The walk from "no" to "yes" | William Ury

Translator: Inguna Draudina Reviewer: Kristaps Kadiķis

Grūtas pārrunas man atgādina

Well, the subject of difficult negotiation

reminds me of one of my favorite stories from the Middle East,

kādu no maniem mīļākajiem stāstiem

no Tuvajiem Austrumiem,

of a man who left to his three sons, 17 camels.

par vīru, kas 3 saviem dēliem atstāja 17 kamieļus.

Pirmajam dēlam viņš novēlēja pusi kamieļu;

To the first son, he left half the camels;

to the second son, he left a third of the camels;

otrajam — trešo daļu;

and to the youngest son, he left a ninth of the camels.

un jaunākajam — 1/9 no saviem kamieļiem.

Dēli ķērās pie pārrunām.

The three sons got into a negotiation -- 17 doesn't divide by two.

17 nedalās ar 2.

Tas nedalās ar 3.

It doesn't divide by three.

It doesn't divide by nine.

Un tas nedalās ar 9.

Brotherly tempers started to get strained.

Brāļu pacietība sāka izsīkt.

Finally, in desperation,

Visbeidzot, galīgi izmisuši,

they went and they consulted a wise old woman.

viņi devās lūgt padomu vecai viedai sievai.

The wise old woman thought about their problem for a long time,

Viedā vecā sieva par brāļu likstu domāja ilgu laiku,

līdz visbeidzot atgriezās un sacīja:

and finally she came back and said, "Well, I don't know if I can help you,

„Es nezinu, vai varu jums kā palīdzēt,

bet, ja vēlaties, paņemiet manu kamieli.”

but at least, if you want, you can have my camel."

Nu viņiem bija 18 kamieļi.

So then, they had 18 camels.

Pirmais dēls paņēma sev savu pusi, puse no 18 ir 9.

The first son took his half -- half of 18 is nine.

Otrais dēls, savu trešo daļu, trešdaļa no 18 ir 6.

The second son took his third -- a third of 18 is six.

The youngest son took his ninth -- a ninth of 18 is two.

Jaunākais dēls paņēma savu devīto daļu,

viena devītā no 18 ir 2.

You get 17.

Kopā — 17.

They had one camel left over.

Viņiem palika pāri viens kamielis.

They gave it back to the wise old woman.

Viņi to atdeva atpakaļ vecajai viedajai sievai.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, if you think about that story for a moment,

Man šķiet, šis stāsts

I think it resembles a lot of the difficult negotiations

ir līdzīgs

daudzām grūtajām pārrunām, kādās mēs nonākam.

we get involved in.

They start off like 17 camels, no way to resolve it.

Tās sākas ar 17 kamieļiem, ko nekādi nevar atrisināt.

Somehow, what we need to do

Tā vai citādi mums ir

is step back from those situations, like that wise old woman,

jāatkāpjas solīti no šīm situācijām, kā tā viedā vecā sieva,

jāpalūkojas uz situāciju ar svaigu skatu

look at the situation through fresh eyes

un jāatrod savs 18. kamielis.

and come up with an 18th camel.

Finding that 18th camel in the world's conflicts

Šī 18. kamieļa meklēšana pasaules konfliktos

has been my life passion.

ir bijusi manas dzīves lielā aizraušanās.

I basically see humanity a bit like those three brothers.

Cilvēci es pamatā redzu kā šos trīs brāļus;

We're all one family.

mēs visi esam viena ģimene.

We know that scientifically,

Mums tam ir zinātniski pierādījumi,

thanks to the communications revolution,

pateicoties sakaru revolūcijai

all the tribes on the planet -- all 15,000 tribes --

visas ciltis uz pasaules, visas 15,000 ciltis

are in touch with each other.

ir savā starpā saistītas.

And it's a big family reunion.

Tā ir kā liela ģimenes atkalapvienošanās.

And yet, like many family reunions,

Taču līdzīgi kā daudzas ģimenes apvienošanās,

it's not all peace and light.

tā nav tikai miers un gaisma.

