Alison Gopnik: What do babies think?

Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Ilze Garda

What is going on

Kas notiek šī mazuļa prātā?

in this baby's mind?

If you'd asked people this 30 years ago,

Ja jūs vaicātu pirms 30 gadiem,

most people, including psychologists,

vairums, ieskaitot psihologus,

would have said that this baby was irrational,

atbildētu, ka mazuļi domā neracionāli, neloģiski, egocentriski,

illogical, egocentric --

that he couldn't take the perspective of another person

ka viņi nespēj lūkoties no citu cilvēku skatupunkta

or understand cause and effect.

vai saprast cēloņus un sekas.

In the last 20 years,

Pēdējos 20 gados attīstības psiholoģija ir pilnībā izmainījusi šo ainu.

developmental science has completely overturned that picture.

So in some ways,

Savā ziņā mēs uzskatām,

we think that this baby's thinking

ka šī mazuļa domāšanu var salīdzināt ar spožāko zinātnieku prātiem.

is like the thinking of the most brilliant scientists.

Let me give you just one example of this.

Ļaujiet jums sniegt vienu piemēru.

One thing that this baby could be thinking about,

Viena no domām, kas viņam varētu būt prātā,

that could be going on in his mind,

is trying to figure out

ir mēģināt saprast, kas notiek otra mazuļa prātā.

what's going on in the mind of that other baby.

After all, one of the things that's hardest for all of us to do

Galu galā mums visiem viens no grūtākajiem uzdevumiem

is to figure out what other people are thinking and feeling.

ir saprast, ko citi cilvēki domā un jūt.

And maybe the hardest thing of all

Un varbūt pats grūtākais uzdevums

is to figure out that what other people think and feel

ir saprast, ka tas, ko citi domā un jūt,

isn't actually exactly like what we think and feel.

nav gluži tas pats, ko domājam un jūtam mēs.

Anyone who's followed politics can testify

Tie, kas seko politikai var apstiprināt,

to how hard that is for some people to get.

cik to dažiem ir grūti aptvert.

We wanted to know

Mēs gribējām zināt,

if babies and young children

vai mazuļi un mazi bērni spēj saprast šo tiešām dziļo domu par citiem cilvēkiem.

could understand this really profound thing about other people.

Now the question is: How could we ask them?

Jautājums ir, kā viņiem to pajautāt.

Babies, after all, can't talk,

Jo mazuļi nerunā,

and if you ask a three year-old

un, ja jautāsiet trīsgadīgam bērnam pastāstīt, ko viņš domā,

to tell you what he thinks,

what you'll get is a beautiful stream of consciousness monologue

jūs iegūsiet skaistu apziņas plūsmas monologu

about ponies and birthdays and things like that.

par ponijiem, dzimšanas dienām un tamlīdzīgām lietām.

So how do we actually ask them the question?

Tātad, kā gan viņiem to pajautāt?

Well it turns out that the secret was broccoli.

Risinājums, izrādās, slēpās brokolī.

What we did -- Betty Rapacholi, who was one of my students, and I --

Mēs ar Betiju Repekoli, vienu no manām studentēm,

was actually to give the babies two bowls of food:

iedevām mazuļiem divus traukus ar ēdienu:

one bowl of raw broccoli

vienu ar svaigiem brokoļiem

and one bowl of delicious goldfish crackers.

un vienu ar garšīgiem zelta zivtiņu krekeriem.

Now all of the babies, even in Berkley,

Visiem mazuļiem, pat Bērklijā,

like the crackers and don't like the raw broccoli.

garšo krekeri un negaršo svaigi brokoļi.

(Laughter)

(Smiekli)

But then what Betty did

Bet tad Betija darīja, lūk, ko:

was to take a little taste of food from each bowl.

viņa nogaršoja drusku no katra trauka

And she would act as if she liked it or she didn't.

un tad parādīja, ka viņai tas garšo vai arī negaršo.

So half the time, she acted

Dažreiz viņa izlikās, ka viņai garšo krekeri un negaršo brokoļi,

as if she liked the crackers and didn't like the broccoli --

just like a baby and any other sane person.

gluži kā mazuļiem un jebkuram normālam cilvēkam.

But half the time,

Bet dažreiz viņa paņēma mazliet brokoļu un teica:

what she would do is take a little bit of the broccoli

and go, "Mmmmm, broccoli.

"Mmmmm, brokolis!

I tasted the broccoli. Mmmmm."

Es nogaršoju brokoli. Mmmmm!"

