Fahad Al-Attiya: A country with no water

Translator: Timothy Covell Reviewer: Morton Bast

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Katrina Rutka

Salaam alaikum.

(Arābiski) Lai miers ar jums!

Welcome to Doha.

Esiet sveicināti Dohā!

I am in charge of making this country's food secure.

Es esmu atbildīgs par pārtikas nodrošināšanu šajā valstī.

That is my job for the next two years,

Tāds ir mans nākamo divu gadu uzdevums —

to design an entire master plan,

izveidot pilnīgu galveno plānu

and then for the next 10 years to implement it --

un tad nākamo 10 gadu laikā to īstenot,

of course, with so many other people.

protams, ar daudzu citu cilvēku palīdzību.

But first, I need to talk to you about a story, which is my story,

Taču vispirms es pastāstīšu kādu stāstu, savu stāstu,

about the story of this country that you're all here in today.

stāstu par šo valsti, kurā mēs visi patlaban atrodamies.

And of course, most of you have had three meals today,

Protams, lielākajai daļai no jums šodien jau ir bijušas trīs maltītes,

and probably will continue to have after this event.

un visdrīzāk būs arī pēc šī pasākuma.

So going in, what was Qatar in the 1940s?

Tātad, kāda bija Katara 1940. gados?

We were about 11,000 people living here.

Šeit dzīvoja aptuveni 11 000 cilvēku.

There was no water. There was no energy, no oil, no cars, none of that.

Nebija ūdens, nebija ne enerģijas, ne naftas, ne mašīnu, nebija nekā.

Most of the people who lived here

Vairums šeit dzīvojošo mitinājās

either lived in coastal villages, fishing,

vai nu piekrastes ciematos un zvejoja,

or were nomads who roamed around with the environment trying to find water.

vai arī bija klejotāji, kas klaiņoja pa apkārtni, meklējot ūdeni.

None of the glamour that you see today existed.

Nekā no šodien redzamā greznuma tolaik nebija.

No cities like you see today in Doha or Dubai or Abu Dhabi or Kuwait or Riyadh.

Nekas, kas līdzinātos pilsētām,

ko mūsdienās redzat Dohā, Dubajā, Abu Dabi, Kuveitā vai Rijādā.

It wasn't that they couldn't develop cities.

Nebija tā, ka viņi nespētu attīstīt pilsētas.

Resources weren't there to develop them.

Nebija resursu, lai tās attīstītu.

And you can see that life expectancy was also short.

Redzams, ka arī paredzamais dzīves ilgums bija īss.

Most people died around the age of 50.

Vairums cilvēku nomira vecumā ap 50.

So let's move to chapter two: the oil era.

Pievērsīsimies otrajai nodaļai: naftas ērai.

1939, that's when they discovered oil.

1939. gads, kad tika atklāta nafta.

But unfortunately, it wasn't really fully exploited commercially

Tomēr to diemžēl nesāka pilnībā komerciāli izmantot

until after the Second World War.

līdz laikam pēc Otrā pasaules kara.

What did it do?

Ko tā paveica?

It changed the face of this country, as you can see today and witness.

Tā izveidoja Kataras seju tādu, kādu to redzat šodien.

It also made all those people who roamed around the desert --

Tā arī pamudināja visus šos tuksnesī klejojošos cilvēkus,

looking for water, looking for food,

kas meklēja ūdeni vai pārtiku, rūpējās par saviem mājlopiem,

trying to take care of their livestock -- urbanize.

kļūt par pilsētniekiem.

You might find this strange,

Jums tas varētu šķist savādi,

but in my family we have different accents.

tomēr manā ģimenē cilvēkiem ir dažādi akcenti.

My mother has an accent that is so different to my father,

Mātes akcents ir krietni citādāks nekā tēva,

and we're all a population of about 300,000 people in the same country.

lai arī mēs visi esam aptuveni 300 000 vienā valstī dzīvojošu cilvēku.

There are about five or six accents in this country as I speak.

Pašlaik šajā valstī ir dzirdami apmēram pieci, seši dažādi akcenti.

Someone says, "How so? How could this happen?"

„Kā tā? Kā tas varēja notikt?” kāds vaicā.

Because we lived scattered.

Jo mēs dzīvojām izkaisīti.

We couldn't live in a concentrated way simply because there was no resources.

Mēs nevarējām dzīvot blīvāk, jo vienkārši nebija resursu.

And when the resources came, be it oil,

Parādoties resursiem, teiksim, naftai,

we started building these fancy technologies

mēs sākām veidot visādas smalkas tehnoloģijas

and bringing people together because we needed the concentration.

un satuvināties, jo mums vajadzēja dzīvot blīvāk.

People started to get to know each other.

Cilvēki sāka viens otru iepazīt.

And we realized that there are some differences in accents.

Un mēs sapratām, ka mums akcentu ziņā ir zināmas atšķirības.

So that is the chapter two: the oil era.

Tāda nu ir otrā nodaļa: naftas ēra.

Let's look at today.

Paskatīsimies uz visu tagad!

This is probably the skyline that most of you know about Doha.

