What hallucination reveals about our minds | Oliver Sacks

Translator: Laura T. Reviewer: Kristaps Kadiķis

We see with the eyes,

Mēs redzam ar acīm.

but we see with the brain as well.

Bet tāpat mēs arī redzam ar smadzenēm.

And seeing with the brain is often called imagination.

Un redzēšana ar smadzenēm bieži tiek saukta par iztēli.

Un mums ir pazīstamas mūsu iztēles ainavas,

And we are familiar with the landscapes of our own imagination,

our inscapes.

mūsu iekšējās ainavas. Mēs ar tām esam dzīvojuši visu dzīvi.

We've lived with them all our lives.

But there are also hallucinations as well.

Bet ir arī halucinācijas.

And hallucinations are completely different.

Un halucinācijas ir pilnīgi citādas.

They don't seem to be of our creation.

Tās nešķiet mūsu radītas.

They don't seem to be under control.

Nešķiet, ka tajās mums būtu kontrole.

They seem to come from the outside and to mimic perception.

Tās šķietami nāk no ārpuses,

un [šķietami] imitē uztveri.

So I am going to be talking about hallucinations

Es runāšu par halucinācijām.

and a particular sort of visual hallucination,

Un par īpašu vizuālo halucināciju veidu,

which I see among my patients.

kuru es novēroju saviem pacientiem.

A few months ago, I got a phone call from a nursing home where I work.

Pirms dažiem mēnešiem man piezvanīja

no pansionāta, kur es strādāju.

They told me that one of their residents, an old lady in her 90s,

Viņi man pastāstīja, ka vienai no iemītniecēm, vecai 90-gadīgai kundzei,

was seeing things,

rēgojās.

and they wondered if she'd gone bonkers

Un viņi prātoja, vai viņa sagājusi sviestā.

or, because she was an old lady,

Vai arī tāpēc, ka viņa ir veca kundze,

whether she'd had a stroke, or whether she had Alzheimer's.

viņai vai nu ir bijusi trieka, vai arī viņai ir Alcheimera slimība.

And so they asked me if I would come and see Rosalie,

Un viņi prasīja man, vai es varētu ierasties un apraudzīt Rozāliju,

the old lady.

veco kundzi.

I went in to see her.

Es devos viņu apskatīt.

It was evident straightaway that she was perfectly sane

Tas bija skaidri redzams,

ka viņa bija pilnīgi saprātīga

and lucid and of good intelligence,

un normāla un inteliģenta.

but she'd been very startled and very bewildered,

Bet viņa bija ļoti izbijusies, un ļoti samulsusi,

because she'd been seeing things.

jo viņai rēgojās.

And she told me -- the nurses hadn't mentioned this --

Un viņa man pastāstīja --

māsiņas to nepieminēja --

that she was blind,

ka viņa bija akla,

that she had been completely blind from macular degeneration for five years.

ka viņa jau piecus gadus bija pilnīgi akla pēc makulas deģenerācijas.

But now, for the last few days, she'd been seeing things.

Bet tagad, dažas pēdējās dienas, viņai rēgojās.

So I said, "What sort of things?"

Tā nu es vaicāju, "Kas tieši?"

And she said, "People in Eastern dress,

Un viņa teica, "Cilvēki austrumu stila apģērbā,

in drapes, walking up and down stairs.

drapējumos, ejot augšup un lejup pa kāpnēm.

A man who turns towards me and smiles,

Vīrietis, kurš pagriežas pret mani un smaida.

but he has huge teeth on one side of his mouth.

Bet viņam vienā mutes pusē ir milzīgi zobi.

Animals too.

Arī dzīvniekus.

I see a white building. It's snowing, a soft snow.

Es redzu baltu ēku. Snieg mīksts sniegs.

I see this horse with a harness, dragging the snow away.

Es redzu šo iejūgto zirgu, velkam prom sniegu.

Then, one night, the scene changes.

Tad kādu nakti skats mainās.

I see cats and dogs walking towards me.

Es redzu kaķus un suņus nākam man pretīm.

They come to a certain point and then stop.

Tie atnāk līdz noteiktai vietai un tad apstājas.

Then it changes again.

Tad tas atkal mainās.

I see a lot of children. They're walking up and down stairs.

Es redzu daudz bērnu. Viņi iet augšup un lejup pa kāpnēm.

