Why are we happy? Why aren't we happy? | Dan Gilbert

Translator: Ieva Zarina Reviewer: Kristaps Kadiķis

Ja runāšanai piešķirta 21 minūte,

When you have 21 minutes to speak,

2 miljoni gadu šķiet patiesi ilgs laiks.

two million years seems like a really long time.

Taču evolūcijas ziņā 2 miljoni gadu ir nieks.

But evolutionarily, two million years is nothing.

Un tomēr 2 miljonos gadu

And yet, in two million years,

cilvēka smadzeņu masa ir teju trīskāršojusies,

the human brain has nearly tripled in mass,

going from the one-and-a-quarter-pound brain of our ancestor here, Habilis,

no puskilogramu mūsu senča Habilis smadzeņu

līdz gandrīz pusotra kilograma gaļas blāķim,

to the almost three-pound meatloaf everybody here has between their ears.

kas ikvienam no mums ir starp ausīm.

Kādēļ daba tik aizrautīgi

What is it about a big brain

mūs apveltījusi ar lielām smadzenēm?

that nature was so eager for every one of us to have one?

Izrādās, smadzeņu izmēram trīskāršojoties,

Well, it turns out when brains triple in size,

they don't just get three times bigger; they gain new structures.

tās nekļūst vienkārši trīsreiz lielākas, rodas jaunas struktūras.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mūsu smadzenes tā pieauga, ir to

And one of the main reasons our brain got so big is because it got a new part,

jaunā daļa — pieres daiva.

called the "frontal lobe,"

Īpaši, tās daļa — prefrontālā garoza.

particularly, a part called the "prefrontal cortex."

Ko gan spēj paveikt šī prefrontālā garoza,

What does a prefrontal cortex do for you

kas attaisnotu tādu arhitektonisku cilvēka galvaskausa pārbūvi

that should justify the entire architectural overhaul of the human skull

evolūcijas laika acumirklī?

in the blink of evolutionary time?

Well, it turns out the prefrontal cortex does lots of things,

Izrādās, prefrontālajai daivai ir visvisādu uzdevumu,

taču viens no būtiskākajiem ir pieredzes simulēšana.

but one of the most important things it does is it's an experience simulator.

Lidmašīnu piloti trenējas lidojuma simulatoros,

Pilots practice in flight simulators

so that they don't make real mistakes in planes.

lai lidmašīnās nepieļautu īstas kļūdas.

Human beings have this marvelous adaptation

Cilvēkiem piemīt brīnišķīga pielāgošanās spēja,

that they can actually have experiences in their heads

ka viņi var patiesi izdzīvot kaut ko savās galvās,

before they try them out in real life.

pirms to izmēģina īstajā dzīvē.

This is a trick that none of our ancestors could do,

To nespēja paveikt neviens no mūsu priekštečiem,

and that no other animal can do quite like we can.

tā, kā mēs, to nespēj arī neviens cits dzīvnieks.

It's a marvelous adaptation.

Brīnišķīga pielāgošanās.

It's up there with opposable thumbs and standing upright and language

Līdz ar pretnostatītiem īkšķiem, vertikālu stāju un valodu,

as one of the things that got our species out of the trees

tā ir viena no lietām, kas mūsu sugu nodabūja no kokiem

and into the shopping mall.

un iedabūja lielveikalos.

(Laughter)

(Smiekli)

All of you have done this.

Jūs visi to esat darījuši.

Ben and Jerry's doesn't have "liver and onion" ice cream,

„Ben & Jerry's” neražo tādu aknu un sīpolu saldējumu.

and it's not because they whipped some up, tried it and went, "Yuck!"

Ne jau tādēļ, ka tādu pagatavoja, pagaršoja un teica: „Pē”.

It's because, without leaving your armchair,

Tāpēc, ka, nepametot savu dīvānu,

you can simulate that flavor and say "yuck" before you make it.

jūs spējat simulēt šādu garšu un pateikt „pē”, pirms to gatavojat.

Let's see how your experience simulators are working.

Palūkosimies, kā strādā jūsu pieredzes simulatori.

Let's just run a quick diagnostic

Veiksim pavisam nelielu pārbaudi,

before I proceed with the rest of the talk.

pirms turpinu savu runu.

Here's two different futures that I invite you to contemplate.

Lūk, divas dažādas nākotnes, ko aicinu jūs apdomāt.

You can try to simulate them and tell me which one you think you might prefer.

Jūs tās varat censties simulēt un paziņot, kuru, jūsuprāt, izvēlētos.

One of them is winning the lottery. This is about 314 million dollars.

Viens no tiem ir laimests loterijā. Aptuveni 314 miljoni dolāru.

And the other is becoming paraplegic.

Un otrs ir apakšējo locekļu paralīze.

(Laughter)

(Smiekli)

Just give it a moment of thought.

Vienkārši brītiņu padomājiet.

You probably don't feel like you need a moment of thought.

Jums droši vien nešķiet, ka brītiņš pārdomām vajadzīgs.

Interestingly, there are data on these two groups of people,

Interesanti, ka par šīm divām cilvēku grupām ir ievākti dati,

data on how happy they are.

dati par to, cik viņi ir laimīgi.

And this is exactly what you expected, isn't it?

Tieši tā, kā jūs iedomājāties, vai ne?

But these aren't the data. I made these up!

Taču šie nav tie dati. Šos es izgudroju!

These are the data.

Lūk, dati.

You failed the pop quiz, and you're hardly five minutes into the lecture.

Pagājušas tikai 5 minūtes no lekcijas, un jūs jau esat izgāzušies pārbaudē.

