Robert Waldinger: What makes a good life? Lessons from the longest study on happiness | TED

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

What keeps us healthy and happy

Kas mūs dzīves ceļā uztur veselus un laimīgus?

as we go through life?

If you were going to invest now

Ja jums šobrīd būtu jāiegulda

in your future best self,

savā nākotnē,

where would you put your time and your energy?

kam jūs veltītu savu laiku un enerģiju?

There was a recent survey of millennials

Nesenā aptaujā tūkstošgades paaudzei jautāja,

asking them what their most important life goals were,

kas ir viņu svarīgākie dzīves mērķi,

and over 80 percent said

un vairāk nekā 80% atbildēja,

that a major life goal for them was to get rich.

ka viņu galvenais dzīves mērķis ir kļūt bagātiem.

And another 50 percent of those same young adults

Un vēl 50% to pašu gados jauno pieaugušo sacīja,

said that another major life goal

ka vēl viens būtisks dzīves mērķis

was to become famous.

ir kļūt slaveniem.

(Laughter)

(Smiekli)

And we're constantly told to lean in to work, to push harder

Mums nemitīgi atgādina strādāt cītīgāk, pacensties vēl

and achieve more.

un sasniegt vairāk.

We're given the impression that these are the things that we need to go after

Mums rada iespaidu, ka tās ir tās lietas, pēc kurām mums jātiecas,

in order to have a good life.

lai dzīve izdotos.

Pictures of entire lives,

Veselas dzīves kopskati,

of the choices that people make and how those choices work out for them,

cilvēku izdarītās izvēles un tas, ko šīs izvēles viņiem ir nesušas, –

those pictures are almost impossible to get.

šādus kopskatus ir gandrīz neiespējami iegūt.

Most of what we know about human life

Par cilvēku dzīvi lielākoties uzzinām,

we know from asking people to remember the past,

jautājot viņiem par pagātni,

and as we know, hindsight is anything but 20/20.

un, kā zināms, atskatoties pagātnē, mēs notikušo redzam nebūt ne precīzi.

We forget vast amounts of what happens to us in life,

Mēs aizmirstam ļoti daudz ko no tā, kas ar mums dzīvē noticis,

and sometimes memory is downright creative.

un reizēm atmiņa kļūst visnotaļ radoša.

But what if we could watch entire lives

Ja nu mēs varētu skatīt veselas dzīves,

as they unfold through time?

tām attīstoties laika gaitā?

What if we could study people from the time that they were teenagers

Ja nu mēs varētu cilvēkus pētīt, sākot no pusaudža gadiem

all the way into old age

līdz pat sirmam vecumam,

to see what really keeps people happy and healthy?

lai redzētu, kas cilvēkus patiešām uztur laimīgus un veselus?

We did that.

Mēs to izdarījām.

The Harvard Study of Adult Development

Hārvarda Pieaugušo attīstības pētījums,

may be the longest study of adult life that's ever been done.

iespējams, ir visgarākais jelkad veiktais pieaugušu cilvēku dzīves pētījums.

For 75 years, we've tracked the lives of 724 men,

Septiņdesmit piecu gadu garumā esam sekojuši 724 vīriešu dzīvēm,

year after year, asking about their work, their home lives, their health,

gadu no gada, uzdodot jautājumus par viņu darbu, mājas dzīvi, veselību,

and of course asking all along the way without knowing how their life stories

un mēs, protams, jautājām,

nevienu brīdi nezinot, kā izvērtīsies viņu dzīvesstāsti.

were going to turn out.

Studies like this are exceedingly rare.

Šādi pētījumi ir ārkārtīgs retums.

Almost all projects of this kind fall apart within a decade

Gandrīz visi šāda veida projekti pajūk desmit gadu laikā,

because too many people drop out of the study,

jo no pētījuma izstājas pārāk daudz cilvēku,

or funding for the research dries up,

tam beidzas finansējums,

or the researchers get distracted,

pētnieki pievēršas citām lietām

or they die, and nobody moves the ball further down the field.

vai nomirst, un nav neviena, kas iesākto darbu turpinātu.

