The transformative power of classical music | Benjamin Zander | TED

Translator: Līga Greiškāne Reviewer: Kristaps Kadiķis

Probably a lot of you know the story of the two salesmen

Droši vien daudzi no jums zina stāstu par diviem tirgoņiem,

who went down to Africa in the 1900s.

kuri 20. gadsimta sākumā devās uz Āfriku.

They were sent down to find if there was any opportunity

Viņi uz turieni tika nosūtīti, lai izpētītu vai ir iespējas

kurpju pārdošanai,

for selling shoes,

and they wrote telegrams back to Manchester.

un viņi sūtīja telegrammas atpakaļ uz Mančesteru.

And one of them wrote,

Viens no viņiem rakstīja: „Situācija bezcerīga. Pārtraucam.

"Situation hopeless. Stop. They don't wear shoes."

Viņi nevalkā kurpes.”

And the other one wrote,

Un otrs rakstīja: „Brīnišķīga iespēja.

"Glorious opportunity. They don't have any shoes yet."

Viņiem vispār vēl nav kurpju.”

(Laughter)

(Smiekli)

Now, there's a similar situation in the classical music world,

Mūsdienās līdzīga situācija ir klasiskās mūzikas pasaulē,

because there are some people who think that classical music is dying.

tādēļ, ka ir cilvēki, kas domā,

ka klasiskā mūzika iznīkst.

And there are some of us who think you ain't seen nothing yet.

Savukārt daži no mums uzskata, ka jūs neko vēl neesat redzējuši.

And rather than go into statistics and trends,

Tā vietā, lai iedziļinātos statistikā un tendencēs

and tell you about all the orchestras that are closing,

un stāstītu jums par visiem tiem orķestriem, kas tiek slēgti,

and the record companies that are folding,

un ierakstu kompānijām, kuras tiek aizvērtas,

I thought we should do an experiment tonight.

es iedomājos, ka mums šovakar vajadzētu veikt eksperimentu.

Actually, it's not really an experiment, because I know the outcome.

Īstenībā tas nemaz nav eksperiments, jo es jau zinu iznākumu.

(Laughter)

But it's like an experiment.

Taču tas ir kas līdzīgs eksperimentam. Pirms mēs,

Now, before we start --

(Smiekli)

(Laughter)

Before we start, I need to do two things.

pirms mēs sākam, man ir jāizdara divas lietas.

One is I want to remind you of what a seven-year-old child

Pirmkārt, vēlos jums atgādināt, kā izklausās 7 gadus vecs bērns,

sounds like when he plays the piano.

kurš spēlē klavieres.

Maybe you have this child at home.

Varbūt jums mājās ir šāds bērns.

He sounds something like this.

Viņš izklausās aptuveni šādi.

(Music)

(Klavieres)

(Music ends)

I see some of you recognize this child.

Skatos, ka daži no jums atpazīst šo bērnu.

Ja viņš vingrinās gadu un apmeklē nodarbības, nu viņam ir 8 gadi,

Now, if he practices for a year and takes lessons, he's now eight

and he sounds like this.

(Music)

un viņš izklausās šādi.

(Klavieres)

(Music ends)

He practices for another year and takes lessons -- he's nine.

Tad viņš vingrinās un apmeklē nodarbības vēl vienu gadu, tagad viņš ir 9 gadus vecs.

(Music)

(Klavieres)

(Music ends)

Then he practices for another year and takes lessons -- now he's 10.

Tad viņš vingrinās un apmeklē nodarbības vēl vienu gadu, nu viņam ir 10 gadi.

(Klavieres)

(Music)

(Music ends)

At that point, they usually give up.

Šajā brīdī viņi parasti atmet ar roku.

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

Now, if you'd waited for one more year, you would have heard this.

Ja jūs būtu pagaidījuši, ja jūs būtu pagaidījuši vēl vienu gadu,

jūs būtu dzirdējuši ko šādu.

(Music)

(Klavieres)

(Music ends)

Now, what happened was not maybe what you thought,

Tas, kas notika, ļoti iespējams nebija tas, ko domājat,

which is, he suddenly became passionate, engaged,

proti, ka viņš pēkšņi kļuva kaislīgs, aizrautīgs,

involved, got a new teacher, he hit puberty, or whatever it is.

iedziļinājās, tika pie jauna skolotāja, sasniedza pubertāti, vai kādi citi iemesli.

Patiesībā notika impulsu samazināšanās.

What actually happened was the impulses were reduced.

You see, the first time, he was playing with an impulse on every note.

