A kinder, gentler philosophy of success | Alain de Botton

Translator: Aija Dimanta Reviewer: Kristaps Kadiķis

For me they normally happen, these career crises,

Mani šīs karjeras krīzes piemeklē

often, actually, on a Sunday evening,

parasti svētdienas vakaros,

just as the sun is starting to set,

kad saule sāk rietēt

and the gap between my hopes for myself and the reality of my life

un plaisa starp cerībām, kas liktas uz sevi,

un dzīves realitāti, kļūst tik sāpīgi liela,

starts to diverge so painfully

that I normally end up weeping into a pillow.

un parasti beidzas ar to, ka sāku raudāt spilvenā.

I'm mentioning all this --

Šo visu es minu,

I'm mentioning all this because I think this is not merely a personal problem;

šo visu es minu, jo domāju, ka tā nav tikai personiska problēma.

you may think I'm wrong in this,

Iespējams, domājat, ka kļūdos,

but I think we live in an age when our lives are regularly punctuated

tomēr uzskatu, ka dzīvojam laikā, kad dzīvē regulāri

sastopamies ar karjeras krīzēm,

by career crises, by moments when what we thought we knew --

brīžiem, kad tas, ko domājam, ka zinām

about our lives, about our careers --

par dzīvi un karjeru

comes into contact with a threatening sort of reality.

atduras pret apdraudošo realitāti.

It's perhaps easier now than ever before to make a good living.

Iespējams, tagad ir vieglāk nekā jebkad nodrošināt sev labu iztiku,

It's perhaps harder than ever before

bet, iespējams, ir grūtāk nekā jebkad

to stay calm, to be free of career anxiety.

palikt mierīgiem un izvairīties no nemiera, kam par iemeslu ir karjera.

I want to look now, if I may, at some of the reasons

Vēlos apskatīt, ja atļausiet,

dažus no iemesliem, kādēļ,

why we might be feeling anxiety about our careers.

iespējams, jūtam nemieru par karjeru.

Why we might be victims of these career crises,

Kādēļ, iespējams, esam šo karjeras krīžu upuri,

as we're weeping softly into our pillows.

kad klusām raudam savos spilvenā.

One of the reasons why we might be suffering

Viens no iemesliem, kādēļ, iespējams, ciešam, ir,

is that we are surrounded by snobs.

ka mums visapkārt ir snobi.

In a way, I've got some bad news,

Zināmā mērā man ir sliktas ziņas

particularly to anybody who's come to Oxford from abroad.

it īpaši tiem, kas ieradušies Oksfordā no ārzemēm.

There's a real problem with snobbery,

Šeit ir reāla snobisma problēma.

because sometimes people from outside the U.K.

Dažreiz cilvēki ārpus Apvienotās Karalistes iztēlojas,

imagine that snobbery is a distinctively U.K. phenomenon,

ka snobisms ir tieši britu fenomens,

fixated on country houses and titles.

kur uzsvars ir uz ārpilsētas namiem un tituliem.

The bad news is that's not true.

Sliktās ziņas ir, ka tā nav taisnība.

Snobbery is a global phenomenon; we are a global organization,

Snobisms ir globāla parādība.

this is a global phenomenon.

Mēs esam globāla organizācija. Šī ir globāla parādība.

What is a snob?

Snobisms pastāv. Kas ir snobs?

A snob is anybody who takes a small part of you,

Snobs ir kāds, kas sīku jūsu daļu

and uses that to come to a complete vision of who you are.

izmanto, lai nonāktu pie pilnīga redzējuma par jums.

That is snobbery.

Tas ir snobisms.

The dominant kind of snobbery that exists nowadays is job snobbery.

Dominējošais snobisma veids,

kas pastāv mūsdienās ir profesionālais snobisms.

You encounter it within minutes at a party, when you get asked

Ar to var saskarties dažu minūšu laikā viesībās,

kad tiek uzdots slavenais agrīnā 21. gadsimta

that famous iconic question of the early 21st century,

ikoniskais jautājums: "Ar ko jūs nodarbojaties?"

"What do you do?"

According to how you answer that question,

Atkarībā no tā, kā atbildat uz šo jautājumu,

people are either incredibly delighted to see you,

cilvēki ir vai nu neiedomājami priecīgi ar jums iepazīties,

or look at their watch and make their excuses.

vai arī skatās pulkstenī, lai atrastu aizbildinājumu.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, the opposite of a snob is your mother.

Snoba pretstats ir mamma.

(Laughter)

(Smiekli)

Not necessarily your mother, or indeed mine,

Tā nav obligāti tieši jūsu mamma vai arī mana mamma.

but, as it were, the ideal mother,

Tā sakot, tā ir ideālā mamma.

somebody who doesn't care about your achievements.

Viņu neuztrauc jūsu sasniegumi.

Unfortunately, most people are not our mothers.

Par nelaimi lielākā daļa cilvēku nav mūsu mammas.