But through a combination of luck

Taču pateicoties gan veiksmei,

and the persistence of several generations of researchers,

gan vairāku pētnieku paaudžu neatlaidībai,

this study has survived.

šis pētījums ir izdzīvojis.

About 60 of our original 724 men

Aptuveni 60 no sākotnēji iesaistītajiem 724 vīriešiem joprojām ir dzīvi

are still alive,

still participating in the study,

un joprojām piedalās pētījumā.

most of them in their 90s.

Lielākajai daļai no viņiem ir pāri 90.

And we are now beginning to study

Un nu mēs sākam pētīt

the more than 2,000 children of these men.

vairāk nekā 2000 šo vīriešu bērnu.

And I'm the fourth director of the study.

Es esmu šī pētījuma ceturtais vadītājs.

Since 1938, we've tracked the lives of two groups of men.

Kopš 1938. gada mēs sekojam līdzi divu vīriešu grupu dzīvēm.

The first group started in the study

Pirmā grupa pievienojās pētījumam

when they were sophomores at Harvard College.

kā Hārvarda augstskolas 2. kursa studenti.

They all finished college during World War II,

Viņi visi pabeidza augstskolu Otrā pasaules kara laikā,

and then most went off to serve in the war.

un lielākā daļa devās armijā.

And the second group that we've followed

Otra grupa, kurai mēs sekojām līdzi,

was a group of boys from Boston's poorest neighborhoods,

bija zēni no Bostonas nabadzīgākajiem rajoniem –

boys who were chosen for the study

zēni, kas tika izvēlēti dalībai pētījumā tieši tāpēc,

specifically because they were from some of the most troubled

ka nāca no visproblemātiskākajām un visnelabvēlīgākajām ģimenēm

and disadvantaged families

in the Boston of the 1930s.

1930. gadu Bostonā.

Most lived in tenements, many without hot and cold running water.

Vairums dzīvoja īres namos bez tekoša karstā un aukstā ūdens.

When they entered the study,

Uzsākot dalību pētījumā,

all of these teenagers were interviewed.

visus šos jauniešus intervēja.

They were given medical exams.

Viņiem veica medicīniskās pārbaudes.

We went to their homes and we interviewed their parents.

Mēs devāmies uz viņu mājām un intervējām viņu vecākus.

And then these teenagers grew up into adults

Tad šie jaunieši izauga

who entered all walks of life.

un aizgāja dažādus dzīves ceļus.

They became factory workers and lawyers and bricklayers and doctors,

Viņi kļuva par fabriku strādniekiem un juristiem, mūrniekiem un ārstiem,

one President of the United States.

viens kļuva par ASV prezidentu.

Some developed alcoholism. A few developed schizophrenia.

Daļa kļuva par alkoholiķiem, daži saslima ar šizofrēniju.

Some climbed the social ladder

Daļa uzkāpa pa sabiedrības kāpnēm

from the bottom all the way to the very top,

no apakšas līdz pašai augšai,

and some made that journey in the opposite direction.

un daļa veica to pašu ceļu pretējā virzienā.

The founders of this study

Šī pētījuma aizsācēji

would never in their wildest dreams

pat savos pārdrošākajos sapņos nebūtu varējuši iedomāties,

have imagined that I would be standing here today, 75 years later,

ka šodien, 75 gadus vēlāk, es stāvēšu šeit

telling you that the study still continues.

un stāstīšu, ka pētījums joprojām turpinās.

Every two years, our patient and dedicated research staff

Reizi divos gados mūsu pacietīgā un uzticīgā pētnieku komanda

calls up our men and asks them if we can send them

zvana mūsu vīriešiem un jautā, vai varam viņiem nosūtīt

yet one more set of questions about their lives.

vēl vienu aptauju par viņu dzīvi.

Many of the inner city Boston men ask us,

Daudzi no Bostonas iekšpilsētas vīriešiem mums jautā:

"Why do you keep wanting to study me? My life just isn't that interesting."

„Kāpēc jūs joprojām gribat mani pētīt? Mana dzīve nav neko interesanta.”

The Harvard men never ask that question.

Hārvarda vīrieši nekad neuzdod šo jautājumu.

