The price of shame | Monica Lewinsky | TED

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Raimonds Jaks

You're looking at a woman who was publicly silent for a decade.

Jūsu priekšā ir sieviete, kas publiski klusējusi desmit gadus.

Obviously, that's changed,

Acīmredzot, tas ir mainījies,

but only recently.

bet tikai nesen.

It was several months ago that I gave my very first major public talk,

Pirms dažiem mēnešiem

es pirmo reizi uzstājos ar nozīmīgu runu

at the Forbes "30 Under 30 Summit" --

Forbes 30 Under 30 samitā.

1,500 brilliant people, all under the age of 30.

Tajā piedalījās 1500 lieliski jaunieši, visi jaunāki par 30 gadiem.

That meant that in 1998, the oldest among the group were only 14,

Tas nozīmēja, ka 1998. gadā

vecākajiem no tiem bija 14 gadu

and the youngest, just four.

un jaunākajiem tikai 4.

I joked with them that some might only have heard of me from rap songs.

Es ar viņiem jokoju, ka daži no viņiem, iespējams, par mani dzirdējuši

tikai no repa dziesmām.

Yes, I'm in rap songs.

Jā, esmu repa dziesmās.

(Laughter)

Almost 40 rap songs.

Gandrīz 40 repa dziesmās. (Smiekli)

(Laughter)

But the night of my speech, a surprising thing happened.

Bet manas uzstāšanās vakarā notika kas pārsteidzošs.

At the age of 41, I was hit on by a 27-year-old guy.

41 gada vecumā ar mani flirtēja 27 gadus vecs puisis.

(Laughter)

I know, right?

Nav slikti, vai ne?

He was charming, and I was flattered,

Viņš bija valdzinošs un es jutos glaimota,

and I declined.

un es atteicu.

You know what his unsuccessful pickup line was?

Ziniet, kā viņš mani neveiksmīgi uzrunāja?

He could make me feel 22 again.

Viņš man varētu likt atkal justies kā 22 gados.

(Laughter)

(Smiekli) (Aplausi)

(Applause)

I realized, later that night,

Tovakar sapratu, ka, iespējams, esmu vienīgais cilvēks, kam pāri 40,

I'm probably the only person over 40 who does not want to be 22 again.

kas nevēlas atgriezties 22 gadu vecumā.

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

At the age of 22, I fell in love with my boss.

22 gadu vecumā es iemīlējos savā priekšniekā,

And at the age of 24,

un 24 gadu vecumā

I learned the devastating consequences.

piedzīvoju tā postošās sekas.

Can I see a show of hands of anyone here

Vai varētu pacelt rokas tie,

who didn't make a mistake or do something they regretted at 22?

kas 22 gadu vecumā nav izdarījuši kādu kļūdu, ko vēlāk nožēlojuši.

Yep. That's what I thought.

Jā. Tā jau man šķita.

So like me, at 22, a few of you may have also taken wrong turns

Tātad, dažiem no jums, tāpat kā man, 22 gadu vecumā gadījies kļūdīties,

and fallen in love with the wrong person,

un iemīlēties nepareizajā cilvēkā,

maybe even your boss.

varbūt pat savā priekšniekā.

Unlike me, though,

Atšķirībā no manis, jūsu priekšnieks,

your boss probably wasn't the president of the United States of America.

visticamāk, nebija Amerikas Savienoto Valstu prezidents.

(Laughter)

Of course, life is full of surprises.

Protams, dzīve ir pārsteigumu pilna.

Not a day goes by that I'm not reminded of my mistake,

Nepaiet ne diena, kad man par manu kļūdu neatgādinātu,

and I regret that mistake deeply.

un es šo kļūdu dziļi nožēloju.

In 1998, after having been swept up into an improbable romance,

1998. gadā, pēc tam, kad biju ierauta bezcerīgā romānā,

I was then swept up into the eye of a political, legal and media maelstrom

mani arī ierāva politiskā, juridiskā un mediju virpulī,

like we had never seen before.

kāds līdz tam vēl nebija pieredzēts.