Most people make a strict correlation between how much time,

Lielākā daļa cilvēku redz tiešu savstarpējo saistību starp to, cik daudz laika,

and if you like, love --

un pat mīlestību,

not romantic love, though that may be something --

ne obligāti romantisku mīlestību,

but love in general, respect -- they are willing to accord us,

bet mīlestību kopumā, cieņu

viņi ir gatavi izrādīt, ko stingri nosaka

that will be strictly defined by our position in the social hierarchy.

mūsu stāvoklis sociālajā hierarhijā.

And that's a lot of the reason why we care so much about our careers

Tas ir būtisks iemesls, kādēļ mums tik ļoti nozīmīga ir karjera,

and indeed start caring so much about material goods.

kādēļ tik svarīgas kļūst materiālās lietas.

You know, we're often told that we live in very materialistic times,

Bieži mums tiek stāstīts, ka dzīvojam materiālistiskā laikmetā,

that we're all greedy people.

ka visi esam mantkārīgi.

I don't think we are particularly materialistic.

Nedomāju, ka mēs būtu sevišķi materiālistiski.

I think we live in a society which has simply pegged certain emotional rewards

Domāju, ka dzīvojam sabiedrībā,

kur vienkārši atsevišķi emocionāli apbalvojumi piesaistīti

to the acquisition of material goods.

materiālo lietu ieguvei.

It's not the material goods we want; it's the rewards we want.

Ne materiālās lietas mēs vēlamies. Mēs vēlamies apbalvojumus.

It's a new way of looking at luxury goods.

Tas ir jauns veids, kā domāt par greznuma priekšmetiem.

The next time you see somebody driving a Ferrari, don't think,

Nākamreiz, kad redzēsiet kādu braucam ar "Ferrari"

nedomājiet: "Šis ir mantkārīgs cilvēks."

"This is somebody who's greedy."

Think, "This is somebody who is incredibly vulnerable and in need of love."

Tā vietā domājiet: "Šis cilvēks ir ārkārtīgi viegli ievainojams un viņam nepieciešama mīlestība."

Citiem vārdiem -- (Smiekli)

(Laughter)

Feel sympathy, rather than contempt.

Jūtiet līdzcietību, nevis nicinājumu.

There are other reasons --

Ir arī citi iemesli --

(Laughter)

(Smiekli)

There are other reasons why it's perhaps harder now to feel calm than ever before.

Ir arī citi iemesli, kādēļ, iespējams, tagad ir grūtāk

nekā jebkad justies mierīgiem.

One of these, and it's paradoxical,

Viens no šiem iemesliem ir paradoksāls, jo saistīts ar kaut ko visai jauku –

because it's linked to something that's rather nice,

cerībām, kuras lolojam attiecībā uz savām karjerām.

is the hope we all have for our careers.

Never before have expectations been so high

Nekad agrāk nav ticis tik daudz sagaidīts,

about what human beings can achieve with their lifespan.

ko cilvēki var sasniegt dzīves laikā.

We're told, from many sources, that anyone can achieve anything.

Dažādi avoti skandina, ka cilvēks var sasniegt jebko.

We've done away with the caste system,

Esam atbrīvojušies no kastu sistēmas.

we are now in a system where anyone can rise to any position they please.

Pašlaik esam sistēmā, kur ikviens var iegūt

jebkuru pozīciju, kuru viņš vēlas.

And it's a beautiful idea.

Tā ir skaista ideja, kas

Along with that is a kind of spirit of equality;

iet roku rokā ar vienlīdzības garu. Mēs visi būtībā esam vienlīdzīgi.

we're all basically equal.

There are no strictly defined hierarchies.

Nepastāv stingri noteiktas

hierarhijas.

There is one really big problem with this,

Līdz ar to rodas viena ļoti liela problēma –

and that problem is envy.

skaudība.

Envy, it's a real taboo to mention envy,

Skaudība – pat šī vārda pieminēšana kļuvusi par tabu;

but if there's one dominant emotion in modern society, that is envy.

tomēr, ja ir viena dominējoša emocija mūsdienu sabiedrībā, tā ir skaudība.

And it's linked to the spirit of equality.

Tā ir saistīta ar vienlīdzības garu. Ļaujiet paskaidrot.

Let me explain.

I think it would be very unusual for anyone here, or anyone watching,

Domāju, ka būtu ļoti neparasti, ja kāds no klātesošajiem vai tiem, kas šo skatās

to be envious of the Queen of England.

apskaustu Anglijas karalieni,

Even though she is much richer than any of you are,

lai arī viņa ir daudz bagātāka par jebkuru no jums,

and she's got a very large house,

un viņai ir ļoti liela māja.

the reason why we don't envy her is because she's too weird.

Iemesls, kāpēc mēs viņu neapskaužam ir tādēļ, ka viņa ir pārāk dīvaina.

(Laughter)

She's simply too strange.

Viņa ir vienkārši pārāk savāda.

