The habits of happiness | Matthieu Ricard

Translator: Līga Greiškāne Reviewer: Kristaps Kadiķis

So, I guess it is a result of globalization

Laikam jau tas ir globalizācijas rezultāts, ka varat atrast

that you can find Coca-Cola tins on top of Everest

Coca-Cola skārdenes Everesta virsotnē un Budistu mūku Monterejā.

and a Buddhist monk in Monterey.

(Laughter)

(Smiekli)

And so I just came, two days ago, from the Himalayas

Tā nu, atsaucoties uz jūsu laipno ielūgumu, es pirms pāris dienām ierados no Himalajiem.

to your kind invitation.

So I would like to invite you, also, for a while, to the Himalayas themselves.

Es tāpat vēlētos jūs ielūgt uz Himalajiem,

And to show the place where meditators, like me,

un parādīt vietu, kur meditētāji kā es,

who began with being a molecular biologist in Pasteur Institute,

kuri sākuši kā molekulārbiologi Pastēra institūtā,

and found their way to the mountains.

ir atraduši savu ceļu uz kalniem.

So these are a few images I was lucky to take and be there.

Lūk, daži attēli, kurus man paveicās uzņemt esot tur.

There's Mount Kailash in Eastern Tibet -- wonderful setting.

Austrumtibetā ir Kailaša kalns — brīnišķīga ainava.

This is from Marlboro country.

Tas ir no Marlboro apgabala.

(Laughter)

(Smiekli)

This is a turquoise lake.

Šis ir tirkīza ezers.

A meditator.

Meditētājs.

This is the hottest day of the year somewhere in Eastern Tibet, on August 1.

Šī ir gada karstākā diena kaut kur Austrumtibetā 1.augustā.

And the night before, we camped, and my Tibetan friends said,

Vakarā pirms došanās pie miera mani tibetiešu draugi teica:

"We are going to sleep outside."

„Mēs gulēsim ārā.” „Kāpēc?” es jautāju: „Mums teltī ir gana daudz vietas.”

And I said, "Why? We have enough space in the tent."

Viņi teica: „Jā, bet ir taču vasara.”

They said, "Yes, but it's summertime."

(Laughter)

(Smiekli)

So now, we are going to speak of happiness.

Nu mēs parunāsim par laimi.

As a Frenchman, I must say

Kā francūzim man jāsaka, ka ir daudzi franču intelektuāļi,

that there are a lot of French intellectuals

kuri domā, ka laime nepavisam nav interesanta.

that think happiness is not at all interesting.

(Laughter)

(Smiekli)

I just wrote an essay on happiness, and there was a controversy.

Es nupat uzrakstīju eseju par laimi, un tajā bija pretruna.

And someone wrote an article saying,

Kāds reiz ir uzrakstīja rakstu, kurā teikts: „Neuzstiepiet mums laimes netīros darbus.”

"Don't impose on us the dirty work of happiness."

(Smiekli)

(Laughter)

"We don't care about being happy. We need to live with passion.

„Mums nerūp laime. Mums jādzīvo ar kaisli.

We like the ups and downs of life.

Mums patīk dzīves kalni un lejas.

We like our suffering because it's so good when it ceases for a while."

Mums patīk mūsu ciešanas, jo ir tik labi, kad tās uz brīdi rimstas.”

(Laughter)

(Smiekli)

This is what I see from the balcony of my hermitage in the Himalayas.

Šādu skatu es redzu no savas eremīta mītnes balkona Himalajos.

It's about two meters by three, and you are all welcome any time.

Tā izmēros ir aptuveni 2 x 3 metri, un jūs visi esat laipni lūgti jebkurā laikā.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, let's come to happiness or well-being.

Nu parunāsim par laimi vai labklājību.

And first of all, you know, despite what the French intellectuals say,

Pirmkārt, par spīti tam, ko saka franču intelektuāļi,

it seems that no one wakes up in the morning thinking,

diez vai kāds mostas no rīta, domājot:

"May I suffer the whole day?"

„Ļaujiet man ciest visu dienu!”

(Laughter)

(Smiekli)

Which means that somehow, consciously or not,

Kas nozīmē, apzināti vai nē,

directly or indirectly, in the short or the long term,

tieši vai netieši, īstermiņā vai ilgtermiņā,

whatever we do, whatever we hope, whatever we dream --

lai ko arī mēs darītu, uz ko cerētu, par ko sapņotu,

kaut kā tas viss ir saistīts ar spēcīgu un patiesu vēlmi pēc laimes vai labklājības.

somehow, is related to a deep, profound desire for well-being or happiness.