Because the fact is that a year after losing the use of their legs

Jo lieta tāda, ka gadu pēc kāju kustību zaudēšanas

and a year after winning the lotto,

un gadu pēc loterijas laimesta, laimētāji un paralizētie

lottery winners and paraplegics are equally happy with their lives.

ir vienlīdz apmierināti ar dzīvi.

Don't feel too bad about failing the first pop quiz,

Pārlieku neskumstiet par neveiksmi pārbaudē,

because everybody fails all of the pop quizzes all of the time.

jo visi šajās pārbaudēs vienmēr kļūdās.

The research that my laboratory has been doing,

Pētījums, ko veic manā laboratorijā,

ko veic ekonomisti un psihologi visā valstī,

that economists and psychologists around the country have been doing,

atklājis ko visai pārsteidzošu,

has revealed something really quite startling to us,

something we call the "impact bias,"

ko dēvējam par ietekmes neobjektivitāti,

which is the tendency for the simulator to work badly,

kas ir simulatoru tieksme nedarboties, kā nākas.

for the simulator to make you believe that different outcomes are more different

Simulatoram likt mums noticēt, ka dažādi iznākumi

ir daudz atšķirīgāki nekā patiesībā.

than, in fact, they really are.

From field studies to laboratory studies,

No lauka līdz laboratorijas pētījumiem,

we see that winning or losing an election,

redzam, ka uzvarai vai zaudējumam vēlēšanās, romantiska partnera iegūšanai vai zaudēšanai,

gaining or losing a romantic partner,

getting or not getting a promotion,

paaugstinājuma iegūšanai vai neiegūšanai, koledžas testa nokārtošanai vai nenokārtošanai

passing or not passing a college test,

on and on,

un tā tālāk, ir daudz mazāka ietekme, spēks un ilgums,

have far less impact, less intensity and much less duration

nekā cilvēki sagaida.

than people expect them to have.

Tas mani teju vai apstulbina —

A recent study -- this almost floors me --

nesens pētījums, kas rāda, kā lielas traumas iespaido cilvēkus,

a recent study showing how major life traumas affect people

rosina domāt, ka, ja tas noticis pirms vairāk nekā 3 mēnešiem,

suggests that if it happened over three months ago,

ar vien retiem izņēmumiem,

tas nekādi neietekmē jūsu laimes sajūtu.

with only a few exceptions,

it has no impact whatsoever on your happiness.

Kāpēc?

Jo laimes sajūtu iespējams sintezēt.

Why?

Because happiness can be synthesized.

Sers Tomass Brauns 1642. gadā rakstīja: „Esmu laimīgākais starp dzīvajiem.

Sir Thomas Brown wrote in 1642, "I am the happiest man alive.

Man piemīt spējas nabadzību vērst bagātībā, postu — pārticībā.

I have that in me that can convert poverty to riches, adversity to prosperity.

Esmu neievainojamāks par Ahilleju, neveiksme nespēj mani skart.”

I am more invulnerable than Achilles; fortune hath not one place to hit me."

Kas tie par ievērojamiem mehānismiem šī zeļļa prātā?

What kind of remarkable machinery does this guy have in his head?

Izrādās, tieši tādi paši ievērojamie mehānismi, kādi ir mums visiem.

Well, it turns out it's precisely the same remarkable machinery that all of us have.

Cilvēkiem piemīt kas tāds,

ko var uzskatīt par „psiholoģisko imūnsistēmu”.

Human beings have something

that we might think of as a "psychological immune system,"

Izziņas procesu, lielākoties neapzinātu izziņas procesu sistēma,

a system of cognitive processes, largely nonconscious cognitive processes,

kas palīdz mainīt viņu pasaules redzējumu,

that help them change their views of the world,

lai viņi justos labāk pasaulēs, kurās atrodas.

so that they can feel better about the worlds

Gluži kā seram Tomasam, jums ir šis mehānisms.

in which they find themselves.

Atšķirībā no sera Tomasa, jūs to, šķiet, neapzināties.

Like Sir Thomas, you have this machine.

Unlike Sir Thomas, you seem not to know it.

Mēs sintezējam laimi, taču domājam, ka tā jāmeklē.

We synthesize happiness, but we think happiness is a thing to be found.

Pieļauju, man nav jāsniedz

pārāk daudz piemēru par to, kā cilvēki sintezē laimi.

Now, you don't need me to give you

too many examples of people synthesizing happiness, I suspect,

Tomēr es jums piedāvāju eksperimentos gūtas liecības,

pēc kurām nav ļoti tālu jāmeklē.

though I'm going to show you some experimental evidence.

Kā izaicinājumu pats sev, kā laiku pa laikam minu savās lekcijās,

You don't have to look very far for evidence.

I took a copy of the "New York Times"

es paņēmu „New York Times” eksemplāru

un centos atrast laimi sintezējošu cilvēku gadījumus.

and tried to find some instances of people synthesizing happiness.

Here are three guys synthesizing happiness.

Lūk, trīs vīrieši, kuri sintezē laimi.

"I'm better off physically, financially, mentally ..."

„Fiziski, finansiāli, emocionāli, garīgi un teju visās citās jomās

"I don't have one minute's regret. It was a glorious experience."

man klājas ievērojami labāk.”

"I believe it turned out for the best."

„Nenožēloju ne mirkli. Tā bija debešķīga pieredze.”

Who are these characters who are so damn happy?

„Es uzskatu, ka viss notika uz labu.”

The first one is Jim Wright.

Kas tad ir šie nolāpīti laimīgie personāži?

