The power of introverts | Susan Cain | TED

Translator: Valts Sondors Reviewer: Natalja Gorohova

When I was nine years old,

Kad es biju deviņus gadus veca

I went off to summer camp for the first time.

es pirmoreiz aizbraucu uz vasaras nometni.

And my mother packed me a suitcase full of books,

Un mana māte piekrāva man pilnu čemodānu

ar grāmatām,

which to me seemed like a perfectly natural thing to do.

kas man šķita pilnīgi dabiski.

Because in my family, reading was the primary group activity.

Jo manā ģimenē

lasīšana bija galvenā grupu nodarbība.

And this might sound antisocial to you,

Un, lai arī tas varbūt jums izklausās nesabiedriski,

but for us it was really just a different way of being social.

mums tas tas bija vienkārši citāds veids, kā būt sabiedriskiem.

You have the animal warmth of your family sitting right next to you,

Tev ir ģimenes siltums,

no cilvēkiem, kuri sēž Tev blakus,

but you are also free to go roaming around the adventureland

bet Tu vari arī iet klejot piedzīvojumu pasaulē

savā galvā.

inside your own mind.

And I had this idea

Un man šķita,

that camp was going to be just like this, but better.

ka nometne būs tieši tāda pati, tikai labāka.

(Laughter)

(Smiekli)

I had a vision of 10 girls sitting in a cabin

Es biju iztēlojusies 10 meitenes sēžam būdiņā

cozily reading books in their matching nightgowns.

omulīgi lasām grāmatas vienādos halātos.

(Laughter)

(Smiekli)

Camp was more like a keg party without any alcohol.

Nometne bija vairāk kā tusiņš bez alkohola.

And on the very first day,

Un pašā pirmajā dienā

our counselor gathered us all together

mūsu vadītāja savāca mūs visus kopā

and she taught us a cheer that she said we would be doing

un iemācīja mums saukli, kuru, pēc viņas vārdiem,

every day for the rest of the summer to instill camp spirit.

mums vajadzēšot saukt katru dienu visu atlikušo vasaru,

lai uzturētu nometnes garu.

And it went like this:

Un tas bija šāds:

"R-O-W-D-I-E,

Dē-au-ū-zē-ī-gā-ī,

that's the way we spell rowdie.

tā mēs rakstām "dauzonīgi",

Rowdie, rowdie, let's get rowdie."

Dauzonīgi, dauzonīgi, būsim visi dauzonīgi!

(Laughter)

Yeah.

Mjā.

So I couldn't figure out for the life of me

Un es neparko nespēju izdomāt,

why we were supposed to be so rowdy,

kāpēc mums vajadzētu būt tik dauzonīgiem,

or why we had to spell this word incorrectly.

vai arī kāpēc mums vajadzētu šo vārdu rakstīt nepareizi.

(Laughter)

(Smiekli)

But I recited a cheer. I recited a cheer along with everybody else.

Bet es noskaitīju saukli. Es noskaitīju saukli kopā ar visiem citiem.

I did my best.

Es centos, ko varēju.

And I just waited for the time that I could go off and read my books.

Un es gaidīju laiku,

kad es varēšu aiziet un palasīt savas grāmatas.

But the first time that I took my book out of my suitcase,

Bet pirmo reizi, kad es izņēmu grāmatu no sava čemodāna,

mūsu istabiņas krutākā meitene pienāca pie manis

the coolest girl in the bunk came up to me

un jautāja: "Kāpēc Tu esi tik vēsa?"

and she asked me, "Why are you being so mellow?" --

Vēsa, protams, nozīmējot tieši pretējo

mellow, of course, being the exact opposite

dē-au-ū-zē-ī-gā-ī.

of R-O-W-D-I-E.

Un, kad es to mēģināju otro reizi,

And then the second time I tried it,

pie manis pienāca vadītāja ar noraizējušos seju,

the counselor came up to me with a concerned expression on her face

un atkārtoja vārdus par nometnes garu,

and she repeated the point about camp spirit

un teica, ka mums visiem vajadzētu ļoti censties

and said we should all work very hard to be outgoing.

būt sabiedriskiem.

And so I put my books away,

Tā nu es noliku savas grāmatas

back in their suitcase,

atpakaļ čemodānā

and I put them under my bed,

un paliku tās zem gultas,

and there they stayed for the rest of the summer.

kur tās palika visu atlikušo vasaru.

And I felt kind of guilty about this.

Un es par to jutos tā kā vainīga.

I felt as if the books needed me somehow,

Es jutos tā, it kā grāmatām mani vajadzētu,

and they were calling out to me and I was forsaking them.

un tās mani sauktu, bet es tās pametu.

But I did forsake them and I didn't open that suitcase again

Bet es tās tiešām arī pametu, un neatvēru čemodānu

līdz pat es biju atpakaļ mājās pie savas ģimenes

until I was back home with my family at the end of the summer.

vasaras beigās.

Now, I tell you this story about summer camp.

