The power of vulnerability | Brené Brown | TED

Translator: Renāte Buliņa Reviewer: Kristaps Kadiķis

Tātad, es sākšu ar šo:

So, I'll start with this: a couple years ago, an event planner called me

pirms pāris gadiem man piezvanīja pasākumu plānotāja,

jo es grasījos uzstāties runu pasākumā.

because I was going to do a speaking event.

Tā viņa piezvanīja un teica:

And she called, and she said,

"Es tiešām mokos ar to,

"I'm really struggling with how to write about you on the little flyer."

ko rakstīt par tevi uz skrejlapiņas."

And I thought, "Well, what's the struggle?"

Es nodomāju: "Nu, kas tieši nomoka?"

Viņa teica: "Nu, es redzēju tevi runājam,

And she said, "Well, I saw you speak,

un es nodomāju, ka saukšu tevi par pētnieci,

and I'm going to call you a researcher, I think,

but I'm afraid if I call you a researcher, no one will come,

bet es baidos par to, ja es tevi saukšu par pētnieci, tad neviens neatnāks,

jo viņi nodomās, ka tu esi garlaicīga un nenozīmīga."

because they'll think you're boring and irrelevant."

(Smiekli)

(Laughter)

Labi.

And I was like, "Okay."

And she said, "But the thing I liked about your talk

Viņa teica: "Bet, tas, kas man patika tavā runā,

ir tas, ka tu esi stāstniece.

is you're a storyteller.

So I think what I'll do is just call you a storyteller."

Tāpēc es domāju, ka vienkārši nosaukšu tevi par stāstnieci."

And of course, the academic, insecure part of me

Un protams, ka mana akadēmiskā, nedrošā daļa

was like, "You're going to call me a what?"

iesaucās: "Kā tu mani sauksi?"

Un viņa teica: "Es tevi saukšu par stāstnieci."

And she said, "I'm going to call you a storyteller."

And I was like, "Why not 'magic pixie'?"

un es nodomāju: "Kāpēc ne par burvju laumiņu?"

(Laughter)

(Smiekli)

I was like, "Let me think about this for a second."

Es teicu: "Ļauj man mirkli padomāt par to."

Es centos saņemties drosmi.

I tried to call deep on my courage.

And I thought, you know, I am a storyteller.

Un es nodomāju - es esmu stāstniece.

I'm a qualitative researcher.

Es esmu kvalitatīvu datu pētniece.

I collect stories; that's what I do.

Es ievācu stāstus; tas ir tas, ko es daru.

And maybe stories are just data with a soul.

Un varbūt stāsti ir tikai dati ar dvēseli.

And maybe I'm just a storyteller.

Un varbūt es esmu tikai stāstniece.

And so I said, "You know what?

Un tad es teicu: "Zini ko?

Why don't you just say I'm a researcher-storyteller."

Varbūt vienkārši saki, ka es esmu pētniece-stāstniece."

And she went, "Ha ha. There's no such thing."

Un viņa sāka smieties: "Nav tāda jēdziena."

(Laughter)

(Smiekli)

So I'm a researcher-storyteller, and I'm going to talk to you today --

Tātad, es esmu pētniece-stāstniece,

un es ar jums grasos šodien runāt --

we're talking about expanding perception --

mēs runājam par uztveres paplašināšanu --

and so I want to talk to you and tell some stories

un tāpēc es vēlos ar jums parunāt un pastāstīt dažus stāstus

par daļu no mana pētījuma,

about a piece of my research that fundamentally expanded my perception

kas pamatīgi paplašināja manu uztveri

and really actually changed the way that I live and love

un tiešām reāli manīja veidu, kā es dzīvoju un mīlu,

and work and parent.

strādāju, un audzinu bērnus.

And this is where my story starts.

Un šādi sākas mans stāsts.

When I was a young researcher, doctoral student,

Kad es biju jauna pētniece, doktorantūras studente,

my first year, I had a research professor who said to us,

manā pirmajā gadā man bija zinātnisko pētījumu profesors,

kurš mums teica:

"Here's the thing, if you cannot measure it, it does not exist."

"Lieta tāda,

ja jūs kaut ko nevarat izmērīt, tātad tas nepastāv."

Un es domāju, ka viņš vienkārši jokojās ar mani.

And I thought he was just sweet-talking me.

Es jautāju: "Tiešām?" un viņš atbildēja: "Neapšaubāmi."

I was like, "Really?" and he was like, "Absolutely."

And so you have to understand

Un jums ir jāsaprot,

ka man ir bakalaura grāds sociālajā darbā, maģistra grāds sociālajā darbā,

that I have a bachelor's and a master's in social work,

un es grasījos iegūt doktora grādu sociālajā darbā,

and I was getting my Ph.D. in social work, so my entire academic career

tātad visas manas akadēmiskās karjeras laikā

man apkārt bija cilvēki

was surrounded by people who kind of believed in the "life's messy, love it."

kuri zināmā mērā ticēja,

ka dzīve ir nekārtīga - mīli to.

