The history of our world in 18 minutes | David Christian | TED

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Līga Greiškāne

First, a video.

Vispirms video.

Yes, it is a scrambled egg.

(Video) Jā, tas ir olu kultenis.

But as you look at it,

Taču cerams, ka, to vērojot,

I hope you'll begin to feel just slightly uneasy.

jūs sajutīsities pavisam nedaudz neomulīgi.

Because you may notice that what's actually happening

Jo varbūt ieraudzījāt,

is that the egg is unscrambling itself.

ka ola īstenībā atkuļas.

And you'll now see the yolk and the white have separated.

Nu redzēsit, ka olas baltums un dzeltenums ir atdalījies.

And now they're going to be poured back into the egg.

Nu tie ielīs atpakaļ čaumalā.

And we all know in our heart of hearts

Mēs sirds dziļumos zinām,

that this is not the way the universe works.

ka tā Visumā nenotiek.

A scrambled egg is mush -- tasty mush -- but it's mush.

Olu kultenis ir putra, garšīga putra, tomēr tik un tā putra.

An egg is a beautiful, sophisticated thing

Ola ir skaista un sarežģīta lieta,

that can create even more sophisticated things,

kas var radīt vēl sarežģītākas lietas,

such as chickens.

piemēram, cāļus.

And we know in our heart of hearts

Mēs sirds dziļumos zinām,

that the universe does not travel from mush to complexity.

ka Visums nenonāk no putras līdz sarežģītumam.

In fact, this gut instinct

Šis instinkts faktiski

is reflected in one of the most fundamental laws of physics,

atspoguļojas vienā no fizikas pamatlikumiem,

the second law of thermodynamics, or the law of entropy.

otrajā termodinamikas jeb entropijas likumā.

What that says basically

Šis likums būtībā pasaka to,

is that the general tendency of the universe

ka Visumam ir vispārēja tieksme

is to move from order and structure

virzīties no kārtības un strukturētības

to lack of order, lack of structure --

uz kārtības un strukturētības trūkumu,

in fact, to mush.

faktiski – uz putru.

And that's why that video feels a bit strange.

Tādēļ arī šis video šķiet nedaudz savāds.

And yet, look around us.

Tomēr paskatieties mums apkārt!

What we see around us is staggering complexity.

Sev apkārt mēs redzam satriecošu sarežģītumu.

Eric Beinhocker estimates that in New York City alone,

Ēriks Beinhokers lēš, ka Ņujorkā vien

there are some 10 billion SKUs, or distinct commodities, being traded.

pērk un pārdod ap 10 miljardiem dažādu noliktavas vienību vai patēriņa produktu.

That's hundreds of times as many species as there are on Earth.

Tas ir simtiem reižu vairāk nekā sugu skaits uz Zemes.

And they're being traded by a species of almost seven billion individuals,

Un ar tām tirgojas suga, kurā ir gandrīz septiņi miljardi īpatņu,

who are linked by trade, travel, and the Internet

ko tirdzniecība, ceļošana un internets

into a global system of stupendous complexity.

sasaista neaptverami sarežģītā vispasaules sistēmā.

So here's a great puzzle:

Te nu ir lielā mīkla:

in a universe ruled by the second law of thermodynamics,

kā Visumā, kurā valda otrais termodinamikas likums,

how is it possible

var rasties

to generate the sort of complexity I've described,

šāds manis tikko aprakstīts sarežģītums,

the sort of complexity represented by you and me

tāds sarežģītums, kādu pārstāvam es, jūs

and the convention center?

un šī sanāksmju zāle?

Well, the answer seems to be,

Tā vien šķiet, ka atbilde ir,

the universe can create complexity,

ka Visums var radīt sarežģītumu,

but with great difficulty.

taču ar lielām grūtībām.