Remember, just a few years earlier,

Atcerieties, tikai dažus gadus pirms tā,

news was consumed from just three places:

ziņas patērēja no trīs avotiem:

laikrakstiem vai žurnāliem,

reading a newspaper or magazine,

listening to the radio

klausoties radio

or watching television.

vai skatoties televīziju.

That was it.

Tas arī viss.

But that wasn't my fate.

Bet tas nebija mans liktenis.

Instead, this scandal was brought to you

Tā vietā, šo skandālu jums piedāvāja

by the digital revolution.

digitālā revolūcija.

That meant we could access all the information we wanted,

Tas nozīmēja, ka mums bija pieeja visai informācijai, ko vien vēlējāmies,

when we wanted it, anytime, anywhere.

kad vien to vēlējāmies, jebkad, jebkur,

And when the story broke in January 1998,

un kad tas notika 1998. gada janvārī,

tas notika internetā.

it broke online.

It was the first time the traditional news was usurped by the internet

Tā bija pirmā reize, kad internets uzurpēja

tradicionālās ziņas kā nozīmīgu savu ziņu pasniegšanas saturu.

for a major news story --

a click that reverberated around the world.

Tas bija klikšķis, kas satricināja pasauli.

What that meant for me personally

Personīgi man, tas nozīmēja to,

was that overnight, I went from being a completely private figure

ka vienā dienā pārtapu no pilnīgi privātas personas

to a publicly humiliated one, worldwide.

par visā pasaulē publiski pazemotu personu.

I was patient zero of losing a personal reputation on a global scale

Es biju pirmais upuris, kas gandrīz vienā mirklī

pasaules mērogā zaudējis personīgo reputāciju.

almost instantaneously.

This rush to judgment, enabled by technology,

Šī steiga nosodīt, kam vaļu ļāvusi tehnoloģija,

radīja virtuālo akmeņu metēju pūļus.

led to mobs of virtual stone-throwers.

Granted, it was before social media,

Tiesa, tas bija vēl pirms sociālo mediju uzplaukuma,

but people could still comment online,

tomēr bija iespējams komentēt internetā,

e-mail stories,

sūtīt ziņas e-pastā, un, protams, sūtīt nežēlīgus jokus.

and, of course, e-mail cruel jokes.

News sources plastered photos of me all over

Ziņu avoti publicēja manus foto kur vien pagadās,

lai pārdotu laikrakstus, interneta banerus,

to sell newspapers, banner ads online,

and to keep people tuned to the TV.

un liktu cilvēkiem skatīties televizoru.

Do you recall a particular image of me, say, wearing a beret?

Vai atceraties kādu noteiktu attēlu ar mani,

teiksim, ar bereti galvā?

Now, I admit I made mistakes --

Atzīstu, ka pieļāvu kļūdas,

especially wearing that beret.

īpaši uzvelkot to bereti.

(Laughter)

But the attention and judgment that I received --

Bet uzmanība un nosodījums, ko saņēmu, ne par notikušo,

not the story, but that I personally received --

bet personīgi man adresētu, bija iepriekš nepieredzēts.

was unprecedented.

I was branded as a tramp,

Mani dēvēja par staiguli,

tart,

ieleni, padauzu, mauku, cērtamo

slut,

whore,

bimbo,

and, of course, "that woman."

un, protams, par TO sievieti.

I was seen by many,

Mani redzēja daudzi,

but actually known by few.

bet patiešām pazina tikai daži.

And I get it: it was easy to forget

Es saprotu: bija viegli aizmirst,

that that woman was dimensional,

ka tā sieviete ir daudzšķautņaina,

had a soul

ar savu dvēseli, kas reiz bijusi nesalauzta.

and was once unbroken.

When this happened to me 17 years ago, there was no name for it.

Kad tas ar mani notika pirms 17 gadiem, tam nebija nosaukuma.

Now we call it "cyberbullying" and "online harassment."

Tagad mēs to dēvējam par kiberpāridarījumiem, uzmākšanos internetā.