(Laughter)

(Smiekli)

To get the clearest picture of these lives,

Lai iegūtu patiešām skaidru ainu par šīm dzīvēm,

we don't just send them questionnaires.

mēs viņiem ne tikai sūtām aptaujas anketas.

We interview them in their living rooms.

Mēs viņus intervējam viņu pašu viesistabās.

We get their medical records from their doctors.

Mēs iegūstam viņu slimību vēstures no ārstiem.

We draw their blood, we scan their brains,

Mēs ņemam asins analīzes un skenējam viņu smadzenes,

we talk to their children.

mēs runājam ar viņu bērniem.

We videotape them talking with their wives about their deepest concerns.

Mēs ierakstām video,

kā viņi runā ar savām sievām par savām visdziļākajām raizēm.

And when, about a decade ago, we finally asked the wives

Un, kad pirms aptuveni desmit gadiem

mēs beidzot aicinājām sievas pievienoties kā pētījuma dalībniecēm,

if they would join us as members of the study,

many of the women said, "You know, it's about time."

daudzas no sievietēm teica: „Ziniet, sen jau bija laiks.”

(Laughter)

(Smiekli)

So what have we learned?

Ko tad mēs esam uzzinājuši?

What are the lessons that come from the tens of thousands of pages

Kādas mācības varam gūt

no desmitiem tūkstošu lappušu informācijas,

of information that we've generated

ko esam ieguvuši par šīm dzīvēm?

on these lives?

Well, the lessons aren't about wealth or fame or working harder and harder.

Tās nav mācības par bagātību vai slavu, vai strādāšanu vairāk un vairāk.

The clearest message that we get from this 75-year study is this:

Lūk, šī 75 gadus ilgā pētījuma galvenā atziņa –

Good relationships keep us happier and healthier. Period.

labas attiecības uztur mūs laimīgākus un veselākus. Punkts.

We've learned three big lessons about relationships.

Mēs esam guvuši trīs ievērojamas atziņas par attiecībām.

The first is that social connections are really good for us,

Pirmā atziņa –

saikne ar citiem cilvēkiem mums patiesi nāk par labu,

and that loneliness kills.

un vientulība nogalina.

It turns out that people who are more socially connected

Izrādās, ka cilvēki, kuriem ir vairāk šādu saikņu

to family, to friends, to community,

– ar ģimeni, ar draugiem, ar vietējo sabiedrību, –

are happier, they're physically healthier, and they live longer

ir laimīgāki, fiziski veselāki un dzīvo ilgāk

than people who are less well connected.

nekā cilvēki, kuriem šādu saikņu ir mazāk.

And the experience of loneliness turns out to be toxic.

Un vientulība, izrādās, ir indīga.

People who are more isolated than they want to be from others

Cilvēki, kuri no pārējiem ir atšķirti vairāk, nekā viņi vēlētos būt,

find that they are less happy,

izrādās esam mazāk laimīgi,

their health declines earlier in midlife,

viņu veselība pasliktinās agrāk pusmūžā,

their brain functioning declines sooner

agrāk pavājinās smadzeņu darbība,

and they live shorter lives than people who are not lonely.

un viņu mūžs ir īsāks nekā to cilvēku, kuri nav vientuļi.

And the sad fact is that at any given time,

Un bēdīgi ir tas, ka jebkurā laika sprīdī

more than one in five Americans will report that they're lonely.

vairāk nekā katrs piektais amerikānis atzīst, ka jūtas vientuļš.

And we know that you can be lonely in a crowd

Mēs zinām, ka cilvēks var justies vientuļš pūlī

and you can be lonely in a marriage,

un var justies vientuļš laulībā,

so the second big lesson that we learned

tāpēc otra ievērojamā, mūsu gūtā atziņa ir –

is that it's not just the number of friends you have,

svarīgs ir ne tikai draugu skaits

and it's not whether or not you're in a committed relationship,

un tas, vai cilvēks ir vai nav partnerattiecībās,

but it's the quality of your close relationships that matters.

bet gan šo tuvo attiecību kvalitāte.

It turns out that living in the midst of conflict is really bad for our health.

Izrādās, ka dzīvošana konfliktu pilnā vidē ļoti kaitē veselībai.