And then she would take a little bit of the crackers,

Un tad viņa paņēma mazliet krekeru un teica:

and she'd go, "Eww, yuck, crackers.

"Fui, pē, krekers! Es nogaršoju krekeru. Fui!"

I tasted the crackers. Eww, yuck."

So she'd act as if what she wanted

Tātad viņa izlikās, it kā gribētu pretējo tam, ko grib mazuļi.

was just the opposite of what the babies wanted.

We did this with 15 and 18 month-old babies.

Mēs to veicām ar 15 un 18 mēnešus veciem mazuļiem,

And then she would simply put her hand out and say,

un tad viņa vienkārši pastiepa roku un teica: "Iedosi man kādu?"

"Can you give me some?"

So the question is: What would the baby give her,

Jautājums bija – ko mazulis viņai dos?

what they liked or what she liked?

To, kas garšo viņam pašam, vai to, kas garšo viņai?

And the remarkable thing was that 18 month-old babies,

Apbrīnojami bija tas, ka 18 mēnešus vecie mazuļi,

just barely walking and talking,

kas vēl īsti nestaigā un nerunā,

would give her the crackers if she liked the crackers,

deva viņai krekerus, ja viņai garšoja krekeri,

but they would give her the broccoli if she liked the broccoli.

un brokoļus, ja viņai garšoja brokoļi.

On the other hand,

Tai pat laikā 15 mēnešus vecie ilgi skatījās uz viņu,

15 month-olds would stare at her for a long time

if she acted as if she liked the broccoli,

ja viņa rādīja, ka viņai patīk brokoļi,

like they couldn't figure this out.

it kā viņi nespētu to saprast.

But then after they stared for a long time,

Bet tad, pēc ilgas skatīšanās,

they would just give her the crackers,

viņi tomēr deva viņai krekerus, kas pēc viņu domām jāgaršo visiem.

what they thought everybody must like.

So there are two really remarkable things about this.

Te mēs redzam divas nozīmīgas lietas.

The first one is that these little 18 month-old babies

Pirmkārt, 18 mēnešus vecie mazuļi

have already discovered

jau ir atklājuši

this really profound fact about human nature,

šo tiešām dziļo atziņu par cilvēka dabu,

that we don't always want the same thing.

ka ne visi vienmēr vēlas vienu un to pašu.

And what's more, they felt that they should actually do things

Turklāt, viņiem šķiet, ka kaut kas jādara, lai palīdzētu citiem tikt pie kārotā.

to help other people get what they wanted.

Even more remarkably though,

Bet kas ir vēl interesantāk –

the fact that 15 month-olds didn't do this

fakts, ka 15 mēnešus vecie tā nedarīja, norāda uz to,

suggests that these 18 month-olds had learned

ka 18 mēnešus vecie bija ieguvuši šo dziļo, pamatīgo atziņu par cilvēka dabu

this deep, profound fact about human nature

in the three months from when they were 15 months old.

trijos mēnešos, kopš bija 15 mēnešus veci.

So children both know more and learn more

Tātad bērni zina un mācās vairāk,

than we ever would have thought.

nekā mums varētu ienākt prātā.

And this is just one of hundreds and hundreds of studies over the last 20 years

Un šis ir tikai viens no simtiem pētījumu pēdējo 20 gadu laikā,

that's actually demonstrated it.

kas to skaidri parāda.

The question you might ask though is:

Jūs varētu jautāt, kāpēc bērni tik daudz mācās

Why do children learn so much?

un kā tas ir iespējams, ka viņi iemācās tik daudz tik īsā laikā.

And how is it possible for them to learn so much

in such a short time?

I mean, after all, if you look at babies superficially,

Galu galā, aplūkojot virspusēji, mazuļi šķiet visai nespējīgi.

they seem pretty useless.

And actually in many ways, they're worse than useless,

Un patiesībā daudzējādā ziņā tie ir vairāk nekā nespējīgi,

because we have to put so much time and energy

jo mums jāiegulda tik daudz laika un enerģijas,

into just keeping them alive.

lai tos vispār uzturētu pie dzīvības.

But if we turn to evolution

Bet, ja mēs šīs mīklas atbildi meklējam evolūcijā,

for an answer to this puzzle

of why we spend so much time

– kāpēc mēs tik daudz laika pavadām, rūpējoties par nevarīgiem mazuļiem, –

taking care of useless babies,

it turns out that there's actually an answer.

izrādās, ka atbilde patiešām ir.

