How did Hitler rise to power? - Alex Gendler and Anthony Hazard

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

Kā Ādolfs Hitlers,

How did Adolf Hitler,

a tyrant who orchestrated one of the largest genocides in human history,

tirāns, kas vadīja vienu no lielākajiem genocīdiem cilvēces vēsturē,

rise to power in a democratic country?

nāca pie varas demokrātiskā valstī?

The story begins at the end of World War I.

Stāsts sākas Pirmā pasaules kara beigās.

With the successful Allied advance in 1918,

1918. gadā, sabiedrotajiem veiksmīgi virzoties uz priekšu,

Germany realized the war was unwinnable

Vācija saprata, ka karš nav uzvarams,

and signed an armistice ending the fighting.

un parakstīja pamieru, kas karadarbību izbeidza.

As its imperial government collapsed,

Impērijas valdībai sabrūkot,

civil unrest and worker strikes spread across the nation.

plašumā gāja pilsoņu nemieri un darbaļaužu streiki.

Fearing a Communist revolution,

Bīstoties komunistu revolūcijas,

major parties joined to suppress the uprisings,

lielākās partijas apvienojās, lai sacelšanos apspiestu,

establishing the parliamentary Weimar Republic.

un izveidoja parlamentāro Veimāras republiku.

One of the new government's first tasks

Viens no pirmajiem valdības uzdevumiem

was implementing the peace treaty imposed by the Allies.

bija Sabiedroto uzspiestā miera līguma īstenošana.

In addition to losing over a tenth of its territory and dismantling its army,

Zaudējusi vairāk nekā desmito daļu savas teritorijas un atbruņota,

Germany had to accept full responsibility for the war and pay reparations,

Vācijai bija spiesta uzņemties pilnu atbildību par karu

un maksāt reparācijas, kas novājināja tās jau tāpat panīkušo ekonomiku.

debilitating its already weakened economy.

All this was seen as a humiliation by many nationalists and veterans.

Daudzi nacionālisti un veterāni to uztvēra kā pazemojumu.

They wrongly believed the war could have been won

Tie aplami ticēja, ka karu varēja uzvarēt,

if the army hadn't been betrayed by politicians and protesters.

ja armiju nebūtu nodevuši politiķi un protestētāji.

For Hitler, these views became obsession,

Hitleram šie uzskati kļuva par apsēstību,

and his bigotry and paranoid delusions led him to pin the blame on Jews.

un viņa fanātisms un paranoiskās mānijas lika vainu uzvelt ebrejiem.

His words found resonance in a society with many anti-Semitic people.

Tā laika visai antisemītiskajā sabiedrībā, viņa vārdi guva atsaucību.

By this time, hundreds of thousands of Jews

Līdz tam laikam simtiem tūkstoši ebreju

had integrated into German society,

bija integrējušies vācu sabiedrībā,

but many Germans continued to perceive them as outsiders.

taču daudzi vācieši tos turpināja uzskatīt par nepiederīgiem.

After World War I, Jewish success led to ungrounded accusations

Pēc Pirmā pasaules kara ebreju panākumi noveda pie nepamatotām apsūdzībām

of subversion and war profiteering.

apvērsumu rīkošanā un peļņas gūšanā no kara.

It can not be stressed enough that these conspiracy theories

Svarīgi uzsvērt, ka šīs sazvērestību teorijas

were born out of fear,

dzima no bailēm,

anger,

dusmām

and bigotry,

un fanātisma,

not fact.

nevis faktiem.

Nonetheless, Hitler found success with them.

Tomēr Hitlers ar tām guva panākumus.

When he joined a small nationalist political party,

Pēc pievienošanās mazai nacionālistu partijai

his manipulative public speaking launched him into its leadership

viņa manipulatīvās publiskās uzstāšanās

ļāva Hitleram ātri vien kļūt par tās vadītāju

and drew increasingly larger crowds.

un piesaistīja arvien lielākas ļaužu masas.

Combining anti-Semitism with populist resentment,

Apvienojot antisemītismu un populistisku aizvainojumu,

the Nazis denounced both Communism and Capitalism

nacisti gan komunismu, gan kapitālismu nodevēja

as international Jewish conspiracies to destroy Germany.

par starptautiskām žīdu sazvērestībām Vācijas iznīcināšanai.

The Nazi party was not initially popular.

Nacistu partija sākotnēji nebija populāra.

After they made an unsuccessful attempt at overthrowing the government,

Pēc neveiksmīga valdības gāšanas mēģinājuma

the party was banned,

partiju aizliedza

and Hitler jailed for treason.

un Hitleru ieslodzīja cietumā par valsts nodevību.

But upon his release about a year later,

Taču aptuveni gadu pēc atbrīvošanas

he immediately began to rebuild the movement.

viņš nekavējoties ķērās pie kustības atjaunošanas.

And then, in 1929, the Great Depression happened.

Un tad, 1929. gadā, pasauli piemeklēja Lielā depresija.