There's a lot of conflict,

Tajā ir daudz konfliktu.

and the question is: How do we deal with our differences?

Jautājums ir,

kā lai mēs uzlūkojam savas atšķirības?

How do we deal with our deepest differences,

Kā lai mēs tiekam galā ar savām lielākajām atšķirībām,

given the human propensity for conflict

ņemot vērā cilvēcisko slieksmi uz strīdiem

un cilvēka talantu

and the human genius at devising weapons of enormous destruction?

radīt ieročus, kas var radīt milzīgu postu?

That's the question.

Tāds ir jautājums.

As I've spent the last better part of three decades, almost four,

Lielāko daļu pēdējo trīs, gandrīz četru, desmitgažu

esmu pavadījis

traveling the world,

ceļojot pa pasauli,

trying to work, getting involved in conflicts

mēģinot strādāt, iesaistoties konfliktos

ranging from Yugoslavia to the Middle East

sākot ar Dienvidslāviju, Tuvajiem Austrumiem,

beidzot ar Čečeniju un Venecuēlu,

to Chechnya to Venezuela --

some of the most difficult conflicts on the face of the planet --

daži no tiem ir vissarežģītākie konflikti uz zemes virsmas,

I've been asking myself that question.

es vienmēr uzdodu sev šo jautājumu.

Manuprāt, esmu atradis ko tādu, ko

And I think I've found, in some ways, what is the secret to peace.

varētu nosaukt par miera noslēpumu.

It's actually surprisingly simple.

Tas patiesībā ir pārsteidzoši vienkāršs.

It's not easy, but it's simple.

Tas nav viegls, bet ir vienkāršs.

It's not even new.

Tas pat nav nekas jauns.

It may be one of our most ancient human heritages.

Tas varētu būt viens no senākajiem cilvēces mantojumiem.

Miera noslēpums slēpjas mūsos pašos.

The secret to peace is us.

It's us who act as a surrounding community around any conflict,

Mūsos, kas darbojas

kā apkārtējā sabiedrība

ap katru konfliktu,

who can play a constructive role.

mēs varam ieņemt konstruktīvu lomu.

Let me give you just a story, an example.

Ļaujiet jums piemēram izstāstīt kādu stāstiņu.

About 20 years ago,

Pirms kādiem 20 gadiem es biju Dienvidāfrikā.

I was in South Africa, working with the parties in that conflict,

Strādāju ar tajā konfliktā iesaistītajām pusēm.

and I had an extra month,

Man bija lieks mēnesis,

so I spent some time living with several groups of San Bushmen.

tādēļ es kādu laiku padzīvoju

kopā ar dažām Sanu Bušmeņu grupām.

I was curious about them, about the way in which they resolve conflict.

Viņi manī izraisīja interesi un es gribēju uzzināt, kā viņi risina konfliktus.

Because, after all, within living memory, they were hunters and gatherers,

Jo viņi taču kopš neatminamiem laikiem

bijuši mednieki un vācēji, kas

living pretty much like our ancestors lived

dzīvo lielā mērā tāpat kā mūsu senči

for maybe 99 percent of the human story.

gandrīz visa cilvēces stāsta garumā.

And all the men have these poison arrows that they use for hunting --

Visiem vīriešiem ir indīgas bultas, ko viņi izmanto medībās —

absolutely fatal.

absolūti nāvējošas.

So how do they deal with their differences?

Tātad, kā viņi risina savas nesaskaņas?

Well, what I learned is, whenever tempers rise in those communities,

Es uzzināju, ka

ikreiz, kad šajās kopienās izceļas strīdi,

someone goes and hides the poison arrows out in the bush,

kāds paņem bultas un noslēpj tās kaut kur krūmājos,

and then everyone sits around in a circle like this,

un visi apsēžas šādā aplī,

and they sit and they talk and they talk.

un sēž un runā un runā...

It may take two days, three days, four days,

Var paiet divas, trīs, četras dienas...

but they don't rest until they find a resolution

bet viņi neliekas mierā,

kamēr nav atraduši risinājumu,

or better yet -- a reconciliation.

vai vēl labāk, izlīgumu.