If we look across many, many different species of animals,

Ja pavērojam dažādas dzīvnieku sugas,

not just us primates,

ne vien primātus, bet arī citus zīdītājus, putnus

but also including other mammals, birds,

even marsupials

un pat somaiņus, piemēram, ķengurus un vombatus,

like kangaroos and wombats,

it turns out that there's a relationship

izrādās, ka pastāv sakarība starp sugas bērnības ilgumu

between how long a childhood a species has

and how big their brains are compared to their bodies

un smadzeņu lielumu attiecībā pret ķermeņa masu,

and how smart and flexible they are.

un to, cik tie ir gudri un elastīgi.

And sort of the posterbirds for this idea are the birds up there.

Piemēram palūkosimies uz šiem putniem.

On one side

Vienā pusē redzam Jaunkaledonijas vārnu.

is a New Caledonian crow.

And crows and other corvidae, ravens, rooks and so forth,

Vārnas un citi vārnveidīgie, kraukļi, kovārņi un tā tālāk,

are incredibly smart birds.

ir neticami gudri putni.

They're as smart as chimpanzees in some respects.

Dažos aspektos tie ir tikpat gudri kā šimpanzes.

And this is a bird on the cover of science

Šis putns ir uz žurnāla Science vāka,

who's learned how to use a tool to get food.

jo tas iemācījies lietot darbarīku, lai iegūtu pārtiku.

On the other hand,

Otrā pusē mēs redzam mūsu draugu – mājas vistu.

we have our friend the domestic chicken.

And chickens and ducks and geese and turkeys

Vistas, pīles, zosis un tītari principā ir dumji kā zābaki.

are basically as dumb as dumps.

So they're very, very good at pecking for grain,

Tie ļoti, ļoti labi knābā graudus, bet neko citu tie īsti nespēj.

and they're not much good at doing anything else.

Well it turns out that the babies,

Izrādās, ka mazuļi

the New Caledonian crow babies, are fledglings.

– Jaunkaledonijas vārnas mazuļi jeb cālēni –

They depend on their moms

ir atkarīgi no mammām, kas liek tārpiņus viņu pavērtajās mutītēs,

to drop worms in their little open mouths

for as long as two years,

veselus divus gadus, kas putna dzīvē ir ļoti ilgs laiks.

which is a really long time in the life of a bird.

Whereas the chickens are actually mature

Turpretī vistas nobriest pāris mēnešos.

within a couple of months.

So childhood is the reason

Tātad bērnība ir iemesls,

why the crows end up on the cover of Science

kāpēc vārnas nokļūst uz Science vāka un vistas – zupas katlā.

and the chickens end up in the soup pot.

There's something about that long childhood

Kaut kas to ilgo bērnību, šķiet, saista ar zināšanām un mācīšanos.

that seems to be connected

to knowledge and learning.

Well what kind of explanation could we have for this?

Kāds gan tam varētu būt izskaidrojums?

Well some animals, like the chicken,

Daži dzīvnieki, kā vistas,

seem to be beautifully suited

šķiet, ir kā radīti, lai darītu labi tikai vienu.

to doing just one thing very well.

So they seem to be beautifully suited

Tātad, tie ir kā radīti graudu knābāšanai noteiktā vidē.

to pecking grain in one environment.

Other creatures, like the crows,

Citas radības, kā vārnas, nedara neko īpaši labi,

aren't very good at doing anything in particular,

but they're extremely good

bet tie ārkārtīgi labi apgūst likumus dažādās vidēs.

at learning about laws of different environments.

And of course, we human beings

Un, protams, mēs, cilvēki, esam ļoti tālu šī sadalījuma galā, tāpat kā vārnas.

are way out on the end of the distribution like the crows.

We have bigger brains relative to our bodies

Mums ir daudz lielākas smadzenes attiecībā pret ķermeni,

by far than any other animal.

salīdzinot ar jebkuru dzīvnieku.

We're smarter, we're more flexible,

Mēs esam gudrāki, elastīgāki, mēs spējam vairāk iemācīties,

we can learn more,

we survive in more different environments,

mēs izdzīvojam dažādās vidēs,

we migrated to cover the world and even go to outer space.

mēs migrējam un apdzīvojam visu pasauli, un pat dodamies kosmosā,

And our babies and children are dependent on us

un mūsu mazuļi un bērni ir atkarīgi no mums daudz ilgāk nekā citu sugu mazuļi.

for much longer than the babies of any other species.

My son is 23.

Manam dēlam ir 23 un...

(Laughter)

(Smiekli)

And at least until they're 23,

un vismaz līdz 23 gadu vecumam

we're still popping those worms

mēs vēl arvien bāžam tos tārpiņus viņu pavērtajās mutītēs.

into those little open mouths.