Today, I want to share some of my experience with you,

Šodien, es vēlos ar jums dalīties pieredzē,

talk about how that experience has helped shape my cultural observations,

un runāt par kultūras novērojumiem, ko šī pieredze man palīdzējusi izdarīt,

un par manu cerību, ka mana pieredze novedīs pie pārmaiņam,

and how I hope my past experience can lead to a change

that results in less suffering for others.

kas ļaus citiem ciest mazāk.

In 1998, I lost my reputation and my dignity.

1998. gadā es zaudēju savu reputāciju un cieņu.

I lost almost everything.

Es zaudēju gandrīz visu,

un es gandrīz zaudēju arī savu dzīvību.

And I almost lost my life.

Ļaujiet iezīmēt jums ainu.

Let me paint a picture for you.

It is September of 1998.

Ir 1998. gada septembris.

I'm sitting in a windowless office room

Es sēžu biroja telpā bez logiem

inside the Office of the Independent Counsel,

Neatkarīgās Padomes birojā

zem sanošām fluorescējošām lampām.

underneath humming fluorescent lights.

I'm listening to the sound of my voice,

Es klausos savā balsī,

my voice on surreptitiously taped phone calls

savā balsī no slepeni ierakstītām telefona sarunām,

that a supposed friend had made the year before.

ko gadu iepriekš veicis kāds par draugu uzskatīts cilvēks.

Esmu šeit, jo man ir juridiski pieprasīts

I'm here because I've been legally required

to personally authenticate all 20 hours of taped conversation.

personīgi autentificēt visas ierakstītās sarunas 20 stundu garumā.

For the past eight months, the mysterious content of these tapes

Pēdējo astoņu mēnešu laikā, noslēpumaino ierakstu saturs

has hung like the sword of Damocles over my head.

ir karājies pār manu galvu kā Damokla zobens.

I mean, who can remember what they said a year ago?

Kurš gan spēj atcerēties, kas pateikts pirms gada?

Scared and mortified, I listen,

Bailēs sastingusi, es klausos,

listen as I prattle on about the flotsam and jetsam of the day;

klausos savās čalās par ikdienas sīkumiem,

listen as I confess my love for the president,

klausos kā atzīstos mīlestībā pret prezidentu

and, of course, my heartbreak;

un, protams, salauztajā sirdi,

listen to my sometimes catty, sometimes churlish, sometimes silly self

klausos dažbrīd viltīgajā, dažbrīd neiejūtīgajā, dažbrīd muļķīgajā sevī.

Mana balss skan nežēlīgi, nepiedodoši, dumji.

being cruel, unforgiving, uncouth;

listen, deeply, deeply ashamed, to the worst version of myself,

Klausos ar lielu, lielu kaunu

sliktāko manas personības versiju,

kādu es pat nespēju atpazīt.

a self I don't even recognize.

A few days later, the Starr Report is released to Congress,

Dažas dienas vēlāk Starra ziņojumu publicē izskatīšanai Kongresā,

and all of those tapes and transcripts, those stolen words, form a part of it.

un visi tie ieraksti un atšifrējumi, tie zagtie vārdi, ir daļa no tā.

That people can read the transcripts is horrific enough.

Ierakstu atšifrējumu publicēšana jau ir liels trieciens,

bet dažas nedēļas vēlāk,

But a few weeks later,

audio ierakstus pārraida televīzijā,

the audiotapes are aired on TV,

and significant portions made available online.

un liela daļa no tiem ir pieejama internetā.

The public humiliation was excruciating.

Publiskais pazemojums bija nepanesams.

Life was almost unbearable.

Dzīve bija gandrīz neizturama.

1998. gadā tā nebija parasta parādība,

This was not something that happened with regularity back then in 1998,

and by "this," I mean the stealing of people's private words, actions,

un ar „parādību” es domāju cilvēka privāto runu, darbību,

conversations or photos,

sarunu un attēlu nozagšanu,

and then making them public --

un to publicēšanu,

public without consent,

publicēšanu bez piekrišanas,

public without context

publicēšanu bez konteksta

and public without compassion.

un publicēšanu bez līdzjūtības.