Redzat, pirmo reizi, viņš spēlēja

ar uzsvaru uz katru noti.

(Music)

(Klavieres)

And the second, with an impulse every other note.

Otrajā reizē ar uzsvaru uz katru otro noti.

(Music)

(Klavieres)

You can see it by looking at my head.

Jūs to varat redzēt, paskatoties uz manu galvu.

(Laughter)

(Smiekli)

The nine-year-old put an impulse on every four notes.

Deviņgadīgais bērns

liek uzsvaru uz katru ceturto noti.

(Klavieres)

(Music)

The 10-year-old, on every eight notes.

Un 10 gadus vecais, uz katru astoto noti.

(Klavieres)

(Music)

And the 11-year-old, one impulse on the whole phrase.

Un 11 gadus vecs — vienu uzsvaru uz visu frāzi.

(Klavieres)

(Music)

I don't know how we got into this position.

Es nezinu, kā mēs nonācām šādā pozā.

(Laughter)

(Smiekli)

I didn't say, "I'm going to move my shoulder over, move my body."

Es neteicu: „Es sašķiebšu savu plecu, pārvietošu savu ķermeni.”

Nē, mūzika mani pārvietoja,

No, the music pushed me over,

which is why I call it one-buttock playing.

un tā iemesla dēļ es šo saucu par spēlēšanu uz viena dibenvaiga.

(Music)

(Klavieres)

It can be the other buttock.

Tas var būt arī otrs dibenvaigs.

(Klavieres)

(Music)

You know, a gentleman was once watching a presentation I was doing,

Zināt, kāds kungs reiz skatījās manu prezentāciju,

kuru es rādīju, strādājot ar jaunu pianistu.

when I was working with a young pianist.

Viņš bija kādas Ohaio korporācijas prezidents.

He was the president of a corporation in Ohio.

Un es strādāju ar šo jauno pianistu

I was working with this young pianist, and said,

"The trouble with you is you're a two-buttock player.

un teicu: „Lieta tāda, ka tu esi divu dibenvaigu spēlētājs.

Tev vajadzētu būt viena dibenvaiga spēlētājam.”

You should be a one-buttock player."

I moved his body while he was playing.

Un es šādā veidā, viņam spēlējot. pārvietoju viņa ķermeni.

And suddenly, the music took off. It took flight.

Un pēkšņi mūzika pacēlās spārnos. Tā aizlidoja.

The audience gasped when they heard the difference.

Publika noelsās, dzirdot atšķirību.

Then I got a letter from this gentleman.

Un tad es saņēmu vēstuli no šī kunga.

He said, "I was so moved.

Viņš rakstīja: „Es biju tik aizkustināts.

Es devos atpakaļ un pārveidoju visu savu kompāniju

I went back and I transformed my entire company

into a one-buttock company."

par viena dibenvaiga kompāniju.”

(Laughter)

(Smiekli)

Now, the other thing I wanted to do is to tell you about you.

Otra lieta, par ko vēlos pastāstīt, esat jūs.

Šķiet, ka šeit ir aptuveni 1600 cilvēku.

There are 1,600 people, I believe.

My estimation is that probably 45 of you

Mans minējums ir, ka aptuveni 45 no Jums

are absolutely passionate about classical music.

ir pilnīgā sajūsmā par klasisko mūziku.

You adore classical music. Your FM is always on that classical dial.

Jūs to dievinat. Jūsu radio vienmēr ir uz klasiskās mūzikas stacijas.

You have CDs in your car, and you go to the symphony,

Jums mašīnā ir klasiskās mūzikas diski, jūs ejat uz simfonijām.

your children are playing instruments.

Jūsu bērni spēlē instrumentus.

Jūs nevarat iedomāties savu dzīvi bez klasiskās mūzikas.

You can't imagine your life without classical music.

That's the first group, quite small.

Tā ir pirmā grupa: visai maza grupa.

Then there's another bigger group.

Ir cita, lielāka, grupa.

The people who don't mind classical music.

Tie ir cilvēki, kuriem nav iebildumu pret klasisko mūziku.

(Laughter)

(Smiekli)

You know, you've come home from a long day,

Atnākot mājās pēc garas darba dienas,

and you take a glass of wine, and you put your feet up.

jūs paņemat glāzi vīna, paceļat savas kājas augstāk.

A little Vivaldi in the background doesn't do any harm.

Mazliet Vivaldi fonā nav par skādi.

(Smiekli)

That's the second group.

Tā ir otrā grupa.

Now comes the third group:

Tad nāk trešā grupa.

people who never listen to classical music.