We can't relate to her, she speaks in a funny way,

Mēs nevaram ar viņu izveidot personisku kontaktu. Viņa runā savādi.

she comes from an odd place.

Viņa nāk no dīvainas vietas.

So we can't relate to her,

Tādēļ mēs nevaram iedomāties sevi viņas vietā. Ja nevaram izveidot saikni ar kādu, mēs viņu neapskaužam.

and when you can't relate to somebody, you don't envy them.

The closer two people are -- in age, in background,

Jo tuvāki ir divi cilvēki pēc vecuma, pieredzes

in the process of identification -- the more there's a danger of envy,

jo lielāka ir skaudības iespējamība identifikācijas procesā.

which is incidentally why none of you should ever go to a school reunion,

Starp citu, šī iemesla dēļ nevienam nevajadzētu iet uz skolas salidojumu,

jo nav lielāka atskaites punkta, kā

because there is no stronger reference point than people one was at school with.

cilvēki, ar kuriem gājāt vienā skolā.

The problem of modern society is it turns the whole world into a school.

Tomēr kopumā mūsdienu sabiedrības problēma ir, ka visa pasaule pārvēršas

Everybody's wearing jeans, everybody's the same.

par skolu. Visi valkā džinsus, visi ir vienādi.

And yet, they're not.

Tomēr tā nav.

So there's a spirit of equality combined with deep inequality,

Pastāv vienlīdzības gars līdz ar būtisku nevienlīdzību.

which can make for a very stressful situation.

Tas rada ļoti -- var radīt ļoti saspīlētu situāciju.

It's probably as unlikely that you would nowadays

Iespējams, mūsdienās ir tikpat maz ticams, ka

become as rich and famous as Bill Gates,

kļūsiet tikpat bagāti un slaveni kā Bils Geitss,

as it was unlikely in the 17th century

cik maz ticami bija 17. gadsimtā

that you would accede to the ranks of the French aristocracy.

pacelties līdz franču aristokrātijas rindām.

But the point is, it doesn't feel that way.

Lieta tāda, ka tā vairs nešķiet.

It's made to feel, by magazines and other media outlets,

Žurnāli un citi plašsaziņas līdzekļi liek domāt,

that if you've got energy, a few bright ideas about technology, a garage --

ka, ja jums ir enerģija, dažas spožas idejas par tehnoloģiju,

garāža, jūs varat uzsākt kaut ko ievērojamu.

you, too, could start a major thing.

(Laughter)

(Smiekli)

The consequences of this problem make themselves felt in bookshops.

Šīs problēmas sekas parādās grāmatnīcu plauktos.

When you go to a large bookshop and look at the self-help sections,

Kad ieejat lielā grāmatnīcā un redzat grāmatas par pašpalīdzības tēmu,

as I sometimes do --

kā to es dažreiz daru,

if you analyze self-help books produced in the world today,

ja analizējat mūsdienās izdotās pašpalīdzības grāmatas,

tās var būtībā iedalīt divos veidos.

there are basically two kinds.

The first kind tells you, "You can do it! You can make it! Anything's possible!"

Pirmā tipa grāmatas saka: "Tu vari! Tu to panāksi! Viss ir iespējams!"

Otrā tipa grāmatas māca, kā tikt galā ar

The other kind tells you how to cope with what we politely call "low self-esteem,"

to, ko pieklājīgā valodā saucam par "zemu pašapziņu",

or impolitely call, "feeling very bad about yourself."

vai nepieklājīgi sauktu par "jušanos ļoti slikti".

There's a real correlation

Pastāv reāla saikne

between a society that tells people that they can do anything,

starp sabiedrību, kas saka cilvēkiem, ka viņi var sasniegt visu

and the existence of low self-esteem.

un zemu pašapziņu.

So that's another way in which something quite positive can have a nasty kickback.

Tas ir vēl viens veids, kā kaut kam visai pozitīvam

var būt nelāgs rezultāts.

There is another reason why we might be feeling more anxious --

Ir vēl viens iemesls, kādēļ, iespējams, jūtam lielāku uztraukumu

about our careers, about our status in the world today, than ever before.

mūsdienu pasaulē par karjeru, stāvokli sabiedrībā nekā jebkad agrāk.

And it's, again, linked to something nice.

Tas atkal ir saistīts ar kaut ko jauku.

And that nice thing is called meritocracy.

Šo jauko lietu sauc par meritokrātiju.

Everybody, all politicians on Left and Right,

Visi, arī visi politiķi gan labie, gan kreisie

agree that meritocracy is a great thing,

piekrīt, ka meritokrātija ir lieliska lieta,

and we should all be trying to make our societies really, really meritocratic.

ka mums visiem jāmēģina veidot sabiedrību aizvien meritokrātiskāku.

In other words -- what is a meritocratic society?

Citiem vārdiem, kas ir meritokrātiska sabiedrība?