All right, why would we see this correlation?

Bet kāpēc gan šāda sakarība?

Well an idea is that that strategy, that learning strategy,

Tās pamatā ir doma, ka mācīšanās kā stratēģija,

is an extremely powerful, great strategy for getting on in the world,

ir ārkārtīgi efektīva un lieliska, lai pasaulē gūtu panākumus,

but it has one big disadvantage.

bet tai ir kāds nozīmīgs trūkums.

And that one big disadvantage

Šis viens nozīmīgais trūkums ir tāds,

is that, until you actually do all that learning,

ka, kamēr jūs to visu mācāties, jūs būsiet nevarīgs.

you're going to be helpless.

So you don't want to have the mastodon charging at you

Brīdī, kad jums brāžas virsū mastodons, jums nevajadzētu prātot:

and be saying to yourself,

"A slingshot or maybe a spear might work. Which would actually be better?"

"Varētu derēt linga... vai varbūt tomēr šķēps?

You want to know all that

Kurš būtu labāks...?"

Jūs gribat to zināt, pirms mastodons vispār parādās.

before the mastodons actually show up.

And the way the evolutions seems to have solved that problem

Evolūcija šo problēmu, šķiet, atrisinājusi ar darba dalīšanas paņēmienu.

is with a kind of division of labor.

So the idea is that we have this early period when we're completely protected.

Tātad, mums ir agrīnais periods, kurā mēs esam pilnībā pasargāti,

We don't have to do anything. All we have to do is learn.

mums nav jādara nekas, tikai jāmācās.

And then as adults,

Un tad, kad esam pieauguši,

we can take all those things that we learned when we were babies and children

mēs visu bērnībā apgūto varam pielietot dzīvē.

and actually put them to work to do things out there in the world.

So one way of thinking about it

Viens veids, kā uz to palūkoties,

is that babies and young children

ir uztvert mazuļus un mazus bērnus kā cilvēces izpētes un attīstības nodaļas.

are like the research and development division of the human species.

So they're the protected blue sky guys

Tie ir no reālijām pasargātie fantazētāji,

who just have to go out and learn and have good ideas,

kuriem jāmācās un jārada jaunas idejas,

and we're production and marketing.

un mēs esam ražošana un mārketings.

We have to take all those ideas

Mums šīs bērnībā apgūtās lietas beidzot jāliek lietā.

that we learned when we were children

and actually put them to use.

Another way of thinking about it

Uz to var paraudzīties arī citādāk.

is instead of thinking of babies and children

Tā vietā, lai mazuļus un bērnus uzskatītu par nepilnīgiem pieaugušajiem,

as being like defective grownups,

we should think about them

mums būtu uz tiem jāraugās

kā tās pašas sugas pārstāvjiem, bet citā attīstības stadijā,

as being a different developmental stage of the same species --

kind of like caterpillars and butterflies --

līdzīgi kā kāpuri un tauriņi,

except that they're actually the brilliant butterflies

tikai šajā gadījumā viņi ir brīnišķīgie tauriņi,

who are flitting around the garden and exploring,

kas lidinās pa dārzu un pēta,

and we're the caterpillars

bet mēs – kāpuri, kas rāpo pa savu šauro, pieaugušajiem paredzēto taku.

who are inching along our narrow, grownup, adult path.

If this is true, if these babies are designed to learn --

Ja tas tā ir, ja šie mazuļi ir radīti, lai mācītos,

and this evolutionary story would say children are for learning,

– un šis evolūcijas stāsts apliecina, ka bērni ir tam kā radīti, –

that's what they're for --

we might expect

mēs varētu gaidīt, ka viņiem ir ļoti jaudīgi mācīšanās mehānismi.

that they would have really powerful learning mechanisms.

And in fact, the baby's brain

Patiesībā mazuļa smadzenes,

seems to be the most powerful learning computer

šķiet, ir pasaules visjaudīgākais zināšanu apguves dators.

on the planet.

But real computers are actually getting to be a lot better.

Bet īstie datori patiesībā kļūst arvien labāki,

And there's been a revolution

un ir notikusi revolūcija

in our understanding of machine learning recently.

mūsu sapratnē par mašīnmācīšanos.

And it all depends on the ideas of this guy,

Tas noticis, pateicoties šī vīra, reverenda Tomasa Beiza idejām,

the Reverend Thomas Bayes,

who was a statistician and mathematician in the 18th century.

kas bija 18. gadsimta statistiķis un matemātiķis.