High-conflict marriages, for example, without much affection,

Piemēram, laulības, kurās ir daudz konfliktu un maz mīlestības,

turn out to be very bad for our health, perhaps worse than getting divorced.

izrādās, ļoti kaitē veselībai, iespējams, vairāk nekā šķiršanās.

And living in the midst of good, warm relationships is protective.

Un dzīvošana labās, siltās attiecībās mūs sargā.

Once we had followed our men all the way into their 80s,

Kad bijām izsekojuši savu vīriešu dzīvēm līdz pat 80 gadu vecumam,

we wanted to look back at them at midlife

mēs gribējām atskatīties uz viņiem pusmūžā,

and to see if we could predict

lai redzētu, vai mēs būtu varējuši paredzēt,

who was going to grow into a happy, healthy octogenarian

kurš kļūs par laimīgu, veselu astoņdesmitgadnieku

and who wasn't.

un kurš ne.

And when we gathered together everything we knew about them

Apkopojot visu, ko zinājām par viņiem 50 gadu vecumā,

at age 50,

it wasn't their middle age cholesterol levels

izrādījās, ka tas nav holesterīna līmenis pusmūžā,

that predicted how they were going to grow old.

kas nosaka, kā viņi novecos,

It was how satisfied they were in their relationships.

bet gan tas, cik apmierināti viņi ir savās attiecībās.

The people who were the most satisfied in their relationships at age 50

Cilvēki, kas 50 gadu vecumā attiecībās bija visapmierinātākie,

were the healthiest at age 80.

bija veselākie 80 gadu vecumā .

And good, close relationships seem to buffer us

Labas, tuvas attiecības, šķiet, pasargā mūs

from some of the slings and arrows of getting old.

no dažām novecošanas ļaunajām bultām.

Our most happily partnered men and women

Mūsu laimīgāko partnerattiecību vīrieši un sievietes

reported, in their 80s,

80 gadu vecumā atzina,

that on the days when they had more physical pain,

ka viņi dienās, kad izjūt lielākas fiziskās sāpes,

their mood stayed just as happy.

garā jūtas tikpat laimīgi.

But the people who were in unhappy relationships,

Savukārt cilvēki nelaimīgās attiecībās

on the days when they reported more physical pain,

atzina, ka lielāku fizisko sāpju dienās

it was magnified by more emotional pain.

emocionālās sāpes padarīja tās vēl lielākas.

And the third big lesson that we learned about relationships and our health

Trešā ievērojamā atziņa, ko guvām par attiecībām un veselību ir tā,

is that good relationships don't just protect our bodies,

ka labas attiecības pasargā ne tikai mūsu ķermeni,

they protect our brains.

tās pasargā arī mūsu prātu.

It turns out that being in a securely attached relationship

Izrādās, ka 80 gadu vecumā

to another person in your 80s is protective,

būšana drošības pilnās attiecībās ar citu cilvēku mūs pasargā,

that the people who are in relationships

ka tie cilvēki, kas ir attiecībās,

where they really feel they can count on the other person in times of need,

kurās patiešām jūt, ka grūtos brīžos var uz otru paļauties, –

those people's memories stay sharper longer.

šiem cilvēkiem ilgāk saglabājas laba atmiņa.

And the people in relationships

Un tie, kuri attiecībās jūt,

where they feel they really can't count on the other one,

ka uz otru nekādi nevar paļauties, –

those are the people who experience earlier memory decline.

tie ir cilvēki, kas agrāk piedzīvo atmiņas pasliktināšanos.

And those good relationships, they don't have to be smooth all the time.

Labajām attiecībām nav jābūt gludām visu laiku.

Some of our octogenarian couples could bicker with each other

Daži no mūsu astoņdesmitgadnieku pāriem

varēja ķildoties augām dienām,

day in and day out,

but as long as they felt that they could really count on the other

taču, ja vien viņi juta, ka grūtos brīžos var uz otru paļauties,

when the going got tough,

those arguments didn't take a toll on their memories.

ķildas viņu atmiņai nekaitēja.