Fast-forward 12 years, to 2010,

Pārlecot 12 gadus uz priekšu, 2010. gadu,

and now social media has been born.

ir dzimuši sociālie mediji.

The landscape has sadly become much more populated with instances like mine,

Aina diemžēl kļuvusi daudz kuplāka ar līdzīgiem gadījumiem kā manējais,

whether or not someone actually made a mistake,

vienalga, vai kāds tiešām kļūdījies, vai nē.

and now, it's for both public and private people.

Un nu par upuriem kļuvušas gan publiskas, gan privātas personas.

The consequences for some have become dire, very dire.

Sekas dažiem no tiem ir bijušas šausmīgas, ļoti šausmīgas.

Es runāju pa telefonu ar mammu

I was on the phone with my mom in September of 2010,

2010. gada septembrī,

and we were talking about the news of a young college freshman

un mēs apspriedām ziņas

par kādu Ratgerzas Universitātes pirmkursnieku

from Rutgers University,

vārdā Tailers Klementi

named Tyler Clementi.

Sweet, sensitive, creative Tyler was secretly webcammed by his roommate

Jauko, jūtīgo, radošo Taileru

intīmā brīdī ar citu vīrieti ar tīmekļa kameru

while being intimate with another man.

slepeni nofilmēja viņa istabas biedrs.

When the online world learned of this incident,

Kad interneta pasaule uzzināja par šo gadījumu,

the ridicule and cyberbullying ignited.

sākās izsmiešana un kiberpāridarīšana.

A few days later,

Pēc dažām dienām

Tailers nolēca no Džordža Vašingtona tilta,

Tyler jumped from the George Washington Bridge

to his death.

padarot sev galu.

He was 18.

Viņam bija 18.

My mom was beside herself about what happened to Tyler and his family,

Mana mamma bija šausmās par to, kas notika ar Taileru un viņa ģimeni,

and she was gutted with pain

un viņa bija sāpju pārņemta,

in a way that I just couldn't quite understand.

Es īsti nespēju to saprast,

And then eventually, I realized she was reliving 1998,

bet tad es beidzot apjēdzu,

viņa vēlreiz izdzīvoja 1998. gadu,

kad ik vakaru sēdēja pie manas gultas,

reliving a time when she sat by my bed every night,

reliving -- (Chokes up)

atkal izdzīvoja laiku, kad lika man turēt vannas istabas durvis atvērtas,

sorry -- reliving a time when she made me shower with the bathroom door open,

un atkal izdzīvoja laiku, kad abi mani vecāki baidījās,

and reliving a time when both of my parents feared

ka mani pazemos līdz nāvei,

that I would be humiliated to death,

literally.

burtiskā nozīmē.

Today, too many parents haven't had the chance

Šodien pārāk daudziem vecākiem

nav bijusi iespēja aizstāvēt un glābt savus bērnus.

to step in and rescue their loved ones.

Pārāk daudzi par savu bērnu ciešanām un pazemojumu

Too many have learned of their child's suffering and humiliation

after it was too late.

uzzinājuši par vēlu.

Tailera traģiskā, bezjēdzīgā nāve man bija pagrieziena punkts.

Tyler's tragic, senseless death was a turning point for me.

It served to recontextualize my experiences,

Tas palīdzēja manu pieredzi ieraudzīt citādā gaismā,

and I then began to look at the world of humiliation and bullying around me

un es sāku raudzīties uz pazemojumu un pāridarījumu pasauli sev apkārt

and see something different.

un redzēt to citādāku.

In 1998, we had no way of knowing

1998. gadā mēs nezinājām, kur šī drosmīgā jaunā tehnoloģija

where this brave new technology called the internet would take us.

vārdā internets, mūs novedīs.

