Atheism 2.0 | Alain de Botton

Translator: Laura T. Reviewer: Natalja Gorohova

One of the most common ways of dividing the world

Viens no visizplatītākajiem veidiem, kā iedalīt pasauli,

is into those who believe

ir tajos, kas tic

and those who don't --

un tajos, kas netic —

into the religious and the atheists.

reliģiozajos un ateistos.

And for the last decade or so,

Un pēdējos desmit gados

it's been quite clear

ir bijis pietiekami skaidrs,

what being an atheist means.

ko nozīmē būt ateistam.

There have been some very vocal atheists

Ir bijuši vairāki ļoti daiļrunīgi ateisti,

who've pointed out,

kas stāstījuši,

not just that religion is wrong,

ka reliģija ir ne tikai nepareiza,

but that it's ridiculous.

bet, ka tā ir absurda.

These people, many of whom have lived in North Oxford,

Šie cilvēki, no kuriem vairums dzīvoja Ziemeļoksfordā,

have argued --

apgalvoja,

they've argued that believing in God

viņi apgalvoja, ka ticēšana Dievam

is akin to believing in fairies

ir līdzīga ticēšanai pasakām

and essentially that the whole thing

un būtībā visa šī lieta

is a childish game.

ir bērnišķīga spēle.

Now I think it's too easy.

Es uzskatu, ka tas ir pārāk vienkārši.

I think it's too easy

Es uzskatu, ka ir pārāk vienkārši

to dismiss the whole of religion that way.

šādā veidā noraidīt visu reliģiju.

And it's as easy as shooting fish in a barrel.

Tas ir tikpat viegli kā mucā nošaut zivi.

And what I'd like to inaugurate today

Un tas, ko šodien vēlos atklāt,

is a new way of being an atheist --

ir jauns ateisma veids,

if you like, a new version of atheism

jauna ateisma versija, ko

we could call Atheism 2.0.

mēs varētu nosaukt par "Ateisms 2.0"

Now what is Atheism 2.0?

Kas tad ir "Ateisms 2.0"?

Well it starts from a very basic premise:

Tas sākas ar ļoti vienkāršu priekšnoteikumu:

of course, there's no God.

protams, ka Dieva nav.

Of course, there are no deities or supernatural spirits

Protams, nav arī dievību vai pārdabisku garu,

or angels, etc.

vai eņģeļu, utt.

Now let's move on; that's not the end of the story,

Turpināsim; tās nav stāsta beigas,

that's the very, very beginning.

tas ir pats, pats sākums.

I'm interested in the kind of constituency

Esmu ieinteresēts šī veida uzskatos,

that thinks something along these lines:

kas domā apmēram šādi:

that thinks, "I can't believe in any of this stuff.

kas domā, "Es nekam no tā visa nevaru noticēt.

I can't believe in the doctrines.

Es nevaru noticēt mācībām.

I don't think these doctrines are right.

Es neuzskatu, ka šīs mācības ir pareizas.

But," a very important but, "I love Christmas carols.

Bet," ļoti svarīgs "bet", " man patīk Ziemassvētku korāļi.

I really like the art of Mantegna.

Man patiešām patīk Mantenja māksla.

I really like looking at old churches.

Man patiešām patīk aplūkot vecas baznīcas.

I really like turning the pages of the Old Testament."

Man patīk pāršķirstīt Vecās derības lapas."

Whatever it may be,

Lai kas tas būtu,

you know the kind of thing I'm talking about --

jūs saprotat, par ko es runāju.

people who are attracted to the ritualistic side,

Cilvēki, kurus saista reliģijas rituālistiskā,

the moralistic, communal side of religion,

morālistiskā, sabiedriskā puse,

but can't bear the doctrine.

taču, kas nevar ciest mācības.

Until now, these people have faced a rather unpleasant choice.

Līdz šai dienai šie cilvēki ir saskārušies ar diezgan nepatīkamu izvēli.

It's almost as though either you accept the doctrine

Tas ir gandrīz tā, ja jūs pieņemat mācību,

and then you can have all the nice stuff,

tad jums var būt visas jaukās lietas,

or you reject the doctrine and

vai arī jūs nepieņemat mācību un

you're living in some kind of spiritual wasteland

dzīvojat sava veida garīgajā tukšumā

under the guidance of CNN and Walmart.

pēc CNN un Walmart ieteikumiem.

So that's a sort of tough choice.

Tādēļ tā ir diezgan smaga izvēle.

I don't think we have to make that choice.

Es uzskatu, ka mums nav jāizdara šī izvēle.

I think there is an alternative.

Es uzskatu, ka ir alternatīva.

I think there are ways --

Es uzskatu, ka ir veidi,

and I'm being both very respectful and completely impious --

es esmu reizē ļoti cieņpilns, gan pilnīgi necienīgs,

of stealing from religions.

kā zagt no reliģijām.

If you don't believe in a religion,

Ja jūs neticat reliģijai,

there's nothing wrong with picking and mixing,

nav nekas aplams izvēlēšanā un sajaukšanā,

with taking out the best sides of religion.

paņemot labāko no reliģijas.

And for me, atheism 2.0

Un man "Ateisms 2.0"

is about both, as I say,

ir abējādi, kā varu teikt,

a respectful and an impious way

cieņpilns un necienīgs veids kā

of going through religions and saying, "What here could we use?"

izpētīt reliģijas un sacīt, "Ko mēs no šī varam izmantot?"

The secular world is full of holes.

Laicīgā pasaule ir caurumu pilna.

We have secularized badly, I would argue.

Mēs esam slikti atdalījušies no baznīcas.