A meritocratic society is one in which, if you've got talent and energy and skill,

Meritokrātiska sabiedrība ir tā, kurā,

ja jums ir talants, enerģija un prasmes,

you will get to the top, nothing should hold you back.

sasniegsiet pašu virsotni. Nekam nevajadzētu jūs aizkavēt.

It's a beautiful idea.

Tā ir skaista ideja. Problēma ir, ja,

The problem is, if you really believe in a society

ja tiešām ticat sabiedrībai,

where those who merit to get to the top, get to the top,

kur tie, kas to pelnījuši, nokļūt virsotnē, tur arī tiek,

you'll also, by implication, and in a far more nasty way,

vienlaicīgi daudz nepatīkamākā veidā

believe in a society where those who deserve to get to the bottom

ticat sabiedrībai, kur tie, kas pelnījuši nonākt pašā apakšā,

also get to the bottom and stay there.

tur nonāk un paliek.

In other words, your position in life comes to seem not accidental,

Citiem vārdiem sakot, jūsu stāvoklis dzīvē vairs nešķiet pakļauts gadījumam,

but merited and deserved.

bet pēc tiesībām nopelnīts.

And that makes failure seem much more crushing.

Šī iemesla dēļ neveiksme šķiet daudz iznīcinošāka.

You know, in the Middle Ages, in England,

Viduslaiku Anglijā,

when you met a very poor person,

kad kāds satika ļoti nabadzīgu cilvēku,

that person would be described as an "unfortunate" --

šo personu raksturotu kā "neveiksmīgu".

literally, somebody who had not been blessed by fortune, an unfortunate.

Burtiski, kā cilvēku, kuru nav svētījusi veiksme – kā "neveiksminieku".

Nowadays, particularly in the United States,

Mūsdienās it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs,

if you meet someone at the bottom of society,

ja satiekat kādu no sabiedrības apakšas,

they may unkindly be described as a "loser."

viņu var nepieklājīgi raksturot kā "zaudētāju".

There's a real difference between an unfortunate and a loser,

Pastāv reāla atšķirība starp neveiksminieku un "zaudētāju".

and that shows 400 years of evolution in society

Tas tikai raksturo, kā mainījusies sabiedrība 400 gados,

and our belief in who is responsible for our lives.

kā arī priekšstats par to, kas ir atbildīgs par mūsu dzīvi.

It's no longer the gods, it's us. We're in the driving seat.

Tie vairs nav dievi, tie esam mēs paši. Parādi komandējam mēs paši.

That's exhilarating if you're doing well,

Tas ir patīkami, ja sokas labi,

and very crushing if you're not.

bet graujoši, ja nē.

It leads, in the worst cases --

Sliktākajos gadījumos saskaņā ar sociologa

in the analysis of a sociologist like Emil Durkheim --

Emila Dirkema analīzi tas noved pie pašnāvības gadījumu pieauguma.

it leads to increased rates of suicide.

There are more suicides in developed, individualistic countries

Attīstītajās individuālistiskajās valstīs ir vairāk pašnāvības gadījumu

than in any other part of the world.

nekā jebkurā citā pasaules daļā.

And some of the reason for that

Viens no iemesliem ir, ka cilvēki notiekošo

is that people take what happens to them extremely personally --

uztver ārkārtīgi personīgi.

they own their success, but they also own their failure.

Viņu rokās ir viņu panākumi un arī viņu neveiksmes.

Is there any relief from some of these pressures

Vai ir kāds glābiņš no grūtībām,

that I've been outlining?

kuras pirms brīža aprakstīju?

I think there is.

Domāju, ka ir. Vēlos apskatīt dažus risinājumus.

I just want to turn to a few of them.

Let's take meritocracy.

Ņemsim par piemēru meritokrātiju.

This idea that everybody deserves to get where they get to,

Ideju, ka ikviens saņem pēc nopelniem.

I think it's a crazy idea, completely crazy.

Man šķiet, ka tā ir pilnīgi traka doma, pilnīgi traka.

I will support any politician of Left and Right,

Es atbalstīšu jebkuru labo vai kreiso politiķi, kuram

with any halfway-decent meritocratic idea;

ir kaut puslīdz pieklājīgs priekšstats par meritokrātiju.

I am a meritocrat in that sense.

Es pats esmu meritokrāts šajā ziņā,

But I think it's insane to believe

bet uzskatu, ka ir neprāts domāt, ka jelkad

that we will ever make a society that is genuinely meritocratic;

izveidosim sabiedrību, kas būtu patiesi meritokrātiska. Tas ir neiespējams sapnis.

it's an impossible dream.

The idea that we will make a society where literally everybody is graded,

Doma, ka radīsim sabiedrību,

kurā burtiski katra panākumi tiek izvērtēti;

the good at the top, bad at the bottom,

labie – tiek augšā, sliktie – apakšā,

exactly done as it should be, is impossible.

kur novērtējums tiek veikts ideālā veidā, ir neiespējams.