They wear bright colors, rose and blue,

Viņi valkā drēbes spilgtās krāsās, rožainas un zilas,

like Eastern dress."

austrumu stila apģērbu."

Sometimes, she said, before the people come on,

Reizēm, viņa teica, pirms parādās cilvēki,

she may hallucinate pink and blue squares on the floor,

viņai var parādīties uz grīdas rozā un zili kvadrāti,

which seem to go up to the ceiling.

kuri šķiet pārvietojas augšup uz griestiem.

I said, "Is this like a dream?"

Es vaicāju, "Vai tas ir kā sapnis?"

And she said, "No, it's not like a dream. It's like a movie."

Un viņa teica, "Nē, tas nav kā sapnī. Tā ir kā filma."

Viņa teica, "Tam ir krāsas. Tam ir kustība.

She said, "It's got color. It's got motion.

But it's completely silent, like a silent movie."

Bet tas ir pilnībā bez skaņas, kā mēmā filma."

And she said it's a rather boring movie.

Un viņa teica, ka tā visnotaļ ir garlaicīga filma.

(Laughter)

Viņa teica, "Visi šie cilvēki austrumu stila apģērbā,

She said, "All these people with Eastern dress,

walking up and down, very repetitive, very limited."

kas iet augšup un lejup, ir ļoti atkārtojoši, ļoti ierobežoti."

(Laughter)

(Smiekli)

And she had a sense of humor.

Un viņai ir humora izjūta.

She knew it was a hallucination, but she was frightened.

Viņa zināja, ka tā bija halucinācija.

Bet viņa bija pārbijusies. Viņai ir 95 gadi,

She had lived 95 years,

and she'd never had a hallucination before.

un viņa nekad iepriekš nebija pieredzējusi halucinācijas.

She said that the hallucinations were unrelated to anything she was thinking

Viņa teica, ka halucinācijas nebija saistītas

ne ar ko, ko viņa domāja vai juta, vai darīja.

or feeling or doing,

Ka tās šķita rodamies pašas no sevis, vai izgaistam [pašas no sevis].

that they seemed to come on by themselves, or disappear.

She had no control over them.

Viņa tās nevarēja kontrolēt.

Viņa teica, ka neatpazina

She said she didn't recognize any of the people or places

nevienu no cilvēkiem vai vietām,

in the hallucinations,

ko redzēja halucinācijās.

and none of the people or the animals --

Un neviens no cilvēkiem vai dzīvniekiem

well, they all seemed oblivious of her.

viņu nepamanīja un nepievērsa viņai uzmanību.

And she didn't know what was going on.

Un viņa nezināja, kas notiek.

She wondered if she was going mad or losing her mind.

Viņa prātoja, vai viņa jūk prātā

vai zaudē prātu.

Well, I examined her carefully.

Es viņu rūpīgi izmeklēju.

She was a bright old lady,

Viņa bija saprātīga, veca kundze.

Pilnīgi normāla. Viņai nebija medicīnisku problēmu.

perfectly sane.

She had no medical problems.

She wasn't on any medications which could produce hallucinations.

Viņa nelietoja nevienas zāles, kas varētu radīt halucinācijas.

But she was blind.

Bet viņa bija akla.

And I then said to her, "I think I know what you have."

Un tad es viņai teicu,

"Šķiet, ka zinu, kas jums ir."

I said, "There is a special form of visual hallucination

Es teicu, "Ir īpaša vizuālo halucināciju forma,

which may go with deteriorating vision or blindness.

kura var būt kopā ar pasliktinātu redzi vai aklumu."

This was originally described," I said,

"To sākotnēji aprakstīja," es teicu,

"right back in the 18th century,

"18. gadsimtā

by a man called Charles Bonnet.

cilvēks vārdā Šarls Bonē.

And you have Charles Bonnet syndrome.

Un jums ir Šarla Bonē sindroms.

There's nothing wrong with your brain. There's nothing wrong with your mind.

Ar jūsu smadzenēm viss ir kārtībā. Ar jūsu prātu viss ir kārtībā.

Jums ir Šarla Bonē sindroms."

You have Charles Bonnet syndrome."

And she was very relieved at this,

Un viņa bija ļoti atvieglota,

that there was nothing seriously the matter,

ka cēlonis nebija nekas nopietns,

and also rather curious.

un arī diezgan ziņkārīga.