Es jums pastāstīju šo stāstiņu par vasaras nometni.

I could have told you 50 others just like it --

Es būtu varējusi jums pastāstīt vēl 50 tādus pašus -

all the times that I got the message

visas reizes, kad es saņēmu šo vēsti,

that somehow my quiet and introverted style of being

ka kaut kāpēc mans klusais un intravertais dzīvesstils

was not necessarily the right way to go,

nav gluži pareizais,

that I should be trying to pass as more of an extrovert.

ka man vajadzētu būt vairāk ekstravertai.

And I always sensed deep down that this was wrong

Un es vienmēr esmu dziļi sirdī jutusi, ka tas nav pareizi,

and that introverts were pretty excellent just as they were.

un ka intraverti ir brīnišķīgi cilvēki tādi, kādi viņi ir.

Bet ilgus gadus es noliedzu šo intuīciju

But for years I denied this intuition,

and so I became a Wall Street lawyer, of all things,

un pat kļuvu par Volstrītas juristu,

instead of the writer that I had always longed to be --

tā vietā, lai kļūtu par rakstnieci, ko vienmēr esmu vēlējusies,

partly because I needed to prove to myself that I could be bold and assertive too.

jo es vēlējos sev pierādīt,

ka es arī varu būt drosmīga un izlēmīga.

And I was always going off to crowded bars

Un es vienmēr gāju uz pārpildītiem bāriem,

when I really would have preferred to just have a nice dinner with friends.

kaut arī daudz labprātāk būtu paēdusi jaukas vakariņas kopā ar draugiem.

And I made these self-negating choices so reflexively,

Un es vienmēr izdarīju šīs pašnoliedzošās izvēles

tik refleksīvi,

that I wasn't even aware that I was making them.

ka es pat neapzinājos, ka es tās izdaru.

Now this is what many introverts do,

Šī ir lieta, ko dara daudzi intraverti,

and it's our loss for sure,

un tas mums noteikti ir zudums,

but it is also our colleagues' loss

bet tas ir arī zudums mūsu kolēģiem

and our communities' loss.

un mūsu sabiedrībai.

And at the risk of sounding grandiose, it is the world's loss.

Riskējot izklausīties grandiozi, tas ir pasaules zudums.

Because when it comes to creativity and to leadership,

Jo, kad runa nonāk līdz radošumam un līderismam,

we need introverts doing what they do best.

mums vajag, lai intraverti darītu to, ko tie dara vislabāk.

A third to a half of the population are introverts --

Trešdaļa līdz puse pasaules populācijas ir intraverti -

a third to a half.

trešdaļa līdz puse.

So that's one out of every two or three people you know.

Tātad, viens no katriem diviem līdz trim cilvēkiem, kurus Jūs pazīstat.

So even if you're an extrovert yourself,

Tātad, pat ja Jūs pats esat ekstraverts,

I'm talking about your coworkers

es runāju par Jūsu kolēģiem

and your spouses and your children

un jūsu dzīvesbiedriem, un jūsu bērniem,

and the person sitting next to you right now --

un personu, kas jums šobrīd sēž blakus -

all of them subject to this bias

kuri visi ir pakļauti šim aizspriedumam,

that is pretty deep and real in our society.

kas ir iesakņojies dziļi mūsu sabiedrībā.

We all internalize it from a very early age

Mēs visi to pieņemam jau no ļoti agra vecuma,

without even having a language for what we're doing.

pat nemākot pateikt vārdos, ko tieši mēs darām.

Now, to see the bias clearly,

Lai varētu šo aizspriedumu skaidri saredzēt,

you need to understand what introversion is.

vispirms vajag saprast, kas tieši ir intraversija.

It's different from being shy.

Tas ir kas cits, nekā kautrīgums.

Shyness is about fear of social judgment.

Kautrīgums ir bailes no cilvēku sprieduma par Tevi.

Introversion is more about,

Intraversija ir vairāk kā

how do you respond to stimulation,

Tava reakcija uz stimulāciju,

including social stimulation.

ieskaitot sociālo stimulāciju.

So extroverts really crave large amounts of stimulation,

Ekstraverti tiešām alkst daudz stimulācijas,

whereas introverts feel at their most alive

kamēr intraverti jūtas visdzīvākie,

and their most switched-on and their most capable

visieslēgtākie un visspējīgākie,

when they're in quieter, more low-key environments.

kad tie ir klusākā, mierīgākā vidē.

Ne vienmēr - šīs lietas nav absolūtas -

Not all the time -- these things aren't absolute --

bet bieži.

but a lot of the time.

So the key then to maximizing our talents

Un, tātad, atslēga

mūsu talantu maksimizēšanai

is for us all to put ourselves

ir katram no mums sevi novietot

in the zone of stimulation that is right for us.

tajā stimulācijas zonā, kas mums ir vispareizākā.

But now here's where the bias comes in.

Bet, lūk, šeit arī parādās lielais aizspriedums.

