverbals govern how other people

Mēs zinām, ka mūsu neverbāļi nosaka, ko citi cilvēki

think and feel about us. There's a lot of evidence.

par mums domā un jūt. Tam ir daudz liecību.

But our question really was,

Bet mūsu jautājums bija:

do our nonverbals govern how we think and feel about ourselves?

vai mūsu neverbāļi nosaka, kā jūtamies un ko domājam par sevi?

There's some evidence that they do.

Pastāv liecības, ka tas tā ir.

So, for example, we smile when we feel happy,

Piemēram, mēs smaidām, kad jūtamies laimīgi,

but also, when we're forced to smile

bet arī, kad mūs spiež smaidīt,

by holding a pen in our teeth like this, it makes us feel happy.

liekot zobos šādi turēt pildspalvu, tas liek mums justies labāk.

So it goes both ways.

Tātad tas notiek abējādi.

When it comes to power, it also goes both ways.

Kad runa ir par varenību, tas arī ir abējādi.

So when you feel powerful,

Kad jūtaties vareni,

you're more likely to do this,

biežāk darīsit šādi,

but it's also possible that when you pretend to be powerful,

bet ir arī iespējams, ka tēlojot varenu,

you are more likely to actually feel powerful.

jums ir vieglāk kļūt patiešām vareniem.

So the second question really was, you know,

Otrs jautājums tātad bija,

so we know that our minds change our bodies,

mēs zinām, ka mūsu prāts ietekmē mūsu ķermeni,

but is it also true that our bodies change our minds?

bet vai arī mūsu ķermenis ietekmē mūsu prātu?

And when I say minds, in the case of the powerful,

Un kad es saku prātu, varenuma gadījumā,

what am I talking about?

par ko es runāju?

So I'm talking about thoughts and feelings

Es runāju par domām un sajūtām

and the sort of physiological things that make up our thoughts and feelings,

un psiholoģiskām lietām, kas veido mūsu domas un sajūtas

and in my case, that's hormones. I look at hormones.

un manā gadījumā tie ir hormoni. Es aplūkoju hormonus.

So what do the minds of the powerful versus the powerless look like?

Kā izskatās vareno prāti, salīdzinājumā ar nevarīgajiem?

So powerful people tend to be, not surprisingly,

Nav pārsteigums, ka vareni ļaudis mēdz būt

more assertive and more confident, more optimistic.

uzstājīgāki, pārliecinātāki un optimistiskāki.

They actually feel they're going to win even at games of chance.

Viņi tiešām jūtas tā, it kā uzvarēs pat laimes spēlē.

They also tend to be able to think more abstractly.

Viņi arī parasti spēj domāt abstraktāk.

So there are a lot of differences. They take more risks.

Tātad atšķirību ir daudz. Viņi vairāk riskē.

There are a lot of differences between powerful and powerless people.

Starp varenajiem un nevarīgajiem pastāv daudz atšķirību.

Physiologically, there also are differences

Arī fizioloģiski ir daudz atšķirību

on two key hormones: testosterone, which is the dominance hormone,

ar diviem galvenajiem hormoniem: testosteronu, kas ir dominances hormons,

and cortisol, which is the stress hormone.

un kortizolu, kas ir stresa hormons.

So what we find is that high-power alpha males in primate hierarchies

Mēs zinām, ka primātu hierarhijās ar varu apveltītiem alfa tēviņiem

have high testosterone and low cortisol,

ir augsts testosterona un zems kortizola līmenis,

and powerful and effective leaders

tāpat arī spēcīgiem un efektīviem līderiem

ir augsts testosterona un zems kortizola līmenis.

also have high testosterone and low cortisol.

So what does that mean? When you think about power,

Ko tas nozīmē? Kad runājam par varenību,

people tended to think only about testosterone,

parasti iedomājamies tikai par testosteronu,

because that was about dominance.

jo tas ir dominances hormons.

But really, power is also about how you react to stress.

Bet patiesībā, varenību nosaka arī tas, kā reaģējam uz stresu.