And a thorough study of religion

Un pamatīga reliģijas izpēte

could give us all sorts of insights

varētu mums dot visu veidu izpratni

into areas of life that are not going too well.

par tām dzīves jomām, kurās neiet pārāk labi.

And I'd like to run through a few of these today.

Es vēlos dažas no tām šodien apskatīt.

I'd like to kick off by looking at education.

Es vēlos sākt ar izglītības aplūkošanu.

Now education is a field

Izglītība ir joma,

the secular world really believes in.

uz ko laicīgā pasaule patiešām paļaujas.

When we think about how we're going to make the world a better place,

Kad mēs domājam par to, kā padarīsim pasauli par labāku vietu,

we think education; that's where we put a lot of money.

mēs domājam par izglītību, tajā mēs ieguldām daudz naudas.

Education is going to give us, not only commercial skills, industrial skills,

Izglītība mums ne tikai dos tirdzniecības spējas, rūpnieciskās spējas,

it's also going to make us better people.

tā arī mūs padarīs par labākiem cilvēkiem.

You know the kind of thing a commencement address is, and graduation ceremonies,

Jūs zināt tādu lietu kā uzsākšanas un augstskolas absolvēšanas ceremonijas,

those lyrical claims

šie jūsmīgie apgalvojumi,

that education, the process of education -- particularly higher education --

ka izglītība, izglītības process, it īpaši augstākā izglītība,

will make us into nobler and better human beings.

padarīs mūs par cēlākiem un labākiem cilvēkiem.

That's a lovely idea.

Tā ir jauka doma.

Interesting where it came from.

Interesanti, no kurienes gan tā radusies.

In the early 19th century,

19. gadsimta sākumā

church attendance in Western Europe

Rietumeiropā baznīcu apmeklēšana

started sliding down very, very sharply, and people panicked.

ļoti, ļoti strauji sāka samazināties, un cilvēki krita panikā.

They asked themselves the following question.

Viņi sev uzdeva šādu jautājumu.

They said, where are people going to find the morality,

Viņi jautāja, kur cilvēki atradīs morāli,

where are they going to find guidance,

kur viņi atradīs padomu,

and where are they going to find sources of consolation?

un kur viņi atradīs mierinājuma avotus?

And influential voices came up with one answer.

Ietekmīgas balsis nāca klajā ar vienu atbildi.

They said culture.

Viņi teica — kultūra.

It's to culture that we should look

Kultūra ir tā, kur mums jāmeklē

for guidance, for consolation, for morality.

padoms, mierinājums, morāle.

Let's look to the plays of Shakespeare,

Palūkosimies uz Šekspīra lugām,

the dialogues of Plato, the novels of Jane Austen.

Platona dialogiem, Džeinas Ostinas romāniem.

In there, we'll find a lot of the truths

Tajos mēs atradīsim daudz patiesību,

that we might previously have found in the Gospel of Saint John.

kuras pirms tam, iespējams, būtu atraduši Svētā Jāņa evaņģēlijā.

Now I think that's a very beautiful idea and a very true idea.

Es uzskatu, ka tā ir ļoti skaista un ļoti patiesa doma.

They wanted to replace scripture with culture.

Viņi Svētos rakstus gribēja aizvietot ar kultūru.

And that's a very plausible idea.

Un tā ir ļoti ticama doma.

It's also an idea that we have forgotten.

Tā ir arī ideja, ko mēs esam aizmirsuši.

If you went to a top university --

Ja jūs dotos uz vienu no labākajām universitātēm,

let's say you went to Harvard or Oxford or Cambridge --

teiksim, uz Hārvardu vai Oksfordu, vai Kembridžu

and you said, "I've come here

un teiktu, "Esmu ieradies,

because I'm in search of morality, guidance and consolation;

jo meklēju morāli, aizstāvību un mierinājumu;

I want to know how to live,"

es vēlos uzzināt, kā dzīvot,"

they would show you the way to the insane asylum.

viņi jums parādītu ceļu uz trako namu.

This is simply not what our grandest and best institutes of higher learning

Tas nav tas, par ko mūsu lielākās un labākās augstskolas

are in the business of.

rūpējas.

Why? They don't think we need it.

Kāpēc? Tās uzskata, ka mums tas nav nepieciešams.

They don't think we are in an urgent need of assistance.

Tās nedomā, ka mums ir neatliekama vajadzība pēc palīdzības.

They see us as adults, rational adults.

Viņi mūs redz kā pieaugušos, racionālus pieaugušos.

What we need is information.

Tas, kas mums vajadzīgs, ir informācija.

We need data, we don't need help.

Mums vajadzīga informācija, mums nevajag palīdzību.

Now religions start from a very different place indeed.

Reliģijas sāk no pavisam citas vietas.

All religions, all major religions,

Visas reliģijas, visas lielākās reliģijas,

at various points call us children.

dažādos punktos mūs sauc par bērniem.

And like children,

Un kā bērniem,

they believe that we are in severe need of assistance.

viņi tic, ka mums vajadzīgs stingrs atbalsts.

We're only just holding it together.

Mēs to tikai turam kopā.

Perhaps this is just me, maybe you.

Iespējams, tāds esmu tikai es, varbūt jūs.

But anyway, we're only just holding it together.

Bet lai vai kā, mēs to vienkārši turam kopā.

And we need help. Of course, we need help.

Un mums vajadzīga palīdzība. Protams, mums vajag palīdzību.

And so we need guidance and we need didactic learning.

Un tāpēc mums vajag padomus un vajag pamācošu mācīšanos.

You know, in the 18th century in the U.K.,

Zināt, Lielbritānijā 18. gadsimtā

the greatest preacher, greatest religious preacher, was a man called John Wesley,

dižākais sludinātājs, dižākais reliģiskais sludinātājs bija cilvēks, kuru sauca Džons Veslijs,

who went up and down this country delivering sermons,

kurš apceļoja valsti sprediķojot,

advising people how they could live.

iesakot cilvēkiem, kā viņi varētu dzīvot.