Tie ir cilvēki, kuri nekad neklausās klasisko mūziku.

Tā vienkārši nav jūsu dzīves sastāvdaļa.

It's just simply not part of your life.

You might hear it like second-hand smoke at the airport ...

Jūs varat to sadzirdēt kā izelpotos dūmus lidostā, taču

(Smiekli)

(Laughter)

-- and maybe a little bit of a march from "Aida"

un varbūt mazliet marša no „Aīdas,”

kad jūs ienākat telpā, bet citādi, jūs to nekad neklausāties.

when you come into the hall.

But otherwise, you never hear it.

That's probably the largest group.

Šī, iespējams, ir vislielākā grupa no visām.

Un ir vēl viena ļoti maza grupa.

And then there's a very small group.

These are the people who think they're tone-deaf.

Tie ir cilvēki, kuri domā, ka viņiem nav muzikālās dzirdes.

Pārsteidzoši daudz cilvēku domā, ka viņiem nav muzikālās dzirdes.

Amazing number of people think they're tone-deaf.

Actually, I hear a lot, "My husband is tone-deaf."

Patiesībā es ļoti bieži dzirdu: „Manam vīram nav muzikālās dzirdes.”

(Laughter)

(Smiekli)

Actually, you cannot be tone-deaf.

Patiesībā jūs nemaz nevarat būt bez muzikālās dzirdes. Neviens nav bez tās.

Nobody is tone-deaf.

Ja jums nebūtu muzikālās dzirdes, jūs nevarētu pārslēgt ātrumus

If you were tone-deaf, you couldn't change the gears

on your car, in a stick shift car.

mašīnā ar mehānisko ātrumkārbu.

You couldn't tell the difference between

Jūs nevarētu atšķirt

somebody from Texas and somebody from Rome.

cilvēku no Teksasas un cilvēku no Romas.

Un tālrunis. Tālrunis. Ja jums zvana

And the telephone. The telephone.

If your mother calls

on the miserable telephone, she calls and says, "Hello,"

jūsu māte un saka, „Sveiks,”

you not only know who it is, you know what mood she's in.

Jūs ne tikai nezinātu kas zvana, bet arī kādā garastāvoklī viņa ir.

You have a fantastic ear. Everybody has a fantastic ear.

Jums ir lieliska dzirde. Visiem ir lieliska dzirde.

So nobody is tone-deaf.

Tātad neviens nav pilnībā bez muzikālās dzirdes.

But I tell you what.

Taču redz' ko es jums teikšu. Lai turpinātu savu stāstījumu, man neder

It doesn't work for me to go on with this thing,

with such a wide gulf between those who understand,

tik liela starpība starp tiem, kuri saprot,

love and are passionate about classical music,

mīl un ir aizrāvušies ar klasisko mūziku,

un tiem, kuriem ar to nav pilnīgi nekāda sakara.

and those who have no relationship to it at all.

The tone-deaf people, they're no longer here.

Cilvēku bez muzikālās dzirdes šeit vairs nav.

Taču pat tādā gadījumā, starp pārējām 3 kategorijām ir pārāk liela atstarpe.

But even between those three categories,

it's too wide a gulf.

So I'm not going to go on until every single person in this room,

Tādēļ es neturpināšu, kamēr katrs cilvēks šajā telpā,

lejas stāvā un Aspenā, un visi pārējie, kas skatās,

downstairs and in Aspen, and everybody else looking,

will come to love and understand classical music.

kļūs par klasisko mūziku mīlošiem un saprotošiem cilvēkiem.

Tātad tas ir tas, ko mēs panāksim.

So that's what we're going to do.

Now, you notice that there is not the slightest doubt in my mind

Lūk, jūs pamanījāt, ka man nav ne mazāko šaubu par to,

that this is going to work, if you look at my face, right?

ka man izdosies, ja jūs ieskatāties man sejā, vai ne?

It's one of the characteristics of a leader that he not doubt

Tā ir viena no vadoņa raksturīgām iezīmēm, nevienā brīdī neapšaubīt

for one moment the capacity of the people he's leading

viņa vadīto cilvēku spēju

to realize whatever he's dreaming.

apjaust viņa sapņoto.

Iedomājieties, ja Mārtins Luters Kings būtu teicis: „Man ir sapnis.

Imagine if Martin Luther King had said, "I have a dream.

Of course, I'm not sure they'll be up to it."

Taču, protams, es nevaru būt pārliecināts, vai cilvēki būs ar mani.”

(Smiekli)

(Laughter)

All right. So I'm going to take a piece of Chopin.