Some of you are old enough to remember:

Pirmais ir Džims Raits.

he was the chairman of the House of Representatives,

Daži ir gana veci, lai atcerētos:

and he resigned in disgrace

viņš bija Pārstāvju nama priekšsēdis

when this young Republican named Newt Gingrich found out about

un ar negodu atkāpās,

jaunam republikānim vārdā Ņūtam Gingričam

a shady book deal that he had done.

He lost everything.

atklājot kādu viņa šaubīgu darījumu.

The most powerful Democrat in the country lost everything:

Viņš zaudēja visu.

he lost his money, he lost his power.

Visietekmīgākais demokrāts valstī zaudēja visu.

What does he have to say all these years later about it?

Viņš zaudēja naudu, viņš zaudēja varu.

"I am so much better off physically, financially, mentally

Kas viņam pēc visiem šiem gadiem sakāms?

„Fiziski, finansiāli, garīgi un teju jebkurā citā jomā

and in almost every other way."

What other way would there be to be better off?

man klājas ievērojami labāk.”

Vegetably? Minerally? Animally?

Kādā jomā viņam vēl varētu klāties labāk?

He's pretty much covered them there.

Augu? Minerālā? Dzīvnieciskā?

Moreese Bickham is somebody you've never heard of.

Viss tā kā jau ietverts.

Moreese Bickham uttered these words upon being released.

Par Morīsu Bikhamu jūs nekad nebūsiet dzirdējuši.

He was 78 years old.

Morīss Bikhems izdvesa šos vārdus pēc izlaišanas brīvībā.

He'd spent 37 years in Louisiana State Penitentiary

Viņam bija 78 gadi.

for a crime he didn't commit.

Viņš bija pavadījis 37 gadus Luiziānas pavalsts labošanas iestādē

He was ultimately [released for good behavior halfway through his sentence.]

par noziegumu, ko nebija pastrādājis.

[Viņu ieslodzījuma vidū

What did he have to say about his experience?

galu galā atbrīvoja par labu uzvedību.]

"I don't have one minute's regret. It was a glorious experience."

Kas viņam bija sakāms par piedzīvoto?

Glorious!

„Nenožēloju ne mirkli. Tā bija debešķīga pieredze.” Debešķīga!

This guy's not saying, "There were some nice guys. They had a gym."

Viņš nesaka:

"Glorious" -- a word we usually reserve for something like a religious experience.

„Nu, daži veči bija tīri neko. Tur bija sporta zāle.”

„Debešķīgi”,

Harry S. Langerman uttered these words.

vārds, ko parasti pietaupām kādai reliģiskai pieredzei.

He's somebody you might have known but didn't,

Harijs S. Langermens izrunāja šos vārdus.

because in 1949, he read a little article in the paper

Jūs viņu būtu pazinuši,

taču nepazināt, jo 1949. gadā viņš laikrakstā izlasīja rakstiņu

about a hamburger stand owned by these two brothers named McDonald.

And he thought, "That's a really neat idea!"

par hamburgeru novietni, kas piederēja diviem brāļiem Makdonaldiem.

So he went to find them.

„Tā ir patiesi jauka doma!” viņš nodomāja.

They said, "We can give you a franchise on this for 3,000 bucks."

Tādēļ viņš devās viņus satikt. Viņi teica:

Harry went back to New York, asked his brother, an investment banker,

„Mēs jums franšīzi pārdosim par 3 tūkstošiem zaļo.”

Harijs atgriezās Ņujorkā, lūdza savam brālim, investīciju baņķerim,

to loan him 3,000 dollars, and his brother's immortal words were,

"You idiot, nobody eats hamburgers."

aizdot viņam 3000 dolāru, un viņa brāļa mūžībā iegājusī atbilde bija:

He wouldn't lend him the money.

Of course, six months later, Ray Kroc had exactly the same idea.

„Stulbenis tāds, neviens neēd hamburgerus.”

Viņš naudu neaizdeva,

It turns out, people do eat hamburgers,

un, protams, pēc sešiem mēnešiem Rejam Krokam radās tieši tā pati doma.

and Ray Kroc, for a while, became the richest man in America.

Izrādās, cilvēki tomēr ēd hamurgerus,

un Rejs Kroks uz laiku kļuva par bagātāko cilvēku Amerikā.

And then, finally,

some of you recognize this young photo of Pete Best,

Tad visbeidzot, ziniet, labākā no iespējamām pasaulēm,

who was the original drummer for the Beatles,

daži atpazīs šo Pīta Besta jaunības fotogrāfiju,

until they, you know, sent him out on an errand and snuck away

and picked up Ringo on a tour.

kurš bija bītlu sākotnējais bundzinieks,

Well, in 1994, when Pete Best was interviewed --

līdz viņi viņu kaut kur aizsūtīja, paši aizšmauca

yes, he's still a drummer; yes, he's a studio musician --

un tūres gaitā pieņēma Ringo.

he had this to say: "I'm happier than I would have been with the Beatles."

1994. gadā, kad Pītu Bestu intervēja,

„jā, viņš joprojām spēlē bungas”, „jā, viņš ir studijas mūziķis,”

OK, there's something important to be learned from these people,

lūk, kas viņam bija sakāms: „Esmu laimīgāks, nekā būtu bijis ar bītliem.”

and it is the secret of happiness.

Here it is, finally to be revealed.

Labi. No šiem cilvēkiem var mācīties ko nozīmīgu,

First: accrue wealth, power and prestige,

un tas ir laimes noslēpums.

then lose it.

Te nu tas ir, beidzot taps atklāts.

(Laughter)

Pirmkārt, uzkrājiet mantu, varu un prestižu, tad tos pazaudējiet.