He delivered sermons on the duties of parents to their children

Viņš sprediķoja par vecāku pienākumiem pret bērniem

and children to their parents,

un bērnu pienākumiem pret saviem vecākiem,

the duties of the rich to the poor and the poor to the rich.

par bagāto pienākumiem pret nabagiem un nabagu pret bagātajiem.

He was trying to tell people how they should live

Viņš centās pateikt cilvēkiem, kā viņiem vajadzētu dzīvot,

through the medium of sermons,

ar sprediķu palīdzību,

the classic medium of delivery of religions.

ar klasisko starpnieku, kas nodod reliģijas gudrības.

Now we've given up with the idea of sermons.

Tagad mēs esam atteikušies no idejas par sprediķiem.

If you said to a modern liberal individualist,

Ja jūs modernam liberālam individuālistam sakāt,

"Hey, how about a sermon?"

"Ei, kā būtu ar sprediķi?"

they'd go, "No, no. I don't need one of those.

viņi teiktu, "Nē, nē. Man tādu nevajag.

I'm an independent, individual person."

Esmu neatkarīgs, individuāls cilvēks."

What's the difference between a sermon

Kāda ir atšķirība starp sprediķi

and our modern, secular mode of delivery, the lecture?

un mūsu moderno, laicīgo nodošanas veidu -- lekciju?

Well a sermon wants to change your life

Sprediķis grib mainīt jūsu dzīvi,

and a lecture wants to give you a bit of information.

taču lekcija vēlas jums dot nedaudz informācijas.

And I think we need to get back to that sermon tradition.

Un es domāju, ka mums vajag atgriezties pie sprediķošanas tradīcijas.

The tradition of sermonizing is hugely valuable,

Sprediķošanas tradīcija ir ļoti derīga,

because we are in need of guidance,

jo mums nepieciešams padoms,

morality and consolation --

morāle un mierinājums,

and religions know that.

un reliģijas to zina.

Another point about education:

Vēl kāda lieta par izglītību:

we tend to believe in the modern secular world

mēs modernajā laicīgajā pasaulē mēdzam ticēt,

that if you tell someone something once, they'll remember it.

ka, ja jūs kādam kaut ko pasakāt vienreiz, viņš to atcerēsies.

Sit them in a classroom, tell them about Plato

Nosēdiniet viņus klasē, stāstiet par Platonu

at the age of 20, send them out for a career in management consultancy for 40 years,

20 gadu vecumā, lieciet pēc tam 40 gadus viņiem nodarboties ar menedžmenta konsultācijām,

and that lesson will stick with them.

un šo mācību viņi atcerēsies.

Religions go, "Nonsense.

Reliģijas saka, "Muļķības.

You need to keep repeating the lesson 10 times a day.

Jums vajag atkārtot mācību 10 reizes dienā.

So get on your knees and repeat it."

Metieties ceļos un to atkārtojiet."

That's what all religions tell us:

To mums saka visas reliģijas:

"Get on you knees and repeat it 10 or 20 or 15 times a day."

"Metieties ceļos un atkārtojiet to 10 vai 20, vai 15 reižu dienā."

Otherwise our minds are like sieves.

Citādi mūsu prāti ir kā sieti.

So religions are cultures of repetition.

Reliģijas ir atkārtošanas kultūras.

They circle the great truths again and again and again.

Tās liek riņķot lielajām patiesībām atkal un atkal, un atkal.

We associate repetition with boredom.

Mums atkārtošana saistās ar garlaicību.

"Give us the new," we're always saying.

"Dodiet mums jauno," mēs vienmēr sakām.

"The new is better than the old."

"Jaunais ir labāks, nekā vecais."

If I said to you, "Okay, we're not going to have new TED.

Ja es jums būtu teicis, "Labi, mums nebūs jauns TED.

We're just going to run through all the old ones

Mēs tikai pārlūkosim vecos

and watch them five times because they're so true.

un skatīsimies tos 5 reizes, jo tie ir tik patiesi.

We're going to watch Elizabeth Gilbert five times

Mēs skatīsimies Elizabeti Gilbertu piecas reizes,

because what she says is so clever," you'd feel cheated.

jo tas, ko viņa saka, ir tik gudri," jūs justos piekrāpti.

Not so if you're adopting a religious mindset.

Tas tā nav, ja jūs pārņemat reliģisku prātu.

The other things that religions do

Citas lietas, ko dara reliģijas,

is to arrange time.

ir laika sakārtošana.

All the major religions give us calendars.

Visas lielākās reliģijas mums dod kalendārus.

What is a calendar?

Kas ir kalendārs?

A calendar is a way of making sure that across the year

Kalendārs ir veids, lai būtu pārliecināts, ka gada laikā

you will bump into certain very important ideas.

jūs "ieskriesiet" kādās ļoti svarīgās idejās.

In the Catholic chronology, Catholic calendar,

Katoļu hronoloģijā, katoļu kalendārā,

at the end of March you will think about St. Jerome

marta beigās jūs domāsiet par Svēto Džeromu

and his qualities of humility and goodness

un par labajām īpašībām kā pazemību un labestību

and his generosity to the poor.

un viņa dāsnumu pret nabagiem.

You won't do that by accident; you will do that because you are guided to do that.

Jūs to nedarīsiet nejauši; jūs to darīsiet tāpēc, ka jums ir teikts to darīt.

Now we don't think that way.

Mēs nedomājam šādā veidā.

In the secular world we think, "If an idea is important, I'll bump into it.