Tātad. Es nospēlēšu Šopēna skaņdarbu.

This is a beautiful prelude by Chopin.

Šī ir brīnišķīga Šopēna prelūdija. Daži no jums to noteikti zina.

Some of you will know it.

(Music)

(Mūzika)

Zināt, kas, manuprāt, visticamāk notika šajā telpā?

Do you know what I think probably happened here?

When I started, you thought, "How beautiful that sounds."

Kad es sāku, jūs nodomājāt: „Tas izklausās tik brīnišķīgi.”

(Mūzika)

(Music)

"I don't think we should go to the same place

„Nedomāju, ka mums vajadzētu doties vasaras atvaļinājumā

uz to pašu vietu, kur pagājušogad.”

for our summer holidays next year."

(Smiekli)

(Laughter)

It's funny, isn't it?

Smieklīgi, vai ne? Tas ir uzjautrinoši kā domas

It's funny how those thoughts kind of waft into your head.

ielavās jūsu galvā.

Un protams,

And of course --

(Aplausi)

(Applause)

Of course, if the piece is long and you've had a long day,

un protams, ja skaņdarbs ir garš un jums ir bijusi grūta diena,

you might actually drift off.

jūs pat varat iesnausties.

Then your companion will dig you in the ribs

Tad jūsu blakussēdētājs jūs iedunkās

and say, "Wake up! It's culture!" And then you feel even worse.

un teiks, „Mosties! Tā ir kultūra!” Tad jūs jutīsities vēl sliktāk.

(Laughter)

Bet vai jums kādreiz ir ienācis prātā, ka iemesls, kāpēc jūs jūtaties miegaini,

But has it ever occurred to you that the reason you feel sleepy

in classical music is not because of you, but because of us?

kad skan klasiskā mūzika, ir nevis nav jūsos, bet gan mūsos?

Did anybody think while I was playing,

Vai kāds iedomājās, kamēr es spēlēju,

"Why is he using so many impulses?"

„Kādēļ viņš lieto tik daudz uzsvaru?”

If I'd done this with my head you certainly would have thought it.

Ja es būtu darījis šādi ar savu galvu, Jūs noteikti būtu to pamanījuši.

(Music)

(Mūzika)

(Music ends)

Un no šī brīža uz visiem laikiem, katru reizi, kad dzirdēsit klasisko mūziku,

And for the rest of your life, every time you hear classical music,

jūs vienmēr zināsit, ja dzirdēsiet šos uzsvarus.

you'll always be able to know if you hear those impulses.

Paskatīsimies, kas šeit patiesībā notiek.

So let's see what's really going on here.

Mums ir Si. Šis ir Si. Nākamā nots ir Do.

We have a B. This is a B.

The next note is a C.

And the job of the C is to make the B sad.

Un Do uzdevums ir likt Si izklausīties skumjam. Un tā tas tiešam ir, vai ne?

And it does, doesn't it?

(Smiekli)

(Laughter)

Composers know that.

Komponisti to zina. Ja viņi vēlas skumju mūziku,

If they want sad music, they just play those two notes.

viņi spēlē šīs divas notis.

(Mūzika)

(Music)

But basically, it's just a B, with four sads.

Taču pamatā tas ir Si ar četrām skumjām notīm.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, it goes down to A.

Nu kāpjam lejā līdz La. Nu līdz Sol. Un visbeidzot līdz Fa.

Now to G.

And then to F.

So we have B, A, G, F.

Tātad mums ir Si, La, Sol, Fa. Un ja mums ir Si, La, Sol, Fa,

And if we have B, A, G, F,

what do we expect next?

ko mēs gaidām kā nākamo? Vai, tā laikam būs kļūda.

(Music)

That might have been a fluke.

Let's try it again.

Pamēģināsim vēlreiz. Ooo, TED koris.

(Music)

Oh, the TED choir.

(Laughter)

(Smiekli)

Un jūs pamanījāt, ka neviens nav bez muzikālās dzirdes, vai ne? Neviens.

And you notice nobody is tone-deaf, right?

Nobody is.

Zināt, katrs ciems

You know, every village in Bangladesh

Bangladešā un Ķīnā, visi zina:

and every hamlet in China -- everybody knows:

da, da, da, da -- da.

da, da, da, da ... da. Visi zina un gaida to Mi.

Everybody knows, who's expecting that E.

Taču Šopēns tobrīd negribēja sasniegt Mi,

Chopin didn't want to reach the E there,

because what will have happened?

jo kas tādā gadījumā būtu noticis? Viss būtu beidzies. Kā Hamletā.