And if tempers are still too high,

Un ja arī tad vēl visi nav nomierinājušies,

then they send someone off to visit some relatives,

dažus aizsūta apciemot kādus radiniekus

as a cooling-off period.

tādā kā nomierināšanās periodā.

Well, that system is, I think, probably the system

Domāju, ka pateicoties šai sistēmai

mēs joprojām esam izdzīvojuši,

that kept us alive to this point,

given our human tendencies.

ņemot vērā mūsu cilvēciskās tieksmes.

Šo sistēmu es saucu par „trešo pusi”.

That system, I call "the third side."

Jo, ja tā padomā,

Because if you think about it, normally when we think of conflict,

parasti, mums domājot par konfliktu un to aprakstot,

when we describe it,

there's always two sides --

tajā vienmēr ir divas puses.

it's Arabs versus Israelis, labor versus management,

Arābi pret izraēļiem, strādnieki pret vadību,

husband versus wife, Republicans versus Democrats.

vīrs pret sievu, republikāņi pret demokrātiem,

But what we don't often see

bet bieži vien mēs neredzam,

is that there's always a third side,

ka vienmēr ir kāda trešā puse

un šī trešā puse konfliktā esam mēs,

and the third side of the conflict is us, it's the surrounding community,

apkārtējā sabiedrība,

it's the friends, the allies,

draugi, sabiedrotie,

the family members, the neighbors.

ģimenes locekļi, kaimiņi.

And we can play an incredibly constructive role.

Mums var būt ārkārtīgi konstruktīva loma!

Perhaps the most fundamental way in which the third side can help

Iespējams, ka visbūtiskākais veids,

kā trešā puse var palīdzēt,

is to remind the parties of what's really at stake.

ir atgādināt iesaistītajām pusēm, kas likts uz spēles.

For the sake of the kids, for the sake of the family,

Bērnu dēļ, ģimenes dēļ,

sabiedrības dēļ, nākotnes vārdā,

for the sake of the community, for the sake of the future,

let's stop fighting for a moment and start talking.

uz mirkli pārstāsim ķīvēties un sāksim runāt.

Jo, lieta tāda, ka,

Because, the thing is,

when we're involved in conflict,

kad mēs esam iesaistīti konfliktā

it's very easy to lose perspective.

ir ļoti viegli pazaudēt perspektīvu.

It's very easy to react.

Ir ļoti viegli reaģēt.

Human beings -- we're reaction machines.

Cilvēciskas būtnes: mēs esam reaģējošas mašīnas.

And as the saying goes,

Kā vēstī sakāmvārds:

when angry, you will make the best speech

dusmās pateiksi vislabāko runu,

you will ever regret.

kādu vien var nožēlot.

(Laughter)

And so the third side reminds us of that.

Trešā puse mums to var atgādināt.

The third side helps us go to the balcony,

Trešā puse palīdz mums iziet uz balkona,

which is a metaphor for a place of perspective,

kas ir metafora vietai, kurā atgūt perspektīvu,

where we can keep our eyes on the prize.

no kuras varam saskatīt savu balvu.

Let me tell you a little story from my own negotiating experience.

Ļaujiet jums izstāstīt mazu stāstiņu no manas personīgās pārrunu pieredzes.

Some years ago, I was involved as a facilitator in some very tough talks

Pirms dažiem gadiem es biju iesaistīts kā starpnieks

kādās ļoti smagās sarunās

between the leaders of Russia and the leaders of Chechnya.

starp Krievijas vadītājiem

un vadītājiem no Čečenijas.

There was a war going on, as you know.

Kā zināt, starp šīm valstīm bija karš.

Mēs tikāmies Hāgā,

And we met in the Hague, in the Peace Palace,

Miera Pilī,

in the same room where the Yugoslav war-crimes tribunal was taking place.

tajā pašā telpā, kurā bija norisinājies

Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls.