Laicīgajā pasaulē mēs domājam, "Ja ideja ir svarīga, tā atnāks pie manis.

I'll just come across it."

Es vienkārši satikšos ar to."

Nonsense, says the religious world view.

Muļķības, saka reliģiskais pasaules uzskats.

Religious view says we need calendars, we need to structure time,

Reliģiskais uzskats saka, ka mums vajag kalendārus, mums vajag saplānot laiku,

we need to synchronize encounters.

mums vajag saskaņot satikšanās.

This comes across also

Tas liek saprast arī

in the way in which religions set up rituals

veidā, kādā reliģijas izveido rituālus

around important feelings.

ap svarīgām sajūtām.

Take the Moon. It's really important to look at the Moon.

Ņemsim par piemēru Mēnesi. Ir ļoti svarīgi skatīties uz Mēnesi.

You know, when you look at the Moon,

Zināt, kad jūs skatāties uz Mēnesi,

you think, "I'm really small. What are my problems?"

jūs domājat, "Esmu tiešam mazs. Kādas ir manas problēmas?"

It sets things into perspective, etc., etc.

Tas lietas nostāda perspektīvā, utt., utt.

We should all look at the Moon a bit more often. We don't.

Mums visiem vajadzētu skatīties uz Mēnesi nedaudz biežāk. Mēs to nedarām.

Why don't we? Well there's nothing to tell us, "Look at the Moon."

Kāpēc mēs to nedarām? Nav neviens, kas mums teiktu, "Skaties uz Mēnesi."

But if you're a Zen Buddhist in the middle of September,

Bet ja jūs esat dzenbudists septembra vidū,

you will be ordered out of your home, made to stand on a canonical platform

jums liks iet ārā no mājas, liks stāvēt uz kanoniskas platformas

and made to celebrate the festival of Tsukimi,

un liks svinēt Cukimi festivālu,

where you will be given poems to read

kur jums tiks doti dzejoļi, ko lasīt

in honor of the Moon and the passage of time

par godu Mēnesim un laika gaitai,

and the frailty of life that it should remind us of.

un cilvēka dzīves vājumam, par ko tam vajadzētu mums atgādināt.

You'll be handed rice cakes.

Jums tiks pasniegtas rīsu kūkas.

And the Moon and the reflection on the Moon

Un Mēnesim un Mēness atspulgam

will have a secure place in your heart.

jūsu sirdī būs droša vieta.

That's very good.

Tas ir ļoti labi.

The other thing that religions are really aware of

Cita lieta, ko reliģijas apzinās,

is: speak well --

ir: teicami runāt --

I'm not doing a very good job of this here --

tagad es nedaru to labi --

but oratory, oratory is absolutely key to religions.

bet runas māksla, runas māksla ir atslēga uz reliģijām.

In the secular world, you can come through the university system and be a lousy speaker

Laicīgajā pasaulē jūs varat iegūt augstāko izglītību un būt draņķīgs runātājs,

and still have a great career.

un par spīti tam jums var būt lieliska karjera.

But the religious world doesn't think that way.

Taču reliģiskajā pasaulē tā nedomā.

What you're saying needs to be backed up

Tas, ko jūs sakāt, ir jāapstiprina

by a really convincing way of saying it.

pasakot to ļoti pārliecinošā veidā.

So if you go to an African-American Pentecostalist church

Ja jūs dodaties uz afroamerikāņu Pentekostālistu baznīcu

in the American South

Amerikas dienvidos

and you listen to how they talk,

un paklausāties, kā viņi runā,

my goodness, they talk well.

ak, mans Dievs, viņi runā labi.

After every convincing point, people will go, "Amen, amen, amen."

Pēc katra pārliecinoša punkta cilvēki teiks, "Āmen, āmen, āmen."

At the end of a really rousing paragraph, they'll all stand up,

Tiešām saviļņojoša paragrāfa beigās viņi visi piecelsies,

and they'll go, "Thank you Jesus, thank you Christ, thank you Savior."

un viņi teiks, "Paldies tev, Jēzus, paldies tev, Kristus, paldies tev, Glābēj."

If we were doing it like they do it --

Ja jūs darītu tāpat, kā viņi to dara --

let's not do it, but if we were to do it --

nedarīsim to, bet ja mēs tā darītu --

I would tell you something like, "Culture should replace scripture."

es jums teiktu kaut ko šādu, "Kultūrai būtu jāaizvieto Svētos rakstus."

And you would go, "Amen, amen, amen."

Un jūs teiktu, "Āmen, āmen, āmen."

And at the end of my talk, you would all stand up

Un manas runas beigās jūs visi pieceltos

and you would go, "Thank you Plato, thank you Shakespeare, thank you Jane Austen."

un teiktu, "Paldies tev, Platon, paldies tev, Šekspīr, paldies tev, Džeina Ostina."

And we'd know that we had a real rhythm going.

Un mēs zinātu, ka radām īstu ritmu.

All right, all right. We're getting there. We're getting there.

Labi, labi. Mēs turpinām. Mēs turpinām.

(Applause)

(Aplausi)

The other thing that religions know is we're not just brains,

Vēl kāda lieta, ko zina reliģijas, ir, ka mēs neesam tikai smadzenes,

we are also bodies.

mēs esam arī ķermeņi.

And when they teach us a lesson,

Un kad viņi mums kaut ko iemāca,

they do it via the body.

viņi to dara ar ķermeņa starpniecību.

So for example,

Piemēram,

take the Jewish idea of forgiveness.

ņemsim par piemēru ebreju ideju par piedošanu.

Jews are very interested in forgiveness

Ebreji ir ļoti ieinteresēti piedošanā

and how we should start anew and start afresh.

un tajā, kā mums būtu jāuzsāk no jauna un jāsāk vēlreiz.

