Elliot Krane: The mystery of chronic pain

Translator: Laura T. Reviewer: Kristaps Kadiķis

I'm a pediatrician and an anesthesiologist,

Es esmu pediatrs un anesteziologs,

so I put children to sleep for a living.

es pelnu iztiku ar bērnu iemidzināšanu.

(Laughter)

(Smiekli)

And I'm an academic, so I put audiences to sleep for free.

Es esmu arī akadēmiķis, klausītājus es iemidzinu par brīvu.

(Laughter)

(Smiekli)

But what I actually mostly do

Taču patiesībā es galvenokārt nodarbojos

is I manage the pain management service

ar sāpju kontrolēšanas dienesta vadīšanu

at the Packard Children's Hospital up at Stanford in Palo Alto.

Pakarda Bērnu slimnīcā Stenfordā Palo Alto.

And it's from the experience

No 20 vai 25 gadus gadu ilgas pieredzes,

from about 20 or 25 years of doing that

ko esmu guvis ar to nodarbojoties

that I want to bring to you the message this morning,

varu jums apgalvot to,

that pain is a disease.

ka sāpes ir slimība.

Now most of the time,

Visbiežāk

you think of pain as a symptom of a disease,

jūs domājat par sāpēm kā slimības simptomu.

and that's true most of the time.

Tā parasti arī ir taisnība.

It's the symptom of a tumor or an infection

Tās ir audzēja vai infekcijas simptoms,

or an inflammation or an operation.

vai arī iekaisuma, vai operācijas simptoms.

But about 10 percent of the time,

Taču apmēram 10 procentos gadījumu,

after the patient has recovered from one of those events,

pēc tam, kad pacients ir atveseļojies pēc kāda no šiem gadījumiem,

pain persists.

sāpes nerimst.

It persists for months

Tās nerimst mēnešiem

and oftentimes for years,

un bieži pat gadiem ilgi.

and when that happens,

Un kad tas notiek,

it is its own disease.

tā pati par sevi ir slimība.

And before I tell you about how it is that we think that happens

Pirms es jums pastāstīšu par to, kā, mūsuprāt, tas notiek

and what we can do about it,

un ko mēs varam darīt lietas labā,

I want to show you how it feels for my patients.

es gribu jums parādīt, kā jūtas mani pacienti.

So imagine, if you will,

Tāpēc iedomājieties,

that I'm stroking your arm with this feather,

ka es pieskaros jūsu rokai ar šo spalvu,

as I'm stroking my arm right now.

kā šobrīd es to daru savai rokai.

Now, I want you to imagine

Tagad es vēlos, lai jūs iedomājaties,

that I'm stroking it with this.

ka es pieskaros tai ar šo te.

Please keep your seat.

Lūdzu, palieciet savās vietās.

(Laughter)

(Smiekli)

A very different feeling.

Pilnīgi citādāka sajūta.

Now what does it have to do with chronic pain?

Kāds tam sakars ar hroniskām sāpēm?

Imagine, if you will, these two ideas together.

Iedomājieties, šīs abas lietas kopā.

Imagine what your life would be like

Iedomājieties, kāda būtu jūsu dzīve,

if I were to stroke it with this feather,

ja es pieskartos jums ar šo spalvu,

but your brain was telling you

taču jūsu smadzenes jums teiktu,

that this is what you are feeling --

ka šis ir tas, ko jūs jūtat.

and that is the experience of my patients with chronic pain.

Šāda ir pacientu pieredze ar hroniskām sāpēm.

In fact, imagine something even worse.

Patiesībā, iedomājieties ko vēl sliktāku.

Imagine I were to stroke your child's arm with this feather,

Iedomājieties, ka es pieskartos jūsu bērna rokai ar šo spalvu,

and their brain [was] telling them

un viņu smadzenes teiktu tiem,

that they were feeling this hot torch.

ka viņi jūt šo karsto lodlampu.

That was the experience of my patient, Chandler,

Tā bija manas pacientes Čendleras pieredze,

whom you see in the photograph.

kuru jūs redzat fotogrāfijā.

As you can see, she's a beautiful, young woman.