Tāda ir vairumam no jums zināmā Dohas panorāma.

So what's the population today?

Kāds tagad ir tās iedzīvotāju skaits?

It's 1.7 million people.

1,7 miljoni cilvēku.

That is in less than 60 years.

Mazāk nekā 60 gadu laikā.

The average growth of our economy is about 15 percent for the past five years.

Pēdējos piecus gadus

mūsu tautsaimniecības vidējā izaugsme ir bijusi aptuveni 15 procenti.

Lifespan has increased to 78.

Dzīvildze ir pieaugusi līdz 78 gadiem.

Water consumption has increased to 430 liters.

Ūdens patēriņš palielinājies līdz 430 litriem.

And this is amongst the highest worldwide.

Tas ir viens no lielākajiem visā pasaulē.

From having no water whatsoever

No tikpat kā pilnīga ūdens trūkuma

to consuming water to the highest degree, higher than any other nation.

līdz milzīgam ūdens patēriņam, lielākam nekā jebkurā citā valstī.

I don't know if this was a reaction to lack of water.

Nezinu, vai tā bija reakcija uz ūdens trūkumu.

But what is interesting about the story that I've just said?

Kas ir tik interesants manis nupat izklāstītajā stāstā?

The interesting part is that we continue to grow

Interesantākais ir tas,

ka pēdējos piecus gadus mēs ik gadu turpinājām augt par 15 procentiem

15 percent every year for the past five years without water.

bez ūdens.

Now that is historic. It's never happened before in history.

Tas ir vēsturiski. Tā nekad vēsturē nav noticis.

Cities were totally wiped out because of the lack of water.

Pilsētas ūdens trūkuma dēļ tiek pilnībā iznīcinātas.

This is history being made in this region.

Šajā reģionā tiek rakstīta vēsture.

Not only cities that we're building,

Mēs būvējam ne tikai pilsētas,

but cities with dreams and people who are wishing to be scientists, doctors.

bet pilsētas ar sapņiem un cilvēkiem, kas vēlas būt zinātnieki un ārsti.

Build a nice home, bring the architect, design my house.

Radi jauku mājvietu, atved arhitektu, uzprojektē man māju.

These people are adamant that this is a livable space when it wasn't.

Šie cilvēki ir pārliecināti,

ka šī vieta ir apdzīvojama arī tad, kad tā tāda nebija.

But of course, with the use of technology.

Protams, ar tehnoloģiju palīdzību.

So Brazil has 1,782 millimeters per year of precipitation of rain.

Brazīlijā ik gadu nolīst 1 782 milimetru nokrišņu.

Qatar has 74, and we have that growth rate.

Katarā — 74 mm, un mums ir šāds izaugsmes temps.

The question is how.

Jautājums ir, kā.

How could we survive that?

Kā mēs to spējām pārdzīvot?

We have no water whatsoever.

Mums tikpat kā nav ūdens.

Simply because of this gigantic, mammoth machine called desalination.

Pateicoties šai milzīgajai mamuta izmēra ierīcei — atsāļotājam.

Energy is the key factor here. It changed everything.

Galvenais faktors šeit ir enerģija. Tā mainīja visu.

It is that thing that we pump out of the ground, we burn tons of,

Tas ir tas, ko mēs sūknējam ārā no zemes un tonnām dedzinām,

probably most of you used it coming to Doha.

droši vien lielākā daļa no jums to izmantoja, lai ierastos Dohā.

So that is our lake, if you can see it.

Tas ir mūsu ezers, ja varat to saskatīt.

That is our river.

Tā ir mūsu upe.

That is how you all happen to use and enjoy water.

Pateicoties tam, jūs varat lietot un baudīt ūdeni.

This is the best technology that this region could ever have: desalination.

Tā ir pati labākā tehnoloģija, kas šim reģionam varētu būt: atsāļošana.

So what are the risks?

Kādi ir riski?

Do you worry much?

Vai man ir daudz bažu?

I would say, perhaps if you look at the global facts,

Es teiktu, ka varbūt, palūkojoties uz globālajiem faktiem,

you will realize, of course I have to worry.

jūs sapratīsiet, ka, protams, man ir jāuztraucās.

There is growing demand, growing population.

Pieprasījums aug, iedzīvotāju skaits aug.

We've turned seven billion only a few months ago.

Tikai pirms pāris mēnešiem iedzīvotāju skaits sasniedza 7 miljardus.

And so that number also demands food.

Un šiem septiņiem miljardiem nepieciešama pārtika.

And there's predictions that we'll be nine billion by 2050.

Ir prognozes, ka līdz 2050. gadam mēs jau būsim deviņi miljardi.

So a country that has no water

Tā nu valstij, kurai nav ūdens,

has to worry about what happens beyond its borders.

ir jāuztraucas par to, kas notiek aiz tās robežām.

There's also changing diets.

Mainās arī ēšanas paradumi.

By elevating to a higher socio-economic level,

Sasniedzot augstāku sociālekonomisko līmeni,

they also change their diet.

cilvēki maina arī savu uzturu.