Our most important institutions,

Mūsu vissvarīgākās institūcijas -

our schools and our workplaces,

mūsu skolas un darbavietas -

they are designed mostly for extroverts

ir izveidotas pārsvarā priekš ekstravertiem

and for extroverts' need for lots of stimulation.

un ekstravertu vajadzības pēc daudz stimulācijas.

And also we have this belief system right now

Un mums šobrīd arī ir tāda ticība,

that I call the new groupthink,

ko es saucu par "jauno grupdomāšanu",

which holds that all creativity and all productivity

kas saka, ka viss radošums un produktivitāte

comes from a very oddly gregarious place.

nāk no ļoti jokainas barveida vietas.

So if you picture the typical classroom nowadays:

Iedomājaties, piemēram, tipisku skolas klasi mūsdienās:

When I was going to school, we sat in rows.

Kad es gāju skolā,

mēs sēdējām rindās.

We sat in rows of desks like this,

Mēs šitā sēdējām rindās pie galdiem,

and we did most of our work pretty autonomously.

un mēs darījām lielāko daļu sava darba autonomi.

But nowadays, your typical classroom has pods of desks --

Bet šodien tipiskā klasē

ir galdu bariņi -

four or five or six or seven kids all facing each other.

četri vai pieci vai seši vai septiņi bērni, visi pretī viens otram.

And kids are working in countless group assignments.

Un bērni strādā ar neskaitāmiem grupu uzdevumiem.

Even in subjects like math and creative writing,

Pat tādos priekšmetos kā matemātika vai radošā rakstīšana,

which you think would depend on solo flights of thought,

kuriem šķietami vajadzētu būt atkarīgiem no individuālā domu lidojuma,

kids are now expected to act as committee members.

no bērniem tagad sagaida, lai viņi būtu komitejas locekļi.

And for the kids who prefer to go off by themselves or just to work alone,

Un bērni, kuri dod priekšroku

darboties vieni paši,

those kids are seen as outliers often

šie bērni bieži tiek uzskatīti par atkritējiem

or, worse, as problem cases.

vai vēl ļaunāk - problēmsituācijām.

Un lielais vairākums skolotāju uzskata,

And the vast majority of teachers

reports believing that the ideal student is an extrovert

ka ideālais skolnieks ir ekstraverts,

as opposed to an introvert,

nevis intraverts,

even though introverts actually get better grades

kaut arī īstenībā intraverti parasti gūst labākas atzīmes

and are more knowledgeable,

un ir zinošāki,

according to research.

pēc pētījumu rezultātiem.

(Laughter)

(Smiekli)

Okay, same thing is true in our workplaces.

OK, tas pats ir spēkā arī mūsu darbavietās.

Now, most of us work in open plan offices,

Lielākā daļa no mums strādā atvērtā tipa birojos

without walls,

bez sienām,

where we are subject to the constant noise and gaze of our coworkers.

kur mums jāsaskaras

ar nepārtrauktu troksni un kolēģu skatieniem.

And when it comes to leadership,

Un, kad runa ir par līderību,

introverts are routinely passed over for leadership positions,

intraverti tiek bieži nepieņemti līderu amatos,

kaut arī intravertiem ir tendence būt ļoti uzmanīgiem,

even though introverts tend to be very careful,

un ir daudz mazāka iespēja, ka tie uzņemsies nesamērīgus riskus -

much less likely to take outsize risks --

kam mūsdienās mums visiem derētu dot priekšroku.

which is something we might all favor nowadays.

And interesting research by Adam Grant at the Wharton School

Kā arī interesants pētījums, ko veica Ādams Grants no Vartona skolas,

has found that introverted leaders

atklāja, ka intraverti līderi

often deliver better outcomes than extroverts do,

bieži nonāk pie labākiem iznākumiem nekā ekstraverti,

because when they are managing proactive employees,

jo, kad tie pārvalda aktīvus darbiniekus,

they're much more likely to let those employees run with their ideas,

tie daudz labprātāk ļauj šiem darbiniekiem piepildīt savas idejas,

whereas an extrovert can, quite unwittingly,

kurpretim ekstraverti var, pilnīgi nedomājot,

get so excited about things

tā sapriecāties par lietām,

that they're putting their own stamp on things,

ka tie uzliek savu zīmogu uz tām,

and other people's ideas might not as easily then bubble up to the surface.

un citu cilvēku idejas tad tik viegli

nenonāk dienas gaismā.

Now in fact, some of our transformative leaders in history have been introverts.

Patiesībā, daži no mūsu dižākajiem līderiem vēsturē ir bijuši intraverti.

Es došu dažus piemērus.

I'll give you some examples.

Eleanor Roosevelt, Rosa Parks, Gandhi --

Eleonora Rūzvelta, Roza Parka, Gandi -

all these people described themselves as quiet and soft-spoken and even shy.

visi šie cilvēki sevi aprakstīja

kā klusus, neuzkrītošus, un pat kautrīgus.