So do you want the high-power leader that's dominant,

Vai gribat spēcīgu, dominējošu līderi

high on testosterone, but really stress reactive?

ar augstu testosterona līmeni, bet nenoturīgu pret stresu?

Probably not, right?

Droši vien nē.

You want the person who's powerful and assertive and dominant,

Vēlaties cilvēku, kas ir spēcīgs, neatlaidīgs un dominējošs,

but not very stress reactive, the person who's laid back.

bet visai noturīgs pret stresu un nesaspringts.

So we know that in primate hierarchies,

Tā nu mēs zinām, ka primātu hierarhijās,

if an alpha needs to take over,

ja barvedim jāpārņem vara,

if an individual needs to take over an alpha role sort of suddenly,

ja indivīdam pēkšņi jāpārņem barveža loma,

within a few days, that individual's testosterone has gone up

dažu dienu laikā šī indivīda testosterona līmenis ievērojami

significantly and his cortisol has dropped significantly.

paaugstinās un viņa kortizola līmenis ievērojami pazeminās.

So we have this evidence, both that the body can shape

Mums ir liecības gan tam, ka ķermenis ietekmē prātu,

the mind, at least at the facial level,

vismaz vaibstu līmenī,

and also that role changes can shape the mind.

gan arī tam, ka prātu spēj ietekmēt lomu maiņa

So what happens, okay, you take a role change,

Kas notiek, ja runājam par lomu maiņu,

what happens if you do that at a really minimal level,

kas notiek, ja darām to pavisam minimālā līmenī,

like this tiny manipulation, this tiny intervention?

kā šo sīko manipulāciju, sīko iejaukšanos procesā?

"For two minutes," you say, "I want you to stand like this,

„Uz divām minūtēm”, teiksim, „es gribu, lai stāvat šādi,

and it's going to make you feel more powerful."

un tas jums liks justies varenākiem.”

So this is what we did.

Lūk, ko mēs izdarījām.

We decided to bring people into the lab and run a little experiment,

Mēs nolēmām uzaicināt cilvēkus uz mazu eksperimentu laboratorijā,

and these people adopted, for two minutes,

un šie cilvēki, uz divām minūtēm,

either high-power poses or low-power poses,

ieņēma varenību vai nevarību izsakošu pozu,

and I'm just going to show you five of the poses,

un es jums parādīšu piecas no šīm pozām,

although they took on only two.

kaut gan mēs izmantojām tikai divas.

So here's one.

Lūk, viena.

A couple more.

Vēl pāris.

This one has been dubbed the "Wonder Woman" by the media.

Šo plašsaziņas līdzekļi iesaukuši par „Brīnumsievieti”.

Here are a couple more.

Lūk, vēl divas.

So you can be standing or you can be sitting.

Jūs varat stāvēt vai sēdēt.

And here are the low-power poses.

Un, lūk, nevarīguma pozas.

So you're folding up, you're making yourself small.

Jūs sakļaujaties un saraujaties.

This one is very low-power.

Šī ir ļoti nevarīga poza.

When you're touching your neck, you're really protecting yourself.

Ja satverat kaklu, jūs tiešām aizsargājat sevi.

So this is what happens.

Lūk, kā tas notiek:

They come in, they spit into a vial,

viņi ienāk, iespļauj pudelītē.

for two minutes, we say, "You need to do this or this."

„Divas minūtes”, mēs sakām, „jums jādara tā vai šitā.”

They don't look at pictures of the poses.

Viņi neskatās uz attēliem ar pozām.

We don't want to prime them with a concept of power.

Mēs nevēlamies viņiem priekšnoteikt varenības konceptu,

We want them to be feeling power.

mēs vēlamies, lai viņi jūtas vareni.

So two minutes they do this.

Tātad divas minūtes viņi dara tā.

We then ask them, "How powerful do you feel?" on a series of items,

Tad mēs viņiem jautājam: „Cik vareni jutāties?” uz dažādām lietām,

and then we give them an opportunity to gamble,

un tad mēs viņiem ļaujam spēlēt uz laimi,

and then we take another saliva sample.

un tad mēs vēlreiz ņemam siekalu paraugu.