And the talks got off to a rather rocky start

Šīs sarunas sākās gaužām nestabili,

kad Čečenijas viceprezidents

when the vice president of Chechnya began by pointing at the Russians

norādīja uz krieviem un teica:

and said, "You should stay right here in your seats,

„Palieciet vien šajos krēslos,

because you're going to be on trial for war crimes."

jo te jūs tiesās par jūsu kara noziegumiem.”

Viņš turpināja tādā pat garā līdz pagriezās pret mani un teica:

And then he turned to me and said,

"You're an American.

„Tu esi amerikānis.

Look at what you Americans are doing in Puerto Rico."

Paskat tik, ko jūs amerikāņi darāt Puertoriko!”

And my mind started racing, "Puerto Rico? What do I know about Puerto Rico?"

Es sāku drudžaini domāt: „Puertoriko? Kas man zināms par Puertoriko?”

Es sāku reaģēt,

I started reacting.

(Laughter)

bet tad es pacentos atcerēties par balkonu.

But then, I tried to remember to go to the balcony.

Tāpēc, kad viņš uz mirkli aprima,

And then when he paused

and everyone looked at me for a response,

un visi lūkojās, ko nu es teikšu,

from a balcony perspective, I was able to thank him for his remarks

ar balkona perspektīvu es spēju viņam pateikties par piezīmēm

and say, "I appreciate your criticism of my country

un teikt: „Es cienu jūsu kritiskās piezīmes par manu valsti,

and I take it as a sign that we're among friends

un uzskatīšu to par zīmi, ka esam starp draugiem,

un varam brīvi runāt savā starpā.

and can speak candidly to one another."

(Laughter)

Taču mēs neesam šeit, lai runātu par Puertoriko vai pagātni.

"And what we're here to do is not to talk about Puerto Rico or the past.

Mēs esam šeit, lai mēģinātu atrast veidu

We're here to see if we can figure out a way

to stop the suffering and the bloodshed in Chechnya."

kā izbeigt ciešanas un asinsizliešanu Čečenijā.”

Sarunas varēja atsākties.

The conversation got back on track.

That's the role of the third side,

Šāda ir trešās puses loma,

to help the parties go to the balcony.

tai ir jāpalīdz pusēm iziet uz balkona.

Bet nu mirkli pievērsīsimies

Now let me take you, for a moment,

to what's widely regarded as the world's most difficult conflict,

bieži par vissarežģītāko pasaules konfliktu uzskatītajam piemēram,

konfliktam, kura atrisinājumu uzskata par neiespējami —

or the most impossible conflict, the Middle East.

Tuvajiem Austrumiem.

Question is: where's the third side there?

Jautājums: kur te ir trešā puse?

How could we possibly go to the balcony?

Kā te vispār var iziet uz balkona?

Now, I don't pretend to have an answer to the Middle East conflict,

Es neizlikšos, ka man ir atbildes

Tuvo Austrumu konfliktam,

but I think I've got a first step -- literally, a first step --

taču, manuprāt, man ir pirmais solis,

burtiski, pirmais solis,

something that any one of us could do as third-siders.

kaut kas, ko mēs visi varētu darīt kā trešā puse.

Let me just ask you one question first.

Ļaujiet man jums vispirms pavaicāt!

How many of you in the last years

Cik daudzi no jums

pēdējos gados

ir kaut reizi bažījušies par Tuvajiem Austrumiem

have ever found yourself worrying about the Middle East

un domājuši, ko gan kāds tur var padarīt?

and wondering what anyone could do?

Just out of curiosity, how many of you?

Mani moka ziņkārība, cik no jums?

OK, so the great majority of us.

Skaidrs, tātad lielākā daļa no mums.

And here, it's so far away.

Bet tas taču ir tik tālu!

Why do we pay so much attention to this conflict?

Kāpēc mēs pievēršam tik daudz uzmanības šim konfliktam?

Is it the number of deaths?

Vai pie vainas nāves gadījumu skaits?

There are a hundred times more people who die in a conflict in Africa

Simtiem reižu vairāk cilvēku iet bojā

konfliktos Āfrikā, nekā Tuvajos Austrumos.

than in the Middle East.