In pockets,

Daļā Visuma

there appear what my colleague, Fred Spier,

parādās kas tāds, ko mans kolēģis Freds Spīrs

calls "Goldilocks conditions" --

dēvē par „Zeltmatītes apstākļiem” –

not too hot, not too cold,

ne par karstu, ne par aukstu,

just right for the creation of complexity.

tieši tā, kā vajag, lai rastos sarežģītums.

And slightly more complex things appear.

Un parādās mazliet sarežģītākas lietas.

And where you have slightly more complex things,

Un tur, kur mums ir mazliet sarežģītākas lietas,

you can get slightly more complex things.

mēs varam iegūt vēl mazliet sarežģītākas lietas.

And in this way, complexity builds stage by stage.

Šādi, posmu pa posmam, veidojas sarežgītums.

Each stage is magical

Katrs no posmiem ir brīnumains,

because it creates the impression of something utterly new

jo tas rada iespaidu, ka kaut kas pilnīgi jauns

appearing almost out of nowhere in the universe.

Visumā šķietami rodas no nekurienes.

We refer in big history to these moments as threshold moments.

Lielajā vēsturē mēs šos brīžus saucam par sliekšņa brīžiem.

And at each threshold, the going gets tougher.

Pēc katra sliekšņa turpmāka virzība kļūst sarežģītāka.

The complex things get more fragile,

Sarežģītās lietas kļūst trauslākas,

more vulnerable;

ievainojamākas;

the Goldilocks conditions get more stringent,

Zeltmatītes nosacījumi kļūst stingrāki,

and it's more difficult to create complexity.

un radīt sarežģītumu ir grūtāk.

Now, we, as extremely complex creatures,

Mums, kā ārkārtīgi sarežģītām radībām,

desperately need to know this story

izmisīgi jāzina stāsts par to,

of how the universe creates complexity despite the second law,

kā Visums par spīti šim otrajam likumam rada sarežģītumu

and why complexity means vulnerability and fragility.

un kādēļ sarežģītība nozīmē ievainojamību un trauslumu.

And that's the story that we tell in big history.

To mēs skaidrojam lielajā vēsturē.

But to do it, you have do something

Taču, lai to paveiktu, jādara kas tāds,

that may, at first sight, seem completely impossible.

kas pirmajā mirklī šķiet pilnīgi neiespējami.

You have to survey the whole history of the universe.

Ir jāizveido pilnīgs Visuma vēstures pārskats.

So let's do it.

Tad nu ķersimies klāt!

(Laughter)

(Smiekli)

Let's begin by winding the timeline back

Sāksim, atvelkot hronoloģiju

13.7 billion years,

13,7 miljardus gadu atpakaļ,

to the beginning of time.

laika pirmsākumos.

Around us, there's nothing.

Mums apkārt nav nekā.

There's not even time or space.

Nav pat ne telpas vai laika.

Imagine the darkest, emptiest thing you can

Iedomājieties tumšāko un tukšāko, ko vien spējat,

and cube it a gazillion times and that's where we are.

un kāpiniet to miljardiem reižu, tur nu mēs esam.

And then suddenly,

Tad pēkšņi –

bang!

bum!

A universe appears, an entire universe.

Parādās Visums, vesels Visums.

And we've crossed our first threshold.

Esam šķērsojuši mūsu pirmo slieksni.

The universe is tiny; it's smaller than an atom.

Visums ir sīciņš; tas ir mazāks par atomu.

It's incredibly hot.

Tas ir neiedomājami karsts.

It contains everything that's in today's universe,

Tajā ir viss, kas ir mūsdienu Visumā,

so you can imagine, it's busting.

kā varat iedomāties, tas jūk un brūk.

And it's expanding at incredible speed.

Tas paplašinās neticamā ātrumā.

And at first, it's just a blur,

Sākumā viss ir izplūdis,

but very quickly distinct things begin to appear in that blur.

taču ļoti ātri šajā izplūdumā sāk parādīties skaidras lietas.