Since then, it has connected people in unimaginable ways --

Kopš tā laika, tā ir ļāvusi cilvēkiem sazināties neiedomājamos veidos,

joining lost siblings,

apvienojot zaudētus brāļus un māsas,

saving lives,

glābjot dzīvības, uzsākot revolūcijas,

launching revolutions ...

bet kiberpāridarījumu tumsa un tikumiskā kaunināšana, kādu pieredzēju es,

But the darkness, cyberbullying, and slut-shaming that I experienced

had mushroomed.

ir vērsusies plašumā.

Every day online, people -- especially young people,

Katru dienu internetā cilvēki, it īpaši jaunieši,

who are not developmentally equipped to handle this --

kas nav garīgi nobrieduši, lai ar to tiktu galā,

are so abused and humiliated

tiek nozākāti un pazemoti tā,

that they can't imagine living to the next day.

ka viņi nespēj iedomāties savu dzīvi nākamajā dienā,

un daži no viņiem, diemžēl, to arī nepiedzīvo,

And some, tragically, don't.

And there's nothing virtual about that.

un tajā nav nekā virtuāla.

Childline, a UK nonprofit that's focused on helping young people on various issues,

Lielbritānijas organizācija ChildLine, kas palīdz jauniešiem dažādos jautājumos,

released a staggering statistic late last year:

pagājušajā gadā nogalē publicējusi graujošu statistiku:

from 2012 to 2013, there was an 87 percent increase

No 2012. līdz 2013. gadam

bija 87 procentu pieaugums

in calls and e-mails related to cyberbullying.

zvaniem un e-pastiem, kas saistīti ar kiberpāridarījumiem.

A meta-analysis done out of the Netherlands

Nīderlandē veiktā metanalīze

showed that for the first time,

pirmo reizi pierāda,

cyberbullying was leading to suicidal ideations

ka kiberpāridarījumi noved pie pašnāvnieciskām tieksmēm

more significantly than offline bullying.

daudz vairāk nekā pāridarījumi ārpus interneta.

And you know, what shocked me -- although it shouldn't have --

Un ziniet, kas mani satrieca, kaut gan tam nevajadzētu.

was other research last year

Pagājušogad tika veikts pētījums, kurā secināja, ka pazemojums

that determined humiliation was a more intensely felt emotion

ir spēcīgāk izjusta emocija

nekā laime vai pat dusmas.

than either happiness or even anger.

Cruelty to others is nothing new.

Nežēlība pret citiem nav nekas jauns,

bet internetā, tehnoloģiski pavairota kaunināšana ir daudz spēcīgāka,

But online, technologically enhanced shaming is amplified,

uncontained

nevaldāmāka un pastāvīgi pieejama.

and permanently accessible.

The echo of embarrassment used to extend only as far as your family, village,

Kādreiz kauna atbalss atskanēja tikai ģimenes, ciema,

school or community.

skolas vai kopienas robežās,

But now, it's the online community too.

bet tagad tam pievienojusies arī interneta sabiedrība.

Millions of people, often anonymously, can stab you with their words,

Mijoniem cilvēku, bieži vien anonīmi,

var durstīt tevi ar vārdiem, un tas ļoti sāp,

and that's a lot of pain.

And there are no perimeters around how many people can publicly observe you

un nepastāv ierobežojumu, cik cilvēku

var publiski tevi vērot

and put you in a public stockade.

un ielikt publiskā iežogojumā.

There is a very personal price to public humiliation,

Publiskai kaunināšanai

ir ļoti personīga cena,

and the growth of the internet has jacked up that price.

un interneta izaugsme šo cenu ir sakāpinājusi.

Nu jau gandrīz divdesmit gadus

For nearly two decades now,

we have slowly been sowing the seeds of shame and public humiliation

esam lēnām sējuši kauna un publiska pazemojuma sēklu

in our cultural soil, both on- and offline.

mūsu kultūras augsnē gan internetā, gan ārpus tā.

Gossip websites, paparazzi, reality programming, politics,

Tenku lapas, paparaci, realitātes šovi, politika,

news outlets and sometimes hackers

ziņu aģentūras un dažreiz hakeri, visi tirgojas ar kaunu.

all traffic in shame.