They don't just deliver us sermons on this.

Viņi ne tikai sprediķo par to mums.

They don't just give us books or words about this.

Viņi ne tikai dod mums grāmatas vai vārdus par to.

They tell us to have a bath.

Viņi mums saka, lai ejam mazgāties.

So in Orthodox Jewish communities, every Friday you go to a Mikveh.

Ortodoksālajās ebreju sabiedrībās katru piektdienu jūs ejat uz "Mikvaot".

You immerse yourself in the water,

Jūs iegremdējaties ūdenī,

and a physical action backs up a philosophical idea.

un fiziska rīcība atsauc filozofisko ideju.

We don't tend to do that.

Mēs necenšamies to darīt.

Our ideas are in one area and our behavior with our bodies is in another.

Mūsu domas ir vienā vietā un mūsu uzvedība ar ķermeņiem ir citā.

Religions are fascinating in the way they try and combine the two.

Reliģijas ir fascinējošas tajā, kā tās cenšas un saista divas lietas.

Let's look at art now.

Tagad paskatīsimies uz mākslu.

Now art is something that in the secular world,

Māksla ir kaut kas, par ko laicīgajā pasaulē

we think very highly of. We think art is really, really important.

esam ļoti augstās domās. Mūsuprāt, māksla ir ļoti, ļoti svarīga.

A lot of our surplus wealth goes to museums, etc.

Daudz no mūsu iekrājumiem aiziet muzejiem, utt.

We sometimes hear it said

Mēs reizēm esam dzirdējuši sakām,

that museums are our new cathedrals, or our new churches.

ka muzeji ir mūsu jaunās katedrāles vai mūsu jaunās baznīcas.

You've heard that saying.

Jūs esat dzirdējuši šādus vārdus.

Now I think that the potential is there,

Es domāju, ka tajā ir potenciāls,

but we've completely let ourselves down.

bet mēs pilnīgi esam sevi pazeminājuši.

And the reason we've let ourselves down

Un iemesls, kāpēc esam sevi pazeminājuši

is that we're not properly studying

ir, ka mēs neesam kā nākas izstudējuši,

how religions handle art.

kā reliģijas izturas pret mākslu.

The two really bad ideas that are hovering in the modern world

Divas tiešām sliktas domas, kas ir mūsdienu pasaulē,

that inhibit our capacity to draw strength from art:

kuras kavē mūsu spēju smelties spēku no mākslas:

The first idea is that art should be for art's sake --

pirmā doma ir, ka mākslai vajadzētu būt sevis pašas dēļ --

a ridiculous idea --

absurda doma --

an idea that art should live in a hermetic bubble

doma, ka mākslai vajadzētu dzīvot noslēgtā burbulī

and should not try to do anything with this troubled world.

un necensties neko darīt ar šo nemierīgo pasauli.

I couldn't disagree more.

Es tam pilnīgi nepiekrītu.

The other thing that we believe is that art shouldn't explain itself,

Cita lieta, kam mēs ticam, ir, ka mākslai būtu sevi jāizskaidro,

that artists shouldn't say what they're up to,

māksliniekiem nevajadzētu teikt, ko viņi dara,

because if they said it, it might destroy the spell

jo, ja viņi to pateiktu, tas varētu iznīcināt burvestību

and we might find it too easy.

un mēs varētu noskaidrot, ka tas ir pārāk vienkārši.

That's why a very common feeling when you're in a museum --

Tāpēc, atrodoties muzejā, ļoti pierasta sajūta,

let's admit it --

atzīsim to,

is, "I don't know what this is about."

ir, "Es nezinu, kas ar to ir domāts."

But if we're serious people, we don't admit to that.

Bet ja mēs esam nopietni cilvēki, mēs to neatzīsim.

But that feeling of puzzlement is structural

Bet šī apjukuma sajūta ir strukturāla

to contemporary art.

modernajai mākslai.

Now religions have a much saner attitude to art.

Reliģijām ir daudz saprātīgāka attieksme pret mākslu.

They have no trouble telling us what art is about.

Tām nav problēmu mums pateikt, par ko tad īsti ir māksla.

Art is about two things in all the major faiths.

Māksla visās lielākajās ticībās ir par divām lietām.

Firstly, it's trying to remind you

Pirmkārt, tā cenšas jums atgādināt,

of what there is to love.

kas ir jāmīl.

And secondly, it's trying to remind you

Un otrkārt, tā cenšas jums atgādināt,

of what there is to fear and to hate.

no kā ir jābaidās un kas jāienīst.

And that's what art is.

Un tāda arī ir māksla.

Art is a visceral encounter with the most important ideas of your faith.

Māksla ir primitīva sastapšanās ar jūsu ticības vissvarīgākajām domām.

So as you walk around a church,

Kad jūs ejat pa baznīcu,

or a mosque or a cathedral,

vai mošeju vai katedrāli,

what you're trying to imbibe, what you're imbibing is,

tas, ko jūs cenšaties sevī uzņemt, tas, ko jūs uzņemat

through your eyes, through your senses,

caur jūsu acīm, caur jūsu sajūtām,

truths that have otherwise come to you through your mind.

ir sajūtas, kas citā gadījumā būtu ienākušas jūsos caur prātu.

Essentially it's propaganda.

Būtībā tā ir propaganda.

Rembrandt is a propagandist

Rembrants ir propagandists

in the Christian view.

kristiešu skatījumā.

Now the word "propaganda" sets off alarm bells.

Mūsdienās vārds "propaganda" saceļ trauksmi.

We think of Hitler, we think of Stalin. Don't, necessarily.