There are simply too many random factors:

Vienkārši ir pārāk daudz nejaušības faktoru –

accidents, accidents of birth,

avārijas, dzemdību traumas,

accidents of things dropping on people's heads, illnesses, etc.

nelaimes gadījumi, kur kaut kas uzkrīt uz galvas, slimības utt.

We will never get to grade them,

Nekad nevarēsim tās izvērtēt.

never get to grade people as they should.

Nekad nevarēsim pienācīgi novērtēt cilvēkus.

I'm drawn to a lovely quote by St. Augustine in "The City of God,"

Man patīk jauks Sv. Augustīna citāts no darba "Dieva pilsēta",

where he says, "It's a sin to judge any man by his post."

kurā viņš saka: "Tiesāt cilvēku pēc viņa ieņemamā amata ir grēks."

In modern English that would mean

Mūsdienu valodā tas nozīmētu,

it's a sin to come to any view of who you should talk to,

ka ir grēks tiesāt cilvēku,

atkarībā no viņa vizītkartes.

dependent on their business card.

It's not the post that should count.

Ne amatam vajadzētu būt svarīgam.

According to St. Augustine, only God can really put everybody in their place;

Saskaņā ar Sv. Augustīnu

tikai Dievs ir tas, kurš var nolikt cilvēku pelnītajā vietā.

he's going to do that on the Day of Judgment,

Dievs to darīs tiesas dienā,

with angels and trumpets, and the skies will open.

kur būs eņģeļi, bazūnes un debesis atvērsies.

Insane idea, if you're a secularist person, like me.

Tā ir neprātīga doma, ja neticat Dievam līdzīgi kā es.

But something very valuable in that idea, nevertheless.

Tomēr šajā idejā ir kaut kas ļoti vērtīgs.

Citiem vārdiem, nesteidzaties ar secinājumiem, kad gatavojaties vērtēt cilvēkus.

In other words, hold your horses when you're coming to judge people.

You don't necessarily know what someone's true value is.

Ne vienmēr varat zināt, kāda patieso vērtību.

That is an unknown part of them,

Tā ir viņu nezināmā daļa.

and we shouldn't behave as though it is known.

Mums nevajadzētu izturēties tā, it kā viss būtu skaidrs par citiem.

There is another source of solace and comfort for all this.

Šajā visā ir vēl viens mierinājuma un iepriecinājuma avots.

When we think about failing in life, when we think about failure,

Kad domājam par dzīves neveiksmēm,

one of the reasons why we fear failing

viens no iemesliem, kādēļ baidāmies no neveiksmes nav tikai

is not just a loss of income, a loss of status.

ienākumu un sabiedriskā stāvokļa zaudējums.

What we fear is the judgment and ridicule of others.

Mēs baidāmies no citu nosodījuma un izsmiekla. Tas pastāv.

And it exists.

The number one organ of ridicule, nowadays, is the newspaper.

Ziniet galvenais izsmiekla ziņnesis

mūsdienās ir laikraksti.

If you open the newspaper any day of the week,

Ja atver avīzi, neatkarīgi no nedēļas dienas

it's full of people who've messed up their lives.

var atrast rakstus par daudziem cilvēkiem, kas sabojājuši sev dzīvi.

They've slept with the wrong person, taken the wrong substance,

Viņi pārgulējuši ar ne to cilvēku. Viņi lietojuši ne tās vielas.

passed the wrong piece of legislation --

Viņi apstiprinājuši ne tos likumus. Tas var būt jebkas,

whatever it is, and then are fit for ridicule.

un viņi ir pakļauti izsmieklam.

In other words, they have failed. And they are described as "losers."

Citiem vārdiem, viņi ir cietuši neveiksmi. Viņi tad tiek raksturoti kā "zaudētāji".

Now, is there any alternative to this?

Vai tam ir alternatīva?

I think the Western tradition shows us one glorious alternative, which is tragedy.

Domāju, ka rietumu tradīcijā atrodama brīnišķīga alternatīva.

Tā ir traģēdija.

Tragic art, as it developed in the theaters of ancient Greece,

Traģēdija, kas izveidojās senās Grieķijas teātros

in the fifth century B.C., was essentially an art form

piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, būtībā bija mākslas forma,

devoted to tracing how people fail,

kas veltīta cilvēka neveiksmju izpētei.

and also according them a level of sympathy,

Tā arī atvēlēja traģēdijas varoņiem līdzjūtību,

which ordinary life would not necessarily accord them.

kas ikdienas dzīvē droši vien nenotiktu.

A few years ago, I was thinking about this,

Atceros pirms vairākiem gadiem es par šo visu sāku domāt

and I went to "The Sunday Sport,"

un devos uz "The Sunday Sport" redakciju,

a tabloid newspaper I don't recommend you start reading

tā ir bulvāra avīze, kuru neisaku sākt lasīt,

if you're not familiar with it already.

ja neesat ar to pazīstami.