She said, "Who is this Charles Bonnet?"

Viņa teica, "Kas ir šis Šarls Bonē?"

She said, "Did he have them himself?"

Viņa teica, "Vai viņam tas pašam bija?"

And she said, "Tell all the nurses that I have Charles Bonnet syndrome."

Un viņa sacīja, "Pasakiet visām māsiņām,

ka man ir Šarla Bonē sindroms."

(Laughter)

(Smiekli)

"I'm not crazy. I'm not demented. I have Charles Bonnet syndrome."

"Es neesmu traka. Es neesmu plānprātīga. Man ir Šarla Bonē sindroms."

Well, so, I did tell the nurses.

Es pateicu māsiņām.

Now this, for me, is a common situation.

Man tagad šī ir bieži sastopama situācija.

I work in old-age homes, largely.

Es galvenokārt strādāju pansionātos.

I see a lot of elderly people

Es redzu daudzus pavecus cilvēkus,

kuriem ir dzirdes vai redzes traucējumi.

who are hearing-impaired or visually impaired.

About 10 percent of the hearing-impaired people

Apmēram 10% no cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

get musical hallucinations.

ir muzikālas halucinācijas.

And about 10 percent of the visually impaired people

Un apmēram 10% no cilvēkiem ar redzes traucējumiem

get visual hallucinations.

ir vizuālas halucinācijas.

You don't have to be completely blind,

Jums nav jābūt pilnīgi aklam,

only sufficiently impaired.

tikai ar pietiekami lieliem traucējumiem.

Now, with the original description in the 18th century,

Lasot oriģinālo aprakstu no 18. gadsimta,

Charles Bonnet did not have them.

Šarlam Bonē nebija halucinācijas.

His grandfather had these hallucinations.

Bet viņa vectēvam bija šīs halucinācijas.

His grandfather was a magistrate, an elderly man.

Viņa vectēvs bija miertiesnesis, pavecs vīrs.

He'd had cataract surgery.

Viņam bija operēta katarakta.

His vision was pretty poor.

Viņa redze bija diezgan slikta.

And in 1759, he described to his grandson

Un 1759. gadā viņš savam mazdēlam aprakstīja

various things he was seeing.

dažādas lietas, kuras viņš redzēja.

The first thing he said was he saw a handkerchief in midair.

Pirmā lieta, ko viņš teica, ka ir redzējis,

bija kabatlakatiņš, kas karājās gaisā.

It was a large blue handkerchief with four orange circles.

Tas bija liels zils kabatlakats

ar četriem oranžiem apļiem.

And he knew it was a hallucination.

Un viņš zināja, ka tā ir halucinācija.

You don't have handkerchiefs in midair.

Kabatlakati tā vienkārši nekarājas gaisā.

And then he saw a big wheel in midair.

Un tad viņš redzēja karājoties gaisā lielu riteni.

But sometimes he wasn't sure whether he was hallucinating or not,

Bet reizēm viņš nebija pārliecināts, vai viņam tikai liekas vai arī ne.

because the hallucinations would fit in the context of the visions.

Jo halucinācijas iederējās

redzētā kontekstā.

So on one occasion, when his granddaughters were visiting them,

Tā kādā reizē, kad viņu apciemoja mazmeitas,

viņš teica, "Un kas ir šie izskatīgie jaunie vīrieši kopā ar jums?"

he said, "And who are these handsome young men with you?"

(Laughter)

And they said, "Alas, Grandpapa, there are no handsome young men."

Un viņas teica, "Ak vai, vectēv, šeit nav neviena izskatīga jauna vīrieša."

And then the handsome young men disappeared.

Un tad izskatīgie jaunie vīrieši pazuda.

It's typical of these hallucinations

Tas šīm halucinācijām ir tipiski,

that they may come in a flash and disappear in a flash.

ka tās var uz mirkli parādīties un tad pazust.

They don't usually fade in and out.

Tās parasti neparādās un nepazūd.

They are rather sudden, and they change suddenly.

Tās drīzāk ir pēkšņas. Un tās pēkšņi mainās.

Šarls Ļuļēns, vectēvs,

Charles Lullin, the grandfather,

saw hundreds of different figures,

redzēja simtiem dažādu tēlu,

different landscapes of all sorts.

dažāda veida atšķirīgas ainavas.