Mēs domājam par Hitleru, mēs domājam par Staļinu. Tas nav nepieciešams.

Propaganda is a manner of being didactic in honor of something.

Propaganda ir metode būt pamācošam kaut kā vārdā.

And if that thing is good, there's no problem with it at all.

Un ja šī lieta ir laba, ar to visu nav nekādu problēmu.

My view is that museums should take a leaf out of the book of religions.

Mans skatījums ir, ka muzejiem vajadzētu no reliģiju grāmatas izņemt lapu.

And they should make sure that when you walk into a museum --

Un viņiem vajadzētu pārliecināties, ka tad, kad jūs ieejat muzejā --

if I was a museum curator,

ja es būtu muzeja pārzinis,

I would make a room for love, a room for generosity.

es izveidotu telpu mīlestībai, telpu cēlsirdībai.

All works of art are talking to us about things.

Visi mākslas darbi mūs uzrunā par lietām.

And if we were able to arrange spaces

Un ja mēs spētu sakārtot vietas,

where we could come across works

kur mēs varam saskarties ar darbiem,

where we would be told, use these works of art

kur mums var tikt pastāstīts, izmantot šos mākslas darbus,

to cement these ideas in your mind,

lai nostiprinātu šīs domas savā prātā,

we would get a lot more out of art.

mēs no mākslas varētu iegūt daudz vairāk.

Art would pick up the duty that it used to have

Māksla uzņemtos pienākumu, kas tai bija,

and that we've neglected because of certain mis-founded ideas.

un pret ko mēs izturējāmies nevērīgi aplamu ideju dēļ.

Art should be one of the tools

Mākslai vajadzētu būt vienam no rīkiem,

by which we improve our society.

ar ko mēs uzlabojam mūsu sabiedrību.

Art should be didactic.

Mākslai vajadzētu būt pamācošai.

Let's think of something else.

Padomāsim par kaut ko citu.

The people in the modern world, in the secular world,

Cilvēki mūsdienu pasaulē, laicīgajā pasaulē,

who are interested in matters of the spirit,

kas ir ieinteresēti garīgās lietās,

in matters of the mind,

prāta lietās,

in higher soul-like concerns,

augstākos dvēseliskos veidos,

tend to be isolated individuals.

mēdz būt izolētas personas.

They're poets, they're philosophers, they're photographers, they're filmmakers.

Tie ir dzejnieki, filozofi, fotogrāfi, filmu veidotāji.

And they tend to be on their own.

Un viņi mēdz būt paši par sevi.

They're our cottage industries. They are vulnerable, single people.

Viņi ir mūsu nelielās industrijas. Viņi ir viegli ievainojami, vientuļi cilvēki.

And they get depressed and they get sad on their own.

Un viņi kļūst nomākti un skumji paši par sevi.

And they don't really change much.

Un viņi patiesībā neko daudz nemaina.

Now think about religions, think about organized religions.

Padomājiet par reliģijām, par organizētām reliģijām.

What do organized religions do?

Ko dara organizētas reliģijas?

They group together, they form institutions.

Tās apvienojas, veido institūcijas.

And that has all sorts of advantages.

Un tam ir dažādas priekšrocības.

First of all, scale, might.

Pirmkārt, apjoms.

The Catholic Church pulled in 97 billion dollars last year

Katoļu baznīca pagājušajā gadā ieguva 97 miljardus dolāru,

according to the Wall Street Journal.

atsaucoties uz "Wall Street Journal".

These are massive machines.

Tie ir milzīgi mehānismi.

They're collaborative, they're branded, they're multinational,

Tās sadarbojas, tās ir atpazīstamas, tās ir daudznacionālas,

and they're highly disciplined.

un tās ir augsti disciplinētas.

These are all very good qualities.

Šīs visas ir ļoti labas īpašības.

We recognize them in relation to corporations.

Mēs tās atpazīstam līdzībā ar uzņēmumiem.

And corporations are very like religions in many ways,

Un uzņēmumi lielā mērā ir ļoti līdzīgi reliģijām,

except they're right down at the bottom of the pyramid of needs.

izņemot to, ka tie vajadzību piramīdā ir pašā apakšā.

They're selling us shoes and cars.

Viņi mums tirgo kurpes un mašīnas.

Whereas the people who are selling us the higher stuff --

Turpretim cilvēki, kas mums pārdod augstākas lietas --

the therapists, the poets --

terapeiti, dzejnieki --

are on their own and they have no power,

ir paši par sevi un tiem nav spēka,

they have no might.

tiem nav varenības.

So religions are the foremost example

Reliģijas ir galvenais piemērs

of an institution that is fighting for the things of the mind.

institūcijai, kas cīnās prāta lietu dēļ.

Now we may not agree with what religions are trying to teach us,

Mēs varam nepiekrist tam, ko reliģijas cenšas mums iemācīt,

but we can admire the institutional way

bet mēs varam apbrīnot oficiālo veidu,

in which they're doing it.

kādā tās to dara.

Books alone, books written by lone individuals,

Vienas pašas grāmatas, grāmatas, ko uzrakstījuši vientuļi cilvēki,

are not going to change anything.

neko nemainīs.

We need to group together.

Mums jāapvienojas.

If you want to change the world, you have to group together, you have to be collaborative.

Ja jūs vēlaties mainīt pasauli, jums jāapvienojas, jums jāsadarbojas.

And that's what religions do.

To arī reliģijas dara.

They are multinational, as I say,

Tās ir multinacionālas, kā es saku,

they are branded, they have a clear identity,

tās ir atpazīstamas, tām ir skaidra identitāte,

so they don't get lost in a busy world.

tāpēc tās nepazūd aizņemtajā pasaulē.

That's something we can learn from.