Second: spend as much of your life in prison as you possibly can.

(Smiekli)

(Laughter)

Third: make somebody else really, really rich.

Otrkārt, pavadiet cietumā tik daudz dzīves, cik iespējams.

(Smiekli)

And finally: never, ever join the Beatles.

Treškārt, padariet kādu citu no tiesas bagātu.

(Laughter)

Yeah, right.

Because when people synthesize happiness,

Un visbeidzot: nekad, nekad nepievienojieties bītliem.

as these gentlemen seem to have done,

(Smiekli)

Labi. Nu es kā Ze Frank varu paredzēt jūsu nākamo domu,

we all smile at them, but we kind of roll our eyes and say,

"Yeah, right, you never really wanted the job."

kas ir: „Kā tad!”

Jo, cilvēkiem sintezējot laimi,

"Oh yeah, right -- you really didn't have that much in common with her,

kā to šķietami paveikuši šie kungi,

and you figured that out just about the time

mēs viņiem uzsmaidām, taču izbolām acis un sakām:

she threw the engagement ring in your face."

We smirk,

„Kā tad, tu to darbu nemaz negribēji.”

because we believe that synthetic happiness is not of the same quality

„Kā tad! Tev ar viņu nemaz nebija tik daudz kā kopīga,

as what we might call "natural happiness."

un tu to aptvēri tieši tajā brīdī,

What are these terms?

Natural happiness is what we get when we get what we wanted,

kad viņa tev sejā iesvieda saderināšanās gredzenu.”

Mēs smīkņājam, jo ticam, ka sintētiska laime

and synthetic happiness is what we make when we don't get what we wanted.

nav tikpat kvalitatīva kā tas, ko varētu dēvēt par „dabisku laimi”.

And in our society, we have a strong belief

Ko slēpj šie jēdzieni?

Dabiska laime ir tad, kad dabūjam to, ko vēlējāmies,

that synthetic happiness is of an inferior kind.

un sintētiska laime ir tas, ko radām, kad nedabūjam, ko vēlējāmies.

Why do we have that belief?

Well, it's very simple.

What kind of economic engine would keep churning

Mūsu sabiedrībā pieņemts uzskatīt,

if we believed that not getting what we want

ka sintētiska laime ir it kā mazvērtīgāka.

could make us just as happy as getting it?

Kādēļ mums ir šāds uzskats?

Tas ir ļoti vienkārši.

With all apologies to my friend Matthieu Ricard,

Kurš ekonomikas dzinējs turpinās darboties,

a shopping mall full of Zen monks

ja ticēsim, ka netikšana pie tā, ko vēlamies,

is not going to be particularly profitable,

mūs var darīt tikpat laimīgus, kā tikšana?

because they don't want stuff enough.

(Laughter)

Piedošanu manam draugam Matjē Rikāram,

I want to suggest to you

that synthetic happiness is every bit as real and enduring

lielveikals, pilns ar dzen mūkiem,

nebūs diez cik ienesīgi,

as the kind of happiness you stumble upon

jo viņi pietiekami nekāro lietas.

when you get exactly what you were aiming for.

(Smiekli)

Now, I'm a scientist, so I'm going to do this not with rhetoric,

Vēlos ierosināt, ka sintētiska laime

but by marinating you in a little bit of data.

ir tikpat īsta un noturīga

Let me first show you an experimental paradigm

kā tā laime, kam nejauši uzduraties,

that's used to demonstrate the synthesis of happiness

saņemot tieši to, uz ko tēmējāt.

Esmu zinātnieks, tāpēc neizmantošu retoriku,

among regular old folks.

This isn't mine,

it's a 50-year-old paradigm called the "free choice paradigm."

bet gan celšu priekšā nedaudz datus.

Vispirms parādīšu jums eksperimenta paradigmu, ko izmanto,

It's very simple.

You bring in, say, six objects,

lai demonstrētu laimes sintēzi parastu ļautiņu vidū.

and you ask a subject to rank them from the most to the least liked.

Un tā nav mana.

In this case, because this experiment uses them,

Tā ir 50 gadu sena paradigma, ko sauc par „brīvās izvēles paradigmu”.

these are Monet prints.

Tā ir ļoti vienkārša.

Everybody ranks these Monet prints from the one they like the most

Ienesiet, teiksim, 6 priekšmetus

un lūdziet subjektu tos novērtēt atbilstoši patikas gradācijai.

to the one they like the least.

Now we give you a choice:

"We happen to have some extra prints in the closet.

Šajā gadījumā, tā kā tos izmantoja minētajā eksperimentā,

We're going to give you one as your prize to take home.

tās ir Monē darbu izdrukas.

Ikviens var novērtēt šīs Monē izdrukas,

We happen to have number three and number four," we tell the subject.

sākot ar to, kas patīk visvairāk, un beidzot ar to, kas vismazāk.

This is a bit of a difficult choice,

Nu mēs piedāvājam jums izvēli:

„Mums skapī ir dažas papildu izdrukas.

because neither one is preferred strongly to the other,

but naturally, people tend to pick number three,

Mēs vienu kā balvu dosim jums līdzi uz mājām.

Mums ir trešā un ceturtā izdruka,” mēs paziņojam subjektam.

because they liked it a little better than number four.

Sometime later -- it could be 15 minutes, it could be 15 days --

Tā ir pagrūta izvēle,

jo neviena izteikti nepatīk vairāk par otru,

the same stimuli are put before the subject,

taču cilvēki mēdz izvēlas trešo,

and the subject is asked to re-rank the stimuli.

jo viņiem tā patīk nedaudz labāk par ceturto.