And I'm more of the, "life's messy, clean it up, organize it

Bet es vairāk uzskatīju tā - ja dzīve ir nekārtīga,

tad satīri to, sakārto to

and put it into a bento box."

un ievieto to pusdienu kārbiņā.

(Laughter)

(Smiekli)

Un, domājot, ka esmu atradusi savu ceļu,

And so to think that I had found my way, to found a career that takes me --

atradusi karjeru, kas aizrauj mani --

really, one of the big sayings in social work is,

patiešām, viens no lielajiem uzskatiem sociālajā darbā

"Lean into the discomfort of the work."

ir - pieņem darbā esošo diskomfortu.

And I'm like, knock discomfort upside the head

Bet es uzskatīju - izsit diskomfortu ārā no galvas

and move it over and get all A's.

un aizbīdi prom, un saņem izcilus vērtējumus.

That was my mantra.

Tā bija mana mantra.

So I was very excited about this.

Un tā es biju ļoti satraukta par to.

And so I thought, you know what, this is the career for me,

Un tāpēc es domāju, jūs zināt ko, šī ir mana karjera,

because I am interested in some messy topics.

jo es esmu ieinteresēta dažās nekārtīgās tēmās.

But I want to be able to make them not messy.

Bet es gribu spējīga tās padarīt kārtīgas.

Es gribu tās saprast.

I want to understand them.

I want to hack into these things that I know are important

Es gribu uzlauzt šīs lietas,

kuras, es zinu, ka ir svarīgas,

and lay the code out for everyone to see.

un padarīt ieejas kodu redzamu visiem.

So where I started was with connection.

Tātad, es sāku ar saistībām.

Because, by the time you're a social worker for 10 years,

Tāpēc, ka pēc 10 gadus sociālā darbinieka pieredzes,

tu saproti to,

what you realize is that connection is why we're here.

ka saistības ir tas, kādēļ mēs te esam.

It's what gives purpose and meaning to our lives.

Tas, ir tas, kas dod jēgu un nozīmi mūsu dzīvēm.

Lūk par ko ir runa.

This is what it's all about.

It doesn't matter whether you talk to people

Nav svarīgi, vai jūs runājat ar cilvēkiem,

kuri strādā sociālā taisnīguma, garīgās veselības, vardarbības vai sociālās nolaidības jomā,

who work in social justice, mental health and abuse and neglect,

tas, ko mēs zinām, ir tas, ka saistības,

what we know is that connection, the ability to feel connected, is --

spēja justies savienotam, ir --

kā neirobioloģiski esam savienoti --

neurobiologically that's how we're wired --

it's why we're here.

tas iemesls, kāpēc mēs esam šeit.

So I thought, you know what, I'm going to start with connection.

Tāpēc es nodomāju, zināt ko, es sākšu ar saistībām.

Jūs jau zināt situāciju,

Well, you know that situation

where you get an evaluation from your boss,

kad jūs saņemat vērtējumu no jūsu priekšnieka,

and she tells you 37 things that you do really awesome,

un viņa pateiks jums 37 lietas, kuras jūs veicat patiešām lieliski,

and one "opportunity for growth?"

un vienu lietu -- kurā ir "iespējama izaugsme"?

(Laughter)

(Smiekli)

Un viss, par ko jūs varat domāt, ir tā viena lieta, kurā nepieciešama izaugsme, vai ne?

And all you can think about is that opportunity for growth, right?

Well, apparently this is the way my work went as well,

Lūk, acīmredzot, šis bija veids, kā virzījās arī mans darbs,

because, when you ask people about love, they tell you about heartbreak.

jo, kad jūs jautājat cilvēkiem par mīlestību,

viņi stāsta jums par salauztu sirdi.

When you ask people about belonging,

Kad jūs jautājat cilvēkiem par piederību,

viņi jums pastāstīs par viņu vismokošāko pieredzi,

they'll tell you their most excruciating experiences of being excluded.

kad viņi ir bijuši izstumti.

And when you ask people about connection,

Un, kad jūs jautājat cilvēkiem par saistīšanos,

the stories they told me were about disconnection.

viņu stāstītie stāsti bija par atšķirtību.

tādā veidā, ļoti ātri -- tiešām, apmēram sešas nedēļas veicot šo pētījumu --

So very quickly -- really about six weeks into this research --

es uzdūros šai vārdā nenosauktajai lietai,

I ran into this unnamed thing that absolutely unraveled connection

kas pilnībā apslēpa saistības

tādā veidā, kuru es nesapratu un nekad nebiju redzējusi.

in a way that I didn't understand or had never seen.

Un tā es atkāpos no šī pētījuma

And so I pulled back out of the research

un nodomāju, ka man ir jānoskaidro, kas tas īsti ir.

and thought, I need to figure out what this is.

And it turned out to be shame.

Un izrādījās, ka tas ir kauns.