On one occasion, he saw a man in a bathrobe smoking a pipe,

Kādu reizi viņš redzēja vīrieti peldmētelī smēķējot pīpi,

and realized it was himself.

un viņš saprata, ka tas ir viņš pats.

That was the only figure he recognized.

Tas bija vienīgais tēls, ko viņš atpazina.

On one occasion, when he was walking in the streets of Paris,

Kādā reizē, kad viņš gāja pa Parīzes ielām,

he saw -- this was real -- a scaffolding.

viņš redzēja -- tas bija patiesībā -- sastatnes.

But when he got back home, he saw a miniature of the scaffolding,

Bet kad viņš atgriezās mājās, viņš redzēja mazas sešas collas augstas sastatnes

six inches high,

uz galda savā kabinetā.

on his study table.

This repetition of perception is sometimes called "palinopsia."

Šī uztveres atkārtošanās

reizēm tiek saukta par palinopsiju.

Ar viņu un ar Rozāliju,

With him and with Rosalie,

what seems to be going on --

šķiet, notika tas --

and Rosalie said, "What's going on?" --

un Rozālija teica, "Kas notiek?" --

and I said that as you lose vision,

un es teicu, ka tad, kad jūs zaudējat redzi,

as the visual parts of the brain are no longer getting any input,

smadzeņu vizuālās daļas vairs nesaņem ievades signālus,

they become hyperactive and excitable,

tās kļūst hiperaktīvas un uzbudināmas.

and they start to fire spontaneously.

Un tās sāk darboties spontāni.

Un jums sāk rēgoties.

And you start to see things.

The things you see can be very complicated indeed.

Tas, ko jūs redzat, var būt kas ļoti sarežģīts.

Kādai citai manai pacientei,

With another patient of mine who also had some vision,

kurai, [kā Šarlam Ļuļēnam] bija vēl nelielas redzes spējas,

tas, ko viņa redzēja, bija traucējoši.

the visions she had could be disturbing.

On one occasion, she said she saw a man in a striped shirt in a restaurant.

Kādā reizē viņa teica, ka redzējusi

vīrieti svītrainā kreklā restorānā.

And he turned round,

Un viņš pagriezās. Un tad

and then he divided into six figures in striped shirts,

viņš sadalījās sešos vienādos cilvēkos svītrainos kreklos,

who started walking towards her.

kuri sāka nākt viņai pretī.

And then the six figures came together, like a concertina.

Un tad seši cilvēki saplūda atkal vienā, kā harmonikas.

Once, when she was driving,

Vienreiz, kad viņa bija pie stūres,

or rather, her husband was driving,

vai visdrīzāk, viņas vīrs bija pie stūres,

the road divided into four

ceļš sadalījās četros ceļos.

and she felt herself going simultaneously up four roads.

Un viņa jutās tā, it kā vienlaikus brauktu pa četriem ceļiem.

Viņai bija arī ļoti kustīgas halucinācijas.

She had very mobile hallucinations as well.

A lot of them had to do with a car.

Daudzas no tām bija saistītas ar auto.

Sometimes she would see a teenage boy sitting on the hood of the car.

Reizēm viņa redzēja pusaudzi zēnu,

kas sēdēja uz mašīnas pārsega.

He was very tenacious,

Viņš bija ļoti izturīgs, un viņš kustējās drīzāk graciozi,

and he moved rather gracefully when the car turned.

kad mašīna griezās.

And then when they came to a stop,

Un kad viņi apstājās,

the boy would do a sudden vertical takeoff, 100 foot in the air,

zēns pēkšņi pacēlās 100 pēdu augstumā vertikāli gaisā

and then disappear.

un tad pazuda.

Another patient of mine had a different sort of hallucination.

Kādam citam manam pacientam bija cita veida halucinācijas.

This was a woman who didn't have trouble with her eyes

Tā bija sieviete, kurai nebija problēmas ar acīm,

but the visual parts of her brain,

bet gan ar smadzeņu vizuālajām daļām.

a little tumor in the occipital cortex.

Mazs audzējs pakauša garozā.

And, above all, she would see cartoons.

Un viņa redzēja multiplikācijas.