Within the first second,

Pirmajā sekundē

energy itself shatters into distinct forces

enerģijas sadalās atsevišķos spēkos,

including electromagnetism and gravity.

tostarp elektromagnētismā un gravitācijā.

And energy does something else quite magical:

Enerģija paveic vēl ko visai brīnumainu:

it congeals to form matter --

tā sastingst, veidojot matēriju –

quarks that will create protons

kvarkus, kas radīs protonus,

and leptons that include electrons.

un leptonus, pie kuriem pieder arī elektroni.

And all of that happens in the first second.

Tas viss notiek pirmajā sekundē.

Now we move forward 380,000 years.

Nu pārlēksim 380 000 gadus uz priekšu.

That's twice as long as humans have been on this planet.

Tas ir divtik, cik cilvēki ir dzīvojuši uz šīs planētas.

And now simple atoms appear of hydrogen and helium.

Tagad parādās vienkāršie ūdeņraža un hēlija atomi.

Now I want to pause for a moment,

Nu es vēlos uz brīdi apstāties,

380,000 years after the origins of the universe,

380 000 gadu pēc Visuma izcelšanās,

because we actually know quite a lot about the universe at this stage.

jo par Visumu šajā posmā mēs īstenībā zinām diezgan daudz.

We know above all that it was extremely simple.

Pirmām kārtām, mēs zinām, ka tas bija ārkārtīgi vienkāršs.

It consisted of huge clouds of hydrogen and helium atoms,

To veidoja milzīgi ūdeņraža un hēlija atomu mākoņi,

and they have no structure.

un tiem nebija nekādas uzbūves.

They're really a sort of cosmic mush.

Tie bija tādā kā kosmiska putra.

But that's not completely true.

Tomēr tā nebija pilnīga tiesa.

Recent studies

Nesenie pētījumi

by satellites such as the WMAP satellite

ar tādiem pavadoņiem kā pavadonis WMAP

have shown that, in fact,

ir atklājuši, ka patiesībā vidē bija sīciņas atšķirības.

there are just tiny differences in that background.

What you see here,

Kā redzams,

the blue areas are about a thousandth of a degree cooler

zilie apgabali bija grāda tūkstošdaļu vēsāki

than the red areas.

nekā sarkanie apgabali.

These are tiny differences,

Tās ir niecīgas atšķirības,

but it was enough for the universe to move on

tomēr ar to bija gana, lai Visums nonāktu

to the next stage of building complexity.

nākamajā sarežģītības veidošanās posmā.

And this is how it works.

Lūk, kā tas notiek.

Gravity is more powerful where there's more stuff.

Gravitācija ir spēcīgāka tur, kur matērijas ir vairāk.

So where you get slightly denser areas,

Tā ka nedaudz blīvākajos apgabalos

gravity starts compacting clouds of hydrogen and helium atoms.

gravitācija sāk saspiest ūdeņraža un hēlija atomu mākoņus.

So we can imagine the early universe breaking up into a billion clouds.

Mēs varam iedomāties agrīno Visumu sadalāmies miljardos mākoņu.

And each cloud is compacted,

Katrs mākonis ir saspiests,

gravity gets more powerful as density increases,

pieaugot blīvumam, pastiprinās arī gravitācija,

the temperature begins to rise at the center of each cloud,

katra mākoņa centrā sāk palielināties temperatūra,

and then, at the center,

un tad katra mākoņa centrā

the temperature crosses the threshold temperature

temperatūra pārsniedz sliekšņa temperatūru –

of 10 million degrees,

10 miljonu grādu –

protons start to fuse,

protoni sāk saplūst,

there's a huge release of energy,

izdalās milzīgs enerģijas daudzums,

and --

un –

bam!

bum!

We have our first stars.

Mums ir pirmās zvaigznes.

From about 200 million years after the Big Bang,

Pēc apmēram 200 miljardiem gadu kopš Lielā sprādziena,

stars begin to appear all through the universe,

Visumā sāk parādīties zvaigznes,

billions of them.

miljardiem zvaigžņu.