No, it's because of the story,

Nē, tas paša stāsta dēļ,

because we feel personally involved in that story.

tāpēc, ka jūtamies personīgi iesaistīti

šajā stāstā.

Whether we're Christians, Muslims or Jews, religious or non-religious,

Vienalga, vai esam kristieši, musulmaņi vai ebreji,

reliģiski vai nereliģiski,

we feel we have a personal stake in it.

mēs jūtamies tā it uz spēles būtu likts kas personīgs.

Stories matter;

Stāstiem ir nozīme. Kā antropologs, es to zinu!

as an anthropologist, I know that.

Stories are what we use to transmit knowledge.

Ar stāstu palīdzību mēs nododam zināšanas.

Tie piešķir mūsu dzīvēm jēgu.

They give meaning to our lives.

That's what we tell here at TED, we tell stories.

To mēs stāstām arī te TED, mēs stāstām stāstus.

Stāsti ir atslēga.

Stories are the key.

And so my question is --

Tādēļ es jautāju:

yes, let's try and resolve the politics there in the Middle East,

jā, mēģināsim atrisināt politiskos aspektus,

tur, Tuvajos Austrumos,

but let's also take a look at the story.

bet palūkosimies arī uz pašu stāstu!

Let's try to get at the root of what it's all about.

Mēģināsim piekļūt tā visa pamatiem.

Let's see if we can apply the third side to it.

Pamēģināsim piemērot trešo pusi tam visam.

Ko tas nozīmētu? Kāds te ir stāsts?

What would that mean? What is the story there?

Nu re, no antropoloģijas mēs zinām

Now, as anthropologists, we know that every culture has an origin story.

ka katrai kultūrai ir savs izcelšanās stāsts.

What's the origin story of the Middle East?

Kāds ir Tuvo Austrumu izcelšanās stāsts?

In a phrase, it's:

Vienā teikumā tas ir:

Four thousand years ago,

pirms 4 tūkstošiem gadu kāds vīrs ar ģimeni

a man and his family walked across the Middle East,

kājām pārstaigāja pāri visiem Tuvajiem Austrumiem,

and the world has never been the same since.

un pasaule kopš tā laika vairs nebija tāda pati kā agrāk.

Šis vīrs, protams,

That man, of course, was Abraham.

bija Ābrams.

And what he stood for was unity, the unity of the family;

Viņš simbolizē vienotību,

ģimenes vienotību.

he's the father of us all.

Viņš ir mūsu visu tēvs.

But it's not just what he stood for, it's what his message was.

Tā bija ne tikai viņa pārliecība, bet arī viņa vēstījums.

Arī viņa galvenā vēsts bija vienotība,

His basic message was unity too,

the interconnectedness of it all, the unity of it all.

ka viss ir saistīts, ka viss ir vienots.

And his basic value was respect,

Viņa pamatvērtība bija cieņa,

was kindness toward strangers.

laipnība pret svešiniekiem.

That's what he's known for, his hospitality.

Ar to viņš arī bija slavens, savu viesmīlību.

Šajā ziņā

So in that sense,

he's the symbolic third side of the Middle East.

viņš ir simboliska trešā puse

Tuvajos Austrumos

He's the one who reminds us that we're all part of a greater whole.

Tieši viņš mums atgādina

ka mēs esam lielāka veseluma daļa.

Now, think about that for a moment.

Kā gan jūs,

padomājiet tagad par to kādu brīdi.

Today, we face the scourge of terrorism.

Šodien mūs piemeklējis terorisma posts.

What is terrorism?

Kas ir terorisms?

Terrorism is basically taking an innocent stranger

Pamatā terorisms ir kad ar nevainīgiem svešiniekiem

and treating them as an enemy whom you kill in order to create fear.

apietas kā ar nāvīgākajiem ienaidniekiem,

nolūkā izraisīt bailes.

What's the opposite of terrorism?

Kas ir pretstats terorismam?