Un kaunu ir patiešām viegli saprast

And shame is really easily understood as the fear of disconnection:

kā bailes no atšķirtības.

Vai manī ir kaut kas tāds,

Is there something about me that, if other people know it or see it,

kas, ja citi cilvēki to zinātu vai redzētu,

that I won't be worthy of connection?

padarītu mani saskarsmes necienīgu.

Vienu es jums varu pateikt:

The things I can tell you about it:

tā ir universāla sajūta, mums visiem ir tā.

It's universal; we all have it.

The only people who don't experience shame

Vienīgie cilvēki, kuri nepiedzīvo kaunu,

ir tie, kuri nespēj just cilvēcīgu līdzjūtību vai saistīties ar citiem.

have no capacity for human empathy or connection.

Neviens nevēlas runāt par to,

No one wants to talk about it,

and the less you talk about it, the more you have it.

un jo mazāk tu par to runā, jo vairāk tev tas piemīt.

What underpinned this shame, this "I'm not good enough," --

Kas ir šī kauna pamatā,

šajā "Es neesmu pietiekami labs," --

šī sajūta, ko mēs visi zinām:

which, we all know that feeling:

"I'm not blank enough. I'm not thin enough,

"Es neesmu pietiekami [tukšums]. Es neesmu pietiekami tievs,

rich enough, beautiful enough, smart enough, promoted enough."

pietiekami bagāts, pietiekami skaists, pietiekami gudrs,

pietiekami paaugstināts."

The thing that underpinned this was excruciating vulnerability.

Tas, kas šim visam bija pamatā,

bija nepanesama ievainojamība,

This idea of, in order for connection to happen,

šī ideja par to, ka,

lai rastos savienība,

we have to allow ourselves to be seen, really seen.

mums ir jāļauj sev kļūt pamanāmiem,

patiešām pamanāmiem.

Un jūs zināt, ko es jūtu pret ievainojamību. Es ienīstu ievainojamību.

And you know how I feel about vulnerability. I hate vulnerability.

Un tāpēc es nodomāju, šī ir mana iespēja

And so I thought, this is my chance to beat it back with my measuring stick.

pārspēt to ar manu mērauklu.

I'm going in, I'm going to figure this stuff out,

Es iedziļināšos, es izprastīšu šo visu,

I'm going to spend a year, I'm going to totally deconstruct shame,

es tam veltīšu gadu, es gatavojos pilnībā dekonstruēt kaunu,

I'm going to understand how vulnerability works,

es sapratīšu kā darbojas ievainojamība,

un es pārspēšu to gudrībā.

and I'm going to outsmart it.

So I was ready, and I was really excited.

Un tā, es biju gatava, un es biju patiešām iedvesmota.

Kā jūs nojaušat, tas neizvērtīsies labi.

As you know, it's not going to turn out well.

(Smiekli)

(Laughter)

You know this.

Jūs jau zināt.

So, I could tell you a lot about shame,

Tātad, es varētu jums pastāstīt daudz ko par kaunu,

but I'd have to borrow everyone else's time.

bet man būtu jāaizņem visu pārējo runātāju laiks.

But here's what I can tell you that it boils down to --

Bet, es jums varu pastāstīt to, uz ko tas reducējas --

and this may be one of the most important things that I've ever learned

un tā var būt viena no vissvarīgākajām lietām, ko es vispār esmu iemācījusies

in the decade of doing this research.

desmit gadu laikā, veicot šo izpēti.

Mans viens gads

My one year turned into six years:

izvērtās sešos gados,

tūkstošos stāstu,

Thousands of stories, hundreds of long interviews, focus groups.

simtos ilgu interviju, fokusa grupās.

At one point, people were sending me journal pages

Vienā brīdī cilvēki sūtīja man žurnālu lappuses

un sūtīja man savus stāstus --

and sending me their stories --

thousands of pieces of data in six years.

tūkstošiem datu vienību sešu gadu periodā.

Un es it kā to sāku pārvaldīt.

And I kind of got a handle on it.

I kind of understood, this is what shame is, this is how it works.

Es it kā sapratu, kas īsti ir kauns,

kā tas darbojas.

Es uzrakstīju grāmatu,

I wrote a book, I published a theory, but something was not okay --

Es publicēju teoriju,

bet kaut kas nebija kārtībā --

and what it was is that, if I roughly took the people I interviewed

un tas bija tas, ka,

ja es paņemtu intervētos cilvēku

and divided them into people who really have a sense of worthiness --

un aptuveni sadalītu tos cilvēkos,

kuriem tiešām piemīt savas vērtības sajūta --

lūk, līdz kam šis viss tiek reducēts:

that's what this comes down to, a sense of worthiness --

vērtības sajūtai --

they have a strong sense of love and belonging --

viņiem ir spēcīga mīlestības un piederības sajūta --

and folks who struggle for it,

un ir cilvēki, kas cīnās par to,

and folks who are always wondering if they're good enough.

un cilvēki, kuri vienmēr ir neziņā par to, vai viņi ir pietiekami labi.