That's it. That's the whole experiment.

Tas ir viss. Tas ir viss eksperiments.

So this is what we find.

Lūk, ko mēs atklājām.

Risk tolerance, which is the gambling,

Riska uzņēmība, kas ir laimes spēle,

we find that when you are in the high-power pose condition,

mēs atklājam, ka varenības pozā

86 percent of you will gamble.

86 procenti ļaujas riskam.

When you're in the low-power pose condition,

Nevarīguma pozā

only 60 percent, and that's a whopping significant difference.

tie ir tikai 60 procenti, un tā ir milzīga atšķirība.

Here's what we find on testosterone.

Lūk, ko atklājam par testosteronu.

From their baseline when they come in,

Salīdzinot ar pamata datiem, kad viņi ienāca,

high-power people experience about a 20-percent increase,

varenie piedzīvoja 20 procentu kāpumu,

and low-power people experience about a 10-percent decrease.

un nevarīgie piedzīvoja aptuveni 10 procentu kritumu.

So again, two minutes, and you get these changes.

Tātad, divas minūtes, un jums ir šādas izmaiņas.

Here's what you get on cortisol.

Lūk, kas notiek ar kortizolu.

High-power people experience about a 25-percent decrease,

Varenie piedzīvo ap 25 procentu kritumu,

and the low-power people experience about a 15-percent increase.

un nevarīgie piedzīvo ap 15 procentu kāpumu.

So two minutes lead to these hormonal changes

Tātad, divas minūtes izraisa šādas hormonālas izmaiņas,

that configure your brain

kas konfigurē smadzenes,

to basically be either assertive, confident and comfortable,

būt vai nu neatlaidīgam, pārliecinātam un justies ērti

or really stress-reactive, and feeling sort of shut down.

vai arī viegli reaģēt uz stresu un it kā aizvērties.

And we've all had the feeling, right?

Mēs visi esam tā jutušies, vai ne?

So it seems that our nonverbals do govern how we think and feel about ourselves,

Mūsu neverbāļi tiešām nosaka kā jūtamies un ko domājam ar sevi,

so it's not just others, but it's also ourselves.

tas nenotiek tikai ar citiem, bet arī ar mums pašiem.

Also, our bodies change our minds.

Un arī mūsu ķermeņi maina mūsu prātus.

But the next question, of course,

Bet nākamais jautājums, protams, ir:

is, can power posing for a few minutes

vai dažu minūšu varas pozēšana

really change your life in meaningful ways?

tiešām var jēgpilni izmainīt dzīvi?

This is in the lab, it's this little task, it's just a couple of minutes.

Tā ir laboratorija, tas ir sīks uzdevums, tikai uz pāris minūtēm.

Where can you actually apply this?

Kur mēs to īsti varam izmantot?

Which we cared about, of course.

Par to mēs, protams, domājām.

And so we think where you want to use this is evaluative situations,

Un mēs domājam, ka to var izmantot vērtējošās situācijās,

like social threat situations.

kā sociālo draudu situācijās,

Where are you being evaluated, either by your friends?

kur jūs vērtē varbūt draugi,

For teenagers, it's at the lunchroom table.

Pusaudžiem tā ir skolas ēdamzāle,

For some people it's speaking at a school board meeting.

citiem tā ir runa skolas valdes sapulcē.

It might be giving a pitch or giving a talk like this

Tā var būt prezentācija vai tāda runa kā šī,

or doing a job interview.

vai darba intervija.

We decided that the one that most people could relate to

Mēs nolēmām, ka visvairāk tas varētu attiekties tieši uz darba interviju,

because most people had been through, was the job interview.

jo lielākā daļa cilvēku tās ir piedzīvojuši.

So we published these findings,

Tad mēs publicējām šos atklājumus,

and the media are all over it,

un mediji uz to bija kā traki,

and they say, Okay, so this is what you do

un viņi teica, tātad, lūk kas jādara,

when you go in for the job interview, right?

kad esat darba intervijā, vai ne?

