Pete Alcorn on the world in 2200

Translator: Rita Santare Reviewer: Kristaps Kadiķis

I used to be a Malthusian.

Es agrāk biju maltusisma piekritējs.

This was my mental model of the world:

Šāds bija mans garīgais pasaules modelis:

exploding population, small planet;

strauji pieaugoša populācija, maza planēta;

it's going to lead to ugly things.

tas nenovedīs ne pie kā laba.

But I'm moving past Malthus,

Taču es virzos prom no Maltusa,

because I think that we just might be about 150 years

jo uzskatu, ka mēs varētu būt apmēram 150 gadu attālumā

from a kind of new enlightenment.

no jauna veida apgaismības.

Here's why.

Lūk, kādēļ.

This is the U.N.'s population data,

Šie ir ANO dati par pasaules

you may have seen, for the world.

iedzīvotāju skaitu, ko varbūt būsiet jau redzējuši.

And the world's population expected to top out

Paredzēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs

at something hopefully a bit less than 10 billion, late this century.

maksimumu pie nedaudz mazāk kā 10 miljardiem šī gadsimta biegās.

And after that, most likely it's going to begin to decline.

Pēc tam tas visdrīzāk sāks samazināties.

So what then?

Ko tad?

Most of the economic models are built around scarcity and growth.

Lielākā daļa ekonomisko modeļu ir veidoti ap nepietiekamību un izaugsmi.

So a lot of economists

Tādēļ daudzi ekonomisti

look at declining population

raugās uz sarūkošo iedzīvotāju skaitu

and expect to see stagnation, maybe depression.

un sagaida ieraudzīt stagnāciju, varbūt pat depresiju.

But a declining population is going to have

Tomēr sarūkošajam iedzīvotāju skaitam būs

at least two very beneficial economic effects.

vismaz divas ekonomiski ļoti labvēlīgas sekas.

One: fewer people on a fixed amount of land

Pirmā: mazāk cilvēku uz nemainīga zemes daudzuma

make investing in property a bad bet.

padarīs ieguldīšanu īpašumos par neizdevīgu likmi.

In the cities, a lot of the cost of property

Pilsētās liela daļa īpašuma cenas

is actually wrapped up in its speculative value.

īstenībā rodas no tās spekulatīvās vērtības.

Take away land speculation,

Pārtrauciet spekulēšanu par zemi,

price of land drops.

zemes cena krītas.

And that begins to lift a heavy burden

Tas sāk nocelt smagu nastu no

off the world's poor.

pasaules nabadzīgo pleciem.

Number two: a declining population

Otrais: sarūkošs iedzīvotāju skaits

means scarce labor.

nozīmē nepietiekamu darbaspēku.

Scarce labor drives wages.

Nepietiekams darbaspēks veicina algu pieaugumu.

As wages increase

Algām pieaugot,

that also lifts the burden on the poor and the working class.

arī tas noceļ nastu no nabadzīgo un strādnieku šķiras pleciem.

Now I'm not talking about a radical drop in population like we saw in the Black Death.

Es, protams, nerunāju par tik krasu iedzīvotāju samazināšanos, kā mēs to redzējām Melnās nāves laikā.

But look what happened in Europe

Tomēr paskatieties, kas notika Eiropā

after the plague:

pēc mēra:

rising wages,

pieaugošas algas,

land reform,

zemes reforma,

technological innovation,

tehnoloģiska jaunrade,

birth of the middle class;

vidusšķiras rašanās;

and after that, forward-looking social movements

un pēc tam tālredzīgas sabiedriskas kustības

like the Renaissance,

kā Renesanse

and later the Enlightenment.

un pēcāk Apgaismība.

Most of our cultural heritage has tended to look backward,

Lielākā daļa mūsu kultūras mantojuma mēdz lūkoties atpakaļ,

romanticizing the past.

romantizējot pagātni.

All of the Western religions begin with the notion of Eden,

Visas Rietumu reliģijas sākas ar priekšstatu par Ēdeni,

and descend through a kind of profligate present

un cauri tādai kā izvirtušai tagadnei nolaižas

to a very ugly future.

līdz ļoti neglītai nākotnei.

So human history is viewed

Tā nu uz cilvēku vēsturi skatās

as sort of this downhill slide

tādā kā lejupslīdē

from the good old days.

no vecajām, labajām dienām.

But I think we're in for another change,

Bet, manuprāt, sagaidāmas vēl vienas pārmaiņas,

about two generations after the top of that curve,

apmēram divas paaudzes pēc šīs līknes virsotnes,

once the effects of a declining population

tiklīdz sāks manīt sarūkošā iedzīvotāju skaita

start to settle in.

ietekmi.

At that point, we'll start romanticizing the future again,

Tajā brīdī mēs atkal sāksim romantizēt nākotni,

instead of the nasty, brutish past.

nevis nejauko un nežēlīgo pagātni.

So why does this matter?

Kādēļ tad tam ir nozīme?

Why talk about social-economic movements

Kādēļ runāt par sabiedriski ekonomiskām kustībām,

that may be more than a century away?

kas sagaidāmas pēc vairāk kā gadsimta?

Because transitions are dangerous times.

Jo pārejas periodi ir bīstami laiki.

When land owners start to lose money,

Zemju īpašniekiem sākot zaudēt naudu

and labor demands more pay,

un darbaspēkam pieprasot lielākas algas,

there are some powerful interests that are going to fear for the future.

būs ietekmīgi ieinteresētie, kas baidīsies par nākotni.

Fear for the future leads to some rash decisions.

Bailes par nākotni noved pie pārsteidzīgiem lēmumiem.

If we have a positive view about the future

Ja mums būs pozitīvs skats uz nākotni,

then we may be able to accelerate through that turn,

mēs šī pagrieziena laikā būsim spējīgi uzgāzēt,

instead of careening off a cliff.

tā vietā, lai noskrietu no klints.

If we can make it through the next 150 years,

Ja mēs spēsim tikt cauri nākamajiem 150 gadiem,

I think that your great great grandchildren

manuprāt, jūsu mazmazbērni

will forget all about Malthus.

vispār aizmirsīs par tādu Maltusu.

And instead, they'll be planning for the future

Tā vietā viņi plānos nākotni

and starting to build the 22nd Century Enlightenment.

un sāks veidot 22. gadsimta apgaismību.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)