Bija tikai viens mainīgais,

There was only one variable that separated

kas atdalīja cilvēkus, kuriem ir

the people who have a strong sense of love and belonging

spēcīga mīlestības un piederības sajūta

and the people who really struggle for it.

no cilvēkiem, kuri tiešām cīnās par to.

And that was, the people who have a strong sense of love and belonging

Un tas bija, cilvēki, kuriem ir

spēcīga mīlestības un piederības sajūta,

believe they're worthy of love and belonging.

tic, ka viņi ir mīlestības un piederības cienīgi.

That's it.

Tas arī viss.

They believe they're worthy.

Viņi tic, ka viņi ir tā cienīgi.

And to me, the hard part of the one thing that keeps us out of connection

Un man grūtākais bija,

viena lieta, kas attur mūs no saskarsmes,

is our fear that we're not worthy of connection,

ir mūsu bailes, ka mēs neesam šīs saskarsmes vērti,

was something that, personally and professionally,

tas bija kas tāds, kur es jutu, ka personīgi un profesionāli

man tas ir jāsaprot labāk.

I felt like I needed to understand better.

So what I did is I took all of the interviews

Un tas ko es darīju,

es paņēmu visas intervijas,

where I saw worthiness, where I saw people living that way,

kur es redzēju vērtīgumu, kur es redzēju cilvēkus, kas tā dzīvo,

and just looked at those.

un izpētīju tās.

What do these people have in common?

Kas šiem cilvēkiem ir kopīgs?

I have a slight office supply addiction, but that's another talk.

Man ir neliela biroja preču atkarība,

bet tas ir cits stāsts.

So I had a manila folder, and I had a Sharpie,

Tā es paņēmu dokumentu mapi un flomasteri,

and I was like, what am I going to call this research?

un es domāju, kā es nosaukšu šo pētījumu?

Un pirmais vārds, kas man ienāca prātā

And the first words that came to my mind were "whole-hearted."

bija - sirsnīgs.

These are whole-hearted people, living from this deep sense of worthiness.

Tie ir sirsnīgi cilvēki, kas dzīvo balstoties uz šīs dziļās vērtīguma sajūtas.

Tā es uzrakstīju uz dokumentu mapes vāka

So I wrote at the top of the manila folder,

un sāku meklēt datus.

and I started looking at the data.

Patiesībā, es vispirms

In fact, I did it first in a four-day, very intensive data analysis,

četras dienas

ļoti intensīvi analizēju datus,

where I went back, pulled the interviews, the stories, pulled the incidents.

kur spēru soli atpakaļ, pārskatīju šīs intervijas, pārskatīju stāstus, pārskatīju gadījumu analīzes.

What's the theme? What's the pattern?

Kāda ir tēma? Kāds ir modelis?

My husband left town with the kids

Mans vīrs ar bērniem izbrauca no pilsētas,

because I always go into this Jackson Pollock crazy thing,

jo es vienmēr pārvēršojas šajā trakajā Džeksona Polloka veidolā,

where I'm just writing and in my researcher mode.

kur es tikai rakstu

un esmu savā pētnieka režīmā.

And so here's what I found.

Un lūk ko es atklāju.

Tas, kas viņiem bija kopīgs,

What they had in common was a sense of courage.

bija drosmes sajūta.

And I want to separate courage and bravery for you for a minute.

Un es gribu uz brīdi atdalīt drosmi no drošsirdības.

Courage, the original definition of courage,

Drosme, sākotnējā drosmes (courage) definīcija,

kad tā pirmo reizi tika ieviesta angļu valodā --

when it first came into the English language --

ir no latīņu vārda "cor", kas nozīmē "sirds" --

it's from the Latin word "cor," meaning "heart" --

and the original definition was to tell the story of who you are

un sākotnējā definīcija

bija vaļsirdīgi pastāstīt stāstu par to, kas tu patiesībā esi.

with your whole heart.

Un tā šiem cilvēkiem

And so these folks had, very simply, the courage to be imperfect.

vienkārši bija drosme

būt nepilnīgiem.

They had the compassion to be kind to themselves first and then to others,

Viņi izjuta līdzjūtību

vispirms esot iejūtīgiem pret sevi un tikai tad - pret citiem,

because, as it turns out,

jo, kā izrādās, mēs nevaram būt līdzjūtīgi pret citiem cilvēkiem,

we can't practice compassion with other people

ja mēs neesam jauki pret sevi.

if we can't treat ourselves kindly.

And the last was they had connection, and -- this was the hard part --

Un visbeidzot, viņiem bija saikne,

un -- šis bija grūtākais --

as a result of authenticity,

īstuma dēļ

they were willing to let go of who they thought they should be

viņi bija gatavi atbrīvoties no tā, ko viņi domāja par to, kādiem viņiem vajadzētu būt,

in order to be who they were, which you have to absolutely do that

lai tā vietā būtu tie, kas viņi ir,

kas jums ir pilnībā jādara, lai

for connection.

izveidotu saikni.