And essentially what Bayes did

Būtībā Beiza veikums bija viņa radītā matemātiskā metode,

was to provide a mathematical way

using probability theory

kas izmantoja varbūtības teoriju,

to characterize, describe,

lai raksturotu, aprakstītu, veidu, kā zinātnieki izzina pasauli.

the way that scientists find out about the world.

So what scientists do

Zinātnieki sāk ar hipotēzi, kas viņiem šķiet piemērota.

is they have a hypothesis that they think might be likely to start with.

They go out and test it against the evidence.

Tad viņi to pārbauda, salīdzinot ar pierādījumiem.

The evidence makes them change that hypothesis.

Pierādījumi liek tiem mainīt hipotēzi.

Then they test that new hypothesis

Tad tie pārbauda jauno hipotēzi un tā tālāk un tā joprojām.

and so on and so forth.

And what Bayes showed was a mathematical way that you could do that.

Beizs parādīja, kā to izdarīt matemātiski,

And that mathematics is at the core

un šī matemātika ir labāko mašīnmācīšanās programmu pamatā.

of the best machine learning programs that we have now.

And some 10 years ago,

Aptuveni pirms 10 gadiem

I suggested that babies might be doing the same thing.

es ierosināju, ka mazuļi, iespējams, dara tāpat.

So if you want to know what's going on

Ja gribat uzzināt, kas notiek aiz tām skaistajām brūnajām acīm,

underneath those beautiful brown eyes,

I think it actually looks something like this.

manuprāt, tas izskatās aptuveni šādi –

This is Reverend Bayes's notebook.

šī ir reverenda Beiza piezīmju grāmatiņa.

So I think those babies are actually making complicated calculations

Es domāju, ka mazuļi īstenībā veic sarežģītus aprēķinus

with conditional probabilities that they're revising

ar nosacītām varbūtībām, ko viņi izskata, lai saprastu, kā pasaule funkcionē.

to figure out how the world works.

All right, now that might seem like an even taller order to actually demonstrate.

Labi, bet to pierādīt šķiet pat vēl grūtāk,

Because after all, if you ask even grownups about statistics,

jo, pat pajautājot par statistiku pieaugušajiem,

they look extremely stupid.

tie izskatās ārkārtīgi muļķīgi.

How could it be that children are doing statistics?

Kā gan statistiskas darbības varētu veikt bērni?

So to test this we used a machine that we have

Lai to pārbaudītu, mēs izmantojām aparātu,

called the Blicket Detector.

ko saucam par bliketdetektoru.

This is a box that lights up and plays music

Tā ir kaste, kas iemirdzas un atskaņo mūziku,

when you put some things on it and not others.

ja uz tās uzliek dažas lietas, bet ne citas.

And using this very simple machine,

Izmantojot šo ļoti vienkāršo aparātu,

my lab and others have done dozens of studies

mana laboratorija un citas ir veikušas desmitiem pētījumu,

showing just how good babies are

kas parāda, cik mazuļi ir attapīgi, apgūstot pasauli.

at learning about the world.

Let me mention just one

Ļaujiet pieminēt tikai vienu, ko veicām ar manu studentu Tumaru Kušneru.

that we did with Tumar Kushner, my student.

If I showed you this detector,

Ja es jums parādītu šo detektoru, jūs droši vien domātu,

you would be likely to think to begin with

that the way to make the detector go

ka detektora iedarbināšana jāsāk ar klucīšu uzlikšanu uz detektora.

would be to put a block on top of the detector.

But actually, this detector

Bet šis detektors darbojas nedaudz dīvaini.

works in a bit of a strange way.

Because if you wave a block over the top of the detector,

Ja pavēcināsiet klucīti virs tā,

something you wouldn't ever think of to begin with,

ko jums, pirmkārt, nekad neienāks prātā darīt,

the detector will actually activate two out of three times.

detektors ieslēgsies divās no trijām reizēm.

Whereas, if you do the likely thing, put the block on the detector,

Turpretī, ja darīsiet acīmredzamo un liksiet klucīšus uz detektora,

it will only activate two out of six times.

tas ieslēgsies divās no sešām reizēm.

So the unlikely hypothesis

Tātad mazticamajai hipotēzei ir stiprāki pierādījumi.

actually has stronger evidence.

It looks as if the waving

Izskatās, ka vēcināšana ir efektīvāka stratēģija nekā tā otra.

is a more effective strategy than the other strategy.

So we did just this; we gave four year-olds this pattern of evidence,

Lūk, ko mēs darījām: mēs iedevām četrgadīgajiem šo pierādījumu modeli

and we just asked them to make it go.

un lūdzām viņiem izmēģināt.

