3 rules to spark learning | Ramsey Musallam

Translator: Joseph Geni Reviewer: Morton Bast

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Līga Greiškāne

I teach chemistry.

Es mācu ķīmiju.

(Explosion)

(Sprādziens)

All right, all right.

Labi, labi.

So more than just explosions,

Ķīmija nav tikai sprādzieni,

chemistry is everywhere.

tā ir visur.

Have you ever found yourself at a restaurant spacing out

Vai esat kādreiz restorānā aizdomājies un attapies

just doing this over and over?

atkal un atkal darām šādi?

Some people nodding yes.

Daži cilvēki māj ar galvu.

Recently, I showed this to my students,

Nesen es skolēniem parādīju šo

and I just asked them to try and explain why it happened.

un lūdzu viņiem pamēģināt izskaidrot, kādēļ tā notika.

The questions and conversations that followed

Tam sekojošie jautājumi un sarunas

were fascinating.

bija aizraujošas.

Check out this video that Maddie

Paskatieties, ko tovakar atsūtīja

from my period three class sent me that evening.

trešās ķīmijas stundas skolniece Medija!

(Clang) (Laughs)

(Blīkšķis) (Smiekli)

Now obviously, as Maddie's chemistry teacher,

Protams, kā Medijas ķīmijas skolotājs

I love that she went home and continued to geek out

es biju sajūsmā, ka viņa devās mājās un turpināja nūģoties

about this kind of ridiculous demonstration

ar šādu jocīgu demonstrējumu,

that we did in class.

līdzīgu tam, ko mēs veicām klasē.

But what fascinated me more is that Maddie's curiosity

Mani vairāk fascinēja tas, ka Medijas zinātkāre

took her to a new level.

palīdzēja viņai spert nākamo soli.

If you look inside that beaker,

Ja ieskatāties mērglāzē,

you might see a candle.

varbūt ieraudzīsiet sveci.

Maddie's using temperature to extend this phenomenon

Medija izmanto temperatūru,

lai radītu jaunu šīs parādības scenāriju.

to a new scenario.

You know, questions and curiosity like Maddie's

Ziniet, tādi jautājumi un zinātkāre, kādi ir Medijai,

are magnets that draw us towards our teachers,

ir kā magnēts, kas mūs pievelk mūsu skolotājiem,

and they transcend all technology

un tie sniedzas pāri visai izglītības tehnoloģijai un modīgajiem vārdiem.

or buzzwords in education.

But if we place these technologies before student inquiry,

Taču, ja mēs šīs tehnoloģijas nostādām augstāk par skolēnu jautājumiem,

we can be robbing ourselves

mēs sev atņemam

of our greatest tool as teachers: our students' questions.

lieliskāko mācīšanas līdzekli: mūsu skolēnu jautājumus.

For example, flipping a boring lecture from the classroom

Piemēram, garlaicīgas lekcijas pārnešana

to the screen of a mobile device

uz mobilās ierīces ekrānu

might save instructional time,

varētu aiztaupīt stāstīšanas laiku,

but if it is the focus of our students' experience,

bet, ja tā ir skolēnu pieredzes galvenā daļa,

it's the same dehumanizing chatter

tā ir tā pati atsvešinošā pļāpāšana,

just wrapped up in fancy clothing.

tikai ietīta skaistā papīrītī.

But if instead we have the guts

Bet, ja tā vietā mums pietiktu dūšas

to confuse our students, perplex them,

skolēnus pārsteigt, samulsināt,

and evoke real questions,

izvilināt īstus jautājumus,

through those questions, we as teachers have information

ar šiem jautājumiem mēs kā skolotāji gūtu informāciju,

that we can use to tailor robust

kuru varētu izmantot, lai radītu spēcīgas

and informed methods of blended instruction.

un izglītojošas mācību metodes.

So, 21st-century lingo jargon mumbo jumbo aside,

Pie malas 21. gadsimta pārgudro vāvuļošanu,

the truth is, I've been teaching for 13 years now,

patiesība ir tāda, ka es mācu jau 13 gadus

and it took a life-threatening situation

un bija vajadzīga dzīvībai bīstama situācija,

to snap me out of 10 years of pseudo-teaching

lai es atjēgtos no 10 gadu ilgas pseidomācīšanas

and help me realize that student questions

un lai man palīdzētu saprast, ka skolēnu jautājumi

are the seeds of real learning,

ir īstas mācīšanās aizmetņi,

not some scripted curriculum

nevis iestudēta mācību programma,

that gave them tidbits of random information.

kas viņiem sniedz nejaušas informācijas kripatas.

In May of 2010, at 35 years old,

2010. gada maijā 35 gadu vecumā,

with a two-year-old at home and my second child on the way,

ar divgadīgu bērnu un gaidāmu otro bērnu,

I was diagnosed with a large aneurysm

man diagnosticēja lielu aneirismu

at the base of my thoracic aorta.

krūšu kurvja aortas pamatnē.

This led to open-heart surgery. This is the actual real email

Tas noveda līdz vaļējai sirds operācijai.

Šis ir tas e-pasts, ko es saņēmu no sava ārsta.

from my doctor right there.

Now, when I got this, I was -- press Caps Lock --

To saņemot, es biju, ar lielajiem burtiem,

absolutely freaked out, okay?

pilnīgi satriekts, ja?

But I found surprising moments of comfort

Taču brīžiem es smēlos pārsteidzošu mieru

in the confidence that my surgeon embodied.

no pārliecības, ko iemiesoja mans ķirurgs.

Where did this guy get this confidence, the audacity of it?

No kurienes viņam tāda pārliecība un bezbailība?

So when I asked him, he told me three things.