(Laughter)

(Smiekli)

You know, so we were of course horrified, and said,

Mēs, protams, bijām šausmās un teicām:

Oh my God, no, that's not what we meant at all.

„Ak, Dievs, nē, nē, nē, mēs nebūt tā nedomājām.

For numerous reasons, no, don't do that.

Daudzu iemeslu dēļ, nē, nē, nē, nedariet tā.”

Again, this is not about you talking to other people.

Atkārtoju, runa nav par to, kā runājat ar citiem,

It's you talking to yourself.

bet gan pats ar sevi.

What do you do before you go into a job interview? You do this.

Ko darīt pirms darba intervijas? Jūs darat šādi.

You're sitting down. You're looking at your iPhone --

Jūs apsēžaties. Jūs skatāties savā viedtālrunī,

or your Android, not trying to leave anyone out.

cenšoties nevienu neizlaist.

You're looking at your notes,

Jūs skatāties pierakstos,

you're hunching up, making yourself small,

jūs noliecaties, saraujaties,

when really what you should be doing maybe is this,

kad jums patiesībā būtu jādara varbūt šādi,

like, in the bathroom, right? Do that. Find two minutes.

kaut kur tualetē, vai ne? Dariet tā. Atrodiet divas minūtes.

So that's what we want to test. Okay?

To arī mēs vēlējāmies izmēģināt.

So we bring people into a lab,

Mēs atvedām cilvēkus uz laboratoriju,

and they do either high- or low-power poses again,

un viņi atkal ieņēma varenības un nevarīguma pozas,

they go through a very stressful job interview.

tad viņiem bija ļoti saspringta darba intervija.

It's five minutes long. They are being recorded.

Tā bija piecas minūtes gara. Viņus ierakstīja.

They're being judged also,

Viņus arī vērtēja,

and the judges are trained to give no nonverbal feedback,

un vērtētāji bija apmācīti neizrādīt neverbālu reakciju,

so they look like this.

tātad viņi izskatījās šādi.

Imagine this is the person interviewing you.

Iedomājieties, ka šis ir cilvēks, kas jūs intervē.

So for five minutes, nothing, and this is worse than being heckled.

Tātad uz piecām minūtēm, nekā, un tas ir grūtāk nekā būt tincinātam.

People hate this.

Cilvēki to nevar ciest.

It's what Marianne LaFrance calls "standing in social quicksand."

Meriana Lafransa to dēvē par „stāvēšanu sociālplūstošajās smiltīs”.

So this really spikes your cortisol.

Tas ļoti paaugstina kortizola līmeni.

So this is the job interview we put them through,

Tātad, mēs viņiem likām iet caur šādu darba interviju,

because we really wanted to see what happened.

jo mēs gribējām redzēt, kas notiks,

We then have these coders look at these tapes, four of them.

Tad mums bija četri programmētāji, kas izskatīja ierakstus.

They're blind to the hypothesis. They're blind to the conditions.

Viņi nezināja hipotēzi. Viņi nezināja apstākļus.

They have no idea who's been posing in what pose,

Viņiem nebija ne jausmas, kurš pozēja kādā pozā,

and they end up looking at these sets of tapes,

un viņi beigās, caurskatot ierakstus,

and they say, "We want to hire these people,"

teica: „Mēs gribam pieņemt darbā šos cilvēkus,”

all the high-power posers.

visus varenos pozētājus.

"We don't want to hire these people.

„Mēs negribam pieņemt darbā šos.

We also evaluate these people much more positively overall."

Mēs arī šos cilvēkus kopumā vērtējam pozitīvāk.”

But what's driving it?

Bet, kāds tam ir iemesls?

It's not about the content of the speech.

Tas nebija balstīts uz intervijas saturu.

It's about the presence that they're bringing to the speech.

Tas bija balstīts uz to, kā viņi izturējās intervijas laikā.