And sure enough, the four year-olds used the evidence

Protams, četrgadnieki izmantoja pierādījumus

to wave the object on top of the detector.

un vēcināja objektu virs detektora.

Now there are two things that are really interesting about this.

Šeit tiešām interesantas ir divas lietas.

The first one is, again, remember, these are four year-olds.

Pirmkārt,

– un atcerieties, ka šie ir četrgadnieki, viņi vēl tikai mācās skaitīt, –

They're just learning how to count.

But unconsciously,

bet neapzināti viņi veic šos visai sarežģītos aprēķinus,

they're doing these quite complicated calculations

that will give them a conditional probability measure.

kas viņiem sniedz nosacītās varbūtības mērījumus.

And the other interesting thing

Otra interesantā lieta –

is that they're using that evidence

viņi izmanto liecības, lai iegūtu atziņas, iegūtu hipotēzes par pasauli,

to get to an idea, get to a hypothesis about the world,

that seems very unlikely to begin with.

kas jau no paša sākuma šķiet maz ticamas.

And in studies we've just been doing in my lab, similar studies,

Līdzīgos, manā laboratorijā veiktos pētījumos esam pierādījuši,

we've show that four year-olds are actually better

ka četrgadnieki spēj labāk atrast mazticamu hipotēzi

at finding out an unlikely hypothesis

than adults are when we give them exactly the same task.

nekā pieaugušie, kad tiem dod tādu pašu uzdevumu.

So in these circumstances,

Šādos apstākļos bērni izmanto statistiku, lai izzinātu pasauli,

the children are using statistics to find out about the world,

but after all, scientists also do experiments,

tomēr zinātnieki veic arī eksperimentus,

and we wanted to see if children are doing experiments.

un mēs gribējām redzēt, vai bērni eksperimentē.

When children do experiments we call it "getting into everything"

Kad bērni eksperimentē, mēs to saucam par ložņāšanu pa visurieni

or else "playing."

vai citkārt par spēlēšanos.

And there's been a bunch of interesting studies recently

Pēdējā laikā ir veikta virkne interesantu pētījumu,

that have shown this playing around

kas pierādījuši, ka šī spēlēšanās

is really a kind of experimental research program.

patiesībā ir sava veida eksperimentāla izpētes programma.

Here's one from Cristine Legare's lab.

Šeit ir viens no Kristīnes Legēras laboratorijas.

What Cristine did was use our Blicket Detectors.

Kristīne izmantoja mūsu bliketdetektorus

And what she did was show children

un parādīja bērniem, ka dzeltenie to iedarbina, bet sarkanie ne,

that yellow ones made it go and red ones didn't,

and then she showed them an anomaly.

un tad viņa tiem parādīja kādu anomāliju.

And what you'll see

Jūs redzēsiet, ka šis zēns izskatīs piecas hipotēzes divu minūšu laikā.

is that this little boy will go through five hypotheses

in the space of two minutes.

(Video) Boy: How about this?

(Video) Zēns: Kā būtu ar šo?

Same as the other side.

Tāpat kā otrā pusē.

Alison Gopnik: Okay, so his first hypothesis has just been falsified.

Elisone Gopnika: Tātad viņa pirmā hipotēze ir izrādījusies nepareiza.

(Laughter)

Zēns: Nekā.

(Smiekli)

Boy: This one lighted up, and this one nothing.

Šis iedegās, bet šis ne.

AG: Okay, he's got his experimental notebook out.

E.G.: Nu viņš ķeras klāt eksperimentēšanai.

Boy: What's making this light up.

Zēns: Kas tam liek iedegties?

(Laughter)

(Smiekli)

I don't know.

Es nezinu.

AG: Every scientist will recognize that expression of despair.

E.G.: Katrs zinātnieks atpazīs šo izmisuma izteiksmi.

(Laughter)

(Smiekli)

Boy: Oh, it's because this needs to be like this,

Zēns: Ā, tas ir tāpēc, ka šim jābūt šādi,

and this needs to be like this.

un šim jābūt šādi.

AG: Okay, hypothesis two.

E.G.: Labi, otrā hipotēze.

Boy: That's why.

Zēns: Tāpēc.

Oh.

Vai...

(Laughter)

(Smiekli)

AG: Now this is his next idea.

E.G.: Šī ir nākamā ideja.

He told the experimenter to do this,

Viņš lūdza eksperimentētājai tos uzlikt uz otra detektora.

to try putting it out onto the other location.

Not working either.

Tas arī nenostrādāja.