"Tell us how much you like them now."

What happens?

Vēlāk, tas var būt pēc 15 minūtēm vai 15 dienām,

Watch as happiness is synthesized.

This is the result that's been replicated over and over again.

subjektam tiek parādīti tie paši stimuli

You're watching happiness be synthesized.

un subjekts tiek lūgts tos atkārtoti novērtēt.

Would you like to see it again?

„Pastāstiet, cik ļoti jums tie patīk tagad.”

Kas notiek?

Happiness!

Palūkojieties, kā tiek sintezēta laime.

"The one I got is really better than I thought!

Šādi rezultāti ir iegūti atkal un atkal.

That other one I didn't get sucks!"

That's the synthesis of happiness.

Jūs vērojat, kā tiek sintezēta laime.

(Laughter)

Vēlaties paskatīties vēlreiz?

Now, what's the right response to that?

Laime!

"Yeah, right!"

„Tas, pie kura tiku, ir labāks, nekā domāju!

Now, here's the experiment we did,

Tas, ko nedabūju, ir galīgi garām!”

and I hope this is going to convince you

Tā ir laimes sintezēšana.

that "Yeah, right!" was not the right response.

(Smiekli)

Nu, kāda ir pareizā attieksme?

We did this experiment with a group of patients

who had anterograde amnesia.

„Kā tad!”

These are hospitalized patients.

Lūk, eksperiments, ko veicām,

Most of them have Korsakoff syndrome,

un ceru, ka tas jūs pārliecinās,

a polyneuritic psychosis.

ka „Kā tad!” nav pareizā attieksme.

They drank way too much, and they can't make new memories.

Šo eksperimentu veicām ar pacientu grupu,

kuriem ir anterogrādā amnēzija.

They remember their childhood, but if you walk in and introduce yourself

Pacienti atrodas slimnīcā.

Vairumam no viņiem ir Korsakova sindroms,

and then leave the room,

polineirotiskā psihoze.

when you come back, they don't know who you are.

Viņi daudz par daudz dzēra un nespēj veidot jaunas atmiņas.

We took our Monet prints to the hospital.

Skaidrs? Viņi atceras bērnību, taču, ja tur ieejat un iepazīstināt ar sevi,

And we asked these patients to rank them

un tad telpu atstājat,

from the one they liked the most to the one they liked the least.

kad atgriežaties, viņi jūs nepazīst.

We then gave them the choice between number three and number four.

Mēs aiznesām Monē izdrukas uz slimnīcu,

Like everybody else, they said,

un lūdzām šiem pacientiem tās novērtēt,

"Gee, thanks Doc! That's great! I could use a new print.

sākot ar to, kas patīk visvairāk, beidzot ar to, kas vismazāk.

I'll take number three."

We explained we would have number three mailed to them.

Tad piedāvājām viņiem izvēli starp trešo un ceturto.

We gathered up our materials,

Kā visi pārējie, viņi teica:

and we went out of the room and counted to a half hour.

„Vai, paldies, dakterīt! Lieliski! Man noderētu jauna izdruka.

(Laughter)

Es ņemšu trešo.”

Back into the room, we say, "Hi, we're back."

Paskaidrojām, ka šo izdruku nosūtīsim viņiem pa pastu.

The patients, bless them, say, "Ah, Doc, I'm sorry,

Savācām savus materiālus, atstājām telpu

I've got a memory problem; that's why I'm here.

un noskaitījām pusstundu.

If I've met you before, I don't remember."

(Smiekli)

Atgriezušies telpā, sacījām: „Sveiki, mēs esam atpakaļ.”

"Really, Jim, you don't remember? I was just here with the Monet prints?"

Pacienti, lai viņi svētīti, atsaucās: „Ā, dakterīt, piedodiet,

"Sorry, Doc, I just don't have a clue."

"No problem, Jim.

man ir atmiņas traucējumi, tāpēc es te esmu.

All I want you to do is rank these for me,

Ja esmu jūs iepriekš saticis, neatceros.”

from the one you like the most to the one you like the least."

„Tiešām neatceraties? Es te tikko biju ar Monē izdrukām?”

What do they do?

„Piedodiet, dakterīt, man nav ne jausmas.”

Well, let's first check and make sure they're really amnesiac.

„Viss kārtībā, Džim. Es tikai vēlos, lai jūs novērtētu šīs,

We ask these amnesiac patients to tell us which one they own,

sākot ar to, kas patīk visvairāk, un beidzot ar to, kas vismazāk.”

which one they chose last time, which one is theirs.

Ko viņi dara?

And what we find is, amnesiac patients just guess.

Vispirms pārbaudīsim un pārliecināsimies, ka viņi tiešām neatceras.

These are normal controls, where if I did this with you,

Lūdzām šos amnēzijas pacientus pašiem pateikt,

all of you would know which print you chose.

kura pieder viņiem. kuru viņi izvēlējās iepriekš,

But if I do this with amnesiac patients, they don't have a clue.

Mēs atklājam, ka amnēzijas pacienti vienkārši min.

They can't pick their print out of a lineup.

Parasti tas tiek kontrolēts, ja es to pavaicātu jums,

Here's what normal controls do: they synthesize happiness. Right?

jūs visi zinātu, kuru izdruku izvēlējāties.

Taču, ja to pajautāju amnēzijas pacientiem, viņiem nav ne jausmas.

This is the change in liking score,

the change from the first time they ranked to the second time they ranked.

Viņi no izdrukām nespēj atcerēties savu izvēli.

