Monika Bulaj: The hidden light of Afghanistan

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Laura T.

My travels to Afghanistan

Mani ceļojumi uz Afganistānu

began many, many years ago

sākās pirms daudziem jo daudziem gadiem,

on the eastern border of my country,

pie manas valsts, manas dzimtenes — Polijas

my homeland, Poland.

austrumu robežas.

I was walking through the forests

Es staigāju

of my grandmother's tales.

pa savas vecmammas pasakās aprakstītajiem mežiem.

A land where every field hides a grave,

Zemi, kur ikviens lauks sevī glabā aizgājušos,

where millions of people

kur 20. gadsimtā

have been deported or killed

miljoniem cilvēkus

in the 20th century.

deportēja vai nogalināja.

Behind the destruction,

Par spīti iznīcībai,

I found a soul of places.

man izdevās saskatīt šo vietu dvēseli.

I met humble people.

Es satiku pazemīgus ļaudis.

I heard their prayer

Es dzirdēju viņu lūgsnas

and ate their bread.

un ēdu viņu maizi.

Then I have been walking East for 20 years --

Tad 20 gadus es devos uz austrumiem,

from Eastern Europe to Central Asia --

no Austrumeiropas līdz Centrālāzijai,

through the Caucasus Mountains,

cauri Kaukāzu kalniem,

Middle East,

Tuvajiem Austrumiem,

North Africa,

Ziemeļāfrikai,

Russia.

Krievijai.

And I ever met more humble people.

Es satiku vēl pazemīgākus cilvēkus.

And I shared their bread and their prayer.

Viņi dalījās ar mani savā maizē un lūgsnās.

This is why I went to Afghanistan.

Tādēļ es devos uz Afganistānu.

One day, I crossed the bridge

Kādudien es šķērsoju tiltu

over the Oxus River.

pāri Oksas upei.

I was alone on foot.

Es gāju kājām, viena.

And the Afghan soldier was so surprised to see me

Afgāņu karavīrs bija tik izbrīnīts mani ieraugot,

that he forgot to stamp my passport.

ka aizmirsa apzīmogot manu pasi.

But he gave me a cup of tea.

Taču viņš man piedāvāja tasi tējas.

And I understood

Es sapratu,

that his surprise was my protection.

ka viņa izbrīns bija mana aizsardzība.

So I have been walking and traveling,

Tā nu es gāju kājām, jāju uz zirga,

by horses, by yak, by truck, by hitchhiking,

jaka, braucu ar kravas mašīnām, autostopiem,

from Iran's border

no Irānas robežas

to the bottom, to the edge of the Wakhan Corridor.

līdz Vahānas koridora robežai.

And in this way

Un pa ceļam

I could find noor, the hidden light of Afghanistan.

es atradu nūru — Afganistānas apslēpto gaismu.

My only weapon

Mani vienīgie ieroči

was my notebook and my Leica.

bija burtnīca un „Leica” kamera.

I heard prayers of the Sufi --

Es dzirdēju sufi, pazemīgo,

humble Muslims,

taču talibu nīsto,

hated by the Taliban.

musulmaņu, lūgsnas.

Hidden river,

Apslēptā upe,

interconnected with the mysticism

kurā vijas misticisms,

from Gibraltar to India.

no Gibraltāra līdz Indijai.

The mosque where the respectful foreigner

Mošeja, kur godbijīgos citzemniekus

is showered with blessings

apber ar svētībām un

and with tears,

prieka asarām,

and welcomed as a gift.

un uzņem kā Dieva dāvanu.

What do we know

Ko gan mēs zinām

about the country and the people

par šo valsti un cilvēkiem,

that we pretend to protect,

kurus mēs izliekamies aizstāvam,

about the villages

par ciemiem,

where the only one medicine

kur vienīgās zāles pret

to kill the pain and to stop the hunger

sāpēm un izsalkumu

is opium?

ir opijs?

These are opium-addicted people

Lūk, no opija atkarīgi cilvēki, kuri

on the roofs of Kabul

guļ uz Kabulas māju jumtiem

10 years after the beginning of our war.

10 gadus pēc mūsu kara sākuma.

These are the nomad girls

Lūk, klejojošas meitenes,

who became prostitutes for Afghan businessmen.

kuras kļuva par afgāņu uzņēmēju prostitūtām.

What do we know about the women

Ko gan mēs zinām par sievietēm

10 years after the war?

10 gadus pēc kara?

Clothed in this nylon bag,

Tērpušās Ķīnā ražotos

made in China,

neilona maisos,

with the name of burqa.

ko sauc par burkām.

I saw one day,

Vienudien es redzēju

the largest school in Afghanistan,

lielāko Afganistānas skolu,

a girls' school.

meiteņu skolu.

13,000 girls

Skorpionu pilnajās

studying here

pazemes telpās

in the rooms underground,

šeit mācās

full of scorpions.

13,000 meiteņu.

And their love [for studying]

Viņu kaisme mācīties

was so big that I cried.

bija tik liela, ka man acīs sariesās asaras.

What do we know

Ko gan mēs zinām

about the death threats by the Taliban

par talibanu pie durvīm piespraustajiem

nailed on the doors

nāves draudiem

of the people who dare to send their daughters to school as in Balkh?

tiem cilvēkiem, kuri uzdrošinās sūtīt savas meitas uz Balhu mācīties?

The region is not secure, but full of the Taliban,

Reģions nav drošs, tas ir pilns ar talibiem,

and they did it.

taču viņi to dara tik un tā.

My aim is to give a voice

Mans mērķis ir sniegt balsi

to the silent people,

šiem klusējošajiem cilvēkiem,

to show the hidden lights

parādīt apslēpto gaismu

behind the curtain of the great game,

šīs lielās spēles aizsegā,

the small worlds ignored by the media

plašsaziņas līdzekļu neievērotās mazās pasaules

and the prophets of a global conflict.

un pasaules konfliktu praviešus.

Thanks.

Pateicos.

(Applause)

(Aplausi)