Tas ir kad pret nevainīgiem svešiniekiem

It's taking an innocent stranger

and treating them as a friend whom you welcome into your home,

izturas kā pret draugiem,

kurus laipni aicina mājās, lai

in order to sow and create understanding

vairotu un radītu sapratni

vai cieņu, vai mīlestību.

or respect, or love.

So what if, then, you took the story of Abraham,

Kā būtu, ja

mēs izmantotu Ābrama stāstu,

which is a third-side story,

kas ir trešās puses stāsts,

what if that could be --

ja nu to varētu izdarīt,

because Abraham stands for hospitality --

jo Ābrams simbolizē viesmīlību,

what if that could be an antidote to terrorism?

ja nu to varētu izmantot kā pretlīdzekli terorismam?

What if that could be a vaccine against religious intolerance?

Ja nu tā varētu būt vakcīna

pret reliģisko neiecietību?

How would you bring that story to life?

Kā šo stāstu varētu iedzīvināt?

Now, it's not enough just to tell a story.

Nepietiek stāstu tikai pastāstīt,

tam ir liels spēks,

That's powerful, but people need to experience the story.

bet cilvēkiem stāsts ir jāpiedzīvo.

They need to be able to live the story.

Viņiem jāspēj izdzīvot šo stāstu. Kā lai to izdara?

How would you do that?

And that was my thinking of how would you do that.

Šādi es iztēlojos, kā to izdarīt.

And that's what comes to the first step here.

Šis nāk prātā kā pirmais solis.

Because the simple way to do that is:

Jo visvienkāršākais veids, kā to izdarīt

ir doties pastaigā.

you go for a walk.

You go for a walk in the footsteps of Abraham.

Doties pastaigā Ābramam pa pēdām.

You retrace the footsteps of Abraham.

Iet Ābrama pēdās.

Because walking has a real power.

Jo iešanā ir liels spēks.

You know, as an anthropologist, walking is what made us human.

Antropologi zina, ka staigāšana mūs padarīja par cilvēkiem.

It's funny -- when you walk, you walk side-by-side,

Interesanti, ka staigājot,

mēs ejam viens otram līdzās,

in the same common direction.

kopā vienā virzienā.

Now if I were to come to you face-to-face

Ja es ar jums sastaptos aci pret aci

and come this close to you,

un pienāktu jums tik tuvu,

you would feel threatened.

jūs sajustos apdraudēts.

But if I walk shoulder-to-shoulder,

Taču, ja es eju plecu pie pleca,

pat saskaroties pleciem,

even touching shoulders,

it's no problem.

nav ne vainas!

Who fights while they walk?

Kurš cīnās staigājot?

That's why in negotiations, often, when things get tough,

Tādēļ bieži vien, kad pārrunas kļūst pārāk smagas,

people go for walks in the woods.

cilvēki dodas pastaigā pa mežu.

So the idea came to me of, what about inspiring a path,

Tādēļ man ienāca prātā

iedvesmot uz

ceļu, maršrutu,

a route -- think the Silk Route, think the Appalachian Trail --

tādu kā Zīda ceļš, kā Apalaču taka,

that followed in the footsteps of Abraham?

kas sekotu pa pēdām

Ābramam.

„Tas ir neprāts! Tā nevar!” cilvēki teica.

People said, "That's crazy. You can't.

You can't retrace the footsteps of Abraham -- it's too insecure,

Nevar iet Ābrama pēdās. Tas ir pārāk nedroši.

you've got to cross all these borders,

Jāšķērso tik daudz robežu.

it goes across 10 different countries in the Middle East,

Tas iet cauri 10 dažādām Tuvo Austrumu valstīm,

jo tas apvieno tās visas.”

because it unites them all."

Tādēļ mēs šo ideju Harvardas universitātē izpētījām.

And so we studied the idea at Harvard.

Mēs to rūpīgi paveicām.

We did our due diligence.

And then a few years ago,

Un tad, pirms dažiem gadiem, daži no mums,

a group of us, about 25 of us from 10 different countries,

kādi 25 no kādām 10 valstīm,

decided to see if we could retrace the footsteps of Abraham,

nolēmām pārbaudīt vai varam izsekot Ābrama pēdas,

sākot ar viņa dzimšanas vietu Urfas pilsētā

going from his initial birthplace in the city of Urfa

Turcijas dienvidos, Ziemeļdivupē.

in Southern Turkey, Northern Mesopotamia.