Tas ir kaut kas, no kā mēs varam mācīties.

I want to conclude.

Es vēlos noslēgt tēmu.

Really what I want to say

Tas, ko vēlos teikt,

is for many of you who are operating in a range of different fields,

ir, ka daudziem no jums, kas darbojas dažādās darbības sfērās,

there is something to learn from the example of religion --

ir kaut kas, ko mācīties no reliģijas piemēra --

even if you don't believe any of it.

pat ja jūs nevienai no tām neticat.

If you're involved in anything that's communal,

Ja jūs esat iesaistīts kaut kur, kas ir sabiedrisks,

that involves lots of people getting together,

kas apvieno daudzus cilvēkus,

there are things for you in religion.

tad reliģijā priekš jums ir kādas lietas.

If you're involved, say, in a travel industry in any way,

Ja jūs, piemēram, esat iesaistīts kaut kādā veidā ceļojumu industrijā,

look at pilgrimage.

palūkojieties uz svētceļojumiem.

Look very closely at pilgrimage.

Palūkojieties uz svētceļojumu ļoti cieši.

We haven't begun to scratch the surface

Mēs neesam sākuši nokasīt ārējo slāni

of what travel could be

no tā, kas ceļošana varētu būt,

because we haven't looked at what religions do with travel.

jo mēs neesam paskatījušies uz to, kāds reliģijai sakars ar ceļošanu.

If you're in the art world,

Ja jūs esat iesaistīts mākslas pasaulē,

look at the example of what religions are doing with art.

aplūkojiet piemēru, ko reliģijas iesāk ar mākslu.

And if you're an educator in any way,

Un ja jūs kaut kādā veidā esat pedagogs,

again, look at how religions are spreading ideas.

atkal, palūkojieties kā reliģijas izplata idejas.

You may not agree with the ideas,

Jūs varat nepiekrist šīm idejām,

but my goodness, they're highly effective mechanisms for doing so.

bet tās ir augsti efektīvi mehānismi, lai to darītu.

So really my concluding point

Mans noslēguma punkts

is you may not agree with religion,

ir, ka jūs varat nepiekrist reliģijai,

but at the end of the day,

bet dienas beigās

religions are so subtle, so complicated,

reliģijas ir tik smalkas, tik sarežģītas,

so intelligent in many ways

tik daudzos veidos inteliģentas,

that they're not fit to be abandoned to the religious alone;

ka tās nav piemērotas tikai reliģiskajiem;

they're for all of us.

tās ir priekš mums visiem.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Chris Anderson: Now this is actually a courageous talk,

Kriss Andersons: Šī patiesībā ir drosmīga runa,

because you're kind of setting up yourself in some ways

jo jūs savā ziņā nostādāt sevi dažos veidos,

to be ridiculed in some quarters.

lai tiktu izsmiets dažās aprindās.

AB: You can get shot by both sides.

AB: Jums var trāpīt abas puses.

You can get shot by the hard-headed atheists,

Jums var trāpīt praktiskie ateisti,

and you can get shot by those who fully believe.

un jums var trāpīt tie, kuri pilnībā tic.

CA: Incoming missiles from North Oxford at any moment.

KA: Kuru katru brīdi atlidos raķete no Ziemeļoksfordas.

AB: Indeed.

AB: Patiešām.

CA: But you left out one aspect of religion

KA: Bet jūs izlaidāt vienu reliģijas aspektu,

that a lot of people might say

par ko daudzi cilvēki varētu teikt,

your agenda could borrow from,

ka jūsu dienas kārtība to varētu aizņemties,

which is this sense --

kas ir šī sajūta --

that's actually probably the most important thing to anyone who's religious --

kas, iespējams, ir vissvarīgākā lieta ikvienam, kas ir reliģiozs --

of spiritual experience,

garīgas pieredzes sajūta,

of some kind of connection

kaut kāda veida saistības sajūta

with something that's bigger than you are.

ar kaut ko, kas ir lielāks nekā jūs.

Is there any room for that experience in Atheism 2.0?

Vai "Ateismā 2.0" ir kāda vieta priekš šīs pieredzes?

AB: Absolutely. I, like many of you, meet people

AB: Pilnīgi noteikti. Es, kā daudzi no jums, satiekos ar cilvēkiem,

who say things like, "But isn't there something bigger than us,

kuri saka šādas lietas, "Bet vai tad nav kaut kas lielāks par mums,

something else?"

kaut kas cits?"

And I say, "Of course." And they say, "So aren't you sort of religious?"

Un es saku, "Protams." Un viņi saka, "Bet vai tad jūs kaut kādā ziņā neesat reliģiozs?"

And I go, "No." Why does that sense of mystery,

Un es atbildu, "Nē." Kāpēc noslēpumainības sajūtai,

that sense of the dizzying scale of the universe,

sajūtai par visuma reibinošo plašumu

need to be accompanied by a mystical feeling?

jābūt dīvainas sajūtas pavadītai?

Science and just observation

Zinātne un novērošana

gives us that feeling without it,

dod mums šo sajūtu bez tā,

so I don't feel the need.

tāpēc es nejūtu pēc tās vajadzību.

The universe is large and we are tiny,

Visums ir milzīgs un mēs esam niecīgi,

without the need for further religious superstructure.

bez vajadzības priekš dziļākas reliģiskas superstruktūras.

So one can have so-called spiritual moments

Cilvēkam var būt tā sauktie garīgie brīži

without belief in the spirit.

bez ticēšanas garam.

CA: Actually, let me just ask a question.

KA: Patiesībā, ļaujiet man pajautāt jautājumu.

How many people here would say

Cik daudzi cilvēki šeit teiktu,

that religion is important to them?

ka viņiem reliģija ir svarīga?