As Pascal said, even the one who hangs himself,

Kā teicis Paskāls: „Pat tas, kurš pakaras,

somehow, is looking for cessation of suffering.

kaut kā cenšas izbeigt savas ciešanas, viņš vienkārši neatrod cita ceļa.”

He finds no other way.

But then, if you look in the literature, East and West,

Bet ja paskatāties literatūrā, Austrumu un Rietumu,

you can find incredible diversity of definition of happiness.

jūs varat atrast ārkārtīgi lielu laimes definīciju dažādību.

Some people say, I only believed in remembering the past,

Daži cilvēki saka: „Es vienmēr esmu ticējis atmiņām par pagātni,

imagining the future, never the present.

sapņiem par nākotni, bet nekad tagadnei.”

Some people say happiness is right now;

Daži cilvēki saka, ka laime ir tieši tagad;

it's the quality of the freshness of the present moment.

tā ir pašreizējā mirkļa kvalitāte un svaigums.

And that led Henri Bergson, the French philosopher, to say,

Tas arī franču filozofu Anrī Bergsonu vedināja uz domām, ka:

"All the great thinkers of humanity have left happiness in the vague

„Visi lielie domātāji laimi ir atstājuši līdz galam nenodefinētu,

so that each of them could define their own terms."

lai katrs no tiem varētu to definēt savā veidā.”

Well, that would be fine if it was just a secondary preoccupation in life.

Tas būtu pieņemami, ja tās mūsu dzīvēs būtu otršķirīgas rūpes.

But now, if it is something that is going to determine

Bet ja tas ir kas tāds, kas

the quality of every instant of our life,

noteiks ikviena mūsu dzīves mirkļa kvalitāti,

then we better know what it is, have some clearer idea.

tad labāk būtu zināt, kas tieši tā ir.

And probably, the fact that we don't know that is why, so often,

Iespējams, tieši tādēļ, ka īsti nezinām, kas ir laime,

although we seek happiness, it seems we turn our back to it.

mēs to meklējot bieži pagriežam tai muguru.

Although we want to avoid suffering,

Lai arī mēs vēlamies izvairīties no ciešanām, šķiet, mēs skrienam tām tieši pretim.

it seems we are running somewhat towards it.

And that can also come from some kind of confusions.

Tas arī rodas no dažāda veida pārpratumiem.

One of the most common ones is happiness and pleasure.

Viens no izplatītākajiem ir laimes neatšķiršana no baudas.

But if you look at the characteristics of those two,

Ja paskatāties uz abu īpašībām,

pleasure is contingent upon time, upon its object,

bauda ir atkarīga no laika, vietas, tās objekta.

upon the place.

It is something that -- changes of nature.

Tas ir kas tāds, kas maina savu dabu.

Beautiful chocolate cake: first serving is delicious,

Piemēram, skaista šokolādes kūka, pirmais gabaliņš ir gards,

second one not so much, then we feel disgust.

otrais jau mazāk, un tad mēs jūtam riebumu.

(Laughter)

(Smiekli)

That's the nature of things.

Tā ir lietu daba. Mums apnīk.

We get tired.

I used to be a fan of Bach.

Es reiz biju Baha cienītājs. Spēlēju viņa skaņdarbus uz ģitāras.

I used to play it on the guitar, you know.

I can hear it two, three, five times.

Es varu to noklausīties divas, trīs, piecas reizes.

If I had to hear it 24 hours, non-stop, it might be very tiring.

Ja man bez apstājas tas būtu jāklausās 24 stundas dienā, tas varētu būt ļoti apnicīgi.

If you are feeling very cold, you come near a fire, it's so wonderful.

Ja jums ir auksti, pienākt pie uguns ir jauki.

After some moments, you just go a little back,

Tad, pēc brīža jūs jau atkāpjaties, un pēcāk jau sāk kļūt par karstu.

and then it starts burning.

It sort of uses itself as you experience it.

Piedzīvojot labās sajūtas, tās sevi it kā izsmeļ.

And also, again, it can -- also, it's something that you --

Tas ir kas tāds,

it is not something that is radiating outside.

kas nestaro no jums uz āru.

Like, you can feel intense pleasure

Piemēram, jūs varat just spēcīgu baudu,

and some others around you can be suffering a lot.

kad tajā pat laikā citi ap jums ļoti cieš.