It's led to desensitization and a permissive environment online,

Tas ir novedis pie notrulinātības un visatļautības gaisotnes internetā,

which lends itself to trolling, invasion of privacy and cyberbullying.

kas izpaužas troļļošanā, ielaušanās privātajā telpā un kiberpāridarījumiem.

This shift has created what Professor Nicolaus Mills calls

Šīs pārmaiņas ir radījušas to, ko profesors Nikolauss Milss sauc

"a culture of humiliation."

par pazemošanas kultūru.

Consider a few prominent examples just from the past six months alone.

Pievērsiet uzmanību dažiem spilgtiem piemēriem tikai pēdējā pusgada laikā.

Snapchat, the service which is used mainly by younger generations

Snapchat, pakalpojuma sniedzējs, ko pārsvarā lieto jaunākās paaudzes,

and claims that its messages only have the life span of a few seconds.

un kas apgalvo, ka tā ziņu mūžs ilgst

tikai dažas sekundes.

You can imagine the range of content that that gets.

Iedomājieties, kādu satura diapazonu tas aptver.

A third-party app which Snapchatters use to preserve the life span of the messages

Trešās puses lietotne, ar ko Snapchat lietotāji pagarina ziņu mūžu,

tika uzlauzta,

was hacked,

un 100'000 personīgu sarunu, attēlu un video nopludināti internetā,

and 100,000 personal conversations, photos and videos were leaked online,

to now have a life span of forever.

kas tagad tur glabāsies mūžīgi.

Jennifer Lawrence and several other actors had their iCloud accounts hacked,

Dženiferas Lorensas un dažu citu aktieru iCloud konti tika uzlauzti,

and private, intimate, nude photos were plastered across the internet

un privāti, intīmi kailfoto izplatīti internetā

without their permission.

bez viņu atļaujas.

One gossip website had over five million hits

Kāda tenku lapa saņēma vairāk nekā piecus miljonus apmeklējumu

for this one story.

tikai šīs ziņas dēļ.

And what about the Sony Pictures cyberhacking?

Un kā ar Sony Pictures datu uzlaušanu?

The documents which received the most attention

Dokumenti, kam pievērsa visvairāk uzmanības,

were private e-mails that had maximum public embarrassment value.

bija privātas e-pasta vēstules, kurām bija maksimāla publiska kauna vērtība.

Bet šajā pazemošanas kultūrā

But in this culture of humiliation,

there is another kind of price tag attached to public shaming.

publiskās kaunināšanas cenu nosaka ar citu mērauklu.

The price does not measure the cost to the victim,

Tajā nav nozīmes, ko tas prasa no upuriem,

which Tyler and too many others --

tādiem kā Tailers un daudziem citiem,

notably, women, minorities and members of the LGBTQ community --

jo sevišķi sievietēm, mazākumgrupu

un LGBTQ kopienas pārstāvjiem,

have paid,

but the price measures the profit of those who prey on them.

bet cenu tajā nosaka peļņa, ko iegūst viņu medītāji.

Šī ielaušanās citu dzīvēs ir izejmateriāls,

This invasion of others is a raw material,

efficiently and ruthlessly mined, packaged and sold at a profit.

ko efektīvā un nežēlīgā veidā iegūst, iepako un pārdod ar peļņu.

Ir izveidojies tirgus, kur publisks pazemojums ir prece

A marketplace has emerged where public humiliation is a commodity,

un kauns ir nozare.

and shame is an industry.

Kā tajā pelna naudu?

How is the money made?

Clicks.

Ar klikšķiem.

The more shame, the more clicks.

Jo vairāk kauna, jo vairāk klikšķu.

The more clicks, the more advertising dollars.

Jo vairāk klikšķu, jo vairāk reklāmas dolāru.

We're in a dangerous cycle.

Mēs esam bīstamā spirālē.