And the universe is now significantly more interesting

Nu Visums ir ievērojami interesantāks

and more complex.

un sarežģītāks.

Stars will create the Goldilocks conditions

Zvaigznes radīs Zeltmatītes apstākļus

for crossing two new thresholds.

divu jaunu sliekšņu šķērsošanai.

When very large stars die,

Ejot bojā ļoti lielām zvaigznēm,

they create temperatures so high

tās rada tik augstas temperatūras,

that protons begin to fuse in all sorts of exotic combinations,

ka protoni sāk saplūst dažnedažādās eksotiskās kombinācijās,

to form all the elements of the periodic table.

veidojot visus periodiskās tabulas elementus.

If, like me, you're wearing a gold ring,

Ja jūs, tāpat kā es, valkājat zelta gredzenu,

it was forged in a supernova explosion.

tas tika izkalts pārnovas sprādziena laikā.

So now the universe is chemically more complex.

Tātad nu Visums ir ķīmiski sarežģītāks.

And in a chemically more complex universe,

Un ķīmiski sarežģītākā Visumā

it's possible to make more things.

ir iespējams veidot vairāk lietu.

And what starts happening is that, around young suns,

Notiek tas, ka apkārt jaunajām saulēm,

young stars,

jaunajām zvaigznēm

all these elements combine, they swirl around,

šie elementi savienojas, tie virpuļo pa gaisu,

the energy of the star stirs them around,

zvaigznes enerģija tos sakuļ,

they form particles, they form snowflakes, they form little dust motes,

tie veido daļiņas, sniegpārslas, puteklīšus,

they form rocks, they form asteroids,

akmeņus, asteroīdus,

and eventually, they form planets and moons.

un ar laiku tie veido arī planētas un mēnešus.

And that is how our solar system was formed,

Tā arī pirms četrarpus mijardiem gadu veidojās mūsu saules sistēma.

four and a half billion years ago.

Rocky planets like our Earth are significantly more complex than stars

Akmeņainas planētas kā mūsu Zeme ir ievērojami sarežģītākas nekā zvaigznes,

because they contain a much greater diversity of materials.

jo to sastāvā ir daudz lielāka materiālu daudzveidība.

So we've crossed a fourth threshold of complexity.

Tā nu mēs esam šķērsojuši ceturto sarežģītības slieksni.

Now, the going gets tougher.

Nu virzība kļūst sarežģītāka.

The next stage introduces entities that are significantly more fragile,

Nākamais posms ievieš objektus, kas ir ievērojami trauslāki,

significantly more vulnerable,

ievērojami ievainojamāki,

but they're also much more creative

taču tie arī ir daudz radošāki

and much more capable of generating further complexity.

un daudz spējīgāki veidot tālāku sarežģītību.

I'm talking, of course, about living organisms.

Es, protams, runāju par dzīvajiem organismiem.

Living organisms are created by chemistry.

Dzīvos organismus veido ķīmija.

We are huge packages of chemicals.

Mēs esam milzīgi ķīmisku vielu maisi.

So, chemistry is dominated by the electromagnetic force.

Ķīmijā dominē elektromagnētiskais spēks.

That operates over smaller scales than gravity,

Tas darbojas mazākā mērogā nekā gravitācija,

which explains why you and I are smaller than stars or planets.

kas izskaidro, kādēļ es un jūs esam mazāki par zvaigznēm vai planētām.

Now, what are the ideal conditions for chemistry?

Kādi ir ideālie apstākļi ķīmijai?

What are the Goldilocks conditions?

Kādi ir Zeltmatītes nosacījumi?

Well, first, you need energy,

Pirmkārt, mums vajag enerģiju,

but not too much.

bet ne par daudz.