And they all took the spotlight,

Un viņi visi nostājās uzmanības centrā,

even though every bone in their bodies was telling them not to.

kaut arī katra viņu daļiņa

viņiem teica to nedarīt.

And this turns out to have a special power all its own,

Un tam, izrādās, piemīt vēl īpaša vara,

jo cilvēki varēja just, ka šie līderi ir pie stūres

because people could feel that these leaders were at the helm

nevis tāpēc, ka viņiem patiktu rīkot citus,

not because they enjoyed directing others

un nevis tāpēc, ka viņiem patīk, ka uz viņiem skatās,

and not out of the pleasure of being looked at;

bet gan tāpēc, ka viņiem nebija izvēles;

they were there because they had no choice,

tāpēc, ka viņiem bija vajadzība darīt to, ko viņi uzskatīja par pareizo.

because they were driven to do what they thought was right.

Now I think at this point it's important for me to say

Šajā vietā man šķiet svarīgi piemetināt,

that I actually love extroverts.

ka es patiesībā mīlu ekstravertus.

I always like to say some of my best friends are extroverts,

Man vienmēr patīk teikt, ka daži no maniem labākajiem draugiem ir ekstraverti,

including my beloved husband.

ieskaitot manu mīļoto vīru.

And we all fall at different points, of course,

Un mēs visi, protams, esam katrs savā punktā

along the introvert/extrovert spectrum.

uz intravertu/ekstravertu spektra.

Even Carl Jung, the psychologist who first popularized these terms,

Pat Karls Jungs, psihologs, kurš pirmo reizi popularizēja šos terminus,

said that there's no such thing as a pure introvert

teica, ka neeksistē tāda lieta,

kā tīrs intraverts vai tīrs ekstraverts.

or a pure extrovert.

He said that such a man would be in a lunatic asylum,

Viņš teica, ka šāds cilvēks atrastos trakonamā,

ja tāds vispār varētu eksistēt.

if he existed at all.

And some people fall smack in the middle of the introvert/extrovert spectrum,

Un daži cilvēki arī iekrīt tieši pa vidu

intravertu/ekstravertu spektrā,

and we call these people ambiverts.

un mēs saucam šos cilvēkus par ambivertiem.

And I often think that they have the best of all worlds.

Un es bieži domāju, ka viņi iegūst labāko no abām pasaulēm.

But many of us do recognize ourselves as one type or the other.

Bet daudzi no mums sevi atpazīst kā vienu vai otru tipu.

And what I'm saying is that culturally, we need a much better balance.

Un tas, ko es gribu teikt, ir ka kultūras līmenī mums vajag daudz labāku balansu.

We need more of a yin and yang between these two types.

Mums vajag vairāk Jin un Jang

starp šiem abiem tipiem.

This is especially important

Un tas ir īpaši svarīgi,

when it comes to creativity and to productivity,

kad runa ir par radošumu un ražīgumu,

because when psychologists look at the lives of the most creative people,

jo, kad psihologi skatās

uz visradošāko cilvēku dzīvēm,

what they find

viņi ierauga

are people who are very good at exchanging ideas

cilvēkus, kuri ļoti labi spēj apmainīties ar idejām

and advancing ideas,

un attīstīt idejas,

but who also have a serious streak of introversion in them.

bet kuriem arī ir nopietna deva intraversijas.

And this is because solitude

Un tas ir tāpēc, ka vienatne bieži ir

is a crucial ingredient often to creativity.

kritiska radošuma sastāvdaļa.

So Darwin,

Tāpēc Darvins

he took long walks alone in the woods

daudz pastaigājās viens pats pa mežu,

and emphatically turned down dinner-party invitations.

un enerģiski noraidīja ielūgumus uz ballītēm.

Theodor Geisel, better known as Dr. Seuss,

Teodors Geizels, labāk pazīstams kā Dr. Seuss,

he dreamed up many of his amazing creations

izsapņoja daudzus no saviem pārsteidzošajiem darbiem

in a lonely bell tower office that he had

vientuļā zvanu torņa darbistabiņā,

in the back of his house in La Jolla, California.

kura viņam bija mājas aizmugurē.

And he was actually afraid to meet the young children who read his books

Un viņam pat bija bail satikt

visus mazos bērnus, kas lasīja viņa grāmatas,

for fear that they were expecting him this kind of jolly Santa Claus-like figure

jo viņš baidījās, ka viņi sagaidīs

jautru, Santaklausam līdzīgu tēlu,

and would be disappointed with his more reserved persona.

un būs vīlušies viņa rezervētajā personībā.

Steve Wozniak invented the first Apple computer

Stīvs Vozniaks izgudroja pirmo Apple datoru

sitting alone in his cubicle in Hewlett-Packard

sēdēdams viens pats savā kubiklā

savā darbavietā pie Hewlett-Packard, kur viņš tobrīd strādāja.

where he was working at the time.