It led to American banks withdrawing their loans from Germany,

Tās laikā Amerikas bankas pārtrauca aizdevumu sniegšanu Vācijai,

and the already struggling German economy collapsed overnight.

un jau tā novārgusī Vācijas ekonomika sabruka vienas nakts laikā.

Hitler took advantage of the people's anger,

Hitlers cilvēku dusmas izmantoja savā labā,

offering them convenient scapegoats

piedāvājot tiem ērtus grēkāžus

and a promise to restore Germany's former greatness.

un solījumu atjaunot Vācijas kādreizējo varenību.

Mainstream parties proved unable to handle the crisis

Valdošās partijas izrādījās nespējīgas tikt galā ar krīzi,

while left-wing opposition was too fragmented by internal squabbles.

bet kreisā spārna opozīciju bija pārlieku sadrumstalojušas iekšējās ķildas.

And so some of the frustrated public flocked to the Nazis,

Tā nu daļa vīlušās sabiedrības pieslējās nacistiem,

increasing their parliamentary votes from under 3% to over 18% in just two years.

palielinot partijas parlamentā iegūto vietu skaitu

no mazāk nekā 3% līdz vairāk nekā 18% tikai divu gadu laikā.

In 1932, Hitler ran for president,

1932. gadā Hitlers kandidēja uz prezidenta amatu,

losing the election to decorated war hero General von Hindenburg.

bet vēlēšanās zaudēja ar ordeņiem apbalvotajam kara varonim

ģenerālim fon Hindenburgam.

But with 36% of the vote, Hitler had demonstrated the extent of his support.

Taču iegūtie 36% balsu parādīja Hitleram izrādītā atbalsta apmērus.

The following year, advisors and business leaders

Gadu vēlāk padomdevēji un uzņēmēji

convinced Hindenburg to appoint Hitler as Chancellor,

pārliecināja Hindenburgu iecelt Hitleru par kancleru,

hoping to channel his popularity for their own goals.

cerēdami izmantot viņa popularitāti savu mērķu sasniegšanai.

Though the Chancellor was only the administrative head of parliament,

Lai gan kanclers bija tikai parlamenta administratīvais vadītājs,

Hitler steadily expanded the power of his position.

Hitlers sava amata pilnvaras arvien palielināja.

While his supporters formed paramilitary groups

Kamēr viņa atbalstītāji veidoja militarizētas grupas

and fought protestors in streets.

un cīnījās ar protestētājiem ielās,

Hitler raised fears of a Communist uprising

Hitlers kultivēja bailes no komunistu sacelšanās

and argued that only he could restore law and order.

un apgalvoja, ka tikai viņš spēj atjaunot likumu un kārtību.

Then in 1933,

Tad, 1933. gadā,

a young worker was convicted of setting fire to the parliament building.

kādu gados jaunu strādnieku apsūdzēja parlamenta ēkas aizdedzināšanā.

Hitler used the event to convince the government

Hitlers izmantoja šo gadījumu, lai pārliecinātu valdību

to grant him emergency powers.

piešķirt viņam ārkārtas pilnvaras.

Within a matter of months, freedom of the press was abolished,

Dažu mēnešu laikā tika aizliegta preses brīvība,

other parties were disbanded,

izformētas pārējās partijas

and anti-Jewish laws were passed.

un pieņemti likumi pret ebrejiem.

Many of Hitler's early radical supporters were arrested and executed,

Daudzus no Hitlera pirmajiem radikālajiem atbalstītājiem

arestēja un sodīja ar nāvi

along with potential rivals,

– tāpat kā iespējamos sāncenšus, –

and when President Hindenburg died in August 1934,

un, kad 1934. gada augustā nomira prezidents Hindenburgs,

it was clear there would be no new election.

bija skaidrs, ka jaunu vēlēšanu nebūs.

Disturbingly, many of Hitler's early measures didn't require mass repression.

Dīvainā kārtā

vairumam Hitlera agrīno aktivitāšu nevajadzēja masu represijas.

His speeches exploited people's fear and ire

Savās runās viņš izmantoja ļaužu bailes un niknumu,

to drive their support behind him and the Nazi party.

lai tā gūtu atbalstu sev un nacistu partijai.

Meanwhile, businessmen and intellectuals,

Tikmēr uzņēmēji un inteliģence,

wanting to be on the right side of public opinion,

gribēdami būt sabiedriskās domas pusē,

endorsed Hitler.

Hitleru atbalstīja.

They assured themselves and each other

Tie pārliecināja sevi un viens otru,

that his more extreme rhetoric was only for show.

ka galējības viņa retorikā bija tikai izrādīšanās.

Decades later, Hitler's rise remains a warning

Desmitiem gadu vēlāk Hitlera nākšana pie varas

joprojām ir brīdinājums tam, cik trauslas var izrādīties demokrātiskas institūcijas,

of how fragile democratic institutions can be in the face of angry crowds

sastopoties ar saniknotām ļaužu masām

and a leader willing to feed their anger and exploit their fears.

un vadoni, kas gatavs barot to dusmas un izmantot to bailes.