In the center of a star, there's so much energy

Zvaigznes centrā ir tik daudz enerģijas,

that any atoms that combine will just get busted apart again.

ka jebkuri atomi, kas savienojas, atkal tiks atrauti viens no otra.

But not too little.

Bet ne par maz.

In intergalactic space,

Starpgalaktiskajā telpā

there's so little energy that atoms can't combine.

ir tik maz enerģijas, ka atomi vienkārši nespēj savienoties.

What you want is just the right amount,

Tā ka vajag tieši pareizo daudzumu,

and planets, it turns out, are just right,

un planētas, kā izrādās, lieliski der,

because they're close to stars, but not too close.

jo tās ir tuvu zvaigznēm, taču ne par tuvu.

You also need a great diversity of chemical elements,

Vajag arī lielu ķīmisko elementu daudzveidību

and you need liquids, such as water.

un kādu šķidrumu, piemēram, ūdeni.

Why?

Kādēļ?

Well, in gases, atoms move past each other so fast

Gāzēs atomi viens otram garām kustās tik ātri,

that they can't hitch up.

ka tie nespēj saķerties.

In solids,

Cietvielās,

atoms are stuck together, they can't move.

atomi ir salipuši kopā, tie nespēj pakustēties.

In liquids,

Šķidrumos

they can cruise and cuddle

tie var plunčāties un rīvēties,

and link up to form molecules.

un savienoties, veidojot molekulas.

Now, where do you find such Goldilocks conditions?

Kur mēs varam atrast šādus Zeltmatītes apstākļus?

Well, planets are great,

Planētas der,

and our early Earth was almost perfect.

un mūsu agrīnā Zeme bija teju ideāla.

It was just the right distance from its star

Tā bija tieši pareizajā attālumā no zvaigznes,

to contain huge oceans of liquid water.

lai uz tās varētu būt milzīgi šķidra ūdens okeāni.

And deep beneath those oceans,

Dziļi šo okeānu dzelmē,

at cracks in the Earth's crust,

Zemes garozas plaisās,

you've got heat seeping up from inside the Earth,

no Zemes iekšpuses cauri plūst siltums,

and you've got a great diversity of elements.

un mums ir liela elementu daudzveidība.

So at those deep oceanic vents,

Tā nu šajos okeānu dzelmes ventiļos

fantastic chemistry began to happen,

sākās fantastiska ķīmija,

and atoms combined in all sorts of exotic combinations.

un atomi savienojās dažnedažādās eksotiskās kombinācijās.

But of course, life is more than just exotic chemistry.

Tomēr dzīvība, protams, ir kas vairāk nekā tikai eksotiska ķīmija.

How do you stabilize those huge molecules

Kā lai stabilizē šīs milzīgās molekulas,

that seem to be viable?

kas šķiet dzīvotspējīgas?

Well, it's here that life introduces an entirely new trick.

Šajā brīdī dzīvība ievieš pavisam jaunu knifu.

You don't stabilize the individual;

Jūs nestabilizējat indivīdu;

you stabilize the template,

jūs stabilizējat veidni,

the thing that carries information,

to, kas pārnēsā informāciju,

and you allow the template to copy itself.

un ļaujat šai veidnei sevi kopēt.

And DNA, of course, is the beautiful molecule

Šī skaistā molekula, protams, ir DNS,

that contains that information.

kas glabā visu šo informāciju.

You'll be familiar with the double helix of DNA.

Jūs esat pazīstami ar DNS divkāršo spirāli.

Each rung contains information.

Katrs pārvads glabā informāciju.

So, DNA contains information about how to make living organisms.

DNS glabā informāciju par to, kā veidot dzīvos organismus,

And DNA also copies itself.

DNS kopē arī pati sevi.

So, it copies itself

Tā nu tā sevi sakopē

and scatters the templates through the ocean.

un izkaisa šīs veidnes pa visu okeānu.

So the information spreads.

Informācija izplatās.

Notice that information has become part of our story.