(Laughter)

Devos ar viņiem pārrunāt

And I went to talk to them

about certain of the great tragedies of Western art.

dažas no izcilajām rietumu mākslas traģēdijām.

I wanted to see how they would seize the bare bones of certain stories,

Vēlējos redzēt, kā viņi interpretētu pamata idejas

no dažiem mākslas darbu sižetiem, ja tie tiktu iesūtīti kā publicējamais materiāls

if they came in as a news item at the news desk on a Saturday afternoon.

ziņu dienestā sestdienas pēcpusdienā.

I mentioned Othello; they'd not heard of it but were fascinated.

Es viņiem pastāstīju par Otello. Viņi par to nebija dzirdējuši un šis stāsts viņus fascinēja.

(Laughter)

(Smiekli)

I asked them to write a headline for the story.

Tad es viņiem lūdzu uzrakstīt virsrakstu ziņai par Otello.

They came up with "Love-Crazed Immigrant Kills Senator's Daughter."

Viņi piedāvāja šādu virsraksta variantu – "Mīlas apsēstībā imigrants

Splashed across the headline.

nogalina senatora meitu."

I gave them the plotline of Madame Bovary.

Izstāstīju viņiem romāna "Bovarī kundze" sižeta līniju.

Again, a book they were enchanted to discover.

Arī šajā gadījumā viņi bija sajūsmināti uzzināt par šo grāmatu.

And they wrote "Shopaholic Adulteress Swallows Arsenic After Credit Fraud."

Tad viņi uzrakstīja – "Šopaholiķe laulības pārkāpēja ieņem nāvējošu arsēna devu pēc pastrādātās kredītu krāpniecības"

(Laughter)

(Smiekli)

And then my favorite --

Lūk, mans mīļākais piemērs.

they really do have a kind of genius of their own, these guys --

Viņiem tiešām piemīt sava veida ģēnijs, šiem skribentiem.

my favorite is Sophocles' Oedipus the King:

Mans mīļākais piemērs ir par Sofokla "Valdnieku Oidipu":

"Sex With Mum Was Blinding."

"Sekss ar mammu padara aklu".

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

In a way, if you like, at one end of the spectrum of sympathy,

Savā ziņā vienā līdzjūtības spektra galā ir

you've got the tabloid newspaper.

dzeltenās avīzes.

At the other end of the spectrum, you've got tragedy and tragic art.

Otrā spektra galā ir traģēdija un traģēdijas māksla.

And I suppose I'm arguing that we should learn a little bit

Iespējams, mēģinu aizstāvēt domu, ka mums ir nedaudz vairāk jāauzzina

about what's happening in tragic art.

par to, kas notiek traģēdijas mākslā.

It would be insane to call Hamlet a loser.

Būtu neprāts nosaukt Hamletu par "zaudētāju".

He is not a loser, though he has lost.

Viņš nav "zaudētājs", lai arī viņš ir daudz zaudējis.

And I think that is the message of tragedy to us,

Domāju, šī ir traģēdijas galvenā vēsts mums,

and why it's so very, very important, I think.

kas ir ārkārtīgi svarīga.

The other thing about modern society and why it causes this anxiety,

Cits mūsdienu sabiedrības aspekts,

kas rada nemieru,

is that we have nothing at its center that is non-human.

ir, ka visapkārt esošais nostāda pasaules centrā cilvēku.

We are the first society to be living in a world

Mēs esam pirmā sabiedrība pasaulē,

where we don't worship anything other than ourselves.

kas nepielūdz nevienu citu, kā tikai paši sevi.

We think very highly of ourselves, and so we should;

Mēs ļoti augstu sevi vērtējam un pareizi darām.

we've put people on the Moon, done all sorts of extraordinary things.

Esam nogādājuši cilvēku uz Mēnesi. Esam paveikuši veselu rindu neparastu lietu.

Tādēļ mēdzam dievināt sevi.

And so we tend to worship ourselves. Our heroes are human heroes.

Mūsu varoņi ir cilvēki.

That's a very new situation.

Tā ir ļoti jauna situacija.

Most other societies have had, right at their center,

Lielākā daļa citu sabiedrību uzmanības centrā

the worship of something transcendent: a god, a spirit, a natural force,

likušas kaut ko transcendentālu – dievu,

garu, dabas spēku vai visumu.

the universe, whatever it is -- something else that is being worshiped.

Neatkarīgi no tā, kas tas ir konkrēti, sabiedrības pielūgušas kaut ko citu.

We've slightly lost the habit of doing that,

Esam nedaudz zaudējuši šo paradumu.

which is, I think, why we're particularly drawn to nature.

Pēc manām domām tādēļ mūs īpaši saista daba

nevis veselības dēļ, lai arī bieži tā tas tiek pasniegts,

Not for the sake of our health, though it's often presented that way,

bet tādēļ, ka tas ir glābiņš no cilvēku skudrupūžņa.

but because it's an escape from the human anthill.