The more we click on this kind of gossip,

Jo vairāk klikšķinām uz šādām tenkām,

the more numb we get to the human lives behind it.

jo nejūtīgāki kļūstam pret līdzcilvēku dzīvēm,

And the more numb we get, the more we click.

un jo nejūtīgāki kļūstam, jo vairāk klikšķinām.

All the while,

Tikmēr kāds gūst peļņu

someone is making money off of the back of someone else's suffering.

uz citu cilvēku ciešanu rēķina.

With every click, we make a choice.

Ar katru klikšķi mēs izdarām izvēli.

The more we saturate our culture with public shaming,

Jo vairāk mēs piesātinām savu kultūru ar publisku kaunināšanu,

the more accepted it is,

jo vairāk tā tiek pieņemta,

the more we will see behavior like cyberbullying, trolling,

jo vairāk mēs pieredzam kiberpāridarījumus,

troļļošanu, dažāda veida datorurķēšanu

some forms of hacking

un uzmākšanos internetā.

and online harassment.

Why? Because they all have humiliation at their cores.

Kāpēc? Jo tiem visiem pamatā ir pazemojums.

This behavior is a symptom of the culture we've created.

Šāda rīcība ir simptoms kultūrai, ko esam radījuši.

Just think about it.

Vien padomājiet!

Changing behavior begins with evolving beliefs.

Rīcības izmaiņas sākas ar uzskatu formēšanu.

We've seen that to be true with racism, homophobia

Mēs to esam pieredzējuši ar rasismu, homofobiju

and plenty of other biases,

un daudziem citiem tagadnes un pagātnes aizspriedumiem.

today and in the past.

As we've changed beliefs about same-sex marriage,

Mainoties mūsu uzskatiem par viendzimuma laulību,

more people have been offered equal freedoms.

aizvien vairāk cilvēku baudīja vienlīdzīgas brīvības.

When we began valuing sustainability,

Mums sākot novērtēt ilgtspēju,

more people began to recycle.

aizvien vairāk cilvēku pievērsa uzmanību atkritumu pārstrādei.

So as far as our culture of humiliation goes,

Ja runājam par mūsu pazemošanas kultūru,

what we need is a cultural revolution.

mums ir vajadzīga kultūras revolūcija.

Public shaming as a blood sport has to stop,

Publiska kaunināšana kā asinssports ir jāaptur,

and it's time for an intervention on the internet and in our culture.

un ir laiks iejaukties internetā un mūsu kultūrā.

The shift begins with something simple,

Izmaiņas sākas ar kaut ko ļoti vienkāršu, bet tas nav viegli.

but it's not easy.

We need to return to a long-held value of compassion,

Mums jāatgriežas pie senajām līdzjūtības vērtībām — līdzjūtības un empātijas.

compassion and empathy.

Internetā mums ir līdzjūtības deficīts

Online, we've got a compassion deficit,

an empathy crisis.

un empātijas krīze.

Researcher Brené Brown said, and I quote,

Pētniece Brenē Brauna ir teikusi, es citēju:

"Shame can't survive empathy."

„Kauns nevar pārdzīvot empātiju.”

Shame cannot survive empathy.

Kauns nevar pārdzīvot empātiju.

I've seen some very dark days in my life.

Esmu pieredzējusi ļoti drūmus dzīves brīžus,

It was the compassion and empathy from my family, friends, professionals

un tieši līdzjūtība un empātija no manas ģimenes, draugiem, profesionāļiem

un dažreiz pat svešiniekiem mani glāba.

and sometimes even strangers

that saved me.

Even empathy from one person can make a difference.

Pat viena cilvēka empātijai var būt nozīme.

The theory of minority influence,

Mazākuma ietekmes teorija,

proposed by social psychologist Serge Moscovici,

ko piedāvā sociālpsihologs Seržs Moskovisi,

says that even in small numbers,

saka, ka pat skaitliski mazas vienības,

when there's consistency over time,

ja tās ir pastāvīgas ilgāku laiku,

change can happen.

var raisīt pārmaiņas.

In the online world, we can foster minority influence

Interneta pasaulē mēs varam veicināt mazākuma ietekmi,

by becoming upstanders.

kļūstot par aizstāvjiem.