Kā jūs varat redzēt, viņa ir skaista, jauna sieviete.

She was 16 years old last year when I met her,

Viņa bija 16 gadus veca pagājušajā gadā, kad viņu satiku,

and she aspired to be a professional dancer.

un viņa vēlējās būt profesionāla dejotāja.

And during the course of one of her dance rehearsals,

Vienā no deju mēģinājumiem

she fell on her outstretched arm and sprained her wrist.

viņa uzkrita uz savas izstieptās rokas un sastiepa plaukstas locītavu.

Now you would probably imagine, as she did,

Jūs droši vien nodomātu tāpat kā viņa,

that a wrist sprain is a trivial event

ka plaukstas locītavas sastiepums ir nenozīmīgs notikums

in a person's life.

cilvēka dzīvē.

Wrap it in an ACE bandage,

Pārsienat to ar ACE pārsēju,

take some ibuprofen for a week or two,

palietojat vienu vai divas nedēļas ibuprofēnu,

and that's the end of the story.

un tās ir stāsta beigas.

But in Chandler's case, that was the beginning of the story.

Taču Čendleras gadījumā tas bija stāsta sākums.

This is what her arm looked like

Šādi viņas roka izskatījās,

when she came to my clinic about three months after her sprain.

kad viņa ieradās manā klīnikā apmēram 3 mēnešus pēc sastiepuma.

You can see that the arm is discolored,

Jūs redzat, ka roka ir mainījusi krāsu,

purplish in color.

tā ir lillā nokrāsā.

It was cadaverically cold to the touch.

Tā bija līķa auksta pieskaroties.

The muscles were frozen, paralyzed --

Muskuļi bija sastinguši, paralizēti —

dystonic is how we refer to that.

distoniski, kā mēs to saucam.

The pain had spread from her wrist to her hands,

Sāpes bija izplatījušās no plaukstas locītavas uz viņas rokām,

to her fingertips, from her wrist up to her elbow,

uz pirkstgaliem, no plaukstas locītavas augšup uz elkoni,

almost all the way to her shoulder.

gandrīz līdz viņas plecam.

But the worst part was,

Taču vissliktākais bija

not the spontaneous pain that was there 24 hours a day.

ne jau spontānās sāpes, kas bija 24 stundas dienā.

The worst part was that she had allodynia,

Sliktākais bija tas, ka viņai bija alodīnija —

the medical term for the phenomenon that I just illustrated

medicīnisks jēdziens parādībai, ko es tikko ilustrēju

with the feather and with the torch.

ar spalvu un lodlampu.

The lightest touch of her arm --

Visvieglākais pieskāriens viņas rokai,

the touch of a hand,

rokas pieskāriens,

the touch even of a sleeve, of a garment, as she put it on --

pat piedurknes pieskāriens, segas pieskāriens, kad viņa to uzsedz,

caused excruciating, burning pain.

izraisīja mokošas, dedzinošas sāpes.

How can the nervous system get this so wrong?

Kā gan nervu sistēma var padarīt to tik nepareizu?

How can the nervous system

Kā gan nervu sistēma

misinterpret an innocent sensation

var nepareizi interpretēt nevainīgu sajūtu,

like the touch of a hand

kā rokas pieskāriens,

and turn it into the malevolent sensation

un pārvērst to ļaunprātīgā sajūtā,

of the touch of the flame?

kā liesmas pieskāriens?

Well you probably imagine that the nervous system in the body

Jūs droši vien iedomājaties, ka nervu sistēma organismā

is hardwired like your house.

ir pilna ar vadiem kā jūsu māja.

In your house, wires run in the wall,

Jūsu mājā vadi iet pa sienu iekšpusi

from the light switch to a junction box in the ceiling

no gaismas slēdža uz sadales kasti griestos

and from the junction box to the light bulb.

un no sadales kastes uz spuldzi.

And when you turn the switch on, the light goes on.

Un, kad jūs ieslēdzat slēdzi, gaisma iedegas.

And when you turn the switch off, the light goes off.

Un, kad jūs izslēdzat slēdzi, gaisma izdziest.

So people imagine the nervous system is just like that.

