Grit: The Power of Passion and Perseverance | Angela Lee Duckworth | TED

Translator: Joseph Geni Reviewer: Morton Bast

Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Kristaps Kadiķis

When I was 27 years old,

Kad man bija 27 gadi,

I left a very demanding job in management consulting

es aizgāju no ļoti grūta darba vadības konsultāciju jomā,

for a job that was even more demanding: teaching.

lai uzņemtos vēl grūtāku — skolotājas darbu.

I went to teach seventh graders math

Es septītklasniekiem mācīju matemātiku

in the New York City public schools.

Ņujorkas pilsētas valsts skolās.

And like any teacher, I made quizzes and tests.

Un kā jebkurš skolotājs, es sastādīju uzdevumus un pārbaudījumus.

I gave out homework assignments.

Es uzdevu mājas darbus.

When the work came back, I calculated grades.

Pēc darbu nodošanas es aprēķināju atzīmes.

What struck me was that IQ was not the only difference

Mani pārsteidza, ka IQ nebija vienīgais,

between my best and my worst students.

kas atšķīra labākos no sliktākajiem skolēniem.

Some of my strongest performers did not have stratospheric IQ scores.

Dažiem no spēcīgākajiem nebija kosmiski augsts IQ rādītājs.

Some of my smartest kids weren't doing so well.

Bet dažiem no gudrākajiem nemaz neveicās tik labi.

And that got me thinking.

Un tas mani darīja domīgu.

The kinds of things you need to learn in seventh grade math,

Viela, kas jāapgūst matemātikā septītajā klasē,

sure, they're hard: ratios, decimals, the area of a parallelogram.

protams, ir grūta: daļskaitļi, decimāldaļskaitļi, paralelograma laukums.

But these concepts are not impossible,

Bet apgūt šos jēdzienus nav neiespējami,

and I was firmly convinced that every one of my students

un es biju pilnīgi pārliecināta, ka ikkatrs no maniem skolēniem

could learn the material

var šo vielu apgūt,

if they worked hard and long enough.

ja mācījās pietiekoši ilgi un rūpīgi.

After several more years of teaching,

Pēc vēl dažiem mēnešiem skolotājas darbā

I came to the conclusion that what we need in education

es nonācu pie secinājuma,

ka izglītībā mums daudz labāk jāizprot skolēnus un mācību procesu

is a much better understanding of students and learning

from a motivational perspective,

no motivēšanas aspekta,

from a psychological perspective.

no psiholoģiskā aspekta.

In education, the one thing we know how to measure best is IQ.

Izglītībā vislabāk mēs protam izmērīt IQ.

But what if doing well in school and in life

Bet ja nu sekmes skolā un dzīvē

depends on much more

ir atkarīgas no daudz kā vairāk

than your ability to learn quickly and easily?

kā spējām ātri un viegli mācīties?

So I left the classroom,

Tāpēc es aizgāju no skolotājas darba

and I went to graduate school to become a psychologist.

un iestājos augstskolā, lai kļūtu par psiholoģi.

I started studying kids and adults

Es sāku pētīt bērnus un pieaugušos

in all kinds of super challenging settings,

visvisādās ļoti grūtās situācijās,

and in every study my question was,

un katra manā pētījuma jautājums bija:

who is successful here and why?

Kurš šajā situācijā gūst panākumus un kāpēc?

My research team and I went to West Point Military Academy.

Mēs ar pētījuma komandu devāmies uz Vestpointas Militāro akadēmiju.

We tried to predict which cadets

Mēs centāmies paredzēt, kuri kadeti

would stay in military training and which would drop out.

turpinātu militārās apmācības, un kuri no tām izstāsies.

We went to the National Spelling Bee

Mēs devāmies uz nacionālo pareizrakstības konkursu

and tried to predict which children would advance farthest in competition.

un centāmies paredzēt, kuri bērni tiks konkursā vistālāk.

We studied rookie teachers working in really tough neighborhoods,

Mēs pētījām jaunos skolotājus, kas strādā sociāli nelabvēlīgās apkaimēs

asking which teachers are still going to be here in teaching

un jautājām, kuri no viņiem vēl būs savā vietā

by the end of the school year,

mācību gada beigās,

and of those, who will be the most effective

un no tiem, kuri gūs vislabākos rezultātus

at improving learning outcomes for their students?

skolēnu sekmju uzlabošanā.

We partnered with private companies, asking,

Mēs sadarbojāmies ar privātajiem uzņēmumiem, un jautājām,

which of these salespeople is going to keep their jobs?

kuri no pārdevējiem paliks darbā,

And who's going to earn the most money?

un kuri no viņiem nopelnīs visvairāk.

In all those very different contexts,

Šajos visdažādākajos apstākļos,

one characteristic emerged as a significant predictor of success.

parādījās viena iezīme, kam bija svarīga loma panākumu paredzēšanā.

And it wasn't social intelligence.

Un tā nebija sociālā inteliģence.

It wasn't good looks, physical health,

Tas nebija izskats, fiziskā veselība,

and it wasn't IQ.

un tas nebija IQ.

It was grit.

Tas bija krampis.

Grit is passion and perseverance for very long-term goals.

Krampis ir degsme un neatlaidība ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Grit is having stamina.

Krampis ir izturība.