Un viņš saka, ka nekad nebūtu kļuvis par tādu ekspertu,

And he says that he never would have become such an expert in the first place

ja viņš nebūtu bijis pārāk intraverts, lai izietu no mājas,

had he not been too introverted to leave the house

kamēr viņš vēl auga.

when he was growing up.

Nu, protams, tas nenozīmē,

Now, of course,

this does not mean that we should all stop collaborating --

ka mums visiem vajadzētu pārtraukt sadarboties -

and case in point, is Steve Wozniak famously coming together with Steve Jobs

kā spilgts piemērs ir tas pats Stīvs Vozniaks, kurš sadarbojās ar

to start Apple Computer --

Stīvu Džobsu, lai radītu Apple Computer -

but it does mean that solitude matters

bet tas nozīmē, ka vienatnei ir nozīme,

and that for some people it is the air that they breathe.

un dažiem cilvēkiem

tā ir gaiss, ko viņi elpo.

And in fact, we have known for centuries about the transcendent power of solitude.

Un, patiesībā, mēs jau gadsimtiem esam zinājuši

par vientulības izcilajām spējām.

It's only recently that we've strangely begun to forget it.

Tikai pēdējā laikā mēs esam dīvainā kārtā sākuši to aizmirst.

If you look at most of the world's major religions,

Ja jūs aplūkosiet lielāko daļu pasaules galveno reliģiju,

you will find seekers --

jūs atradīsiet meklētājus -

Moses, Jesus, Buddha, Muhammad --

Mozus, Jēzus, Buda, Muhameds -

seekers who are going off by themselves alone to the wilderness,

meklētāji, kuri vieni paši dodas

pie dabas krūts,

where they then have profound epiphanies and revelations

kur tie gūst dziļas atklāsmes,

that they then bring back to the rest of the community.

kuras pēcāk atnes atpakaļ pārējiem.

So, no wilderness, no revelations.

Tātad - nav dabas krūts, nav atklāsmju.

This is no surprise, though,

Taču tas nav nekāds pārsteigums,

if you look at the insights of contemporary psychology.

ja ieskatās mūsdienu psiholoģijas atziņās.

It turns out that we can't even be in a group of people

Izrādās, ka mēs nevaram pat uzturēties cilvēku grupā,

without instinctively mirroring, mimicking their opinions.

necenšoties instinktīvi atspoguļot un imitēt citu viedokļus.

Even about seemingly personal and visceral things

Pat par tādām šķietami personīgām iekšējām lietām,

like who you're attracted to,

kā par cilvēkiem, kas jums liekas atraktīvi,

you will start aping the beliefs of the people around you

jūs sāksiet atdarināt apkārtējo cilvēku uzskatus

without even realizing that that's what you're doing.

pat neapzinoties, ka jūs to darāt.

And groups famously follow the opinions

Un grupas ir izslavētas ar to, ka seko

of the most dominant or charismatic person in the room,

visdominējošākā vai visharizmātiskākā cilvēka viedokļiem,

even though there's zero correlation

kaut arī ir tieši nulle sakarības starp

between being the best talker and having the best ideas --

būšanu par labāko runātāju un būšanu par cilvēku ar labākajām idejām.

I mean zero.

Nu, tiešām nulle.

So --

Tātad...

(Laughter)

(Smiekli)

You might be following the person with the best ideas,

Varbūt jūs sekojat cilvēkam ar labākajām idejām.

but you might not.

bet varbūt arī nē.

And do you really want to leave it up to chance?

Un vai jūs tiešām to gribat atstāt veiksmes ziņā?

Much better for everybody to go off by themselves,

Daudz labāk būtu katram aiziet un vienatnē

generate their own ideas

saģenerēt pašam savas idejas,

freed from the distortions of group dynamics,

neatkarīgi no grupu dinamikas ietekmes,

and then come together as a team

un tad sanākt kopā,

to talk them through in a well-managed environment

lai izrunātu tās visas sakārtotā vidē,

and take it from there.

kā vienotai komandai.

Now if all this is true,

Lūk, ja tas viss ir patiesība,

then why are we getting it so wrong?

tad kāpēc mēs rīkojamies tik nepareizi?

Why are we setting up our schools this way, and our workplaces?

Kāpēc mēs šādā veidā izkārtojam savas skolas un darbavietas?

Un kāpēc mēs liekam visiem šiem intravertiem justies vainīgiem

And why are we making these introverts feel so guilty

par to, ka viņi vēlas daļu no laika pavadīt vienatnē?

about wanting to just go off by themselves some of the time?

One answer lies deep in our cultural history.

Viena no atbildēm guļ dziļi mūsu kultūras vēsturē.

Western societies,

Rietumu sabiedrības,

and in particular the U.S.,

un it īpaši ASV,

have always favored the man of action over the "man" of contemplation.

vienmēr ir devušas priekšroku rīcības cilvēkam

nevis domātājam.

nevis domātājam.