And these cartoons would be transparent,

Šīs multiplikācijas bija caurspīdīgas

and would cover half the visual field, like a screen.

un pārklāja pusi no redzes lauka kā ekrāns.

And especially, she saw cartoons of Kermit the Frog.

Un sevišķi viņa redzēja multiplikācijas ar Vardi Kermitu.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, I don't watch Sesame Street,

Es neskatos Sezama ielu.

Bet viņa teica,

but she made a point of saying,

"Why Kermit?" she said, "Kermit the Frog means nothing to me."

"Kāpēc Kermits?" Viņa teica, "Varde Kermits neko man nenozīmē.

You know, I was wondering about Freudian determinants: Why Kermit?

Ziniet, es domāju par Freida determinantiem.

Kāpēc Kermits?

"Kermit the Frog means nothing to me."

Varde Kermits man neko nenozīmē."

She didn't mind the cartoons too much.

Viņai nebija lielu iebildumu pret multfilmām.

But what did disturb her

Bet tas, kas viņu traucēja, bija, ka viņa redzēja ļoti noturīgus

was she got very persistent images or hallucinations of faces,

seju attēlus jeb halucinācijas

and as with Rosalie, the faces were often deformed,

un tāpat Rozālijai, sejas bieži vien bija izkropļotas,

with very large teeth or very large eyes.

ar ļoti lieliem zobiem, vai ļoti lielām acīm.

And these frightened her.

Un tās viņu biedēja.

Well, what is going on with these people?

Kas notiek ar šiem cilvēkiem?

As a physician, I have to try and define what's going on

Kā ārsts es esmu centies saprast un nodefinēt to, kas notiek,

and to reassure people,

un centies nomierināt cilvēkus.

especially to reassure them that they're not going insane.

Īpaši nomierināt viņus, ka viņi nejūk prātā.

Ap 10%, kā jau es teicu,

Something like 10 percent, as I said,

of visually impaired people get these.

cilvēkiem ar redzes defektiem ir šīs halucinācijas.

But no more than one percent of the people acknowledge them,

Bet ne vairāk kā 1% cilvēku atzīstas tajās.

because they are afraid they will be seen as insane or something.

Jo viņiem ir bail, ka tiks uzskatīti par jukušiem.

And if they do mention them to their own doctors,

Un ja viņi tās nepiemin saviem ārstiem,

viņiem var tikt uzstādīta nepareiza diagnoze.

they may be misdiagnosed.

In particular, the notion is that if you see things or hear things,

Ir tāds uzskats, ka tad, ja tu redzi

vai dzirdi lietas, tu jūc prātā.

you're going mad.

But the psychotic hallucinations are quite different.

Bet psihiski slima cilvēka halucinācijas ir diezgan atšķirīgas.

Psychotic hallucinations, whether they are visual or vocal,

Psihiskās halucinācijas, vai nu tās ir vizuālas vai vokālas,

they address you.

tevi uzrunā. Tās apsūdz tevi.

They accuse you, they seduce you, they humiliate you, they jeer at you.

Tās vilina tevi. Tās pazemo tevi.

Tās ņirgājas par tevi.

You interact with them.

Tu ar tām mijiedarbojies.

There is none of this quality of being addressed

Neviena no šīm īpašībām nevar tikt piemērota

with these Charles Bonnet hallucinations.

šīm Šarla Bonē halucinācijām.

There is a film. You're seeing a film which has nothing to do with you --

Tā ir filma. Tu skaties filmu, kurai nav nekāda sakara ar tevi.

or that's how people think about it.

Vai tas ir tas, ko cilvēki par tām domā.

There is also a rare thing called temporal lobe epilepsy,

Ir arī reta lieta, ko dēvē par deniņu daivas epilepsiju.

and sometimes, if one has this,

Un reizēm, ja kādam tā ir,

one may feel oneself transported back to a time and place in the past.

cilvēks var justies tā, it kā būtu pārvietots atpakaļ

laikā un telpā pagātnē.

You're at a particular road junction.

Tu esi noteiktā ceļu krustojumā.

You smell chestnuts roasting.

Tu saod ceptus kastaņus.

You hear the traffic. All the senses are involved.

Tu dzirdi satiksmi. Ir iesaistītas visas maņas.

Un tu gaidi savu meiteni.

And you're waiting for your girl.

And it's that Tuesday evening back in 1982.

Un ir šis 1982. gada otrdienas vakars.