The other thing that they had in common was this:

Otra lieta, kas viņiem bija kopīga

bija šī.

They fully embraced vulnerability.

Tie pilnībā pieņēma ievainojamību.

They believed that what made them vulnerable made them beautiful.

Viņi ticēja,

ka tas, kas padara viņus ievainojamus,

padara viņus skaistus.

Viņi nerunāja par ievainojamību

They didn't talk about vulnerability being comfortable,

kā par kaut ko ērtu,

nor did they really talk about it being excruciating --

tāpat arī viņi nerunāja par to kā - kaut ko mokošu --

as I had heard it earlier in the shame interviewing.

kā es to biju agrāk dzirdējusi intervijās par kaunu.

Viņi vienkārši runāja par to kā kaut ko nepieciešamu.

They just talked about it being necessary.

They talked about the willingness to say, "I love you" first ...

Viņi runāja par vēlmi

pirmajam pateikt: "Es tevi mīlu",

par vēlmi

the willingness to do something where there are no guarantees ...

darīt kaut ko,

kam nav drošu garantiju,

the willingness to breathe through waiting for the doctor to call

par vēlmi

brīvi uzelpot, gaidot ārsta zvanu

after your mammogram.

pēc jūsu mammogrammas.

They're willing to invest in a relationship

Viņi vēlas ieguldīt attiecībās,

that may or may not work out.

kuras varbūt var izdoties, bet varbūt arī var neizdoties.

They thought this was fundamental.

Viņi uzskatīja, tas bija fundamentāli.

I personally thought it was betrayal.

Es personīgi domāju, ka tā bija nodevība.

I could not believe I had pledged allegiance to research, where our job --

Es nespēju noticēt tam, ka es biju pilnībā nodevusies

pētījumam --

you know, the definition of research is to control and predict,

kur pētījuma definīcija

ir kontrolēt un prognozēt, pētīt parādības,

to study phenomena for the explicit reason to control and predict.

precīzi formulētu iemeslu,

lai to kontrolētu un prognozētu.

And now my mission to control and predict

Un tagad mana misija

kontrolēt un paredzēt

had turned up the answer that the way to live is with vulnerability

bija atklājusi atbildi, ka veids, kā pareizi dzīvot, ir - būt ievainojamam

un pārtraukt kontrolēšanu un prognozēšanu.

and to stop controlling and predicting.

This led to a little breakdown --

Tas noveda pie maza sabrukuma --

(Laughter)

(Smiekli)

-- which actually looked more like this.

-- kas patiesībā vairāk izskatījās šādi.

(Laughter)

(Smiekli)

And it did.

Un tā arī bija.

I call it a breakdown; my therapist calls it a spiritual awakening.

Es to saucu par sabrukumu, mans terapeits to sauc par garīgo atmodu.

(Laughter)

A spiritual awakening sounds better than breakdown,

Garīga atmoda izklausās labāk nekā sabrukums,

bet ticiet man, tas bija sabrukums.

but I assure you, it was a breakdown.

Un man nācās atlikt malā visus datus un iet atrast terapeitu.

And I had to put my data away and go find a therapist.

Ļaujiet man jums ko teikt: jūs zināt, kas jūs esat,

Let me tell you something: you know who you are

kad jūs zvanāt saviem draugiem un sakat: "Es domāju, ka man vajadzētu pakonsultēties ar kādu.

when you call your friends and say, "I think I need to see somebody.

Vai tu vari kādu ieteikt?"

Do you have any recommendations?"

Because about five of my friends were like,

Tāpēc, ka apmēram pieci no maniem draugiem teica:

"Wooo, I wouldn't want to be your therapist."

"Oooo! Es negribētu būt tavs terapeits."

(Laughter)

(Smiekli)

I was like, "What does that mean?"

Es viņiem jautāju: "Ko tas īsti nozīmē?"

And they're like, "I'm just saying, you know.

Un viņi atbild: "Es tikai tā saku, zini.

Don't bring your measuring stick."

Nemēri pēc savas mērauklas."

(Laughter)

Es atbildēju: "Labi."

I was like, "Okay."

So I found a therapist.

Tā es atradu terapeitu.

My first meeting with her, Diana --

Manā pirmajā tikšanās reizē ar viņu, Diānu --

es paņēmu līdzi savu sarakstu

I brought in my list of the way the whole-hearted live, and I sat down.

ar to, kā dzīvo sirsnīgie cilvēki, un es apsēdos.

And she said, "How are you?"

Un viņa sacīja: "Kā tev klājas?"

And I said, "I'm great. I'm okay."

Un es teicu: "Man viss ir lieliski. Man viss ir labi."

She said, "What's going on?"

Viņa sacīja: "Kas notiek tavā dzīvē?"