Because we rate them on all these variables

Jo mēs viņus vērtējām pēc visiem šiem mainīgajiem,

related to competence, like, how well-structured is the speech?

kas attiecas uz kompetenci, un cik strukturēta ir runa.

How good is it? What are their qualifications?

Cik tā ir laba. Kāda ir intervējamā kvalifikācija.

No effect on those things. This is what's affected.

Uz šīm lietām nebija nekādas ietekmes. Lūk, kas tika ietekmēts.

These kinds of things.

Šādas lietas.

People are bringing their true selves, basically.

Cilvēki izrāda patieso sevi.

They're bringing themselves.

Viņi izrāda sevi pašu.

They bring their ideas, but as themselves,

Viņi izrāda savas idejas, bet paši no sevis,

with no, you know, residue over them.

bez jebkādiem uzslāņojumiem.

So this is what's driving the effect, or mediating the effect.

Tas noteica efektu, vai atspoguļoja efektu.

So when I tell people about this,

Kad es par to stāstu citiem,

that our bodies change our minds and our minds can change our behavior,

ka ķermenis var mainīt prātu, un prāts var mainīt izturēšanos,

and our behavior can change our outcomes, they say to me,

un izturēšanās var mainīt iznākumu, viņi saka:

"It feels fake." Right?

„Izklausās samāksloti”.

So I said, fake it till you make it.

Tad es saku, tēlojiet, līdz jums izdodas.

It's not me.

Tas neesmu es.

I don't want to get there and then still feel like a fraud.

Es negribu nonākt tik tālu un arvien justies kā viltvārdis.

I don't want to feel like an impostor.

Es negribu justies kā krāpnieks.

I don't want to get there only to feel like I'm not supposed to be here.

Es negribu nonākt tik tālu, un justies tā it kā man te nevajadzētu būt.

And that really resonated with me,

Un tas manī patiešām atbalsojās,

because I want to tell you a little story about being an impostor

jo es gribu jums izstāstīt kādu notikumu par krāpnieku

and feeling like I'm not supposed to be here.

un jušanos tā, it kā man te nevajadzētu būt.

When I was 19, I was in a really bad car accident.

Kad man bija 19 gadu, es iekļuvu ļoti smagā autoavārijā.

I was thrown out of a car, rolled several times.

Mani izsvieda no mašīnas un es apmetu vairākus kūleņus.

I was thrown from the car.

Mani izsvieda no mašīnas.

And I woke up in a head injury rehab ward,

Un es atmodos galvas traumu rehabilitācijas centrā,

and I had been withdrawn from college,

un es biju atskaitīta no augstskolas,

and I learned that my IQ had dropped by two standard deviations,

un es uzzināju, ka mans IQ ir pazeminājies par divām standarta iedaļām,

which was very traumatic.

kas bija ļoti sāpīgi.

I knew my IQ because I had identified with being smart,

Es zināju kāds ir mans IQ, jo man bija augstas intelektuālās spējas,

and I had been called gifted as a child.

un bērnībā mani sauca par apdāvinātu.

So I'm taken out of college, I keep trying to go back.

Tātad, mani izņēma no augstskolas, un es mēģināju tikt atpakaļ.

They say, "You're not going to finish college.

Viņi teica: „Tu nepabeigsi augstskolu.

Just, you know, there are other things for you to do,

Ir kas cits, ko vari darīt,

but that's not going to work out for you."

bet tas nav domāts tev.”

So I really struggled with this, and I have to say,

Tas man bija liels trieciens, un man jāsaka,

having your identity taken from you, your core identity,

ka identitātes zaudēšana, pamata identitātes,

and for me it was being smart,

un man tās bija intelektuālās spējas,

having that taken from you,

tā zaudēšana,

there's nothing that leaves you feeling more powerless than that.

nekas nevar likt jums justies nevarīgāk par to.

So I felt entirely powerless.

Es jutos pilnīgi nevarīga.