It will be over, like Hamlet. Do you remember?

Atceraties Hamletu? Pirmais cēliens, trešā aina,

Act One, scene three,

he finds out his uncle killed his father.

viņš uzzina, ka viņa tēvocis ir nogalinājis viņa tēvu.

Atceraties, viņš arvien tuvojas tēvocim

He keeps on going up to his uncle and almost killing him.

un gandrīz viņu nogalina. Un tad viņš atkāpjas,

tuvojas atkal, un atkal gandrīz viņu nogalina.

And then he backs away, he goes up to him again, almost kills him.

Un kritiķi, visi tie, kuri sēž tur aizmugurējā rindā,

The critics sitting in the back row there,

viņiem ir jābūt viedoklim, tādēļ viņi saka: „Hamlets ir gumijas stiepējs.”

they have to have an opinion, so they say, "Hamlet is a procrastinator."

(Smiekli)

Vai arī viņi saka: „Hamletam ir Edipa komplekss.”

Or they say, "Hamlet has an Oedipus complex."

No, otherwise the play would be over, stupid.

Nē. citādi luga beigtos, jūs muļķi.

(Laughter)

Tādēļ Šekspīrs iekļauj to visu Hamletā.

That's why Shakespeare puts all that stuff in Hamlet --

Ophelia going mad, the play within the play,

Zināt, Ofēlijas sajukšanu prātā un luga lugā,

and Yorick's skull, and the gravediggers.

un Jorika galvaskausu un kapračus.

That's in order to delay --

Tas viss ir lai aizkavētu ... līdz piektajam cēlienam, kad viņš var viņu nogalināt.

until Act Five, he can kill him.

Tas pats ir ar Šopēnu. Viņš gandrīz sasniedz Mi,

It's the same with the Chopin.

He's just about to reach the E,

and he says, "Oops, better go back up and do it again."

un tad saka, „Vai, labāk doties atpakaļ un darīt to vēlreiz.”

Un viņš to dara atkal.

So he does it again.

Now, he gets excited.

(Music)

Nu viņš kļūst satraukts. (Klavieres) Tas ir satraukums,

That's excitement, don't worry about it.

taču jums par to nav jāuztraucas.

Now, he gets to F-sharp, and finally he goes down to E,

Nu viņš nonāk līdz Fa diezam un visbeidzot līdz Mi,

taču tas ir nepareizais akords, tāpēc, ka akords, kuru viņš meklē

but it's the wrong chord --

because the chord he's looking for is this one,

ir šis (klavieres) un tā vietā viņš nospēlē ...

and instead he does ...

(klavieres) to mēs saucam par maldinošu kandenci, tādēļ, ka tā mūs maldina.

Now, we call that a deceptive cadence,

because it deceives us.

I tell my students, "If you have a deceptive cadence,

Es vienmēr saku saviem skolēniem: „Ja jūs izmantojat maldinošo kadenci,

vienmēr paceliet uzacis. Tad visi zinās.”

raise your eyebrows, and everybody will know."

(Smiekli)

(Laughter)

(Applause)

(Aplausi)

Right.

Pareizi. Tātad viņš nokļūst līdz Mi, taču tas ir nepareizais akords.

He gets to E, but it's the wrong chord.

Nu viņš mēģina Mi vēlreiz. Arī šis akords neder.

Now, he tries E again.

That chord doesn't work.

Tagad viņš mēģina vēlreiz. Arī šis neder.

Now, he tries the E again. That chord doesn't work.

Now, he tries E again, and that doesn't work.

Vēl viens mēģinājums un arī šis nav īstais.

And then finally ...

Un visbeidzot... (Klavieres)

Pirmajā rindā bija kungs, kurš izdvesa, „Mmm.”

There was a gentleman in the front row who went, "Mmm."

(Laughter)

It's the same gesture he makes when he comes home

Tas ir tas pats žests, kādu viņš parāda, atnākot mājās

pēc garas dienas, noslāpējot mašīnu un sakot,

after a long day, turns off the key in his car and says,

"Aah, I'm home."

„Ah. Es esmu mājās.” Tādēļ mēs visi zinām, kur atrodas mājas.

Because we all know where home is.

So this is a piece which goes from away to home.

Tātad šis ir skaņdarbs, kurš dodas projām no mājas.

I'm going to play it all the way through and you're going to follow.

Es nospēlēšu to visu,

lai varat izsekot līdzi. Si, Do, Si, Do, Si, Do, Si,

B, C, B, C, B, C, B --

down to A, down to G, down to F.

lejā uz La, lejā uz Sol, lejā uz Fa.