Now, what, then, will be happiness?

Kas tad tādā gadījumā ir laime?

And happiness, of course, is such a vague word, so let's say well-being.

Laime, protams, ir tik nenoteikts vārds, tādēļ teiksim labklājība.

And so, I think the best definition, according to the Buddhist view,

Es uzskatu, ka labākā definīcija no budistu viedokļa,

is that well-being is not just a mere pleasurable sensation.

ir, ka labklājība ir ne tikai baudpilna sajūta.

It is a deep sense of serenity and fulfillment.

Tā ir spēcīga miera un piepildījuma sajūta,

tāda, kura caurauž visus citus emocionālos stāvokļus,

A state that actually pervades

and underlies all emotional states,

and all the joys and sorrows that can come one's way.

visus priekus un bēdas, kas stājas mūsu ceļā.

For you, that might be surprising.

Jūs tas varētu pārsteigt.

Can we have this kind of well-being while being sad?

Vai mums var būt šāda labsajūta, kad mums ir skumji? Savā ziņā kādēļ gan nē?

In a way, why not?

Because we are speaking of a different level.

Tādēļ, ka mēs runājam par citu līmeni.

Look at the waves coming near the shore.

Paraugties uz krastā nākošajiem viļņiem.

When you are at the bottom of the wave, you hit the bottom.

Jums esot viļņa apakšā, jūs atsitaties pret dibenu.

You hit the solid rock.

Ietriecaties cietajā klintī.

When you are surfing on the top, you are all elated.

Jums sērfojot virspusē, esat pacēlumā.

So you go from elation to depression -- there's no depth.

Tā jūs nokļūstat no pacēluma pagrimumā — nav dziļuma.

Now, if you look at the high sea,

Ja palūkojaties uz jūru, varat ieraudzīt skaistu un rāmu okeānu, kā spoguli.

there might be beautiful, calm ocean, like a mirror.

There might be storms,

Var būt vētras, bet okeāna dzīles vienmēr ir nemainīgi mierīgas.

but the depth of the ocean is still there, unchanged.

So now, how is that?

Kādēļ gan tā?

It can only be a state of being, not just a fleeting emotion, sensation.

Tas var būt tikai un vienīgi esības stāvoklis, nevis pārejoša sajūta vai emocija.

Even joy -- that can be the spring of happiness.

Pat prieks, kas var būt laimes avots.

But there's also wicked joy, you can rejoice in someone's suffering.

Taču pastāv arī ļauns prieks, var priecāties par cita ciešanām.

So how do we proceed in our quest for happiness?

Kā lai mēs turpinām savus laimes meklējumus? Ļoti bieži mēs skatāmies ārpus sevis.

Very often, we look outside.

We think that if we could gather this and that, all the conditions,

Mēs domājam, ka ja varēsim savākt šo un to, visus nepieciešamos apstākļus vienkopus,

something that we say, "Everything to be happy --

ir teiciens: „Visu, kas vajadzīgs laimei par to,

to have everything to be happy."

lai būtu laimīgs.”

That very sentence already reveals the doom, destruction of happiness.

Pats teikums jau atklāj laimes iznīcības nolemtību.

To have everything.

Visu, kas vajadzīgs. Ja mums kaut kas pietrūkst, laimes sajūta izzūd.

If we miss something, it collapses.

And also, when things go wrong, we try to fix the outside so much,

Tāpat, kad kaut kas notiek ne tā, mēs tik ļoti cenšamies savest kārtībā ārējo vidi,

but our control of the outer world is limited,

taču mūsu vara pār ārpasauli ir ierobežota, īslaicīga un, nereti, iedomāta.

temporary, and often, illusory.

So now, look at inner conditions.

Tādēļ nu paskatieties uz iekšējiem apstākļiem. Vai tie nav spēcīgāki?

Aren't they stronger?

Isn't it the mind that translates

Vai tas nav prāts, kas pārtulko kādu ārējo apstākli laimē un ciešanās?

the outer condition into happiness and suffering?

And isn't that stronger?

Vai tas nav stiprāks?

We know, by experience,

Pēc pieredzes mēs zinām, ka varam būt sava veida „mazajā paradīzē”,

that we can be what we call "a little paradise,"

and yet, be completely unhappy within.

taču tajā pat laikā iekšēji būt ļoti nelaimīgi.