The temporal lobe hallucinations are all sense hallucinations,

Un deniņu daivas halucinācijas

visas ir visu maņu halucinācijas,

full of feeling, full of familiarity,

pilnas sajūtu, pilnas tuvības,

located in space and time,

noteiktā vietā un laikā,

coherent, dramatic.

sakarīgas, dramatiskas.

The Charles Bonnet ones are quite different.

Šarla Bonē halucinācijas ir diezgan atšķirīgas.

In the Charles Bonnet hallucinations, you have all sorts of levels,

Šarla Bonē halucināciju gadījumā

jums ir visu veidu līmeņi,

from the geometrical hallucinations --

no ģeometriskām halucinācijām,

the pink and blue squares the woman had --

rozā un zilie kvadrāti, kurus redzēja sieviete,

up to quite elaborate hallucinations

līdz pat diezgan sarežģītām halucinācijām

with figures and especially faces.

ar tēliem un īpaši ar sejām.

Faces, and sometimes deformed faces,

Sejas, un reizēm izkropļotas sejas

are the single commonest thing in these hallucinations.

ir visizplatītākā lieta

šajās halucinācijās.

And one of the second commonest is cartoons.

Un otra izplatītākā lieta ir multiplikācijas.

So, what is going on?

Tātad, kas notiek?

Fascinatingly, in the last few years,

Fascinējoši, ka dažos pēdējos gados

it's been possible to do functional brain imagery,

ir bijis iespējams veikt funkcionālo smadzeņu skanēšanu,

to do fMRI on people as they are hallucinating,

veikt fMRI cilvēkiem, kad viņiem rādās halucinācijas.

Un patiesībā, lai noskaidrotu, ka vizuālo smadzeņu

and, in fact, to find that different parts of the visual brain are activated

atšķirīgas daļas ir aktivētas,

as they are hallucinating.

kad viņiem rādās halucinācijas.

When people have these simple, geometrical hallucinations,

Kad cilvēkiem ir šīs vienkāršās ģeometriskās halucinācijas,

the primary visual cortex is activated.

ir aktivēta primārā vizuālā smadzeņu garoza.

This is the part of the brain which perceives edges and patterns.

Tā ir smadzeņu daļa, kura uztver šķautnes un veidus.

You don't form images with your primary visual cortex.

Jūs neveidojat attēlus ar savu primāro vizuālo smadzeņu garozu.

When images are formed,

Kad veidojas attēli,

a higher part of the visual cortex is involved, in the temporal lobe.

ir iesaistīta vizuālās smadzeņu garozas

augstākā daļa, kas atrodas deniņu daivā.

Un vienu rajonu deniņu daivā

And in particular, one area of the temporal lobe

is called the fusiform gyrus.

sauc par vārpstveidīgo kroku.

And it's known that if people have damage in the fusiform gyrus,

Un ir zināms, ka ja cilvēkiem vārsptveidīgajā krokā ir bojājums,

they may lose the ability to recognize faces.

viņi var zaudēt spēju atpazīt sejas.

But if there's an abnormal activity in the fusiform gyrus,

Bet ja vārpstveida krokā ir neparasta aktivitāte,

they may hallucinate faces,

cilvēkiem sejas var rādīties.

and this is exactly what you find in some of these people.

Un šis ir tieši tas, kas ir dažiem no šiem cilvēkiem.

There is an area in the anterior part of this gyrus

Šīs krokas priekšējā daļā ir rajons,

where teeth and eyes are represented,

kurā tiek pārstāvēti zobi un acis.

and that part of the gyrus is activated

Un šī krokas daļa ir aktivēta,

when people get the deformed hallucinations.

kad cilvēki redz izkropļotās halucinācijas.

There is another part of the brain which is especially activated

Ir kāda cita smadzeņu daļa,

kura tiek īpaši aktivēta,

when one sees cartoons.

kad cilvēki redz multiplikācijas.

It's activated when one recognizes cartoons,

Tā ir aktivēta, kad cilvēks atpazīst multiplikācijas,

when one draws cartoons and when one hallucinates them.

kad cilvēks zīmē multiplikācijas, kad viņš tās redz.

It's very interesting that that should be specific.

Ir ļoti interesanti, ka tam būtu jābūt specifiskam.