And this is a therapist who sees therapists,

Un tas ir terapeits, kurš konsultē terapeitus,

because we have to go to those, because their B.S. meters are good.

jo mums ir jāiet pie viņiem,

jo viņu bakalaura grādu rādītāji ir labi.

(Laughter)

(Smiekli)

And so I said, "Here's the thing, I'm struggling."

Un tā es teicu,

"Lieta ir tāda, ka es cīnos."

And she said, "What's the struggle?"

Un viņa teica: "Par ko ir cīņa?"

Un es teicu: "Nu, man ir problēma saistībā ar ievainojamību.

And I said, "Well, I have a vulnerability issue.

And I know that vulnerability is the core of shame and fear

Un es zinu, ka ievainojamība ir

kauna un baiļu,

un mūsu cīņas par vērtīgumu pamatā,

and our struggle for worthiness,

but it appears that it's also the birthplace of joy, of creativity,

bet šķiet, ka tā ir arī dzimšanas vieta

priekam, radošumam,

of belonging, of love.

piederības un mīlestības sajūtai.

And I think I have a problem, and I need some help."

Un es domāju, ka man ir problēma,

un man ir vajadzīga neliela palīdzība."

Un es teicu: "Bet lieta ir tāda,

And I said, "But here's the thing: no family stuff, no childhood shit."

nerunāsim par ģimenes lietām,

nekādiem bērnības sūdiem."

(Laughter)

(Smiekli)

"I just need some strategies."

"Man tikai vajag dažas stratēģijas."

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

Paldies.

Thank you.

So she goes like this.

Un viņa dara tā.

(Laughter)

(Smiekli)

And then I said, "It's bad, right?"

Un tad es teicu, "Ir slikti, vai ne?"

And she said, "It's neither good nor bad."

Un viņa teica: "Tas nav ne labi, ne slikti."

(Laughter)

(Smiekli)

"It just is what it is."

"Tas vienkārši ir tas, kas ir."

And I said, "Oh my God, this is going to suck."

Un es teicu, "Ak, mans Dievs, tas būs galīgi garām."

(Laughter)

(Smiekli)

And it did, and it didn't.

Un tā bija un arī nebija.

And it took about a year.

Un tas ilga apmēram gadu.

And you know how there are people

Jūs jau zināt, ka ir cilvēki,

that, when they realize that vulnerability and tenderness are important,

kuri, kad saprot, ka ievainojamība un maigums ir svarīgi,

viņi to pieņem un sāk dzīvot pēc šiem principiem.

that they surrender and walk into it.

Pirmkārt - es tāda neesmu,

A: that's not me,

un, otrkārt, es pat nebiedrojos ar tādiem cilvēkiem.

and B: I don't even hang out with people like that.

(Laughter)

(Smiekli)

For me, it was a yearlong street fight.

Man tas bija kā gadu ilga ielu cīņa.

It was a slugfest.

Tas bija vārdu karš.

Vulnerability pushed, I pushed back.

Ievainojamība nāca pretī, bet es atkāpos.

I lost the fight,

Es zaudēju cīņu,

but probably won my life back.

bet iespējams atguvu savu dzīvi

And so then I went back into the research

Un tad es atgriezos pie pētījuma

and spent the next couple of years

un dažus nākamos gadus

really trying to understand what they, the whole-hearted,

tiešām centos saprast šos sirsnīgos cilvēkus,

what choices they were making, and what we are doing with vulnerability.

kādas izvēles viņi izdara,

un ko mēs darām

ar ievainojamību.

Why do we struggle with it so much?

Kādēļ mēs tik ļoti cīnāmies ar to?

Am I alone in struggling with vulnerability?

Vai esmu viena, cīnoties ar ievainojamību?

Nē.

No.

So this is what I learned.

Tātad, es iemācījos šo:

We numb vulnerability --

mēs apslāpējam ievainojamību --

when we're waiting for the call.

kad mēs gaidām zvanu.

It was funny, I sent something out on Twitter and on Facebook

Bija jautri, kad es izsūtīju caur Twitter un Facebook

jautājumu: "Kā tu definētu ievainojamību?

that says, "How would you define vulnerability?

Kas liek tev justies ievainojamam?"

What makes you feel vulnerable?"

Un pusotrā stundā es saņēmu 150 atbildes.

And within an hour and a half, I had 150 responses.

Because I wanted to know what's out there.

Jo es gribēju zināt,

kādi uzskati pastāv.

"Lūgt palīdzību vīram,

Having to ask my husband for help because I'm sick, and we're newly married;

jo es esmu slima, un mēs esam tikko precējušies"

"ierosināt vīram nodarboties ar seksu"

initiating sex with my husband;

initiating sex with my wife;

"ierosināt sievai nodarboties ar seksu"

"sajust atraidījumu" "uzaicināt kādu uz randiņu"

being turned down; asking someone out;

"gaidīt ārsta atbildes zvanu"

waiting for the doctor to call back;

"kad ar mani pārguļ tikai dēļ seksa" "pārgulēt ar citiem tikai dēļ seksa"

getting laid off; laying off people.