To become an upstander means instead of bystander apathy,

Būt par aizstāvi nozīmē, apātiskas vērošanas vietā,

we can post a positive comment for someone or report a bullying situation.

mēs varam ierakstīt pozitīvu komentāru par kādu, vai ziņot par pāridarījumu.

Trust me, compassionate comments help abate the negativity.

Ticiet man, līdzjūtīgi komentāri palīdz mazināt negāciju.

We can also counteract the culture by supporting organizations

Mēs varam arī pretdarboties kultūrai, atbalstot organizācijas,

that deal with these kinds of issues,

kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem,

like the Tyler Clementi Foundation in the US;

kā Tailera Klementi fonds ASV,

in the UK, there's Anti-Bullying Pro;

Anti-Bullying Pro Lielbritānijā,

and in Australia, there's PROJECT ROCKIT.

un Project Rockit Austrālijā.

We talk a lot about our right to freedom of expression.

Mēs daudz runājam par mūsu tiesībām uz vārda brīvību,

But we need to talk more about our responsibility

bet mums vairāk būtu jārunā par

mūsu atbildību pret vārda brīvību.

to freedom of expression.

Mēs visi gribam, lai mūs sadzird,

We all want to be heard,

but let's acknowledge the difference between speaking up with intention

bet atzīsim, ka atšķiras runas ar nodomu

and speaking up for attention.

un runas uzmanības piesaistīšanai.

The internet is the superhighway for the id.

Internets ir „id” ātrgaitas lielceļš,

But online, showing empathy to others benefits us all

bet empātijas izrādīšana internetā

dod labumu mums visiem un palīdz veidot pasauli drošāku un labāku.

and helps create a safer and better world.

We need to communicate online with compassion,

Interneta saziņai jābūt līdzjūtīgai,

consume news with compassion

ziņu patēriņam jābūt līdzjūtīgam

and click with compassion.

un klikšķiem jābūt līdzjūtīgiem.

Just imagine walking a mile in someone else's headline.

Vien iedomājieties virsrakstā savu vārdu kāda cita vārda vietā.

I'd like to end on a personal note.

Es vēlos nobeigt uz personīgas nots.

In the past nine months,

Pēdējo deviņu mēnešu laikā,

the question I've been asked the most is "Why?"

visvairāk man jautā: kāpēc?

Why now?

Why was I sticking my head above the parapet?

Kāpēc tagad? Kāpēc es izsaucu uz sevi uguni?

You can read between the lines in those questions,

Šajos jautājumos var lasīt starp rindām,

and the answer has nothing to do with politics.

un atbildei nav nekā kopīga ar politiku.

The top-note answer was and is "Because it's time."

Atbilde ir un paliek: jo ir laiks.

Time to stop tiptoeing around my past,

Laiks pārstāt laipot starp pagātnes rēgiem,

laiks pārstāt dzīvot kaunā,

time to stop living a life of opprobrium

and time to take back my narrative.

un laiks atgūt savu dzīvi.

It's also not just about saving myself.

Tas arī nav saistīts tikai ar sevis glābšanu.

Anyone who is suffering from shame and public humiliation

Ikvienam, kas cieš no kauna un publiskas pazemošanas,

needs to know one thing:

ir jāzina viens:

You can survive it.

Tu vari to pārciest.

I know it's hard.

Es zinu, ka tas ir grūti.

It may not be painless, quick or easy,

Tas var nebūt nesāpīgi, ātri vai viegli,

but you can insist on a different ending to your story.

bet tu vari uzstāt uz citādu savas dzīvesstāsta noslēgumu.

Have compassion for yourself.

Esi līdzjūtīgs pret sevi.

We all deserve compassion

Mēs visi esam pelnījuši līdzjūtību,

and to live both online and off in a more compassionate world.

un dzīvot līdzjūtīgākā pasaulē gan internetā, gan ārpus tā.

Thank you for listening.

Paldies, ka uzklausījāt.

(Applause and cheers)

(Aplausi)