The Dalai Lama was once in Portugal,

Reiz Dalailama bija Portugālē,

and there was a lot of construction going on everywhere.

un tobrīd apkārt notika daudzi celtniecības darbi.

So one evening, he said, "Look, you are doing all these things,

Tad nu vienu vakaru viņš teica: „Skatieties, jūs būvējat visas šīs lietas,

but isn't it nice, also, to build something within?"

bet vai nebūtu jauki uzbūvēt arī kaut ko iekšēji?”

And he said, "[Without] that -- even if you get a high-tech flat

Viņš teica: „Pat ja jums ir ar augstākajām tehnoloģijām aprīkots dzīvoklis

on the 100th floor of a super-modern and comfortable building,

supermodernas un ērtas ēkas 100. stāvā,

if you are deeply unhappy within,

ja iekšēji būsiet nelaimīgs,

all you are going to look for is a window from which to jump."

jūs tikai meklēsiet logu, pa kuru izlēkt.”

So now, at the opposite,

Tagad pretējais,

we know a lot of people who, in very difficult circumstances,

mēs zinām, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir ļoti grūtos apstākļos,

manage to keep serenity, inner strength, inner freedom, confidence.

taču tajā pat laikā spēj uzturēt sevī iekšējo mieru, spēku, brīvību un pārliecību.

So now, if the inner conditions are stronger --

Šajā gadījumā iekšējās sajūtas ir stiprākas.

of course, the outer conditions do influence,

Protams, arī ārējie apstākļi mūs ietekmē,

and it's wonderful to live longer, healthier,

ir brīnišķīgi dzīvot ilgāk, veselīgāk,

to have access to information, education,

būt izglītotiem, ar iespējām ceļot un brīvi iegūt mums vajadzīgo informāciju, būt brīviem.

to be able to travel, to have freedom.

Tas ir ļoti vēlams.

It's highly desirable.

However, this is not enough.

Taču tajā pat laikā ar to vien nepietiek. Tie ir tikai papildu nosacījumi, apstākļi, kuri palīdz.

Those are just auxiliary, help conditions.

The experience that translates everything is within the mind.

Pieredze, kas visu tulko, ir mūsu prātos.

So then, when we ask oneself

Mēs varam jautāt sev, kā audzināt un uzturēt sevī šo laimes sajūtu,

how to nurture the condition for happiness,

the inner conditions, and which are those which will undermine happiness.

tos iekšējos apstākļus, kuri noteiks laimi.

So then, this just needs to have some experience.

Tam vajag tikai mazliet pieredzes.

We have to know from ourselves, there are certain states of mind

Mums ir jāsaprot sevī, ka ir noteikti prāta stāvokļi,

that are conducive to this flourishing, to this well-being,

kuri veicina šādas labklājības zelšanu,

what the Greeks called eudaimonia, flourishing.

tas, ko grieķi sauca par eidemoniju, zelšanu.

There are some which are adverse to this well-being.

Tāpat ir apstākļi, kam uz labklājību ir pretēja iedarbība.

And so, if we look from our own experience,

Ja paskatāmies uz mūsu pašu pieredzi,

anger, hatred, jealousy, arrogance,

dusmas, naids, griezsirdība, lepnums, uzmācīgas vēlmes, pārāk stipra pieķeršanās,

obsessive desire, strong grasping,

they don't leave us in such a good state after we have experienced it.

tās visas mūs neatstāj patīkamā prāta stāvoklī pēc šo emociju pieredzēšanas.

And also, they are detrimental to others' happiness.

Tāpat tās ir nelabvēlīgas citu laimei.

So we may consider that the more those are invading our mind,

Tātad varam uzskatīt, jo vairāk iepriekšminētie iemitinās mūsu prātos,

and, like a chain reaction,

un, veido tādu kā ķēdes reakciju, jo mēs jūtamies nelaimīgāki un nomocītāki.

the more we feel miserable, we feel tormented.

At the opposite, everyone knows deep within

Pretēji, visiem ir labi zināms, ka nesavtīgs dāsnums,

that an act of selfless generosity,

if from the distance, without anyone knowing anything about it,

no attāluma, nevienam par to nezinot,

we could save a child's life, make someone happy.

bērna dzīvības glābšana, kāda padarīšana laimīgu.

We don't need the recognition. We don't need any gratitude.

Mums nevajag atzinību. Mums nevajag pateicību.