This is the world we live in.

- tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam.

We live in a vulnerable world.

Mēs dzīvojam ievainojamā pasaulē.

And one of the ways we deal with it is we numb vulnerability.

Un viens no veidiem, kā mēs ar to tiekam galā,

mēs apslāpējam ievainojamību.

And I think there's evidence --

Es domāju, ka ir pierādījumi --

and it's not the only reason this evidence exists,

un tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šādi pierādījumi pastāv,

but I think it's a huge cause --

bet es domāju, ka tas ir liels cēlonis tam, ka

We are the most in-debt ...

mēs esam vislielākajos parādos,

mums ir smagākā aptaukošanās,

obese ...

addicted and medicated adult cohort in U.S. history.

mēs esam atkarīgākā un sazāļotākā

pieaugušo populācija Amerikas vēsturē.

The problem is -- and I learned this from the research --

Problēma ir tā - un to es iemācījos no šī pētījuma --

that you cannot selectively numb emotion.

ka tu nevari selektīvi apslāpēt emocijas.

You can't say, here's the bad stuff.

Tu nevari teikt - te ir sliktās lietas.

Here's vulnerability, here's grief, here's shame,

Te ir ievainojamība, te ir sēras, te ir kauns,

here's fear, here's disappointment.

te ir bailes, te ir vilšanās,

I don't want to feel these.

es negribu to visu just!

I'm going to have a couple of beers and a banana nut muffin.

Es iedzeršu pāris aliņus un uzēdīšu banānu-riekstu kēksiņu.

(Laughter)

(Smiekli)

Es negribu just šīs emocijas.

I don't want to feel these.

And I know that's knowing laughter.

Un es pazīstus šos smieklus.

I hack into your lives for a living.

Mans darbs ir ielauzties jūsu dzīvēs.

God.

Ak, Dievs.

(Laughter)

(Smiekli)

You can't numb those hard feelings

Jūs nevarat notrulināt šīs smagās sajūtas,

without numbing the other affects, our emotions.

nenotrulinot citas sajūtas, mūsu emocijas.

Jūs nevarat selektīvi kļūt nejūtīgs.

You cannot selectively numb.

So when we numb those,

Tad, kad mēs apslāpējam negatīvās emocijas,

we numb joy,

mēs apslāpējam arī prieku,

apslāpējam pateicību,

we numb gratitude,

we numb happiness.

mēs apslāpējam laimi.

Un tad mēs jūtamies nožēlojami,

And then, we are miserable,

un mēs meklējam jēgu un nozīmi,

and we are looking for purpose and meaning,

un tad mēs jūtamies ievainojami,

and then we feel vulnerable,

so then we have a couple of beers and a banana nut muffin.

un tad mēs paņemam pāris alus un banānu-riekstu kēksiņu.

And it becomes this dangerous cycle.

Un tas kļūst par bīstamu ciklu.

One of the things that I think we need to think about

Viena no lietām, par kurām mums būtu jāpadomā

is why and how we numb.

ir tā, kāpēc un kā mēs notrulināmies?

And it doesn't just have to be addiction.

Un tam nav jākļūst par atkarību.

Otra lieta, ko mēs darām, ir tā,

The other thing we do is we make everything that's uncertain certain.

ka mēs visu nenoteikto padarām noteiktu.

Religion has gone from a belief in faith and mystery to certainty.

Reliğija no ticības liktenim un noslēpumiem, ir kļuvusi

par noteiktību.

"I'm right, you're wrong. Shut up."

Man ir taisnība, tev nav. Aizveries.

Tas arī viss.

That's it.

Tik tieši.

Just certain.

Jo vairāk nobijušies mēs esam, jo vairāk ievainojami mēs esam,

The more afraid we are, the more vulnerable we are,

un jo vairāk nobijušies mēs esam.

the more afraid we are.

Tā mūsdienās izskatās politika.

This is what politics looks like today.

Vairs nav diskursa.

There's no discourse anymore.

There's no conversation.

Vairs nav sarunu.

There's just blame.

Ir tikai vainošana.

You know how blame is described in the research?

Un jūs zināt kā vainošana ir aprakstīta pētījumos?

A way to discharge pain and discomfort.

Veids kā izlādēt sāpes un diskomfortu.

Mēs kļūstam perfekti.

We perfect.

If there's anyone who wants their life to look like this, it would be me,

Ja ir kāds, kurš gribētu, lai viņa dzīve ir perfekta, tad tā esmu es,

bet tā tas nenotiek.

but it doesn't work.

Because what we do is we take fat from our butts and put it in our cheeks.

Tāpēc, ka tas, ko mēs darām - mēs paņemam taukus no mūsu dibeniem

un ievietojam tos mūsu vaigos.

(Laughter)

(Smiekli)

Which just, I hope in 100 years, people will look back and go, "Wow."