Ievērojiet, ka informācija ir kļuvusi par mūsu stāsta daļu!

The real beauty of DNA though is in its imperfections.

Tomēr DNS patiesais skaistums ir tās nepilnībās.

As it copies itself, once in every billion rungs,

Tam sevi kopējot, katrā miljardajā pārvadā

there tends to be an error.

gadās pa kādai kļūdai.

And what that means is that DNA is, in effect, learning.

Tas nozīmē, ka DNS faktiski mācās.

It's accumulating new ways of making living organisms

Tā uzkrāj jaunus veidus, kā veidot dzīvos organismus,

because some of those errors work.

jo dažas no šīm kļūdām darbojas.

So DNA's learning

Tā nu DNS mācās

and it's building greater diversity and greater complexity.

un veido lielāku daudzveidību un lielāku sarežģītumu.

And we can see this happening over the last four billion years.

Mēs to redzam notiekam pēdējos četrus miljardus gadu.

For most of that time of life on Earth,

Lielāko daļu laika uz Zemes

living organisms have been relatively simple --

dzīvie organismi ir bijuši salīdzinoši vienkārši –

single cells.

vienšūņi.

But they had great diversity, and, inside, great complexity.

Tomēr tiem bija liela daudzveidība, un iekšienē – liela sarežģītība.

Then from about 600 to 800 million years ago,

Tad pirms apmēram 600 līdz 800 miljoniem gadu

multi-celled organisms appear.

sāka parādīties daudzšūņu organismi.

You get fungi, you get fish,

Rodas sēnes, rodas zivis,

you get plants,

rodas augi,

you get amphibia, you get reptiles,

rodas abinieki, rodas rāpuļi,

and then, of course, you get the dinosaurs.

un tad, protams, rodas arī dinozauri.

And occasionally, there are disasters.

Laiku pa laikam ir katastrofas.

Sixty-five million years ago,

Pirms sešdesmit pieciem miljardiem gadu

an asteroid landed on Earth

uz Zemes, netālu no Jukatanas pussalas, piezemējās asteroīds,

near the Yucatan Peninsula,

creating conditions equivalent to those of a nuclear war,

radot kodolkaram līdzvērtīgus apstākļus,

and the dinosaurs were wiped out.

un dinozauri tika noslaucīti no Zemes virsas.

Terrible news for the dinosaurs,

Drausmīgas ziņas dinozauriem,

but great news for our mammalian ancestors,

taču lieliskas ziņas mūsu zīdītāju priekštečiem,

who flourished

kas zēla

in the niches left empty by the dinosaurs.

dinozauru atstātajās vietās.

And we human beings are part of that creative evolutionary pulse

Mēs, cilvēki, esam daļa šī radoši evolucionārā pulsa,

that began 65 million years ago

kas aizsākās pirms 65 miljoniem gadu

with the landing of an asteroid.

ar asteroīda piezemēšanos.

Humans appeared about 200,000 years ago.

Cilvēki parādījās pirms aptuveni 200 000 gadu.

And I believe we count as a threshold in this great story.

Es uzskatu, ka mūs var uzskatīt par slieksni šajā lielajā stāstā.

Let me explain why.

Ļaujiet paskaidrot, kādēļ!

We've seen that DNA learns in a sense,

Mēs jau redzējām, ka DNS savā ziņā mācās,

it accumulates information.

tā uzkrāj informāciju.

But it is so slow.

Tomēr ļoti, ļoti lēni.

DNA accumulates information through random errors,

DNS uzkrāj informāciju nejaušu kļūdu rezultātā,

some of which just happen to work.

no kurām dažas nostrādā.

But DNA had actually generated a faster way of learning:

Taču īstenībā DNS jau bija radījusi ātrāku apguves veidu:

it had produced organisms with brains,

tā bija radījusi organismus ar smadzenēm,

and those organisms can learn in real time.

un šie organismi spēj mācīties reāllaikā.

They accumulate information, they learn.