I worked and worked, and I got lucky,

Es strādāju un strādāju, un man uzsmaidīja veiksme,

and worked, and got lucky, and worked.

un atkal strādāju, un atkal uzsmaidīja veiksme, un atkal strādāju.

Eventually I graduated from college.

Beigu beigās es pabeidzu augstskolu.

It took me four years longer than my peers,

Tas man prasīja četrus gadus ilgāk nekā maniem vienaudžiem,

and I convinced someone, my angel advisor, Susan Fiske,

un es pārliecināju savu eņģeli-konsultantu Sūzenu Fiski

to take me on, and so I ended up at Princeton,

pieņemt mani, un tā es nokļuvu Prinstonā,

and I was like, I am not supposed to be here.

un tur es jutos tā, it kā man nevajadzētu tur būt.

I am an impostor.

Es biju krāpniece.

And the night before my first-year talk,

Un vakarā pirms savas pirmgadnieka uzstāšanās,

and the first-year talk at Princeton is a 20-minute talk to 20 people.

un Prinstonā tā ir 20 minūšu runa 20 cilvēku priekšā.

That's it.

Viss.

I was so afraid of being found out the next day

Es biju tā nobijusies, ka mani nākamajā dienā atklās,

that I called her and said, "I'm quitting."

ka piezvanīju viņai un teicu: „Es eju prom.”

She was like, "You are not quitting,

Viņa teica: „Nekur tu neiesi,

because I took a gamble on you, and you're staying.

jo es ar tevi riskēju un tu paliksi.

You're going to stay, and this is what you're going to do.

Tu paliksi un, lūk, ko darīsi.

You are going to fake it.

Tu tēlosi.

You're going to do every talk that you ever get asked to do.

Tu uzņemsies katru tev uzdoto runu.

You're just going to do it and do it and do it,

Tu to vienkārši darīsi un darīsi un darīsi,

even if you're terrified and just paralyzed

pat ja būsi pārbijusies un sastingusi

and having an out-of-body experience,

un jutīsies tā, it kā neatrodies savā ķermenī,

until you have this moment where you say, 'Oh my gosh, I'm doing it.

līdz vienā mirklī attapsies: „Ak, Dievs! Es to tiešām daru.

Like, I have become this. I am actually doing this.'"

Es tiešām esmu par to kļuvusi. Es tiešām to daru.”

So that's what I did.

Tā es arī darīju.

Five years in grad school,

Pieci maģistra studiju gadi,

a few years, you know, I'm at Northwestern,

daži gadi Ziemeļrietumu Universitātē,

I moved to Harvard, I'm at Harvard,

tad es pārcēlos uz Hārvardu, tagad esmu Hārvardā.

I'm not really thinking about it anymore, but for a long time I had been thinking,

Es par to vairs tiešām nedomāju, bet ilgu laiku man bija sajūta:

"Not supposed to be here."

„Man šeit nevajadzētu būt.”

So at the end of my first year at Harvard,

Mana Hārvardas pirmā gada beigās,

a student who had not talked in class the entire semester,

kāda studente, kas klasē nebija runājusi visu semestri,

who I had said, "Look, you've gotta participate or else you're going to fail,"

kurai es biju teikusi: „Tev jāiesaistās, citādi nedabūsi ieskaiti,”

came into my office. I really didn't know her at all.

ienāca manā kabinetā. Es tiešām viņu nepazinu.

She came in totally defeated, and she said,

Viņa ienāca pilnīgi sagrauta un teica:

"I'm not supposed to be here."

„Man šeit nebūtu jābūt.”

And that was the moment for me.

Un man tas bija šis brīdis.

Because two things happened.

Jo notika divas lietas.

One was that I realized,

Pirmkārt, es sapratu,

oh my gosh, I don't feel like that anymore.

ka es tā vairs nejūtos.

I don't feel that anymore, but she does, and I get that feeling.

Es tā vairs nejūtos, bet viņa gan, un es saprotu šīs sajūtas.

And the second was, she is supposed to be here!

Un otrkārt, viņai šeit ir jābūt!

Like, she can fake it, she can become it.