There are other parts of the brain which are specifically involved

Ir citas smadzeņu daļas, kuras ir iesaistītas tieši

with the recognition and hallucination of buildings and landscapes.

ēku un ainavu

atpazīšanā un redzēšanā.

Around 1970, it was found that there were not only parts of the brain,

Ap 1970. gadu tika noskaidrots, ka ne tikai noteiktas smadzeņu daļas tika iesaistītas,

but particular cells.

bet noteiktas šūnas.

"Face cells" were discovered around 1970.

"Sejas šūnas" tika atklātas ap 1970. gadu.

And now we know that there are hundreds of other sorts of cells,

Un tagad mēs zinām, ka ir simtiem citu

veidu šūnas,

which can be very, very specific.

kuras var būt ļoti, ļoti specifiskas.

So you may not only have "car" cells, you may have "Aston Martin" cells.

Jums ne tikai var būt

"auto" šūnas,

jums var būt "Aston Martin" šūnas.

(Laughter)

(Smiekli)

I saw an Aston Martin this morning. I had to bring it in.

Es šorīt redzēju Aston Martin.

Man ar to vajadzēja iebraukt iekšā.

(Laughter)

Un tagad tas ir kaut kur te iekšā.

And now it's in there, somewhere.

So --

(Smiekli)

(Laughter)

now, at this level, in what's called the inferotemporal cortex,

Šajā līmenī, ko sauc par deniņu apakšējo smadzeņu garozu,

ir tikai vizuāli attēli,

there are only visual images,

or figments or fragments.

jeb izdomājumi, jeb fragmenti.

It's only at higher levels that the other senses join in

Tas ir tikai augstākajos līmeņos,

ka citas maņas pievienojas,

and there are connections with memory and emotion.

un ir saistības ar atmiņu un emocijām.

Un Šarla Bonē sindroma gadījumā

And in the Charles Bonnet syndrome,

you don't go to those higher levels.

jūs neaizejat līdz šiem augstākajiem līmeņiem.

You're in these levels of inferior visual cortex,

Jūs esat apakšējās vizuālās smadzeņu garozas līmeņos,

where you have thousands and tens of thousands

kur ir tūkstošiem un desmitiem tūkstošu

and millions of images,

un miljoniem attēlu,

or figments or fragmentary figments,

vai izdomājumu, vai fragmentāru izdomājumu,

all neurally encoded in particular cells or small clusters of cells.

visi tie ir neirāli kodēti

īpašās šūnās jeb mazos šūnu sakopojumos.

Normally, these are all part of the integrated stream of perception,

Parasti tie visi ir daļa no

uztveres kopējās plūsmas jeb iztēles.

or imagination,

and one is not conscious of them.

Un cilvēks to neapzinās.

It is only if one is visually impaired or blind

Cilvēks apzinās, ja viņam ir redzes traucējumi vai aklums,

that the process is interrupted.

ka process ir pārrauts.

And instead of getting normal perception,

Un tā vietā, lai būtu normāla uztvere,

you're getting an anarchic,

jūs saņemat nekontrolējamu,

convulsive stimulation, or release,

krampjainu stimulāciju jeb atbrīvošanu

of all of these visual cells in the inferotemporal cortex.

no visām šīm vizuālajām šūnām

deniņu apakšējā smadzeņu garozā.

So, suddenly, you see a face. Suddenly, you see a car.

Un jūs pēkšņi redzat seju. Pēkšņi jūs redzat mašīnu.

Suddenly this and suddenly that.

Pēkšņi šis un pēkšņi tas.

The mind does its best to organize

Prāts cenšas cik spēj, lai atpazītu

and to give some sort of coherence to this,

un lai tam piešķirtu kādu sakarību.

but not terribly successfully.

Bet ne īpaši veiksmīgi.

When these were first described,

Kad tas pirmo reizi tika izskaidrots,

it was thought that they could be interpreted like dreams.

uzskatīja, ka tos var izskaidrot kā sapņus.

But, in fact, people say,

Bet patiesībā cilvēki saka,

"I don't recognize the people. I can't form any associations.

"Es neatpazīstu cilvēkus. Es nevaru saskatīt nekādas sakarības."

"Kermits man neko nenozīmē."

Kermit means nothing to me."

You don't get anywhere, thinking of them as dreams.