Is there an equivalent process

Vai ir kāds līdzvērtīgs process,

by which there's a sort of bridge

ar kura palīdzību ir sava veida sasaiste

between what you're talking about and what you would say to them?

starp to, ko jūs runājat un ko jūs viņiem teiktu?

AB: I would say that there are many, many gaps in secular life

AB: Es gribētu teikt, ka laicīgajā dzīvē ir daudzi, daudzi robi

and these can be plugged.

un tie var tikt novērsti.

It's not as though, as I try to suggest,

Tas nav tā, kā es cenšos saprast,

it's not as though either you have religion

tas nav tā, ka, vai nu jums ir reliģija

and then you have to accept all sorts of things,

un tad jums jāpieņem visu veidu lietas,

or you don't have religion

vai arī jums nav reliģijas

and then you're cut off from all these very good things.

un tad jums nav pieejamas visas šīs ļoti labās lietas.

It's so sad that we constantly say,

Tas ir tik skumji, ka mēs pastāvīgi atkārtojam,

"I don't believe so I can't have community,

"Es neticu, tāpēc man nevar būt sabiedrība,

so I'm cut off from morality,

tāpēc esmu izslēgts no ētikas,

so I can't go on a pilgrimage."

tāpēc es nevaru doties svētceļojumā."

One wants to say, "Nonsense. Why not?"

Kāds vēlas teikt, "Muļķības. Kāpēc ne?"

And that's really the spirit of my talk.

Un tas patiešām ir manas runas mērķis.

There's so much we can absorb.

Ir tik daudz, ko mēs varam uzņemt.

Atheism shouldn't cut itself off from the rich sources of religion.

Ateismam nevajadzētu sevi atstumt no reliģijas bagātīgajiem pirmsākumiem.

CA: It seems to me that there's plenty of people in the TED community

KA: Man šķiet, ka TED kopienā ir daudz cilvēku,

who are atheists.

kuri ir ateisti.

But probably most people in the community

Bet iespējams, ka vairākums cilvēku sabiedrībā

certainly don't think that religion is going away any time soon

noteikti nedomā, ka reliģija drīz vien pazudīs

and want to find the language

un vēlas atrast valodu,

to have a constructive dialogue

lai uzsāktu konstruktīvu dialogu

and to feel like we can actually talk to each other

un sajustu, ka mēs patiesībā varam viens ar otru sarunāties

and at least share some things in common.

un vismaz atrast dažas kopīgas lietas.

Are we foolish to be optimistic

Vai mēs esam muļķīgi tāpēc, ka esam optimistiski noskaņoti

about the possibility of a world

par pasaules iespēju,

where, instead of religion being the great rallying cry

kur, reliģijas, kura ir milzīga apvienota raudāšana

of divide and war,

par sadalīšanos un karu, vietā

that there could be bridging?

varētu būt savienošanās?

AB: No, we need to be polite about differences.

AB: Nē, mums jābūt pieklājīgiem pret atšķirīgo.

Politeness is a much-overlooked virtue.

Pieklājība ir par daudz pārspīlēts tikums.

It's seen as hypocrisy.

Tā tikusi uzskatīta kā liekulība.

But we need to get to a stage when you're an atheist

Bet mums jātiek līdz līmenim, kad jūs esat ateists

and someone says, "Well you know, I did pray the other day,"

un kāds saka, "Zināt, es kādā dienā lūdzos,"

you politely ignore it.

jūs pieklājīgi to ignorējat.

You move on.

Jūs turpināt.

Because you've agreed on 90 percent of things,

Jo jūs esat piekritis 90% lietu,

because you have a shared view on so many things,

jo jums ir dalīts uzskats par tik daudzām lietām,

and you politely differ.

un jūs pieklājīgi neesat vienisprātis.

And I think that's what the religious wars of late have ignored.

Un es domāju, ka tieši to ir nolieguši nesenie reliģiskie kari.

They've ignored the possibility of harmonious disagreement.

Viņi ir ignorējuši iespēju par harmoniskām nepiekrišanu.

CA: And finally, does this new thing that you're proposing

KA: Un visbeidzot, vai šai jaunajai lietai, ko jūs ierosināt,

that's not a religion but something else,

kas nav reliģija, bet kaut kas cits,

does it need a leader,

vai tai vajadzīgs līderis,

and are you volunteering to be the pope?

un vai jūs brīvprātīgi uzņematies kļūt par pāvestu?

(Laughter)

(Smiekli)

AB: Well, one thing that we're all very suspicious of

AB: Kāda lieta, kuras sakarā mēs visi esam ļoti aizdomu pilni,

is individual leaders.

ir individuālie līderi.

It doesn't need it.

Tādi nav vajadzīgi.

What I've tried to lay out is a framework

Tas, ko esmu centies aizsākt, ir karkass,

and I'm hoping that people can just fill it in.

un es ceru, ka cilvēki spēs to vienkārši aizpildīt.

I've sketched a sort of broad framework.

Esmu uzskicējis sava veida vispārīgu uzbūvi.

But wherever you are, as I say, if you're in the travel industry, do that travel bit.

Bet lai kas jūs būtu, kā es saku, ja jūs darbojaties tūrisma industrijā, ceļojiet.

If you're in the communal industry, look at religion and do the communal bit.

Ja jūs esat sabiedriskajā industrijā, aplūkojiet reliģiju un dariet sabiedriskās lietas.

So it's a wiki project.

Šis ir wiki projekts.

(Laughter)

(Smiekli)

CA: Alain, thank you for sparking many conversations later.

KA: Alēn, paldies jums, ka piešķīlāt dzirksti daudzām turpmākajām sarunām.

(Applause)

(Aplausi)