Viņa to var notēlot, tātad var par tādu kļūt.

So I was like, "Yes, you are! You are supposed to be here!

Un es teicu: „Ir gan! Tev šeit ir jābūt!

And tomorrow you're going to fake it,

Un rīt tu to notēlosi,

you're going to make yourself powerful, and, you know --

tu padarīsi sevi varenu, un, zini –

(Applause)

(Aplausi)

And you're going to go into the classroom,

Tu ieiesi auditorijā,

and you are going to give the best comment ever."

un sniegsi vislabāko atbildi.”

You know? And she gave the best comment ever,

Viņa sniedza vislabāko atbildi,

and people turned around and were like,

un cilvēki pagrieza galvas atpakaļ ar tādu izteiksmi:

oh my God, I didn't even notice her sitting there. (Laughter)

„Kas tā tāda? Es viņu nebiju pat ievērojis.” (Smiekli)

She comes back to me months later,

Viņa atnāca atkal pēc dažiem mēnešiem,

and I realized that she had not just faked it till she made it,

un es sapratu, ka viņa ir ne tikai tēlojusi līdz viņai tas ir izdevies,

she had actually faked it till she became it.

bet viņa ir tēlojusi, līdz par to ir kļuvusi.

So she had changed.

Viņa bija mainījusies.

And so I want to say to you, don't fake it till you make it.

Un es gribu jums teikt, netēlojiet līdz jums izdodas.

Fake it till you become it.

Tēlojiet līdz par to kļūstat.

Do it enough until you actually become it and internalize.

Dariet to līdz jūs tiešām par to kļūstat un pieņemat to.

The last thing I'm going to leave you with is this.

Pēdējais, ko jums gribu teikt.

Tiny tweaks can lead to big changes.

Mazi pielabojumi var izraisīt lielas pārmaiņas.

So, this is two minutes.

Šīs divas minūtes.

Two minutes, two minutes, two minutes.

Divas minūtes, divas minūtes.

Before you go into the next stressful evaluative situation,

Pirms iesaistāties nākamajā stresa pilnajā vērtējošā situācijā,

for two minutes, try doing this, in the elevator,

uz divām minūtēm pamēģiniet šādi darīt liftā

in a bathroom stall, at your desk behind closed doors.

tualetē, pie sava rakstāmgalda, aiz slēgtām durvīm.

That's what you want to do.

Tas jums būtu jādara.

Configure your brain to cope the best in that situation.

Konfigurējiet savas smadzenes, lai labākajā veidā tiktu galā ar šo situāciju.

Get your testosterone up. Get your cortisol down.

Paaugstiniet testosterona līmeni. Pazeminiet kortizola līmeni.

Don't leave that situation feeling like, oh, I didn't show them who I am.

Neatstājiet šo situāciju, jūtoties tā, it kā sevi neparādījāt.

Leave that situation feeling like,

Atstājiet šo situāciju ar sajūtu:

I really feel like I got to say who I am and show who I am.

Es tiešām jūtos tā, ka parādīju un pastāstīju par sevi.

So I want to ask you first, you know, both to try power posing,

Es vēlos jums palūgt izmēģināt varenības pozu,

and also I want to ask you to share the science, because this is simple.

un es arī vēlos, ka jūs dalītos zinātnē, jo tas ir vienkārši.

I don't have ego involved in this. (Laughter)

Man ar to nav jāapliecina mans ego. (Smiekli)

Give it away. Share it with people,

Dodiet to tālāk. Stāstiet citiem,

because the people who can use it the most

jo tiem, kas to var visvairāk izmantot,

are the ones with no resources and no technology

nav ne resursu, ne tehnoloģiju

and no status and no power.

un nav statusa vai varas.

Give it to them because they can do it in private.

Dodiet to viņiem, jo viņi var to darīt klusībā.

They need their bodies, privacy and two minutes,

Viņiem vajag savu ķermeni, divu minūšu vientulību,

and it can significantly change the outcomes of their life.

un tas var būtiski izmainīt viņu dzīvi.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)