They start eating more meat and so on and so forth.

Viņi sāk ēst vairāk gaļas un tā tālāk un tā joprojām.

On the other hand, there is declining yields

No otras puses, mums ir sarūkoša raža

because of climate change and because of other factors.

klimata pārmaiņu un citu cēloņu dēļ.

And so someone has to really realize when the crisis is going to happen.

Tā nu kādam ir patiešām jāsaprot, kad sāksies krīze.

This is the situation in Qatar, for those who don't know.

Tāda ir situācija Katarā, tiem no jums, kas to nezina.

We only have two days of water reserve.

Mums ir ūdens krājumi tikai divām dienām.

We import 90 percent of our food,

Mēs importējam 90 procentus pārtikas

and we only cultivate less than one percent of our land.

un kultivējam mazāk nekā vienu procentu savas zemes.

The limited number of farmers that we have

Mūsu nedaudzie zemnieki

have been pushed out of their farming practices

ir izstumti no savām lauksaimniecībām

as a result of open market policy and bringing the big competitions, etc., etc.

atvērtās tirgus politikas, milzīgās konkurences un citu faktoru rezultātā.

So we also face risks.

Tā ka mēs saskaramies arī ar risku.

These risks directly affect the sustainability of this nation and its continuity.

Šie riski tiešā veidā ietekmē šīs valsts ilgtspēju un nākotni.

The question is, is there a solution?

Jautājums ir, vai pastāv risinājums.

Is there a sustainable solution?

Vai ir ilgtspējīgs risinājums?

Indeed there is.

Tāds patiesi ir.

This slide sums up thousands of pages of technical documents

Šis slaids apkopo tūkstošiem tehnisku dokumentu lapu,

that we've been working on over the past two years.

pie kā mēs esam strādājuši pēdējos divus gadus.

Let's start with the water.

Sāksim ar ūdeni.

So we know very well -- I showed you earlier -- that we need this energy.

Kā jau iepriekš stāstīju un kā zināt, mums ir vajadzīga enerģija.

So if we're going to need energy, what sort of energy?

Ja mums vajadzēs enerģiju, kāda veida enerģija tā būs?

A depletable energy? Fossil fuel?

Izsīkstošā enerģija? Degizrakteņi?

Or should we use something else?

Vai varbūt mums vajadzētu izmantot ko citu?

Do we have the comparative advantage to use another sort of energy?

Vai, izmantojot cita veida enerģiju, mums ir salīdzinoša priekšrocība?

I guess most of you by now realize that we do: 300 days of sun.

Droši vien vairums no jums saprot, ka ir gan — mums ir 300 saulainu dienu.

And so we will use that renewable energy to produce the water that we need.

Mēs izmantosim šo atjaunīgo enerģiju, lai iegūtu mums vajadzīgo ūdeni.

And we will probably put 1,800 megawatts of solar systems

Mēs droši vien izmantosim 1 800 megavatu saules sistēmu enerģijas,

to produce 3.5 million cubic meters of water.

lai iegūtu 3,5 miljonus kubikmetru ūdens.

And that is a lot of water.

Tas ir daudz ūdens.

That water will go then to the farmers,

Šis ūdens nonāks pie zemniekiem,

and the farmers will be able to water their plants,

un zemnieki varēs apūdeņot savus augus

and they will be able then to supply society with food.

un būs spējīgi nodrošināt sabiedrību ar pārtiku.

But in order to sustain the horizontal line --

Tomēr, lai uzturētu horizontālo līniju,

because these are the projects, these are the systems that we will deliver --

— jo šie ir projekti, šīs ir sistēmas, ko mēs sniegsim, —

we need to also develop the vertical line:

mums ir jāattīsta arī vertikālā līnija:

system sustenance, high-level education, research and development,

sistēmu pamats, augsta līmeņa izglītība, pētniecība un attīstība,

industries, technologies, to produce these technologies for application, and finally markets.

nozares, tehnoloģijas, lai radītu izmantojamas tehnoloģijas,

un visbeidzot tirgi.

But what gels all of it, what enables it, is legislation, policies, regulations.

To visu padara iespējamu un satur kopā likumdošana, politika un regulējumi.

Without it we can't do anything.

Bez tiem mēs nevaram paveikt neko.

So that's what we are planning to do.

Tas ir tas, ko mēs plānojam paveikt.

Within two years we should hopefully be done with this plan

Cerams, ka divu gadu laikā mēs būsim šo plānu pabeiguši

and taking it to implementation.

un sāksim tā īstenošanu.

Our objective is to be a millennium city, just like many millennium cities around:

Mūsu mērķis ir kļūt par tūkstošgades pilsētu

kā daudzas citas tūkstošgades pilsētas:

Istanbul, Rome, London, Paris, Damascus, Cairo.

Stambula, Roma, Londona, Parīze, Damaska, Kaira.

We are only 60 years old, but we want to live forever

Mums ir tikai 60 gadu,

tomēr mēs kā pilsēta vēlamies dzīvot mūžam un dzīvot mierā.

as a city, to live in peace.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)