It's an escape from our own competition,

Tas ir glābiņš no savstarpējās konkurences

and our own dramas.

un drāmām.

And that's why we enjoy looking at glaciers and oceans,

Tādēļ mums patīk skatīties uz kalniem un okeāniem,

and contemplating the Earth from outside its perimeters, etc.

redzēt Zemi no kosmosa utt.

We like to feel in contact with something that is non-human,

Mums patīk būt kontaktā ar kaut ko, kas nav saistīts ar cilvēku.

and that is so deeply important to us.

Tas ir tik ļoti svarīgi mums.

What I think I've been talking about really is success and failure.

Domāju, ka tas par ko būtībā runāju ir panākumi un neveiksme.

And one of the interesting things about success

Viena no interesantām lietām saistībā ar panākumiem ir tas,

is that we think we know what it means.

ka mums šķiet, ka zinām, ko tas nozīmē.

If I said that there's somebody behind the screen who's very successful,

Ja es jums teiktu, ka aizkulisēs stāv kāds cilvēks,

kurš ir ļoti ļoti veiksmīgs; uzreiz rastos konkrēti priekšstati par šo cilvēku.

certain ideas would immediately come to mind.

You'd think that person might have made a lot of money,

Jūs domātu, ka, iespējams, šis cilvēks nopelnījis daudz naudas,

ieguvis atzinību kādā jomā.

achieved renown in some field.

My own theory of success --

Man arī ir savs priekšstats par veiksmi; mani

I'm somebody who's very interested in success,

ļoti interesē panākumi. Es ļoti vēlos būt veiksmīgs.

I really want to be successful,

always thinking, how can I be more successful?

Es bieži domāju: "Kā es varētu būt vēl veiksmīgāks?"

But as I get older, I'm also very nuanced about what that word "success" might mean.

Jo vecāks kļūstu, jo niansētāk saprotu

vārda "panākumi" nozīmi.

Here's an insight that I've had about success:

Lūk, mans priekšstats par panākumiem.

Nav iespējams gūt panākumus visās jomās.

You can't be successful at everything.

We hear a lot of talk about work-life balance.

Bieži dzirdam runas par līdzsvaru starp darbu un dzīvi.

Nonsense.

Tās ir muļķības. Nav iespējams iegūt visu. Tas nav iespējams.

You can't have it all. You can't.

So any vision of success has to admit what it's losing out on,

Tādēļ vienmēr domājot par panākumiem,

jāņem vērā, kas tiek zaudēts –

where the element of loss is.

zaudējuma faktors.

And I think any wise life will accept,

Domāju, ka jebkurā viedā skatījumā uz dzīvi tiks pieņemts,

as I say, that there is going to be an element where we're not succeeding.

ka būs kāda joma, kurā cilvēks nav veiksmīgs.

And the thing about a successful life is that a lot of the time,

Bieži vien priekšstati par

veiksmīgu dzīvi

our ideas of what it would mean to live successfully are not our own.

nav mūsu pašu radīti.

They're sucked in from other people;

Mēs tos "uzsūcam" no citiem cilvēkiem,

chiefly, if you're a man, your father, and if you're a woman, your mother.

Kā priekšstats, ka, ja esi vīrietis, tad esi tēvs.

Ja sieviete – māte.

Psychoanalysis has been drumming home this message for about 80 years.

Psihoanalīze šo vēsti mums kaļ jau aptuveni 80 gadus.

No one's quite listening hard enough, but I very much believe it's true.

Neviens tajā pietiekami rūpīgi neklausās, tomēr domāju, ka tā ir patiesība.

And we also suck in messages from everything from the television,

Turklāt mēs "uzsūcam" vēstījumus no

visdažādākajiem avotiem – televīzijas, reklāmas,

to advertising, to marketing, etc.

mārketinga utt.

These are hugely powerful forces

Tie ir ārkārtīgi ietekmīgi spēki,

that define what we want and how we view ourselves.

kas definē, ko mēs gribas un kā sevi redzam.

When we're told that banking is a very respectable profession,

Kad mums stāsta, ka strādāt bankā ir ļoti respektabli,

a lot of us want to go into banking.

daudzi vēlas sākt strādāt bankā.

When banking is no longer so respectable, we lose interest in banking.

Kad strādāšana bankā vairs nav tik ļoti respektabla, zaudējam interesi par to.

We are highly open to suggestion.

Esam ārkārtīgi atvērti dažādiem priekšlikumiem.

So what I want to argue for is not that we should give up

Tas, ko vēlos pateikt, ir, ka mums nevajadzētu atteikties

on our ideas of success,

no saviem priekšstatiem par panākumiem,

but we should make sure that they are our own.

tomēr mums jāpārliecinās, ka tās ir mūsu pašu idejas.

We should focus in on our ideas,

Jākoncentrē uzmanība uz savām pašu domām

and make sure that we own them;

un jābūt drošiem, ka tās pieder mums,

that we are truly the authors of our own ambitions.

ka patiešām esam savu ambīciiju autori.