But in America's early days,

Bet Amerikas agrīnajās dienās

we lived in what historians call a culture of character,

mēdz dzīvojām tajā, ko vēsturnieki sauc par "rakstura kultūru",

where we still, at that point, valued people

kur mēs joprojām vērtējām cilvēkus

for their inner selves and their moral rectitude.

pēc to raksturiem un morālās stājas.

And if you look at the self-help books from this era,

Un ja jūs pievērsīsiet uzmanību šīs ēras pašpalīdzības grāmatām,

they all had titles with things like

tad tām visām būs tādi virsraksti kā, piemēram,

"Character, the Grandest Thing in the World."

"Raksturs - pasaules nozīmīgākā lieta".

And they featured role models like Abraham Lincoln,

Un tajos par paraugiem tika ņemtas tādas personas kā Ābrahams Linkolns,

who was praised for being modest and unassuming.

kurš tika uzslavēts par savu pieticību un neuzstājību.

Ralph Waldo Emerson called him

Ralfs Valdo Emersons viņu nosauca

"A man who does not offend by superiority."

par cilvēku, kurš neaizskar ar savu pārākumu.

But then we hit the 20th century,

Bet tad pienāca 20. gadsimts,

and we entered a new culture

un sākās jauna kultūra,

that historians call the culture of personality.

ko vēsturnieki sauc par "personības kultūru".

What happened is we had evolved an agricultural economy

Notika tas, ka mēs izaugām no agrikulturālas ekonomikas

uz lielā biznesa pasauli.

to a world of big business.

And so suddenly people are moving from small towns to the cities.

Un pēkšņi cilvēki sāka pārvietoties

no ciematiem uz pilsētām.

And instead of working alongside people they've known all their lives,

Un, tā vietā, lai strādātu kopā ar citiem, kurus tie ir pazinuši visu savu mūžu,

now they are having to prove themselves in a crowd of strangers.

viņiem tagad nākas sevi pierādīt

svešinieku pūlī.

So, quite understandably,

Rezultātā ir diezgan pašsaprotami,

qualities like magnetism and charisma suddenly come to seem really important.

ka tādas īpašības kā magnētisms un harizmātiskums

sāk izskatīties ļoti svarīgas.

And sure enough, the self-help books change to meet these new needs

Un, protams, pašpalīdzības grāmatas arī attiecīgi izmainās

and they start to have names

un iegūst tādus nosaukumus kā

like "How to Win Friends and Influence People."

"Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem".

And they feature as their role models really great salesmen.

Un tās kā paraugus izmanto

izcilus pārdevējus.

So that's the world we're living in today.

Tā tad arī ir pasaule, kurā mēs dzīvojam šodien.

That's our cultural inheritance.

Tas ir mūsu kulturālais mantojums.

Now none of this is to say that social skills are unimportant,

Es ar to negribu teikt,

ka sociālās prasmes ir mazsvarīgas,

and I'm also not calling for the abolishing of teamwork at all.

un es arī nevēlos mudināt

atcelt komandu darbu kā tādu.

The same religions who send their sages off to lonely mountain tops

Tās pašas reliģijas, kuras aizsūta savus praviešus uz vientuļām kalnu virsotnēm,

also teach us love and trust.

mums māca arī mīlēt un uzticēties.

And the problems that we are facing today

Un problēmas, kuras mēs šodien sastopam

in fields like science and in economics

zinātnē un ekonomikā

are so vast and so complex

ir tik plašas un sarežģītas,

that we are going to need armies of people coming together

ka mums vajadzēs cilvēku armijas, kuras sanāk kopā,

lai tās kopīgiem spēkiem atrisinātu.

to solve them working together.

But I am saying that the more freedom that we give introverts to be themselves,

Bet es gribu teikt, ka, jo vairāk brīvības mēs sniegsim, lai intraverti var būt viņi paši,

jo lielāka iespēja, ka viņi nāks klajā

the more likely that they are

to come up with their own unique solutions to these problems.

ar saviem unikālajiem risinājumiem šīm problēmām.

So now I'd like to share with you what's in my suitcase today.

Un tagad es vēlētos jums parādīt,

kas šodien ir manā čemodānā.

Guess what?

Kā smejies -

Books.

grāmatas.

I have a suitcase full of books.

Man ir čemodāns pilns ar grāmatām.

Here's Margaret Atwood, "Cat's Eye."

Lūk Margareta Atvuda, "Kaķa acs".

Here's a novel by Milan Kundera.

Lūk Milanas Kunderas novele.

And here's "The Guide for the Perplexed" by Maimonides.

Un šeit arī Maimonida

"Ceļvedis samulsušajiem".

But these are not exactly my books.

Bet šīs nav gluži manas grāmatas.

I brought these books with me

Es paņēmu šīs grāmatas līdzi,

because they were written by my grandfather's favorite authors.

jo tās ir sarakstījuši mana vectēva mīļākie autori.