Normal controls show -- that was the magic I showed you;

Lūk, kā viņi rīkojas: viņi sintezē laimi.

now I'm showing it to you in graphical form --

"The one I own is better than I thought.

Vai ne? Izmainot patikas pakāpi,

The one I didn't own, the one I left behind,

izmaiņas starp pirmo un otro vērtēšanas reizi.

is not as good as I thought."

Tas uzrāda, maģija, ko es jums parādīju

Amnesiacs do exactly the same thing. Think about this result.

un ko tagad rādu grafiskā veidolā:

„Tas, kas man pieder, ir labāks, nekā domāju.

These people like better the one they own,

Tas, kas man nepieder, tas, ko neizvēlējos,

but they don't know they own it.

nav tik labs, kā domāju.”

"Yeah, right" is not the right response!

Amnēzijas slimnieki rīkojas tieši tāpat. Padomājiet par šiem rezultātiem.

What these people did when they synthesized happiness

Šiem cilvēkiem labāk patīk tā, kas viņiem pieder,

taču viņi nezina, ka viņiem tā pieder.

is they really, truly changed

their affective, hedonic, aesthetic reactions to that poster.

„Kā tad” nav īstā atbilde!

Tas, ko šie cilvēki paveica, sintezējot laimi,

They're not just saying it because they own it,

because they don't know they own it.

ir — viņi patiesi, no sirds izmainīja

When psychologists show you bars,

savu pieķeršanās, hedonisko, estētisko reakciju pret plakātu.

you know that they are showing you averages of lots of people.

Viņi tā nesaka tikai tādēļ, ka tas viņiem pieder,

And yet, all of us have this psychological immune system,

jo viņi nezina, ka viņiem tas pieder.

this capacity to synthesize happiness,

but some of us do this trick better than others.

Psihologiem rādot stabiņus,

And some situations allow anybody to do it more effectively

jūs zināt, ka viņi rāda daudzu cilvēku vidējos rādītājus.

Tomēr mums visiem ir šī psiholoģiskā imūnsistēma,

than other situations do.

šī spēja sintezēt laimi,

It turns out that freedom,

tikai dažiem no mums tas padodas labāk nekā citiem.

the ability to make up your mind and change your mind,

Dažos gadījumos visiem ir vieglāk to darīt efektīvāk,

is the friend of natural happiness,

nekā citos gadījumos.

because it allows you to choose among all those delicious futures

and find the one that you would most enjoy.

Izrādās, brīvība,

But freedom to choose,

spēja izvēlēties un pārdomāt,

to change and make up your mind,

is the enemy of synthetic happiness,

ir dabiskas laimes draugs, jo tas jums ļauj izvēlēties

and I'm going to show you why.

no visām tām kārdinošajām nākotnēm

Dilbert already knows, of course.

"Dogbert's tech support. How may I abuse you?"

un atrast patīkamāko.

"My printer prints a blank page after every document."

Taču izvēles brīvība,

"Why complain about getting free paper?"

pārdomāt un pieņemt lēmumu,

"Free? Aren't you just giving me my own paper?"

ir sintētiskās laimes ienaidniece.

"Look at the quality of the free paper compared to your lousy regular paper!

Parādīšu jums, kāpēc. Dilberts to, protams, jau zina.

Lasiet komiksu, kamēr es runāju.

Only a fool or a liar would say that they look the same!"

„Dogberta tehniskais dienests. Kā varu jums nodarīt pāri?”

"Now that you mention it, it does seem a little silkier!"

„Mans printeris pēc katra dokumenta izdrukā baltu lapu."”

"What are you doing?"

„Kāpēc sūdzaties par bezmaksas papīru?”

"I'm helping people accept the things they cannot change." Indeed.

„Par brīvu? Vai tad tas nav manis paša papīrs?”

Palūkojieties uz šī papīra kvalitāti, salīdzinot ar jūsu draņķīgo parasto papīru!

The psychological immune system works best

when we are totally stuck, when we are trapped.

Tikai pamuļķis vai melis teiktu, ka tie izskatās vienādi!”

This is the difference between dating and marriage.

„Nu ja tā paskatās, tas tiešām šķiet nedaudz zīdaināks?”

You go out on a date with a guy,

„Ko jūs darāt?”

and he picks his nose; you don't go out on another date.

„Palīdzu cilvēkiem pieņemt to, ko viņi nespēj mainīt.” Patiesi.

You're married to a guy and he picks his nose?

Psiholoģiskā imūnsistēma vislabāk darbojas,

He has a heart of gold. Don't touch the fruitcake!

kad esam sprukās, kad lamatas aizvērušās.

You find a way to be happy with what's happened.

Tā ir atšķirība starp randiņu un laulību.

(Laughter)

Now, what I want to show you

Jūs aizejat uz randiņu ar puisi,

is that people don't know this about themselves,

un viņš urķējas pa degunu; jūs uz otru randiņu neiesiet.

and not knowing this can work to our supreme disadvantage.

Jūs esat precēta ar puisi, kurš urbina degunu?

Jā, viņam ir zelta sirds; Ignorēsim dīvainības!

Here's an experiment we did at Harvard.

Atrodiet veidu, kā priecāties par notikušo.

We created a black-and-white photography course,

and we allowed students to come in and learn how to use a darkroom.

(Smiekli)

Nu es jums vēlos parādīt,

ka cilvēki par sevi to nemaz nezina,

So we gave them cameras, they went around campus,

they took 12 pictures of their favorite professors

un šāda neziņa pagalam nenāk mums par labu.

and their dorm room and their dog,

Lūk, kādu eksperimentu veicām Hārvardā.

and all the other things they wanted to have Harvard memories of.

