JD Schramm: Break the silence for suicide survivors

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

From all outward appearances,

Skatoties no malas, Džonam klājās lieliski.

John had everything going for him.

He had just signed the contract

Viņš tikko bija parakstījis līgumu par sava Ņujorkas dzīvokļa pārdošanu,

to sell his New York apartment

at a six-figure profit,

un pirms pieciem gadiem iegādātais dzīvoklis nesa simtos tūkstošu mērāmu peļņu.

and he'd only owned it for five years.

The school where he graduated from with his master's

Skola, kurā Džons bija ieguvis maģistra grādu,

had just offered him a teaching appointment,

tikko bija piedāvājusi viņam pasniedzēja vietu,

which meant not only a salary,

kas nozīmēja ne tikai algu,

but benefits for the first time in ages.

bet arī papildu bonusus, kādu viņam ilgu laiku nebija bijis.

And yet, despite everything going really well for John,

Un tomēr, neskatoties uz Džona veiksmēm,

he was struggling,

viņam klājās grūti,

fighting addiction and a gripping depression.

viņš cīnījās ar atkarību un smagu depresiju, kas ņēma virsroku.

On the night of June 11th, 2003,

2003. gada 11. jūnija naktī

he climbed up to the edge

viņš uzkāpa uz Manhetenas tilta nožogojuma

of the fence on the Manhattan Bridge

and he leaped to the treacherous waters below.

un metās draudīgajos upes ūdeņos.

Remarkably --

Pārsteidzošā, nē, brīnumainā kārtā viņš izdzīvoja.

no, miraculously --

he lived.

The fall shattered his right arm,

Kritiens sadragāja viņa labo roku,

broke every rib that he had,

salauza visas ribas,

punctured his lung,

caurdūra plaušu.

and he drifted in and out of consciousness

Viņš te atguva, te zaudēja samaņu,

as he drifted down the East River,

slīdot lejup pa Īstriveru,

under the Brooklyn Bridge

zem Bruklinas tilta,

and out into the pathway of the Staten Island Ferry,

līdz patrāpījās ceļā Stetenas salas prāmim,

where passengers on the ferry

kura pasažieri izdzirdēja viņa sāpju pilnos kliedzienus

heard his cries of pain,

contacted the boat's captain

un sazinājās ar kapteini,

who contacted the Coast Guard

kurš savukārt sazinājās ar krasta apsardzi,

who fished him out of the East River

kas izķeksēja viņu no upes un nogādāja Belvjū slimnīcā.

and took him to Bellevue Hospital.

And that's actually where our story begins.

Un mūsu stāsts patiesībā sākās šeit.

Because once John committed himself

Jo, kad Džons bija apņēmies savest sevi kārtībā –

to putting his life back together --

first physically, then emotionally,

vispirms fiziski, tad emocionāli un visbeidzot garīgi –,

and then spiritually --

he found that there were very few resources available

izrādījās, ka ir ļoti maz resursu,

kas būtu pieejami cilvēkiem, kuri mēģinājuši atņemt sev dzīvību.

to someone who has attempted to end their life

in the way that he did.

Research shows

Pētījumi liecina, ka 19 no 20 cilvēkiem, kas mēģina izdarīt pašnāvību,

that 19 out of 20 people

who attempt suicide

will fail.

tas neizdodas.

But the people who fail

Bet ir 37 reizes lielāka iespēja, ka otrajā reizē viņiem izdosies.

are 37 times more likely to succeed

the second time.

This truly is

Šī patiešām ir riska grupa, kurai pieejams ļoti maz resursu.

an at-risk population

with very few resources to support them.

And what happens

Kad cilvēki mēģina sakārtot sevi un savu dzīvi,

when people try to assemble themselves back into life,

because of our taboos around suicide,

ap pašnāvību valdošo tabu dēļ mēs īsti nezinām, ko teikt,

we're not sure what to say,

and so quite often we say nothing.

un tāpēc bieži vien nesakām neko.

And that furthers the isolation

Un tas vēl vairāk veicina nošķirtību, ko piedzīvo tādi cilvēki kā Džons.

that people like John found themselves in.

I know John's story very well

Es ļoti labi zinu Džona stāstu,

because I'm John.

jo Džons esmu es.

And this is, today,

Un šodien šī ir pirmā reize,

the first time in any sort of public setting

kad publiski atzīstu savu pieredzi.

I've ever acknowledged

the journey that I have been on.

But after having lost a beloved teacher in 2006

Taču pēc tam, kad 2006. gadā pašnāvību izdarīja man tuvs skolotājs

and a good friend last year to suicide,

un pagājušogad – labs draugs,

and sitting last year at TEDActive,

sēžot TEDActive konferencē, es sapratu,

I knew that I needed to step out of my silence

ka man jāpārvar šī klusēšana un tabu,

and past my taboos

to talk about an idea worth spreading --

lai runātu par ideju, ar kuru vērts dalīties,

and that is that people

proti, par to, ka cilvēkiem,

who have made the difficult choice

kas pieņēmuši grūto lēmumu atgriezties dzīvē,

to come back to life

need more resources and need our help.

vajadzīgs vairāk resursu un vajadzīga mūsu palīdzība.

As the Trevor Project says, it gets better.

Kā jau minēja Trevor Project, kļūst labāk.

It gets way better.

Kļūst daudz labāk.

And I'm choosing to come out

Un šodien vēlos iznākt no pavisam cita veida skapja,

of a totally different kind of closet today

to encourage you, to urge you,

lai iedrošinātu, mudinātu jūs...

that if you are someone

ja esat domājis vai mēģinājis izdarīt pašnāvību

who has contemplated or attempted suicide,

or you know somebody who has,

vai zināt kādu, kurš to ir darījis,

talk about it; get help.

runājiet par to, meklējiet palīdzību!

It's a conversation worth having

Tā ir saruna, ko ir vērts uzsākt,

and an idea worth spreading.

un ideja, ar kuru vērts dalīties.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)