Boy: Oh, because the light goes only to here,

Zēns: Ā, tas ir tāpēc, ka gaisma pienāk tikai šeit,

not here.

un ne šeit.

Oh, the bottom of this box

Šīs kastes apakšā iekšā ir elektrība,

has electricity in here,

but this doesn't have electricity.

bet šai kastei nav elektrības.

AG: Okay, that's a fourth hypothesis.

E.G.: Šī ir ceturtā hipotēze.

Boy: It's lighting up.

Zēns: Tā iedegās!

So when you put four.

Tātad, kad uzliek četrus.

So you put four on this one to make it light up

Uz šī jāliek četri, lai tas iedegtos,

and two on this one to make it light up.

bet uz šī – divi, lai tas iedegtos.

AG: Okay,there's his fifth hypothesis.

E.G.: Lūk, arī piektā hipotēze.

Now that is a particularly --

Šis ir īpaši... (Aplausi)

that is a particularly adorable and articulate little boy,

šis ir īpaši jauks un izteiksmīgs puisītis,

but what Cristine discovered is this is actually quite typical.

bet Kristīne atklāja, ka tas tiešām ir tipiski.

If you look at the way children play, when you ask them to explain something,

Ja pavērojat, kā bērni spēlējas, kad lūdzat tiem kaut ko izskaidrot,

what they really do is do a series of experiments.

tie veic virkni eksperimentu.

This is actually pretty typical of four year-olds.

Tas ir diezgan tipiski četrgadniekiem.

Well, what's it like to be this kind of creature?

Kā tad īsti ir būt šādai radībai?

What's it like to be one of these brilliant butterflies

Kā ir būt vienam no šiem krāšņajiem tauriņiem,

who can test five hypotheses in two minutes?

kas spēj pārbaudīt piecas hipotēzes divās minūtēs?

Well, if you go back to those psychologists and philosophers,

Ja atgriežamies pie psihologiem un filozofiem,

a lot of them have said

tad daudzi no tiem ir teikuši,

that babies and young children were barely conscious

ka mazuļi un mazi bērni ir tik tikko apveltīti ar apziņu,

if they were conscious at all.

ja viņiem vispār ir kāda apziņa.

And I think just the opposite is true.

Manuprāt, patiesībā ir tieši otrādi.

I think babies and children are actually more conscious than we are as adults.

Es domāju, ka mazuļiem un bērniem ir izteiktāka apziņa nekā pieaugušajiem.

Now here's what we know about how adult consciousness works.

Lūk, ko mēs zinām par to, kā darbojas pieaugušo apziņa.

And adults' attention and consciousness

Pieaugušo uzmanība un apziņa līdzinās starmetim.

look kind of like a spotlight.

So what happens for adults

Kā pieaugušie mēs izlemjam,

is we decide that something's relevant or important,

ka kaut kas ir nozīmīgs vai svarīgs, ka tam jāpievērš uzmanība.

we should pay attention to it.

Our consciousness of that thing that we're attending to

Mūsu apziņa ap to, kam tā pievērsusies, kļūst ļoti spoža un dzīva,

becomes extremely bright and vivid,

and everything else sort of goes dark.

bet viss pārējais it kā iegrimst tumsā.

And we even know something about the way the brain does this.

Un mēs pat zinām kaut ko par to, kā šajā brīdī strādā smadzenes.

So what happens when we pay attention

Kad mēs uz kaut ko vēršam uzmanību,

is that the prefrontal cortex, the sort of executive part of our brains,

mūsu prefrontālā smadzeņu garoza, kas smadzenēs veic izpildfunkciju,

sends a signal

raida signālu,

that makes a little part of our brain much more flexible,

kas nelielu mūsu smadzeņu daļu padara elastīgāku,

more plastic, better at learning,

plastiskāku, mācīties spējīgāku,

and shuts down activity

un izslēdz aktivitāti pārējās smadzeņu daļās.

in all the rest of our brains.

So we have a very focused, purpose-driven kind of attention.

Tā mēs iegūstam ļoti sakopotu, uz rezultātu vērstu uzmanību.

If we look at babies and young children,

Ja palūkojamies uz mazuļiem un maziem bērniem,

we see something very different.

mēs redzam kaut ko pavisam citādāku.

I think babies and young children

Es domāju, ka mazuļu un mazu bērnu apziņa drīzāk līdzinās laternai, nevis starmetim.

seem to have more of a lantern of consciousness

than a spotlight of consciousness.

So babies and young children are very bad

Tāpēc mazuļiem un maziem bērniem ir grūti koncentrēties vienai lietai.

at narrowing down to just one thing.