Tie uzkrāj informāciju, tie mācās.

The sad thing is, when they die,

Skumjākais gan ir, ka, tiem nomirstot,

the information dies with them.

līdz ar viņiem iet bojā arī informācija.

Now what makes humans different is human language.

Cilvēkus atšķirīgus padara cilvēku valoda.

We are blessed with a language, a system of communication,

Mēs esam svētīti ar valodu, saziņas sistēmu,

so powerful and so precise

kas ir tik varena un precīza,

that we can share what we've learned with such precision

ka mēs varam dalīties apgūtajā ar tik lielu precizitāti,

that it can accumulate in the collective memory.

ka mēs varam veidot mūsu kopējo atmiņu.

And that means

Tas nozīmē,

it can outlast the individuals who learned that information,

ka mēs varam pārdzīvot tos īpatņus, kas apguva šo informāciju,

and it can accumulate from generation to generation.

un varam nodot informāciju no paaudzes paaudzei.

And that's why, as a species, we're so creative and so powerful,

Tādēļ mēs kā suga esam tik radoši un vareni,

and that's why we have a history.

tādēļ mums ir vēsture.

We seem to be the only species in four billion years

Mēs, šķiet, esam vienīgā suga četru miljardu gadu laikā,

to have this gift.

kurai ir šī dāvana.

I call this ability collective learning.

Es saucu šo spēju par kopīgo mācīšanos.

It's what makes us different.

Tas mūsu padara citādus.

We can see it at work in the earliest stages of human history.

Mēs to varam redzēt darbojamies cilvēces vēstures agrīnākajos posmos.

We evolved as a species in the savanna lands of Africa,

Mēs kā suga attīstījāmies Āfrikas savannu zemēs,

but then you see humans migrating into new environments,

taču tad cilvēki migrēja uz jaunām vidēm,

into desert lands, into jungles,

uz tuksnešiem, uz džungļiem,

into the Ice Age tundra of Siberia --

uz Sibīrijas ledus laikmeta tundru,

tough, tough environment --

smagu, smagu vidi,

into the Americas, into Australasia.

uz Amerikām, Austrālāziju.

Each migration involved learning --

Katra migrēšana ietvēra sevī mācīšanos,

learning new ways of exploiting the environment,

jaunu apkārtnes izmantošanas veidu apgūšanu,

new ways of dealing with their surroundings.

jaunus veidus, kā apieties ar apkārtējo vidi.

Then 10,000 years ago,

Tad pirms 10 000 gadu,

exploiting a sudden change in global climate

izmantojot pēkšņās klimata pārmaiņas

with the end of the last ice age,

pēc pēdējā ledus laikmeta beigām,

humans learned to farm.

cilvēki iemācījās apstrādāt zemi.

Farming was an energy bonanza.

Lauksaimniecība bija enerģijas dzīsla.

And exploiting that energy, human populations multiplied.

Izmantojot šo enerģiju, cilvēku skaits daudzkāršojās.

Human societies got larger, denser, more interconnected.

Cilvēku kopienas kļuva lielākas, blīvākas, starpsavienotākas.

And then from about 500 years ago,

Tad pirms apmēram 500 gadiem

humans began to link up globally

cilvēki sāka saistīties visas pasaules mērogā,

through shipping, through trains,

pateicoties kuģošanai, vilcieniem,

through telegraph, through the Internet,

telegrāfiem un internetam,

until now we seem to form a single global brain

līdz nu mēs šķietami veidojam

gandrīz septiņu miljardu īpatņu lielas pasaules smadzenes.

of almost seven billion individuals.

And that brain is learning at warp speed.

Šīs smadzenes mācās milzu ātrumā.

And in the last 200 years, something else has happened.

Pēdējos 200 gados ir noticis vēl kas.

We've stumbled on another energy bonanza

Mēs esam atraduši vēl vienu enerģijas dzīslu

in fossil fuels.

degizrakteņos.