Grit is sticking with your future, day in, day out,

Krampis ir darbs nākotnes labā, dienu no dienas,

not just for the week, not just for the month,

ne vien nedēļām, ne vien mēnešiem,

but for years,

bet gan gadiem,

and working really hard to make that future a reality.

Tā ir sūra un grūta strādāšana, lai īstenotu nākotnes mērķus.

Grit is living life like it's a marathon, not a sprint.

Krampis ir dzīvošana maratona, nevis sprinta distancē.

A few years ago,

Pirms dažiem gadiem,

I started studying grit in the Chicago public schools.

es sāku studēt uzcītību Čikāgas valsts skolās.

I asked thousands of high school juniors

Es lūdzu tūkstošiem vidusskolēnu

to take grit questionnaires,

aizpildīt krampja anketas,

and then waited around more than a year

un tad gaidīju vairāk kā gadu,

to see who would graduate.

lai uzzinātu, kurš pabeigs skolu.

Turns out that grittier kids

Izrādījās, ka bērni ar lielāku krampi

were significantly more likely to graduate,

absolvēja ar daudz lielāku iespējamības pakāpi,

even when I matched them on every characteristic I could measure,

pat ja es salīdzināju visus citus parametrus, ko vien varēju,

things like family income,

tādus kā ģimenes ienākumi,

standardized achievement test scores,

sekmes standartizētajos eksāmenos,

even how safe kids felt when they were at school.

pat to, cik droši viņi jutās skolā.

So it's not just at West Point or the National Spelling Bee

Tātad ne tikai Vestpointā vai nacionālajā pareizrakstības konkursā

that grit matters.

krampim ir nozīme.

It's also in school,

Tas ir svarīgs arī skolā,

especially for kids at risk for dropping out.

jo īpaši bērniem, kas ir tuvu izkrišanai no skolas.

To me, the most shocking thing about grit

Visvairāk par krampi mani pārsteidza tas,

is how little we know,

cik maz mēs par to zinām,

how little science knows, about building it.

cik maz zinātne zina, kā to attīstīt.

Every day, parents and teachers ask me,

Katru dienu vecāki un skolotāji man prasa:

"How do I build grit in kids?

„Kā lai bērnos attīstu krampi?

What do I do to teach kids a solid work ethic?

Kā lai es iemācu bērniem kārtīgu darba ētiku?

How do I keep them motivated for the long run?"

Kā lai motivēju viņus ilgtermiņā?”

The honest answer is,

Godīgā atbilde ir:

I don't know.

es nezinu.

(Laughter)

(Smiekli)

What I do know is that talent doesn't make you gritty.

Es gan skaidri zinu, ka talants nedod krampi.

Our data show very clearly

Mūsu dati ļoti skaidri parāda,

that there are many talented individuals

ka ir daudzi talantīgi cilvēki,

who simply do not follow through on their commitments.

kas vienkārši nepaveic savus pienākumus.

In fact, in our data, grit is usually unrelated

Patiesībā, mūsu datos, krampis parasti nav saistīts

or even inversely related to measures of talent.

vai pat ir pretēji saistīts ar talanta rādītājiem.

So far, the best idea I've heard about building grit in kids

Līdz šim, labākais, ko esmu dzirdējusi par krampja attīstīšanu bērnos

is something called "growth mindset."

ir tā sauktā „izaugsmes mentalitāte”.

This is an idea developed at Stanford University by Carol Dweck,

Šo ideju attīstījusi Kerola Dveka no Stenforda Universitātes,

and it is the belief that the ability to learn is not fixed,

un tas ir uzskats, ka spēja mācīties nav pastāvīga,

that it can change with your effort.

bet gan var mainīties, atkarībā no pieliktajām pūlēm.

Dr. Dweck has shown

Dr. Dveka parādījusi,

that when kids read and learn about the brain

ka bērniem lasot un mācoties par smadzenēm,

and how it changes and grows in response to challenge,

kā tās mainās un aug, reaģējot uz grūtībām,

they're much more likely to persevere when they fail,

viņi kļūst daudz neatlaidīgāki, kad cieš neveiksmes,

because they don't believe that failure is a permanent condition.

jo viņi nedomā, ka neveiksme ir pastāvīgs stāvoklis.

So growth mindset is a great idea for building grit.

Tātad izaugsmes mentalitāte ir lielisks veids, kā ieaudzināt krampi.

But we need more.

Bet mums vajag vairāk.

And that's where I'm going to end my remarks,

Un te es beigšu savas piezīmes,

because that's where we are.

jo tik tālu mēs esam tikuši.

That's the work that stands before us.

Tas ir darbs, kas mūs gaida nākotnē.

We need to take our best ideas, our strongest intuitions,

Mums ir vajadzīgas labākās idejas, spēcīgākā intuīcija,

and we need to test them.

un mums tās ir jāpārbauda.

We need to measure whether we've been successful,

Mums tās ir jāizmēra, vai tās ir bijušas veiksmīgas,

and we have to be willing to fail, to be wrong,

un mums jābūt gataviem neveiksmēm un kļūdām,

to start over again with lessons learned.

un jābūt gataviem sākt visu no sākuma ar mācībām, ko esam guvuši.

In other words, we need to be gritty

Citiem vārdiem sakot, mums jābūt ar lielāku krampi,

about getting our kids grittier.

lai ieaudzinātu mūsu bērniem lielāku krampi.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)