Because it's bad enough not getting what you want,

Jo ir jau gana slikti nedabūt to, ko vēlamies.

Tomēr ir vēl sliktāk, dzīvot ar priekšstatu par

but it's even worse to have an idea of what it is you want,

to, ko vēlamies un ceļa galā atklāt,

and find out, at the end of the journey,

that it isn't, in fact, what you wanted all along.

ka tas nav tas, ko patiesībā gribējām.

So, I'm going to end it there.

Ar šo arī beigšu.

But what I really want to stress is: by all means, success, yes.

Vēlos uzsvērt, ka panākumiem

jebkurā gadījumā jāsaka "jā".

But let's accept the strangeness of some of our ideas.

Tomēr labāk pieņemt, ka daži no mūsu priekšstatiem ir dīvaini.

Let's probe away at our notions of success.

Mēģināsim attālināties no pierastajiem priekšstatiem par panākumiem.

Let's make sure our ideas of success are truly our own.

Pārliecināsimies, ka mūsu priekšstati par panākumiem ir pašu radīti.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Chris Anderson: That was fascinating.

Kriss Andersons: "Tas bija fascinējoši. Kā jūs samierinātu

But how do you reconcile this idea

šo domu,

of it being bad to think of someone as a "loser,"

ka ir slikti uzskatīt kādu par "zaudētāju"

with the idea that a lot of people like, of seizing control of your life,

ar domu, kas daudziem patīk, ka viņi var paši pārņemt kontroli pār savu dzīvi.

and that a society that encourages that,

Līdz ar to sabiedrībā, kas to atbalsta,

perhaps has to have some winners and losers?

iespējams, jābūt uzvarētājiem un zaudētājiem."

Alain De Botton: Yes, I think it's merely the randomness

Alēns de Botons: "Jā. Domāju, ka vēlējos uzsvērt tieši

of the winning and losing process that I want to stress,

uzvaras un zaudējuma nejaušību,

because the emphasis nowadays is so much on the justice of everything,

jo mūsdienās liels uzsvars tiek

likts uz taisnīgumu.

and politicians always talk about justice.

Politiķi vienmēr runā par taisnīgumu.

Now I'm a firm believer in justice, I just think that it's impossible.

Esmu stingrs taisnīguma piekritējs. Vienkārši domāju, ka tas nav iespējams.

So we should do everything we can to pursue it,

Tādēļ mums vajadzētu darīt visu iespējamo,

lai to sasniegtu,

but we should always remember that whoever is facing us,

bet galu galā vienmēr jāatceras,

ka neatkarīgi no tā, ar ko jāsaskaras, neatkarīgi no tā, kas notiek

whatever has happened in their lives,

there will be a strong element of the haphazard.

pastāvēs milzīgs nejaušības elements.

That's what I'm trying to leave room for;

Tieši nejaušībai vēlos atstāt vietu,

otherwise, it can get quite claustrophobic.

jo citādāk var palikt ļoti klaustrofobiski."

CA: I mean, do you believe that you can combine

Kriss Andersons: "Vai ticat, ka varat savienot šo

your kind of kinder, gentler philosophy of work

mierīgāku, maigāku panākumu filosofiju

ar veiksmīgu ekonomiku?

with a successful economy?

Or do you think that you can't,

Vai arī domājat, ka tas nav iespējams?

but it doesn't matter that much that we're putting too much emphasis on that?

Vai arī nav tik būtiski, ka mēs tik lielu uzsvaru liekam uz ekonomiku?"

Alēns de Botons: "Pastāv šausmīgs priekšstats,

AB: The nightmare thought

is that frightening people is the best way to get work out of them,

ka ar biediem var iegūt vislabākos rezultātus no cilvēkiem,

and that somehow the crueler the environment,

ka, jo cietsirdīgāka ir vide,

the more people will rise to the challenge.

jo vairāk cilvēku stāsies pretī izaicinājumam.

You want to think, who would you like as your ideal dad?

Tomēr, ja sākat domāt, kādu jūs vēlētos redzēt savu ideālo tēvu?

And your ideal dad is somebody who is tough but gentle.

Jūsu ideālais tēvs ir kāds, kurš ir sīksts, bet maigs.

And it's a very hard line to make.

Ir ļoti grūti to īstenot dzīvē.

We need fathers, as it were, the exemplary father figures in society,

Mums ir vajadzīgi tēvi, kas būtu sabiedrības paraugtēli,

avoiding the two extremes,

izvairoties no galējiem uzvedības modeļiem;

which is the authoritarian disciplinarian on the one hand,

no vienas puses – autoritatīvā un disciplinējošā

and on the other, the lax, no-rules option.

un no otras – paviršā, kur nav nekādu noteikumu."

CA: Alain De Botton.

Kriss Andersons: "Alēns de Botons."

AB: Thank you very much.

Alēns de Botons: "Liels paldies."

(Applause)

(Aplausi)