Cilvēki iztēlojas, ka nervu sistēma ir līdzīga.

If you hit your thumb with a hammer,

Ja jūs iesitat pa savu īkšķi ar āmuru,

these wires in your arm -- that, of course, we call nerves --

šie vadi jūsu rokā, kurus, protams, mēs saucam par nerviem,

transmit the information into the junction box in the spinal cord

pārraida informāciju uz sadales kasti muguras smadzenēs,

where new wires, new nerves,

kur jauni vadi, jauni nervi,

take the information up to the brain

nogādā informāciju augšup līdz smadzenēm,

where you become consciously aware that your thumb is now hurt.

kur jūs prātā apzināties, ka tagad jūsu īkšķis sāp.

But the situation, of course, in the human body

Bet situācija, protams, cilvēka ķermenī

is far more complicated than that.

ir daudz sarežģītāka.

Instead of it being the case

Tā vietā, lai domātu,

that that junction box in the spinal cord

ka šī sadales kaste muguras smadzenēs

is just simple where one nerve connects with the next nerve

ir tik vienkārša, ka tajā viens nervs savienojas ar otru nervu,

by releasing these little brown packets

atbrīvojot šīs mazās brūnās paciņas,

of chemical information called neurotransmitters

kas satur ķīmisko informāciju, sauktas par neirotransmiteriem,

in a linear one-on-one fashion,

lineārā viens pret vienu veidā,

in fact, what happens

patiesībā tas, kas notiek,

is the neurotransmitters spill out in three dimensions --

ir, ka neirotransmiteri izplatās trijās dimensijās —

laterally, vertically, up and down in the spinal cord --

sāniski, līmeniski, augšup un lejup muguras smadzenēs

and they start interacting

un tie sāk mijiedarboties

with other adjacent cells.

ar citām blakus esošām šūnām.

These cells, called glial cells,

Šīs šūnas, sauktas par glijas šūnām,

were once thought to be

kādreiz tika uzskatītas par

unimportant structural elements of the spinal cord

nenozīmīgiem muguras smadzeņu veidelementiem,

that did nothing more than hold all the important things together,

kas nedara neko vairāk, kā tikai satur visas svarīgās lietas kopā,

like the nerves.

kā nervi.

But it turns out

Taču atklājās, ka

the glial cells have a vital role

glijas šūnām ir ļoti svarīga loma

in the modulation, amplification

modulācijā, pastiprināšanā

and, in the case of pain, the distortion

un, sāpju gadījumā,

of sensory experiences.

sajūtu pieredzes izkropļojumā.

These glial cells become activated.

Šīs glijas šūnas tiek aktivētas.

Their DNA starts to synthesize new proteins,

To DNS sāk sintezēt jaunas olbaltumvielas,

which spill out

kuri izplatās

and interact with adjacent nerves,

un mijiedarbojas ar blakus esošiem nerviem.

and they start releasing their neurotransmitters,

Un tie sāk atbrīvot savus neirotransmiterus.

and those neurotransmitters spill out

Šie neirotransmiteri izplatās

and activate adjacent glial cells, and so on and so forth,

un aktivē blakus esošās glijas šūnas, un tā tālāk un tā joprojām,

until what we have

kamēr mums ir

is a positive feedback loop.

pozitīva atgriezeniska cilpa.

It's almost as if somebody came into your home

Tas ir gandrīz kā tad, ja kāds ienāk jūsu mājā

and rewired your walls

un pa jaunu pārvelk vadus sienās,

so that the next time you turned on the light switch,

tā nu, kad nākamreiz nospiežat gaismas slēdzi,

the toilet flushed three doors down,

trīs stāvus zemāk pārplūdīs tualete,

or your dishwasher went on,

vai sāks darboties trauku mazgājamā mašīna,

or your computer monitor turned off.

vai jūsu datora monitors izslēgsies.

That's crazy,

Tas ir trakums,

but that's, in fact, what happens

taču tā patiesībā notiek

with chronic pain.

hronisku sāpju gadījumā.

And that's why pain becomes its own disease.

Un tāpēc sāpes pašas par sevi kļūst par slimību.