My grandfather was a rabbi

Mans vectēvs bija rabīns,

and he was a widower

un viņš bija atraitnis,

who lived alone in a small apartment in Brooklyn

kurš dzīvoja viens pats mazā dzīvoklītī Bruklinā,

that was my favorite place in the world when I was growing up,

kas bija mana mīļākā vieta pasaulē, kamēr es augu,

partly because it was filled with his very gentle, very courtly presence

daļēji tāpēc, ka tas bija piepildīts ar viņa ļoti maigo, ļoti eleganto klātbūtni,

and partly because it was filled with books.

un daļēji tāpēc, ka tas bija piepildīts ar grāmatām.

I mean literally every table, every chair in this apartment

Vārda tiešā nozīmē, katrs galds, katrs krēsls šajā dzīvoklī

had yielded its original function

bija atteicies no savas sākotnējās funkcijas,

to now serve as a surface for swaying stacks of books.

lai kalpotu kā pamats ļodzīgiem grāmatu kalniem.

Just like the rest of my family,

Gluži kā pārējai manai ģimenei,

my grandfather's favorite thing to do in the whole world was to read.

mana vectēva mīļākā nodarbe pasaulē bija lasīšana.

But he also loved his congregation,

Bet viņš arī mīlēja savu draudzi,

and you could feel this love in the sermons that he gave

un šo mīlestību varēja just sprediķos, ko viņš teica

every week for the 62 years that he was a rabbi.

katru nedēļu, visu 62 gadus garumā, kuros viņš bija rabīns.

He would takes the fruits of each week's reading

Viņš izvilka atziņas no tā, ko bija katru nedēļu lasījis,

and he would weave

un savija smalkus rakstus no senām un humānistu domām.

these intricate tapestries of ancient and humanist thought.

Un cilvēki nāca no plašas apkārtnes

And people would come from all over to hear him speak.

lai dzirdētu viņu runājam.

But here's the thing about my grandfather.

Bet, lūk, kas interesanti par manu vectēvu.

Zem šīs ceremoniālās lomas,

Underneath this ceremonial role,

he was really modest and really introverted --

viņš bija tiešām pieticīgs un intraverts -

so much so that when he delivered these sermons,

tik ļoti, ka lasot šos sprediķus

he had trouble making eye contact

viņam bija problēmas uzturēt acu kontaktu

with the very same congregation that he had been speaking to for 62 years.

ar to pašu draudzi,

ar kuru viņš bija runājis jau 62 gadus.

And even away from the podium,

Un pat prom no podija,

when you called him to say hello,

kad kāds viņam piezvanīja, lai vienkārši aprunātos,

he would often end the conversation prematurely

viņš bieži pārtrauca sarunu par agru,

for fear that he was taking up too much of your time.

baidīdamies, ka viņš aizņem pārāk daudz otra cilvēka laiku.

But when he died at the age of 94,

Bet, kad viņš nomira 94 gadu vecumā,

the police had to close down the streets of his neighborhood

policijai nācās slēgt ielas viņa mājokļa tuvumā,

to accommodate the crowd of people who came out to mourn him.

dēļ milzīgā cilvēku pūļa,

kas nāca pie viņa sērot.

Un tā nu es šodien cenšos mācīties no sava vectēva piemēra

And so these days I try to learn from my grandfather's example

pati savā veidā.

in my own way.

So I just published a book about introversion,

Es nupat publicēju grāmatu par intraversiju,

and it took me about seven years to write.

kuru es rakstīju septiņus gadus.

And for me, that seven years was like total bliss,

Un priekš manis, šie septiņi gadi bija pilnīga svētlaime,

because I was reading, I was writing,

jo es lasīju, es rakstīju,

I was thinking, I was researching.

es domāju, es pētīju.

It was my version

Tā bija mana variācija

of my grandfather's hours of the day alone in his library.

mana vectēva vienatnē pavadītajām stundām savā bibliotēkā.

But now all of a sudden my job is very different,

Bet nu pēkšņi mans darbs ir pavisam citādāks.

and my job is to be out here talking about it,

Mans darbs ir būt šeit ārā un runāt par to -

talking about introversion.

runāt par intraversiju.

(Laughter)

(Smiekli)

And that's a lot harder for me,

Un tas man ir daudz grūtāk,

because as honored as I am to be here with all of you right now,

jo, lai arī cik es nebūt pagodināta

šobrīd būt šeit kopā ar jums,

this is not my natural milieu.

šis nav mans dabiskais elements.

So I prepared for moments like these as best I could.

Tāpēc es sagatavojos šādiem mirkļiem

cik nu labi es spēju.

I spent the last year practicing public speaking

Es pavadīju pēdējo gadu izmantojot katru izdevību

every chance I could get.

trenēties publiskajā rnāšanā.

And I call this my "year of speaking dangerously."

Un es to saucu par savu "Bīstamās runāšanas gadu".

(Laughter)

(Smiekli)

And that actually helped a lot.

Un tas patiesībā daudz palīdzēja.