But they're very good at taking in lots of information

Bet tie ļoti labi uztver daudz informācijas

from lots of different sources at once.

no dažādiem avotiem vienlaikus.

And if you actually look in their brains,

Ja jūs ielūkotos viņu smadzenēs,

you see that they're flooded with these neurotransmitters

jūs redzētu, ka tās ir pilnas neiromediatoru,

that are really good at inducing learning and plasticity,

kas ļoti labi rosina mācīšanos un plastiskumu,

and the inhibitory parts haven't come on yet.

bet bremzējošās daļiņas vēl nav attīstījušās.

So when we say that babies and young children

Tāpēc, sakot, ka mazuļi un mazi bērni nespēj īsti koncentrēties,

are bad at paying attention,

what we really mean is that they're bad at not paying attention.

mēs patiesībā sakām, ka viņi nespēj nekoncentrēties.

So they're bad at getting rid

Viņi nespēj tikt vaļā

of all the interesting things that could tell them something

no visām interesantajām lietām, kas tiem kaut ko vēsta,

and just looking at the thing that's important.

un lūkoties tikai uz vienu svarīgo.

That's the kind of attention, the kind of consciousness,

Tāda veida uzmanība, tāda veida apziņa,

that we might expect

ko mēs varētu sagaidīt no tauriņiem, kas radīti, lai mācītos.

from those butterflies who are designed to learn.

Well if we want to think about a way

Ja mēs vēlētos iedomāties veidu, kā pieaugušajam izprast mazuļa apziņu,

of getting a taste of that kind of baby consciousness as adults,

I think the best thing is think about cases

manuprāt, vislabākais veids ir atrast situācijas,

where we're put in a new situation that we've never been in before --

kurās iepriekš neesam bijuši –

when we fall in love with someone new,

kad iemīlamies kādā vai pirmoreiz ierodamies jaunā pilsētā.

or when we're in a new city for the first time.

And what happens then is not that our consciousness contracts,

Kad tas notiek, mūsu apziņa nevis sašaurinās, bet gan paplašinās,

it expands,

so that those three days in Paris

tāpēc trīs dienas Parīzē šķiet ar apziņu un pieredzi piepildītākas

seem to be more full of consciousness and experience

than all the months of being

nekā visi tie mēneši mājās,

a walking, talking, faculty meeting-attending zombie back home.

kad kā zombiji staigājam, runājam, apmeklējam fakultātes tikšanās.

(Smiekli)

And by the way, that coffee,

Un, starp citu, tā kafija, tā brīnišķīgā kafija, ko lejā dzērāt,

that wonderful coffee you've been drinking downstairs,

actually mimics the effect

patiesībā atdarina efektu, ko veic mazuļu neiromediatori.

of those baby neurotransmitters.

So what's it like to be a baby?

Tātad, kāda sajūta ir būt mazulim?

It's like being in love

Tas ir kā iemīlēties,

in Paris for the first time

esot pirmo reizi Parīzē,

after you've had three double-espressos.

pēc tam, kad esat izdzēruši trīs dubultespresso tases.

(Laughter)

(Smiekli)

That's a fantastic way to be,

Tā ir fantastiska sajūta,

but it does tend to leave you waking up crying at three o'clock in the morning.

bet tā arī mēdz jūs uzmodināt trijos naktī ar asarām acīs.

(Laughter)

(Smiekli)

Now it's good to be a grownup.

Ir labi būt pieaugušam.

I don't want to say too much about how wonderful babies are.

Es negribu pārāk slavēt, cik brīnišķīgi ir mazuļi.

It's good to be a grownup.

Ir labi būt pieaugušam.

We can do things like tie our shoelaces and cross the street by ourselves.

Mēs spējam tādas lietas kā sasiet kurpju auklas un paši pāriet ielu.

And it makes sense that we put a lot of effort

Un ir prātīgi, ka ieguldām daudz spēka,

into making babies think like adults do.

lai liktu mazuļiem domāt kā pieaugušajiem.

But if what we want is to be like those butterflies,

Bet, ja vēlamies būt kā tie tauriņi,

to have open-mindedness, open learning,

atvērti pasaulei, atvērti zināšanu apguvei,

imagination, creativity, innovation,

iztēlei, radošumam, inovācijām,

maybe at least some of the time

varbūt vismaz dažreiz mums vajadzētu mudināt pieaugušos

we should be getting the adults

to start thinking more like children.

domāt vairāk kā bērniem.

(Applause)

(Aplausi)