The nervous system has plasticity.

Nervu sistēmai ir plastiskums.

It changes, and it morphs

Tā mainās, un tā maina formu,

in response to stimuli.

atbildot uz stimuliem.

Well, what do we do about that?

Labi, ko mēs varam iesākt?

What can we do in a case like Chandler's?

Ko mēs varam darīt tādā gadījumā, kā Čendlerai?

We treat these patients in a rather crude fashion

Šobrīd mēs ārstējam šos pacientus

at this point in time.

diezgan nežēlīgā veidā.

We treat them with symptom-modifying drugs --

Mēs viņus ārstējam ar simptomu modificējošām zālēm —

painkillers --

pretsāpju zālēm,

which are, frankly, not very effective

kuras, atklāti sakot, nav pārāk iedarbīgas

for this kind of pain.

šim sāpju veidam.

We take nerves that are noisy and active

Mēs ņemam nervus, kuri ir trokšņaini un aktīvi,

that should be quiet,

taču kuriem jābūt mierīgiem,

and we put them to sleep with local anesthetics.

un mēs nomierinam tos ar lokālās anestēzijas palīdzību.

And most importantly, what we do

Un vissvarīgākais, ko mēs darām,

is we use a rigorous, and often uncomfortable, process

ir stingru un bieži vien neērtu

of physical therapy and occupational therapy

fizikālo un darba terapiju izmantošana,

to retrain the nerves in the nervous system

lai no jauna trenētu nervu sistēmas nervus

to respond normally

atbildēt normāli

to the activities and sensory experiences

uz darbībām un sajūtu pieredzi,

that are part of everyday life.

kas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa.

And we support all of that

Visu to mēs papildinām

with an intensive psychotherapy program

ar intensīvu psihoterapijas programmu,

to address the despondency, despair and depression

lai novērstu grūtsirdību, izmisumu un depresiju,

that always accompanies

kas vienmēr pavada

severe, chronic pain.

stipras, hroniskas sāpes.

It's successful,

Tas ir iedarbīgi,

as you can see from this video of Chandler,

kā jūs varat redzēt šajā Čendleras video,

who, two months after we first met her,

kura, divus mēnešus pēc mūsu tikšanās,

is now doings a back flip.

tagad jau izpilda atmugurisko salto.

And I had lunch with her yesterday

Un es kopā ar viņu vakar pusdienoju,

because she's a college student studying dance at Long Beach here,

jo viņa ir koledžas studente, viņa studē dejošanu Longbīčā.

and she's doing absolutely fantastic.

Un viņai sokas vienkārši lieliski.

But the future is actually even brighter.

Taču nākotne ir vēl cerīgāka.

The future holds the promise

Nākotnē solās

that new drugs will be developed

attīstīsies jaunas zāles,

that are not symptom-modifying drugs

kuras nav simptomus pārveidojošas,

that simply mask the problem,

kas vienkārši nomaskē problēmu,

as we have now,

kā tas ir pašlaik,

but that will be disease-modifying drugs

bet tādas, kas būs slimību pārveidojošas zāles,

that will actually go right to the root of the problem

kas aizkļūs līdz problēmas saknei

and attack those glial cells,

un uzbruks šīm glijas šūnām

or those pernicious proteins

vai šīm kaitīgajām olbaltumvielām,

that the glial cells elaborate,

kurus glijas šūnas izstrādā,

that spill over and cause this central nervous system wind-up,

kas izplatās un izraisa centrālās nervu sistēmas bojājumu

or plasticity,

vai plastiskumu,

that so is capable

kura tad ir spējīga

of distorting and amplifying

izkropļot un pastiprināt

the sensory experience that we call pain.

sajūtu pieredzi, ko mēs saucam par sāpēm.

So I have hope

Man ir cerība,

that in the future,

ka nākotnē

the prophetic words of George Carlin will be realized,

piepildīsies Džordža Kārlina pravietiskie vārdi,

who said, "My philosophy:

viņš teica, "Mana filozofija:

No pain, no pain."

Nav sāpes, nav sāpes."

Thank you very much.

Liels paldies jums.

(Applause)

(Aplausi)