Mēs izveidojām melnbalto fotogrāfiju kursus

They bring us the camera, we make up a contact sheet,

un ļāvām studentiem nākt un apgūt tumšās telpas izmantošanu.

they figure out which are the two best pictures.

Mēs iedevām fotoaparātus, viņi staigāja pa universitāti,

We now spend six hours teaching them about darkrooms,

un uzņēma 12 attēlus ar iecienītākajiem pasniedzējiem,

and they blow two of them up.

savām kopmītņu istabām, suņiem,

They have two gorgeous 8 x 10 glossies

un visu pārējo, ko viņi gribēja atcerēties no Hārvardas.

of meaningful things to them, and we say,

"Which one would you like to give up?"

Viņi atnesa fotoaparātu, mēs sagatavojām attēlu rādītāja lapu,

"I have to give one up?"

"Yes, we need one as evidence of the class project.

viņi izvēlējās divas labākās fotogrāfijas,

un mēs pavadījām 6 stundas, apmācot viņus par tumšo telpu,

So you have to give me one. You have to make a choice.

un viņi divus no attēliem attīstīja,

You get to keep one, and I get to keep one."

iegūstot divus brīnišķīgus 8×10 spodrpapīra uzņēmumus

Now, there are two conditions in this experiment.

ar nozīmīgiem skatiem, tad mēs jautājām:

„No kura jūs būtu gatavs atteikties?”

In one case, the students are told,

„Man no viena jāatsakās?” viņi pārvaicāja.

"But you know, if you want to change your mind,

„Jā, mums vienu jāpatur kā kursa projekta materiālu.

I'll always have the other one here,

Tāpēc viena jāatdod mums. Jums jāizvēlas.

and in the next four days, before I actually mail it to headquarters" --

Vienu paturat jūs, vienu es.”

yeah, "headquarters" --

Šis eksperiments paredz divus nosacījumus.

(Laughter)

"I'll be glad to swap it out with you.

Vienā gadījumā studentiem pasaka:

In fact, I'll come to your dorm room, just give me an email.

„Bet, ziniet, ja pārdomājat,

man tas vienmēr būs šeit

Better yet, I'll check with you.

un vēl četras dienas pirms to nosūtu vadībai,”

You ever want to change your mind, it's totally returnable."

The other half of the students are told exactly the opposite:

— jā, „vadībai” —

"Make your choice, and by the way,

„Es to labprāt samainīšu.

the mail is going out, gosh, in two minutes, to England.

Es to pat aiznesīšu uz jūsu istabiņu, tikai iedodiet e-pastu.

Your picture will be winging its way over the Atlantic.

Vēl labāk, es ar jums sazināšos.

You will never see it again."

Ja kādreiz pārdomājat, varat to atdot atpakaļ.”

Half of the students in each of these conditions

Otrai daļai studentu pateicām tieši pretējo:

are asked to make predictions

about how much they're going to come to like

„Izvēlieties, un, starp citu,

the picture that they keep

ak vai, pēc 2 minūtēm to jau sūtīsim uz Angliju.

and the picture they leave behind.

Other students are just sent back to their little dorm rooms

Jūsu attēls ceļos pāri Atlantijas okeānam.

and they are measured over the next three to six days

Jūs to vairs nekad neredzēsiet.”

Pusei studentu abu nosacījumu apstākļos

on their satisfaction with the pictures.

lūdzām paredzēt,

Look at what we find.

cik lielā mērā viņiem iepatiksies tas attēls, ko viņi paturēs,

First of all, here's what students think is going to happen.

un attēls, ko atstās.

They think they're going to maybe come to like the picture they chose

Pārējos studentus vienkārši nosūtījām uz viņu kopmītņu istabiņām

a little more than the one they left behind.

un turpmāko 3—6 dienu laikā noteicām

But these are not statistically significant differences.

viņu patiku, apmierinātību ar attēliem.

It's a very small increase, and it doesn't much matter

Paskat, ko mēs atklājām.

Pirmkārt, ko paredz paši studenti.

whether they were in the reversible or irreversible condition.

Viņi domā, ka viņiem, iespējams, iepatiksies izvēlētais attēls

Wrong-o.

Bad simulators.

Because here's what's really happening.

nedaudz vairāk nekā atstātais,

Both right before the swap and five days later,

taču atšķirība nav statistiski nozīmīga.

people who are stuck with that picture,

Kāpums ir visai neliels, tam nav īpašas nozīmes,

who have no choice,

who can never change their mind,

vai viņu apstākļi bija maināmi vai nemaināmi

like it a lot.

And people who are deliberating -- "Should I return it?

Nepareizi. Slikta simulēšana. Jo, lūk, kas notika patiesībā.

Have I gotten the right one?

Maybe this isn't the good one. Maybe I left the good one?" --

Gan tieši pirms apmaiņas, gan pēc 5 dienām

have killed themselves.

tiem, kuri fotogrāfiju nevarēja samainīt,

They don't like their picture.

In fact, even after the opportunity to swap has expired,

kuriem nebija izvēles,

kuri nevarēja pārdomāt,

they still don't like their picture.

tā ļoti patika!

Why?

Savukārt cilvēki, kuri apsvēra: „Vai man to vajadzētu samainīt?

Because the [reversible] condition is not conducive

Vai es izvēlējos īsto? Varbūt šī nav tik laba?

to the synthesis of happiness.

Varbūt labāko es nepaņēmu?”, bija nomocījuši sevi līdz nāvei.

So here's the final piece of this experiment.