So fossil fuels and collective learning together

Tā nu degizrakteņi un kopīgā mācīšanās

explain the staggering complexity we see around us.

izskaidro mums apkārt redzamo satriecošo sarežģītumu.

So --

Here we are,

Te nu mēs esam,

back at the convention center.

atpakaļ sanāksmju zālē.

We've been on a journey, a return journey, of 13.7 billion years.

Esam bijuši 13,7 miljardu gadu ilgā ceļojumā līdz mūsdienām.

I hope you agree this is a powerful story.

Cerams, piekrītat, ka tas ir varens stāsts.

And it's a story in which humans play an astonishing and creative role.

Tas ir stāsts, kurā cilvēkiem ir apbrīnojama un radoša loma,

But it also contains warnings.

Tomēr tas mūs arī brīdina.

Collective learning is a very, very powerful force,

Kopējā mācīšanās ir ļoti, ļoti varens spēks

and it's not clear that we humans are in charge of it.

un nav skaidrs, ka mēs, cilvēki, tajā būtu noteicēji.

I remember very vividly as a child growing up in England,

Bērnību pavadot Anglijā, es ļoti spilgti atceros,

living through the Cuban Missile Crisis.

Kubas raķešu krīzes laiku.

For a few days, the entire biosphere

Pāris dienas visa biosfēra

seemed to be on the verge of destruction.

šķita esam uz iznīcības sliekšņa,

And the same weapons are still here,

Tie paši ieroči ir turpat, kur bija,

and they are still armed.

viņi vēl joprojām ir apbruņoti.

If we avoid that trap, others are waiting for us.

Ja izvairīsimies no šīm lamatām, mūs sagaida nākamās.

We're burning fossil fuels at such a rate

Mēs kurinām degizrakteņus tādos tempos,

that we seem to be undermining the Goldilocks conditions

ka graujam Zeltmatītes apstākļus,

that made it possible for human civilizations

kas padarīja iespējamu cilvēku civilizāciju uzplaukumu

to flourish over the last 10,000 years.

pēdējo 10 000 gadu laikā.

So what big history can do

Lielā vēsture

is show us the nature of our complexity and fragility

var parādīt mūsu sarežģītības un trausluma dabu,

and the dangers that face us,

kā arī problēmas, ar kurām saskaramies,

but it can also show us our power with collective learning.

tomēr tā var arī mums parādīt mūsu kopējās mācīšanās spēku.

And now, finally --

Visbeidzot,

this is what I want.

lūk, ko vēlos es.

I want my grandson, Daniel,

Es vēlos, lai mans mazdēls Daniels,

and his friends and his generation,

kā arī viņa draugi un viņa paaudze

throughout the world,

visā pasaulē

to know the story of big history,

zinātu lielās vēstures stāstu

and to know it so well

un zinātu to tik labi,

that they understand both the challenges that face us

ka saprastu gan izaicinājumus, kas mūs sagaida,

and the opportunities that face us.

gan arī iespējas, kas mūs sagaida.

And that's why a group of us

Tādēļ mūsu grupa

are building a free, online syllabus

veido bezmaksas, tiešsaistes lielās vēstures konspektu

in big history

for high-school students throughout the world.

vidusskolēniem visā pasaulē.

We believe that big history

Mēs ticam, ka lielā vēsture

will be a vital intellectual tool for them,

viņiem būs ļoti būtisks intelektuāls rīks,

as Daniel and his generation

Danielam un viņa paaudzei

face the huge challenges

saskaroties ar milzīgajiem izaicinājumiem

and also the huge opportunities

un arī milzīgajām iespējam,

ahead of them at this threshold moment

kas viņus sagaida pēc šī sliekšņa brīža

in the history of our beautiful planet.

mūsu skaistās planētas vēsturē.

I thank you for your attention.

Paldies par jūsu veltīto uzmanību.

(Applause)

(Aplausi)