Es ceru, ka pēc simts gadiem

cilvēki atskatīsies pagātnē un noteiks: "Oho!"

(Laughter)

(Smiekli)

And we perfect, most dangerously, our children.

Un mēs padarām perfektus, kas ir visbīstamāk,

mūsu bērnus.

Let me tell you what we think about children.

Ļaujiet, es jums pateikšu, ko domāju par bērniem.

They're hardwired for struggle when they get here.

Viņi ir nolemti cīņai, kad viņi nonāk te.

And when you hold those perfect little babies in your hand,

Un kad tu turi rokās šos perfektos mazos bērniņus,

our job is not to say, "Look at her, she's perfect.

mūsu pienākums nav teikt: "Paskaties uz viņu, viņa ir perfekta.

Mans pienākums ir tikai saglabāt viņu perfektu --

My job is just to keep her perfect --

nodrošināt, ka viņa iekļūst tenisa komandā līdz 5. klasei un Jēlā līdz 7. klasei."

make sure she makes the tennis team by fifth grade and Yale by seventh."

Tas nav mūsu pienākums.

That's not our job.

Our job is to look and say,

Mūsu pienākums ir skatīties un teikt,

"You know what? You're imperfect, and you're wired for struggle,

"Zini ko? Tu neesi perfekta, un tu esi piesaistīta cīņai,

but you are worthy of love and belonging."

bet tu esi mīlestības un piederības vērta."

Šis ir mūsu pienākums.

That's our job.

Parādiet man paaudzi, kurā bērni ir šādi uzaudzināti,

Show me a generation of kids raised like that,

un es domāju, ka mēs izbeigsim problēmas, kuras redzam šodien.

and we'll end the problems, I think, that we see today.

We pretend that what we do doesn't have an effect on people.

Mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

neietekmē citus cilvēkus.

We do that in our personal lives.

Tā mēs darām savā personīgajā dzīvē.

We do that corporate --

Mēs darām kā lielie uzņēmumi --

whether it's a bailout, an oil spill ...

vai tās ir finansiālās grūtības, vai naftas noplūde,

mēs noliedzam savu atbildību --

a recall.

We pretend like what we're doing

mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

doesn't have a huge impact on other people.

būtiski neietekmē citus cilvēkus.

I would say to companies, this is not our first rodeo, people.

Es teiktu uzņēmumiem - šis nav mūsu pirmais rodeo, mīlīši!

We just need you to be authentic and real and say ...

Mums tikai vajag, lai jūs būtu autentiski un patiesi,

un teiktu: "Piedodiet.

"We're sorry. We'll fix it."

Mēs to atrisināsim."

But there's another way, and I'll leave you with this.

Bet ir arī cits ceļš, ko jums pastāstīšu.

Lūk, ko es atklāju:

This is what I have found:

To let ourselves be seen, deeply seen, vulnerably seen ...

ļaujot sev būt tik redzamam,

ka var saskatīt visdziļāko,

saskatīt ievainojamību;

to love with our whole hearts, even though there's no guarantee --

mīlēt no visas sirds,

pat, ja nav garantiju --

un tas patiešām ir grūti,

and that's really hard,

and I can tell you as a parent, that's excruciatingly difficult --

un es jums saku kā vecāks, tas ir ārkārtīgi sarežģīti --

sniegt pateicību un prieku

to practice gratitude and joy in those moments of terror,

šajos apdraudējuma brīžos,

when we're wondering, "Can I love you this much?

kad mēs domājām: "Vai es varu mīlēt tevi tik daudz?

Vai es varu tam tik kaislīgi ticēt?

Can I believe in this this passionately?

Vai es varu būt tik pārliecināts par šo visu?"

Can I be this fierce about this?"

just to be able to stop and, instead of catastrophizing what might happen,

būt spējīgiem apstāties un tā vietā, lai paniski baidoties no tā, kas varētu notikt,

vienkārši pateikt: "Esmu tik pateicīgs,

to say, "I'm just so grateful,

because to feel this vulnerable means I'm alive."

jo just šo ievainojamību nozīmē to, ka esmu dzīvs."

And the last, which I think is probably the most important,

Un pēdējais, ko es uzskatu par iespējams pašu svarīgāko,

ir ticēt, ka mēs esam pietiekami.

is to believe that we're enough.

Because when we work from a place, I believe, that says, "I'm enough" ...

Jo kad mēs darbojamies tādā apziņā,

kas saka "Esmu pietiekams.",

then we stop screaming and start listening,

tad mēs pārstājam kliegt un sākam klausīties,

we're kinder and gentler to the people around us,

mēs esam jaukāki un maigāki pret apkārtējiem cilvēkiem,

un mēs esam jaukāki un maigāki pret sevi.

and we're kinder and gentler to ourselves.

Tas arī no manis ir viss. Paldies.

That's all I have. Thank you.

(Applause)

(Aplausi)