Viņiem viņu attēls nepatika,

un patiesībā tas viņiem nepatika pat pēc tam,

We bring in a whole new group of naive Harvard students

kad vairs nebija iespējas foto samainīt.

and we say, "You know, we're doing a photography course,

Kāpēc?

Tāpēc, ka maināma situācija neveicina

and we can do it one of two ways.

We could do it so that when you take the two pictures,

laimes sajūtas sintēzi.

you'd have four days to change your mind,

Šī ir eksperimenta pēdējā daļa.

or we're doing another course where you take the two pictures

Mēs sapulcinām jaunu naivu Hārvards studentu grupu

and you make up your mind right away and you can never change it.

un sakām: „Ziniet, mēs rīkojam fotografēšanas kursus,

Which course would you like to be in?" Duh!

Sixty-six percent of the students, two-thirds,

un to iespējams paveikt divos veidos.

prefer to be in the course where they have the opportunity to change their mind.

Varam darīt tā, ka uzņemat divus attēlus

un jums ir 4 dienas laika pārdomāt

Hello? Sixty-six percent of the students choose to be in the course

vai arī jūs uzņemat divus attēlus,

in which they will ultimately be deeply dissatisfied with the picture --

un jūs izvēlaties tūlīt pat un nekad nepārdomājat.

Kurās nodarbībās jūs vēlētos piedalīties?”

(Laughter)

because they do not know the conditions under which synthetic happiness grows.

66% studenti, divas trešdaļas

labprātāk izvēlētos nodarbības, kurās viņiem būtu iespēja pārdomāt.

The Bard said everything best, of course, and he's making my point here

Tiešām? 66% studentu izvēlējās nodarbības,

but he's making it hyperbolically:

pēc kurām viņi ar attēlu beigās būs dziļi neapmierināti.

"'Tis nothing good or bad But thinking makes it so."

Jo viņi nezina par apstākļiem, kuros uzplaukst sintētiskā laime.

It's nice poetry, but that can't exactly be right.

Is there really nothing good or bad?

Is it really the case that gall bladder surgery and a trip to Paris

Viss, ko Bards teica, bijis lielisks, un te viņš izsaka manas domas,

are just the same thing?

tikai pārspīlēti:

(Laughter)

That seems like a one-question IQ test.

„Nekas nav labs vai ļauns / Tādu to vērš vien domas.”

They can't be exactly the same.

Jauka dzeja, taču tā vis gluži nebūs.

In more turgid prose, but closer to the truth,

Vai tiešām nekas nav labs vai slikts?

was the father of modern capitalism, Adam Smith, and he said this.

Vai tiešām žultspūšļa operācija un ceļojums uz Parīzi

This is worth contemplating:

ne ar ko neatšķiras?

"The great source of both the misery and disorders of human life

Tas šķiet kā viena jautājuma IQ tests.

seems to arise from overrating the difference

Tie nevar būt viens un tas pats.

between one permanent situation and another.

Nedaudz pompozākā prozā, taču tuvākai patiesībai,

Some of these situations may, no doubt, deserve to be preferred to others,

to teicis modernā kapitālisma tēvs Ādams Smits.

To ir vērts to apdomāt:

but none of them can deserve to be pursued

„Gan cilvēka dzīves posta, gan nebūšanu lielākais avots,

with that passionate ardor which drives us to violate the rules

šķiet, rodas no divu ilgstošu situāciju

either of prudence or of justice,

atšķirību pārvērtēšanas...

or to corrupt the future tranquility of our minds,

Dažas no šīm situācijām, bez šaubām, ir pelnījušas priekšroku,

either by shame from the remembrance of our own folly,

taču neviena no tām nav tā vērta, lai pēc tās dzītos

or by remorse for the horror of our own injustice."

In other words: yes, some things are better than others.

ar to kaismīgo degsmi, kas mudina mūs pārkāpt apdomības

We should have preferences that lead us into one future over another.

vai taisnīguma likumus,

vai sagandēt nākotnes sirdsmieru,

But when those preferences drive us too hard and too fast

kaunpilni atceroties savu muļķību

because we have overrated the difference between these futures,

vai nožēlojot pašu netaisnīguma šausmas.”

we are at risk.

Citiem vārdiem: jā, dažas lietas ir labākas par citām.

When our ambition is bounded, it leads us to work joyfully.

Mums būtu jāizvēlas starp dažādām nākotnes iespējām.

When our ambition is unbounded,

it leads us to lie, to cheat, to steal, to hurt others,

Taču, kad šī izvēle ir pārāk smaga vai strauja,

to sacrifice things of real value.

jo esam pārvērtējuši atšķirību starp šīm iespējām,

When our fears are bounded,

we're prudent, we're cautious,

mēs riskējam.

we're thoughtful.

When our fears are unbounded and overblown,

Ierobežojuši godkāri, varam darboties ar prieku.

we're reckless, and we're cowardly.

Neierobežota godkāre

The lesson I want to leave you with, from these data,

liek mums melot, krāpties, zagt, darīt pāri citiem,

is that our longings and our worries are both to some degree overblown,

ziedot patiesas vērtības.

Ierobežojuši bailes,

because we have within us the capacity to manufacture the very commodity

mēs esam apdomīgi, piesardzīgi, prātīgi.

Neierobežotas bailes plūst pāri malām,

we are constantly chasing when we choose experience.

esam pārsteidzīgi un gļēvi.

Thank you.

Vēlos, lai no šiem datiem iemācāties,

(Applause)

ka gan mūsu ilgas, gan rūpes ir savā ziņā pārspīlētas,

jo mums jau piemīt spēja radīt to,

pēc kā vienmēr tiecamies, izvēloties pieredzi.

Paldies.