Just the mere fact of doing that

Pats padarītais piepilda mūs ar ļoti spēcīgu līdzvērtīguma sajūtu ar savu iekšējo būtību.

fills such a sense of adequation with our deep nature.

And we would like to be like that all the time.

Mēs vēlētos, lai tā justos vienmēr.

So is that possible,

Vai ir iespējams mainīt to, kā dzīvojam, mainīt mūsu prātus?

to change our way of being, to transform one's mind?

Aren't those negative emotions, or destructive emotions,

Vai tās nav negatīvās, graujošās emocijas,

inherent to the nature of mind?

kas raksturīgas prātam?

Is change possible in our emotions, in our traits, in our moods?

Vai ir iespējamas pārmaiņas mūsu emocijās, rakstura iezīmēs un garastāvokļos?

For that we have to ask, what is the nature of mind?

Tādēļ mums jājautā, kāda ir prāta daba?

And if we look from the experiential point of view,

Ja mēs lūkojamies no eksperimentālā skatupunkta,

there is a primary quality of consciousness

apziņas galvenais uzdevums ir

that's just the mere fact to be cognitive, to be aware.

vienkārši apzināties un uztvert.

Consciousness is like a mirror that allows all images to rise on it.

Apziņa ir kā spogulis, kas ļauj uz tās spoguļoties attēliem.

You can have ugly faces, beautiful faces in the mirror.

Spogulī varat redzēt gan skaistas, gan neglītas sejas.

The mirror allows that, but the mirror is not tainted,

Spogulis to ļauj tajā pat laikā sevi neaptraipot,

is not modified, is not altered by those images.

šie attēli to nepārveido un neietekmē.

Likewise, behind every single thought

Tieši tāpat aiz ikkatras domas ir tīra apziņa, apzināšanās.

there is the bare consciousness, pure awareness.

This is the nature.

Tā ir daba. Pēc būtības to nevar aptraipīt ar naidu un greizsirdību, jo

It cannot be tainted intrinsically with hatred or jealousy because then,

if it was always there --

tad, ja tie vienmēr būtu klātesoši, kā krāsa, kas iesūcas audumā,

like a dye that would permeate the whole cloth --

then it would be found all the time, somewhere.

tad šīs emocijas būtu klātesošas kaut kādā mērā visu laiku.

We know we're not always angry, always jealous, always generous.

Mēs taču zinām, ka neesam vienmēr dusmīgi, vienmēr greizsirdīgi, vienmēr dāsni.

So, because the basic fabric of consciousness

Tas ir tādēļ, ka apziņai pašos pamatos

is this pure cognitive quality that differentiates it from a stone,

piemīt tīri kognitīva kvalitāte, kas to atšķir no akmens,

there is a possibility for change because all emotions are fleeting.

vienmēr ir vieta pārmaiņām, jo visas emocijas ir mainīgas.

That is the ground for mind training.

Tā ir vieta prāta vingrināšanai.

Mind training is based on the idea that two opposite mental factors

Prāta vingrinājumi ir balstīti uz domu, ka divi pretēji

cannot happen at the same time.

garīgi faktori vienlaikus nevar notikt.

You could go from love to hate.

Jūs varat nonākt no mīlestības līdz naidam,

But you cannot, at the same time, toward the same object,

bet jūs nevarat vienā un tajā pašā laikā, pret vienu un to pašu personu,

the same person, want to harm and want to do good.

just vēlmi darīt pāri un darīt labu.

You cannot, in the same gesture, shake hand and give a blow.

Jūs nevarat ar vienu un to pašu žestu paspiest roku un iesist.

So, there are natural antidotes to emotions

Tātad emocijām ir dabīgi pretlīdzekļi,

that are destructive to our inner well-being.

kuri ir iznīcinoši mūsu iekšējai labklājībai.

So that's the way to proceed.

Tas ir ceļš kā turpināt. Līksme salīdzinājumā ar greizsirdību.

Rejoicing compared to jealousy.

A kind of sense of inner freedom

Iekšējas brīvības sajūta pretstatā stiprām pieķeršanās un apsēstības sajūtām.

as opposite to intense grasping and obsession.

Benevolence, loving kindness against hatred.

Labvēlība un laipnība pret naidu.

But, of course, each emotion then would need a particular antidote.

Tad, protams, katrai emocijai vajag savu dabīgo pretlīdzekli.

Another way is to try to find a general antidote to all emotions,

Vēl viens veids, kā atrast vispārīgu pretlīdzekli visām emocijām,

and that's by looking at the very nature.

ir skatīties uz mūsu dabu pēc būtības.