Almost goes to E, but otherwise the play would be over.

Gandrīz līdz Mi, bet citādi izrāde būtu cauri.

He goes back up to B, he gets very excited.

Viņš dodas atpakaļ augšā uz Si. Kļūst ļoti satraukts. Dodas uz Fa diezu. Dodas uz Mi.

Goes to F-sharp. Goes to E.

Tas ir nepareizais akords. Tas ir nepareizais akords. Tas ir nepareizais akords.

It's the wrong chord. It's the wrong chord.

And finally goes to E, and it's home.

Un visbeidzot nonāk līdz Mi un ir mājās.

And what you're going to see is one-buttock playing.

Tas, ko redzēsit, ir viena dibenvaiga spēlēšana.

(Smiekli)

(Laughter)

Because for me, to join the B to the E,

Jo man, lai savienotu Si ar Mi,

I have to stop thinking about every single note along the way,

ir jābeidz domāt par katru noti atsevišķi,

un tā vietā jāsāk domāt par garo, garo līniju no Si līdz Mi.

and start thinking about the long, long line from B to E.

You know, we were just in South Africa, and you can't go to South Africa

Zināt, mēs nupat bijām Dienvidāfrikā, un jūs nevarat doties uz Dienvidāfriku

nedomājot par Mandelas 27 cietumā pavadītajiem gadiem.

without thinking of Mandela in jail for 27 years.

What was he thinking about? Lunch?

Par ko viņš domāja? Par pusdienām?

No, he was thinking about the vision for South Africa

Nē, viņš domāja par vīziju Dienvidāfrikai

and for human beings.

un cilvēcei. Tas ir kas uzturēja

This is about vision. This is about the long line.

šo vīziju. Te ir runa par garu līniju.

Like the bird who flies over the field

Kā putns, kurš lido pāri laukam

and doesn't care about the fences underneath, all right?

un, kuram neinteresē žogi apakšā, ne tā?

So now, you're going to follow the line all the way from B to E.

Nu jūs visi sekosit līdzi līnijai sākot no Si līdz Mi.

And I've one last request before I play this piece all the way through.

Un viens pēdējais lūgums, pirms es nospēlēju šo skaņdarbu no sākuma līdz beigām.

Would you think of somebody who you adore,

Vai jūs varētu domāt par kādu, kuru jūs dievināt, taču kurš vairs nav ar jums?

who's no longer there?

Aizgājušu vecmāmiņu, mīļoto cilvēku,

A beloved grandmother, a lover --

somebody in your life who you love with all your heart,

kādu no jūsu dzīves, kuru esat mīlējuši ar visu savu sirdi un dvēseli,

taču kura vairs nav ar jums.

but that person is no longer with you.

Bring that person into your mind,

Paturiet šo cilvēku prātā un tajā pat laikā

and at the same time,

sekojiet līdzi līnijai no Si līdz Mi,

follow the line all the way from B to E,

and you'll hear everything that Chopin had to say.

un jūs dzirdēsit visu, ko Šopēns ir vēlējies pateikt.

(Mūzika)

(Music)

(Music ends)

(Applause)

(Aplausi)

Nu jūs noteikt domājat,

Now, you may be wondering --

(Applause)

jūs noteikt domājat, kādēļ es aplaudēju.

(Applause ends)

You may be wondering why I'm clapping.

Well, I did this at a school in Boston

Es reiz šādi izdarīju kādā skolā Bostonā

with about 70 seventh graders, 12-year-olds.

ar 70 septītklasniekiem, 12 gadniekiem.

I did exactly what I did with you,

Un es izdarīju tieši to pašu, ko izdarīju ar jums, stāstot

and I explained the whole thing.

un izskaidrojot visu stāstu.

beigās viņi aplaudēja kā traki. Viņi aplaudēja.

At the end, they went crazy, clapping.

I was clapping. They were clapping.

Es aplaudēju. Viņi aplaudēja.

Finally, I said, "Why am I clapping?"

Beigās es teicu, "Kādēļ es aplaudēju?"

And one of them said, "Because we were listening."

Un viens no bērniem teica, "Tādēļ, ka mēs klausījāmies."

(Smiekli)

(Laughter)

Think of it. 1,600 people, busy people,

Padomājiet par to. 1600 cilvēku, aizņemtu cilvēku,

kas ir iesaistīti visdažādākajās lietās,

involved in all sorts of different things,

listening, understanding and being moved

klausās, saprot un tiek aizkustināti ar Šopēna skaņdarbu.

by a piece by Chopin.

Now, that is something.