Jūs neko nenoskaidrojat, domājot par tiem kā par sapņiem.

Labi, vairāk vai mazāk es esmu pateicis to, ko vēlējos.

Well, I've more or less said what I wanted.

I think I just want to recapitulate and say this is common.

Šķiet, ka es vēlos rezumēt

un teikt, ka tas nav nekas neparasts.

Think of the number of blind people.

Padomājiet par aklo cilvēku skaitu.

There must be hundreds of thousands of blind people

Ir jābūt simtiem tūkstošu aklu cilvēku,

who have these hallucinations

kuriem ir šīs halucinācijas,

but are too scared to mention them.

bet viņi ir pārāk pārbijušies, lai tās pieminētu.

So this sort of thing needs to be brought into notice,

Tādēļ šāda lieta ir jāņem vērā

pacientiem, ārstiem, sabiedrībai.

for patients, for doctors, for the public.

Finally, I think they are infinitely interesting and valuable,

Es domāju, ka viņi ir

bezgala interesanti un vērtīgi,

for giving one some insight as to how the brain works.

lai dotu kādu ieskatu tajā, kā darbojas smadzenes.

Charles Bonnet said, 250 years ago --

Šarls Bonē pirms 250 gadiem teica --

he wondered how, thinking of these hallucinations,

viņš brīnījās kā, domājot par šīm halucinācijām,

how, as he put it, the theater of the mind

kā, viņa tā iesauktais prāta teātris

could be generated by the machinery of the brain.

var veidoties no smadzeņu mehānisma.

Now, 250 years later,

Tagad, 250 gadus vēlāk,

I think we're beginning to glimpse how this is done.

es domāju, ka mēs sākam saprast, kā tas noris.

Thanks very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Chris Anderson: That was superb. Thank you so much.

Kriss Andersons: Tas bija lieliski. Liels paldies.

You speak about these things with so much insight

Jūs runājat par šīm lietām ar tik lielu izpratni

and empathy for your patients.

un empātiju pret saviem pacientiem.

Have you yourself experienced any of the syndromes you write about?

Vai jūs pats esat pieredzējis kādu no sindromiem, par ko rakstāt?

Oliver Sacks: I was afraid you would ask that.

Olivers Seks: Es jau baidījos, ka pajautāsiet.

(Laughter)

(Smiekli)

Well, yeah, a lot of them.

Jā, daudzus no tiem.

And, actually, I'm a little visually impaired myself.

Un patiesībā man pašam ir nelieli vizuālie traucējumi.

I'm blind in one eye and not terribly good in the other.

Es esmu akls ar vienu aci, un ar otru man arī nav laba redze.

And I see the geometrical hallucinations.

Un es redzu ģeometriskās halucinācijas.

But they stop there.

Bet tās neturpinās.

CA: And they don't disturb you?

K.A.: Un tās jūs netraucē?

Because you understand what's doing it, it doesn't make you worried?

Jo jūs saprotat, kas tās izraisa. Tās jūs nesatrauc?

O.S.: Tās mani netraucē vairāk kā troksnis ausī.

OS: Well, they don't disturb me any more than my tinnitus,

which I ignore.

Kuram es nepievēršu uzmanību.

They occasionally interest me,

Tās šad tad man interesē.

and I have many pictures of them in my notebooks.

Un man piezīmju kladēs ir daudzi to zīmējumi.

I've gone and had an fMRI myself,

Esmu devies uz fMRI,

to see how my visual cortex is ticking over.

lai redzētu, kā darbojas mana vizuālā smadzeņu garoza.

And when I see all these hexagons

Un kad es redzu visus šos sešstūrus

and complex things, which I also have,

un sarežģītās lietas, kuras es arī redzu

in visual migraine,

vizuālā migrēnā,

I wonder whether everyone sees things like this

es domāju, vai ikviens redz šādas lietas,

and whether things like cave art or ornamental art

un vai tādas lietas kā alu māksla, vai ornamentālā māksla

may have been derived from them a bit.

varētu būt atvasināta nedaudz no tām.

CA: That was an utterly, utterly fascinating talk.

K.A: Tā bija ļoti, ļoti fascinējoša saruna.

Thank you so much for sharing.

Liels paldies par piedalīšanos.

OS: Thank you. Thank you.

O.S.: Paldies. Paldies.

(Applause)

(Aplausi)