Usually, when we feel annoyed, hatred or upset with someone,

Parasti, jūtoties aizkaitinātiem, neapmierinātiem vai dusmīgiem uz kādu,

or obsessed with something,

vai apsēsti ar kaut ko, prāts atkal un atkal pie tā atgriežas.

the mind goes again and again to that object.

Each time it goes to the object,

Katru reizi, kad domas atgriežas pie šī objekta, tas pastiprina šo apsēstību vai aizkaitinātību.

it reinforces that obsession or that annoyance.

So then, it's a self-perpetuating process.

Tas ir pašpastiprinošs process.

So what we need to look for now is,

Mums vienkārši tā vietā, lai skatītos uz āru, jālūkojas uz iekšu.

instead of looking outward, we look inward.

Look at anger itself.

Paskatieties uz dusmām kā tādām.

It looks very menacing,

like a billowing monsoon cloud or thunderstorm.

Tās izskatās draudīgas, kā augošs musonu vai negaisa mākonis.

We think we could sit on the cloud,

Bet ja iedomājamies sevi sēžot uz šī mākoņa, ja tur nonākam, tā ir tikai migla.

but if you go there, it's just mist.

Likewise, if you look at the thought of anger,

Ja jūs šādā veidā paskatīsities uz dusmām,

it will vanish like frost under the morning sun.

tās pazudīs kā sals rīta saulē.

If you do this again and again, the propensity,

Ja darīsit to atkal un atkal,

the tendencies for anger to arise again

dusmu tendence uzrasties atkal,

will be less and less each time you dissolve it.

kļūs arvien mazāka ar katru reizi, kad tās izkliedēsit.

And, at the end, although it may rise,

Beigu beigās, lai arī šī emocija varētu rasties, tā tikai pārskries prātu,

it will just cross the mind,

like a bird crossing the sky without leaving any track.

kā putnam pārlidojot pāri galvai, neatstājot nekādas pēdas.

So this is the principal of mind training.

Šāds ir prāta vingrināšanas princips.

Now, it takes time,

Tas prasa laiku, visām šīm mūsu prāta kaitēm un tendencēm bija vajadzīgs laiks,

because it took time for all those faults in our mind, the tendencies, to build up,

lai tās samilztu, tāpat būs nepieciešams laiks, lai no tām tiktu vaļā.

so it will take time to unfold them as well.

But that's the only way to go.

Bet tas ir vienīgais ceļš.

Mind transformation -- that is the very meaning of meditation.

Prāta pārveidošana — tā ir galvenā meditācijas jēga.

It means familiarization with a new way of being,

Tas nozīmē iepazīšanos ar jaunu esamības veidu,

new way of perceiving things,

jaunu lietu uztveres veidu, tādu, kurš ir vairāk saskaņā ar realitāti,

which is more in adequation with reality,

with interdependence, with the stream and continuous transformation,

savstarpējo atkarību, ar nepārtraukto pārmaiņu straumi,

which our being and our consciousness is.

kas ir mūsu esamības un apziņas pamats.

So, the interface with cognitive science,

Tātad, sakarības ar kognitīvo zinātni,

since we need to come to that, it was, I suppose, the subject of --

ja reiz esam pie tā nonākuši, un es pieņemu, ka tā ir

we have to deal in such a short time -- with brain plasticity.

tēma, ar kuru mums jātiek galā īsā laikā,

ar smadzeņu plastiskumu. Smadzenes uztver kā vairāk vai mazāk nemainīgas.

The brain was thought to be more or less fixed.

All the nominal connections, in numbers and quantities,

Visas pamata saiknes, skaitļos un daudzumos, līdz pēdējiem 20 gadiem,

were thought, until the last 20 years,

sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, tika uztvertas kā vairāk vai mazāk nemainīgas.

to be more or less fixed when we reached adult age.

Now, recently, it has been found that it can change a lot.

Nesen atklāts, ka tās var ļoti mainīties.

A violinist, as we heard, who has done 10,000 hours of violin practice,

Kā esam dzirdējuši, vijolniekam, kurš vingrinājies 10000 stundu,

some area that controls the movements of fingers in the brain changes a lot,

ļoti izmainās tās smadzeņu daļas, kas atbild par pirkstu kustībām,

increasing reinforcement of the synaptic connections.

nostiprinot sinaptiskās saites.