But I'll tell you, what helps even more

Bet, es jums teikšu, ka tas, kas palīdz vēl vairāk,

is my sense, my belief, my hope that when it comes to our attitudes

ir mana sajūta, mana ticība, mana cerība,

ka mūsu attieksmē pret

to introversion and to quiet and to solitude,

intraversiju, klusumu un vienatnību,

we truly are poised on the brink on dramatic change.

mēs tiešām esam uz dramatisku izmaiņu sliekšņa.

I mean, we are.

Nu, goda vārds, mēs esam.

And so I am going to leave you now

Un tāpēc es jūs tagad pametīšu

with three calls for action for those who share this vision.

ar trim aicinājumiem uz rīcību

tiem, kam arī piemīt šī vīzija.

Number one:

Pirmais:

Stop the madness for constant group work.

Apstādiniet to vājprātu ar nepārtrauktu grupu darbu.

Just stop it.

Vienkārši apstādiniet to.

(Laughter)

(Smiekli)

Thank you.

Paldies!

(Applause)

(Smiekli)

And I want to be clear about what I'm saying,

Un es gribu būt skaidra ar saviem izteikumiem:

because I deeply believe our offices

es tiešām dziļi sirdī ticu, ka mūsu birojiem

should be encouraging casual, chatty cafe-style types of interactions --

vajadzētu veicināt

ikdienišķas, pļāpīgas, kafejnīcas-stila attiecības -

you know, the kind where people come together

ziniet, tādas, kur cilvēki sanāk kopā

and serendipitously have an exchange of ideas.

un veiksmīgi apmainās ar idejām.

That is great.

Tas ir lieliski.

It's great for introverts and it's great for extroverts.

Tas ir lieliski intravertiem, un tas ir lieliski ekstravertiem.

But we need much more privacy and much more freedom

Bet mums vajag daudz vairāk privātumu un daudz vairāk brīvību

un daudz vairāk patstāvību darbā.

and much more autonomy at work.

School, same thing.

Skolā, tieši tas pats.

We need to be teaching kids to work together, for sure,

Mums noteikti vajag mācīt bērniem, kā strādāt kopā,

but we also need to be teaching them how to work on their own.

bet mums tiem vajag arī mācīt, kā strādāt vieniem pašiem.

Un tas ir īpaši svarīgi arī ekstraveriem bērniem.

This is especially important for extroverted children too.

Viņiem arī vajag strādāt vienatnē,

They need to work on their own

because that is where deep thought comes from in part.

jo no turienes, daļēji, arī nāk dziļās domas.

OK, otrā lieta: dodieties pie dabas krūts.

Okay, number two: Go to the wilderness.

Be like Buddha, have your own revelations.

Esiet kā Buda, gūstiet paši savas atskārsmes.

I'm not saying

Es nesaku,

that we all have to now go off and build our own cabins in the woods

ka mums katram vajadzētu iet uzcelt savu būdiņu mežā,

and never talk to each other again,

un nekad vairs vienam ar otru nerunāt,

but I am saying that we could all stand to unplug

bet es saku, ka mums visiem derētu biežāk atslēgties

and get inside our own heads a little more often.

un nokļūt

atpakaļ pašiem savās galvās.

Number three:

Numur trīs:

Take a good look at what's inside your own suitcase

Kārtīgi apskatieties, kas jums katram ir savā čemodānā,

and why you put it there.

un kāpēc jūs to tur ielikāt.

So extroverts,

Ekstraverti,

maybe your suitcases are also full of books.

varbūt jūsu čemodāni arī ir pilni ar grāmatām,

Or maybe they're full of champagne glasses or skydiving equipment.

vai arī varbūt tie ir pilni ar šampanieša glāzēm,

vai izpletņlēkšanas ekipējumu.

Whatever it is, I hope you take these things out every chance you get

Lai arī kas tas ir, es ceru, ka jūs šīs lietas izņemsiet pie katras iespējas

and grace us with your energy and your joy.

un pagodināsiet mūs visus ar savu enerģiju un savu dzīvesprieku.

But introverts, you being you,

Bet intraverti, jūs, būdami kas jūs esat,

you probably have the impulse to guard very carefully

jums droši vien ir vēlme cieši sargāt to,

what's inside your own suitcase.

kas jums atrodas čemodānā.

And that's okay.

Un tas ir OK.

But occasionally, just occasionally,

Bet reizēm, tikai reizēm,

I hope you will open up your suitcases for other people to see,

es ceru, ka jūs atvērsiet savus čemodānus citu cilvēku apskatei,

because the world needs you and it needs the things you carry.

jo pasaulei vajag jūs un lietas, kuras jūs nēsājat.

So I wish you the best of all possible journeys

Tāpēc es jums novēlu labākos no visiem iespējamajiem ceļiem,

and the courage to speak softly.

un drosmi runāt klusi.

Thank you very much.

Paldies jums!

(Applause)

(Applausi)

Thank you. Thank you.

Paldies! Paldies!

(Applause)

(Applausi)