Kad es viņam to pajautāju, viņš man teica trīs lietas.

He said first, his curiosity drove him

Pirmkārt, viņš teica, ka viņa zinātkāre

to ask hard questions about the procedure,

viņu spieda uzdot sarežģītus jautājumus par procedūru,

about what worked and what didn't work.

par to, kas darbotos un kas nedarbotos.

Second, he embraced, and didn't fear,

Otrkārt, viņš pieņēma un nebaidījās

the messy process of trial and error,

no ķēpīgā mēģinājumu un kļūdu procesa,

the inevitable process of trial and error.

no neizbēgamā mēģinājumu un kļūdu procesa.

And third, through intense reflection,

Treškārt, intensīvā pārdomāšanas procesā

he gathered the information that he needed

viņš savāca visu nepieciešamo informāciju,

to design and revise the procedure,

lai izveidotu un pārveidotu šo procedūru,

and then, with a steady hand, he saved my life.

un tad ar drošu roku viņš izglāba manu dzīvību.

Now I absorbed a lot from these words of wisdom,

Es aizguvu daudz no šiem viedajiem vārdiem,

and before I went back into the classroom that fall,

un, pirms es tajā rudenī atgriezos skolā,

I wrote down three rules of my own

es uzrakstīju trīs savus noteikumus,

that I bring to my lesson planning still today.

kurus līdz pat šodienai ievēroju savu stundu plānošanā.

Rule number one: Curiosity comes first.

Pirmais noteikums: zinātkāre ir pats galvenais.

Questions can be windows to great instruction,

Jautājumi var būt kā logi uz lieliskām atbildēm,

but not the other way around.

taču ne otrādi.

Rule number two: Embrace the mess.

Otrais noteikums: pieņemiet jucekli.

We're all teachers. We know learning is ugly.

Mēs visi esam skolotāji. Mēs zinām, ka mācīšanās nav skaista.

And just because the scientific method is allocated

Tikai tādēļ, ka zinātniskā metode

ir atrodama pirmās nodaļas 1.2 apakšpunkta piektajā lapaspusē,

to page five of section 1.2 of chapter one

of the one that we all skip, okay,

kuru mēs visi izlaižam,

trial and error can still be an informal part

mēģinājumi un kļūdas vēl joprojām var būt

of what we do every single day

mūsu ikdienas dzīves neformāla daļa

at Sacred Heart Cathedral in room 206.

Svētās Sirds katedrāles 206. kabinetā.

And rule number three: Practice reflection.

Un trešais noteikums: pārdomājiet, ko darāt.

What we do is important. It deserves our care,

Tas, ko mēs darām, ir svarīgi.

Tas ir pelnījis mūsu rūpes, bet tāpat tas ir pelnījis pārskatīšanu.

but it also deserves our revision.

Can we be the surgeons of our classrooms?

Vai mēs varam būt savu klašu ķirurgi?

As if what we are doing one day will save lives.

Tā it kā tas, ko mēs ikdienā darām, kādudien glābs dzīvības.

Our students our worth it.

Mūsu skolēni ir tā vērti.

And each case is different.

Un katrs gadījums ir citādāks.

(Explosion)

(Sprādziens)

All right. Sorry.

Labi, labi. Piedodiet!

The chemistry teacher in me just needed to get that

Manam iekšējam ķīmijas skolotājam vajadzēja to izdarīt,

out of my system before we move on.

pirms turpinām.

So these are my daughters.

Šīs ir manas meitas.

On the right we have little Emmalou -- Southern family.

Labajā pusē ir mazā Emmalū, dienvidnieku ģimene.

And, on the left, Riley.

Un kreisajā pusē — Railija.

Now Riley's going to be a big girl in a couple weeks here.

Railija tuvāko nedēļu laikā būs jau liela meitene.

She's going to be four years old,

Viņa būs četrus gadus veca,

and anyone who knows a four-year-old

un ikviens, kurš pazīst kādu četrgadīgo,

knows that they love to ask, "Why?"

zina, ko tam patīk jautāt: „Kāpēc?”

Yeah. Why.

Jā. Kāpēc?

I could teach this kid anything

Es tam bērnam varētu iemācīt jebko,

because she is curious about everything.

jo viņai ir zinātkāre par itin visu.

We all were at that age.

Viņas vecumā mēs visi tādi bijām.

But the challenge is really for Riley's future teachers,

Tomēr īstais izaicinājums ir Railijas nākotnes skolotājiem,

the ones she has yet to meet.

tiem, kurus viņa vēl nav satikusi.

How will they grow this curiosity?

Kā tie veicinās šo zinātkāri?

You see, I would argue that Riley is a metaphor for all kids,

Redziet, es apgalvotu, ka Railija ir kā metafora visiem bērniem,

and I think dropping out of school comes in many different forms --

un, manuprāt, izstāšanās no skolas var notikt dažādos veidos.

to the senior who's checked out before the year's even begun

Piemēram, divpadsmitklasnieks, kurš izstājies vēl pirms mācību gada sākuma,

or that empty desk in the back of an urban middle school's classroom.

vai tukšais sols pilsētas vidusskolas klases beigās.

But if we as educators leave behind

Taču, ja mēs kā izglītotāji atmetīsim

this simple role as disseminators of content

šo vienkāršo satura izplatītāju lomu

and embrace a new paradigm

un pieņemsim jaunu lomu

as cultivators of curiosity and inquiry,

kā zinātkāres un jautājumu kultivētāji,

we just might bring a little bit more meaning

mēs varētu viņu dienu skolā padarīt

to their school day, and spark their imagination.

nedaudz jēgpilnāku un aizšķilt viņos iztēles dzirksti.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)