So can we do that with human qualities?

Vai mēs to pašu varam paveikt ar cilvēku īpašībām?

With loving kindness, with patience, with openness?

Ar laipnību, pacietību, atvērtību?

So that's what those great meditators have been doing.

To dara izcilie meditētāji.

Some of them who came to the labs,

Daži no viņiem, kuri bija ieradušies uz laboratorijām Medisonā, Viskonsīnā vai Bērklijā,

like in Madison, Wisconsin, or in Berkeley,

did 20 to 40,000 hours of meditation.

veica divdesmit līdz četrdesmit tūkstoš stundu meditācijas.

They do, like, three years' retreat, where they do meditate 12 hours a day.

Viņi 3 gadus dzīvo nošķirtībā, meditējot 12 stundas dienā.

And then, the rest of their life, they will do three or four hours a day.

Un tad visu savu atlikušo dzīvi viņi meditē divas līdz trīs stundas dienā.

They are real Olympic champions of mind training.

Viņi ir patiesi Olimpiskie čempioni prāta vingrināšanā.

(Laughter)

(Smiekli)

This is the place where the meditators -- you can see it's kind of inspiring.

Šī ir vieta, kur atradās meditētāji, jūs redzat, tā ir diezgan iedvesmojoša.

Now, here with 256 electrodes.

Un nu šeit ar 256 elektrodiem.

(Smiekli)

(Laughter)

So what did they find?

Ko gan viņi uzzināja? Protams, to pašu.

Of course, same thing.

The scientific embargo --

Zinātniskais embargo, kas ticis piedēvēts dabai,

a paper has been submitted to "Nature," hopefully, it will be accepted.

cerams tiks pieņemts.

It deals with the state of compassion, unconditional compassion.

Tam ir darīšana ar līdzcietību, beznosacījuma līdzcietību.

We asked meditators, who have been doing that for years and years,

Mēs jautājām meditētājiem, kuri to ir darījuši daudzus jo daudzus gadus,

to put their mind in a state where there's nothing but loving kindness,

radīt savos prātos tādu stāvokli, kur ir nekas cits kā vien pilnīga labvēlība,

total availability to sentient being.

pilnīgi pieejams jūtīgums.

Of course, during the training, we do that with objects.

Protams, vingrināšanās laikā mēs to darām objektiem.

We think of people suffering, of people we love,

Mēs domājam par cilvēkiem, kuri cieš, par cilvēkiem, kurus mīlam,

but at some point, it can be a state which is all pervading.

taču vienubrīd tas kļūst par stāvokli, kurš pārņem visu mūsu būtību.

Here is the preliminary result,

Lūk, sākotnējie rezultāti, kurus varu jums parādīt tādēļ, ka tie jau tikuši rādīti.

which I can show because it's already been shown.

The bell curve shows 150 controls,

grafiks parāda 150 pārbaudes, tiek apskatītas

and what is being looked at

is the difference between the right and the left frontal lobe.

atšķirības starp labo un kreiso priekšējo daivu.

In very short, people who have more activity

Īsumā, cilvēki, kuriem ir lielāka aktivitāte prefrontālajā garozā

in the right side of the prefrontal cortex

are more depressed, withdrawn.

ir nomāktāki, nesavaldīgāki. Viņi neparāda daudz pozitīvas ietekmes.

They don't describe a lot of positive affect.

It's the opposite on the left side:

Un pretēji — ar lielāku aktivitāti kreisajā pusē, parādās lielāka tieksme

more tendency to altruism,

to happiness, to express, and curiosity and so forth.

uz altruismu, laimi, izteiksmi, ziņkāri un tā tālāk.

So there's a basic line for people. And also, it can be changed.

Tātad cilvēkiem ir pamats. Taču tas var tikt mainīts.

If you see a comic movie, you go off to the left side.

Ja skatāties komēdiju, vairāk darbojas smadzeņu kreisā puse.

If you are happy about something, you'll go more to the left side.

Ja par kaut ko priecājaties, atkal vairāk darbojas kreisā puse.

Ja esat noskumis, tiek likta lietā labā puse.

If you have a bout of depression, you'll go to the right side.

Here, the -0.5 is the full standard deviation

Šeit ir -0,5 standartnovirze

of a meditator who meditated on compassion.

meditētājam, kurš meditē uz līdzcietību.

It's something that is totally out of the bell curve.

Tas ir kas pavisam ārpus ierastās zvanveida līknes.