So this message,

Tātad – šī atziņa,

that good, close relationships are good for our health and well-being,

ka labas, tuvas attiecības nāk par labu mūsu veselībai un labklājībai,

this is wisdom that's as old as the hills.

šī gudrība ir veca kā pasaule.

Why is this so hard to get and so easy to ignore?

Kāpēc to ir tik grūti saprast un tik viegli ignorēt?

Well, we're human.

Nu, mēs visi esam cilvēki.

What we'd really like is a quick fix,

Mēs ļoti gribētu kādu vieglu risinājumu,

something we can get

kaut ko iegūstamu,

that'll make our lives good and keep them that way.

kas padarītu mūsu dzīvi laimīgu un saglabātu to tādu.

Relationships are messy and they're complicated

Attiecības ir haotiskas, un tās ir sarežģītas,

and the hard work of tending to family and friends,

un šis smagais darbs – rūpes par ģimeni un draugiem –

it's not sexy or glamorous.

nav ne seksīgs, ne spozmes pilns.

It's also lifelong. It never ends.

Tas ir arī mūžilgs. Tas nekad nebeidzas.

The people in our 75-year study who were the happiest in retirement

Mūsu 75-gadus ilgā pētījuma vislaimīgākie dalībnieki bija tie,

were the people who had actively worked to replace workmates with new playmates.

kuri kādreizējo darba biedru vietā bija aktīvi meklējuši jaunus biedrus.

Just like the millennials in that recent survey,

Tāpat kā nesenās aptaujas divdesmit un trīsdesmitgadnieki,

many of our men when they were starting out as young adults

daudzi no mūsu vīriešiem jaunības gados patiešām ticēja,

really believed that fame and wealth and high achievement

ka slava un bagātība, un lieli panākumi

were what they needed to go after to have a good life.

ir tas, kas tiem vajadzīgs, lai dzīve izdotos.

But over and over, over these 75 years, our study has shown

Bet atkal un atkal šo 75 gadu laikā mūsu pētījums ir parādījis,

that the people who fared the best were the people who leaned in to relationships,

ka dzīve vislabāk izdevusies tiem cilvēkiem,

kas piestrādāja pie attiecībām ar ģimeni, ar draugiem, ar apkārtējiem.

with family, with friends, with community.

So what about you?

Un kā ir ar jums?

Let's say you're 25, or you're 40, or you're 60.

Pieņemsim, ka jums ir 25 vai 40, vai 60.

What might leaning in to relationships even look like?

Ko īsti nozīmē piestrādāt pie attiecībām?

Well, the possibilities are practically endless.

Iespēju patiesībā ir bezgala daudz.

It might be something as simple as replacing screen time with people time

Tas var būt kaut kas tik vienkāršs

kā pie ekrāna pavadītā laika aizvietošana ar kopā ar cilvēkiem pavadītu laiku

or livening up a stale relationship by doing something new together,

vai rutīnas pārņemtu attiecību atdzīvināšana ar kaut ko jaunu

long walks or date nights,

– garām, kopīgām pastaigām vai iešanu uz randiņiem, –

or reaching out to that family member who you haven't spoken to in years,

vai tā ģimenes locekļa uzmeklēšana, ar kuru neesat runājuši gadiem,

because those all-too-common family feuds

jo pārlieku bieži sastopamā ģimeņu naidošanās

take a terrible toll

atstāj graujošu iespaidu

on the people who hold the grudges.

uz cilvēkiem, kas tur ļaunu prātu.

I'd like to close with a quote from Mark Twain.

Es gribētu beigt ar Marka Tvena citātu.

More than a century ago,

Pirms vairāk nekā gadsimta,

he was looking back on his life,

atskatoties uz savu dzīvi,

and he wrote this:

viņš rakstīja:

"There isn't time, so brief is life,

„Nav laika – tik īsa ir dzīve –

for bickerings, apologies, heartburnings, callings to account.

ķildoties, atvainoties, skaust, saukt pie atbildības.

There is only time for loving,

Ir laiks tikai mīlēt,

and but an instant, so to speak, for that."

un arī tad, tā teikt, vien mirklis.”

The good life is built with good relationships.

Labu dzīvi veido labas attiecības.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)