Tas tiešām ir kaut kas.

Am I sure that every single person followed that,

Vai es esmu pārliecināts, ka ikviens, kurš sekoja,

understood it, was moved by it?

saprata un bija aizkustināts? Protams, es nevaru būt par to drošs.

Of course, I can't be sure.

But I'll tell you what happened to me in Ireland

Taču es jums izstāstīšu, kas ar mani notika.

Pirms desmit gadiem es biju Īrijā tās konflikta laikā

during the Troubles, 10 years ago,

and I was working with some Catholic and Protestant kids

un strādāju ar vairākiem katoļu un protestantu bērniem

on conflict resolution.

par konfliktu risināšanas tēmu. Un, lūk, ko es ar viņiem darīju —

And I did this with them --

a risky thing to do, because they were street kids.

riskanta lieta, jo tie bija ielu bērni.

Viens no viņiem nākamajā rītā pienāca pie manis un teica:

And one of them came to me the next morning

and he said,

"You know, I've never listened to classical music in my life,

„Zināt, es nekad mūžā nebiju klausījies klasisko mūziku,

but when you played that shopping piece ..."

taču kad jūs spēlējāt to skaņdarbu...”

(Smiekli)

(Laughter)

He said, "My brother was shot last year and I didn't cry for him.

Viņš teica: „Pagājušajā gadā nošāva manu brāli un es par viņu neraudāju.

But last night, when you played that piece,

bet pagājušonakt, kad jūs spēlējāt to skaņdarbu,

he was the one I was thinking about.

viņš bija tas cilvēks, par kuru es domāju.

And I felt the tears streaming down my face.

Un es sajutu, kā pār manu seju līst asaras.

And it felt really good to cry for my brother."

Un zināt, raudāt par savu brāli bija laba sajūta.”

So I made up my mind at that moment

Tajā brīdī mainījās mani uzskati —

klasiskā mūzika ir domāta visiem. Visiem.

that classical music is for everybody.

Everybody.

Now, how would you walk --

Kā jūs nonāktu, jo jā jau zināt,

my profession, the music profession doesn't see it that way.

mana profesija, mūzikas profesija šādi nedomā.

They say three percent of the population likes classical music.

Viņi saka, ka 3% cilvēku patīk klasiskā mūzika.

Ja mēs varētu tikt līdz 4%, mūsu problēmas būtu beigušās.

If only we could move it to four percent, our problems would be over.

(Laughter)

How would you walk? How would you talk? How would you be?

Es saku: „Kā mēs tur nonākam? Kā jūs runātu? Kādi jūs būtu?

Ja jūs domātu, ka 3% cilvēku patīk klasiskā mūzika,

If you thought, "Three percent of the population likes classical music,

if only we could move it to four percent."

un ja vien mēs varētu pacelt šo skaitli uz 4%. Kā jūs tur nonāktu?

How would you walk or talk? How would you be?

Kā jūs runātu? Kas jūs būtu?

If you thought, "Everybody loves classical music --

Ja jūs padomājat, visi mīl klasisko mūziku,

viņi vienkārši nav vēl nonākuši pie šādas atklāsmes.”

they just haven't found out about it yet."

(Smiekli)

See, these are totally different worlds.

Redzat, tās ir divas dažādas pasaules.

Now, I had an amazing experience.

Man bija brīnišķīga pieredze. Kad man bija 45 gadi,

I was 45 years old,

Es biju diriģējis 20 gadus un, piepeši man nāca atklāsme.

I'd been conducting for 20 years,

and I suddenly had a realization.

The conductor of an orchestra doesn't make a sound.

Ka orķestra diriģents neizdod ne skaņas.

My picture appears on the front of the CD --

Mans attēls ir uz CD diska,

(Smiekli)

(Laughter)

But the conductor doesn't make a sound.

taču diriģents neizdod ne skaņas.

He depends, for his power,

Viņa spēks ir atkarīgs no viņa spējas padarīt spēcīgus citus.

on his ability to make other people powerful.

Un tas man mainīja visu. Tas pilnībā mainīja manu dzīvi.

And that changed everything for me.

It was totally life-changing.

People in my orchestra said,

Cilvēki no mana orķestra nāca pie manis un teica,

"Ben, what happened?" That's what happened.

„Ben, kas noticis?” Lūk, kas notika.

Es sapratu, ka mans darbs ir atmodināt iespējas citos.

I realized my job was to awaken possibility in other people.

Un, protams, es gribēju zināt, vai man tas izdodas.

And of course, I wanted to know whether I was doing that.