So, I've no time to go into all the different scientific results.

Man nav laika iedziļināties dažādos zinātniskos rezultātos.

Hopefully, they will come.

Cerams, tie nāks.

But they found that -- this is after three and a half hours

Viņi ir izpētījuši, ka, šis ir pēc trīsarpus stundām funkcionālās magnētiskās rezonanses.

in an fMRI,

it's like coming out of a space ship.

Tas ir kā izkāpt no kosmosa kuģa.

Also, it has been shown in other labs --

Tāpat, citās laboratorijās ir pierādīts, ka,

for instance, Paul Ekman's labs in Berkeley --

piemēram, Pola Ekmana laboratorija Bērklijā,

that some meditators are able, also,

ka daži meditētāji spēj valdīt pār savām

to control their emotional response more than it could be thought.

emocionālajām atbildēm vairāk, nekā domāts.

Like the startle experiments, for example.

Piemēram, pēkšņas nobiedēšanas eksperimenti.

If you sit a guy on a chair

Ja nosēdināt krēslā puisi ar dažādiem aparātiem, kas mēra viņa psiholoģiskās reakcijas,

with all this apparatus measuring your physiology,

and there's kind of a bomb that goes off,

un pēkšņi kaut kur sprāgst bumba, uz to ir tik instinktīva reakcija,

it's such an instinctive response that,

in 20 years, they never saw anyone who would not jump.

20 gadu laikā es neesmu redzējis nevienu, kurš nepalektos.

Some meditators, without trying to stop it,

Daži meditētāji, pat bez cenšanās to nedarīt,

but simply by being completely open,

bet vienkārši esot pilnībā atvērti,

thinking that that bang is just going to be a small event like a shooting star,

domājot, ka sprādziens būs tikpat mazs notikums kā krītoša zvaigzne,

they are able not to move at all.

spēj vispār nepakustēties.

So the whole point of that is not, sort of, to make, like,

Tātad tā visa jēga ir ne jau veidot būtnes cirkam,

a circus thing of showing exceptional beings who can jump, or whatever.

kas var izdarīt ko tādu, ko nevar citi.

It's more to say that mind training matters.

Tas ir vairāk, lai pierādītu, ka prāta vingrināšana darbojas. Tā nav tikai greznība.

That this is not just a luxury.

This is not a supplementary vitamin for the soul.

Tie nav papildu vitamīni dvēselei.

This is something that's going to determine

Tas ir kaut kas, kas noteiks katra mūsu dzīves mirkļa kvalitāti.

the quality of every instant of our lives.

We are ready to spend 15 years achieving education.

Mēs esam gatavi pavadīt 15 gadus izglītojoties.

We love to do jogging, fitness.

Mums patīk skriešana, fitness.

We do all kinds of things to remain beautiful.

Mēs darām visādas lietas, lai paliktu skaisti.

Yet, we spend surprisingly little time taking care of what matters most --

Tomēr mēs pavadām tik maz laika, rūpējoties par to, kam ir vislielākā nozīme,

the way our mind functions --

to kā funkcionē mūsu prāti,

which, again, is the ultimate thing

kas savukārt ir būtiskākā lieta, kas nosaka dzīves uztveršanas kvalitāti.

that determines the quality of our experience.

Now, compassion is supposed to be put in action.

Mūsu līdzcietība ir jāliek lietā.

That's what we try to do in different places.

To mēs mēģinām darīt dažādās vietās.

Just this one example is worth a lot of work.

Šajā vienā piemērā ir ieguldīts ļoti daudz darba.

This lady with bone TB, left alone in a tent,

Šo kundzi, kas sirga ar kaulu tuberkulozi, atstāta teltī nomirt. Pie viņas bija tikai viņas meita.

was going to die with her only daughter.

One year later, how she is.

Pēc gada viņai ir labāk.

Different schools and clinics we've been doing in Tibet.

Mums Tibetā ir dažādas skolas un klīnikas.

And just, I leave you with the beauty of those looks

Un vienkārši tāpat vien, es jūs atstāšu ar šo skatienu skaistumu,

that tells more about happiness than I could ever say.

kas par laimi pastāsta vairāk, kā es jebkad varētu izteikt vārdos.

(Laughter)

Tibetas lēkājošie mūki.

And jumping monks of Tibet.

(Laughter)

(Smiekli)

Flying monks.

Lidojošie mūki.

Liels paldies.

Thank you very much.