Un kā jūs to uzzināt? Ieskatoties viņu acīs.

How do you find out?

You look at their eyes.

Ja viņu acis mirdz, jūs varat būt droši, ka esat to paveikuši.

If their eyes are shining, you know you're doing it.

You could light up a village with this guy's eyes.

Ar šī puiša acīm jūs varētu izgaismot veselu ciematu.

(Smiekli)

(Laughter)

Right. So if the eyes are shining, you know you're doing it.

Pareizi. Tātad, ja acis mirdz, jūs varat būt pārliecināti, ka esat to paveikuši.

Ja acis nemirdz, jums ir jāuzdod sev jautājums.

If the eyes are not shining, you get to ask a question.

Un šis jautājums ir:

And this is the question:

kas es esmu, ka manu mūziķu acis nemirdz?

who am I being

that my players' eyes are not shining?

We can do that with our children, too.

Mēs varam izdarīt to pašu ar mūsu bērniem.

Who am I being,

Kas es esmu, ka manu bērnu acis nemirdz?

that my children's eyes are not shining?

That's a totally different world.

Tā ir pilnīgi cita pasaule.

Now, we're all about to end this magical, on-the-mountain week,

Drīz beigsies šī burvīgā nedēļa uz kalna,

we're going back into the world.

un mēs atgriezīsimies pasaulē.

And I say, it's appropriate for us to ask the question,

Un es saku, ka ir adekvāti uzdot sev šo jautājumu,

who are we being as we go back out into the world?

kas mēs esam, dodoties atpakaļ pasaulē?

And you know, I have a definition of success.

Un zināt, man ir panākumu definīcija.

For me, it's very simple.

Man tā ir ļoti vienkārša. Tā nav par bagātību, varu un slavu.

It's not about wealth and fame and power.

Tā ir par to, cik mirdzošu acu ir man apkārt.

It's about how many shining eyes I have around me.

So now, I have one last thought,

Šobrīd man ir viena pēdējā doma, kas ir tāda,

which is that it really makes a difference what we say --

ka tam, ko sakām, vārdiem,

kas nāk no mūsu mutēm, ir nozīme.

the words that come out of our mouth.

Es to iemācījos no sievietes, kas bija izdzīvojusi Aušvices nometni,

I learned this from a woman who survived Auschwitz,

one of the rare survivors.

viena no retajām.

She went to Auschwitz when she was 15 years old.

Viņa nonāca Aušvicē, kad bija 15 gadus veca,

And ...

viņas brālim bija 8 gadi un viņu vecāki bija pazuduši.

And her brother was eight,

and the parents were lost.

And she told me this, she said,

Viņa man teica šo, viņa teica:

"We were in the train going to Auschwitz,

„Kad mēs bijām vilcienā uz Aušvici, es paskatījos lejup

and I looked down and saw my brother's shoes were missing.

un ieraudzīju, ka mana brāļa kurpes bija pazudušas.

I said, 'Why are you so stupid, can't you keep your things together

Es teicu, „Dieva dēļ, kāpēc tu esi tik stulbs, ka,

for goodness' sake?'"

nespēj noturēt savas lietas?"

The way an elder sister might speak to a younger brother.

Tādā veidā, kā vecāka māsa varētu runāt ar jaunāku brāli.

Diemžēl tā bija pēdējā lieta, ko viņa viņam pateica,

Unfortunately, it was the last thing she ever said to him,

jo pēcāk vairs nekad viņu neredzēja. Viņš neizdzīvoja.

because she never saw him again.

He did not survive.

And so when she came out of Auschwitz, she made a vow.

Kad viņa iznāca no Aušvices, viņa nozvērējās.

She told me this.

Viņa man šo izstāstīja. Viņa teica: „Izejot no Aušvices atpakaļ dzīvē,

She said, "I walked out of Auschwitz into life

es nozvērējos, ka nekad vairs neteikšu ko tādu,

and I made a vow.

And the vow was,

"I will never say anything that couldn't stand as the last thing I ever say."

ko es negribētu kā pēdējo, ko kāds no manis dzird."

Vai mēs to varam? Nē. Mēs kļūdītos paši

Now, can we do that? No.

And we'll make ourselves wrong and others wrong.

un liktu kļūdīties citiem. Taču šī doma ir kas tāds, uz ko vērts tiekties. Paldies.

But it is a possibility to live into.

Thank you.

(Applause)

(Aplausi)

Shining eyes.

Mirdzošās acis, mirdzošās acis.

(Applause)

Shining eyes.

(Applause)

Thank you, thank you.

Paldies, paldies.

(Mūzika)