And we then took a bus and took some walks

Tad mēs sēdāmies autobusā un mazliet gājām

and went to Harran, where, in the Bible, he sets off on his journey.

un nogājām līdz Hāranai,

no kurienes, kā teikts Bībelē, viņš aizsāk savu ceļojumu.

Then we crossed the border into Syria, went to Aleppo,

Tad mēs šķērsojām Sīrijas robežu, aizgājām uz Halebu,

which, turns out, is named after Abraham.

kas, kā izrādās, nodēvēta pēc Ābrama.

We went to Damascus,

Mēs gājām uz Damasku,

which has a long history associated with Abraham.

kam ir izsenis saistīta ar Ābramu.

Tad mēs nokļuvām Ziemeļu Jordānā,

We then came to Northern Jordan,

to Jerusalem -- which is all about Abraham -- to Bethlehem,

tad Jeruzālemē,

kas ir caur un cauri saistīta ar Ābramu, uz Betlēmi,

and finally, to the place where he's buried, in Hebron.

un visbeidzot uz vietu, kur viņš ir apglabāts

Hebronā.

So effectively, we went from womb to tomb.

Tā kā faktiski mēs nogājām no šūpuļa līdz kapam.

We showed it could be done.

Mēs parādījām, ka to var izdarīt. Tas bija apbrīnojams ceļojums.

It was an amazing journey.

Let me ask you a question.

Ļaujiet jums uzdot kādu jautājumu.

How many of you have had the experience of being in a strange neighborhood

Cik daudziem no jums ir nācies atrasties

svešā vietā

or strange land,

vai svešā valstī,

and a total stranger, perfect stranger,

un kāds pilnīgs svešinieks, pilnīgi nepazīstams cilvēks,

pienāk klāt un izrāda kādu laipnību,

comes up to you and shows you some kindness --

maybe invites you into their home, gives you a drink,

varbūt uzaicina pie sevis mājās, uzcienā ar dzērienu,

pasniedz jums kafiju, piedāvā pusdienas?

gives you a coffee, gives you a meal?

Cik daudziem no jums ir bijusi šāda pieredze?

How many of you have ever had that experience?

Tā ir šī Ābrama ceļa

That's the essence of the Abraham Path.

būtība.

That's what you discover as you go into these villages in the Middle East

To jūs atklājat, ejot cauri šiem Tuvo Austrumu ciematiem,

kuros domājat sastapties ar naidīgumu,

where you expect hostility,

bet sastopat visapbrīnojamāko viesmīlību,

and you get the most amazing hospitality,

kas vienmēr saistīta ar Ābramu.

all associated with Abraham:

„Tēva Ābrama vārdā,

"In the name of Father Ibrahim, let me offer you some food."

ļaujiet man jums piedāvāt cienastu.”

So what we discovered

Mēs atklājām,

is that Abraham is not just a figure out of a book for those people;

ka Ābrams šiem ļaudīm nav tikai tēls no grāmatas,

he's alive, he's a living presence.

viņš ir dzīvs, viņa klātbūtne ir dzīva.

And to make a long story short,

Īsāk sakot,

in the last couple of years now,

dažus pēdējos gadus,

thousands of people have begun to walk parts of the path of Abraham

tūkstošiem cilvēku

ir sākuši staigāt daļas no Ābrama ceļa

Tuvajos Austrumos,

in the Middle East,

enjoying the hospitality of the people there.

un bauda tur dzīvojošo tautu viesmīlību.

They've begun to walk in Israel and Palestine,

Viņi sākuši staigāt

Izraēlā un Palestīnā,

in Jordan, in Turkey, in Syria.

Jordānā, Turcijā, Sīrijā.

Tā ir kolosāla pieredze.

It's an amazing experience.

Men, women, young people, old people --

Vīrieši, sievietes, jauni, veci cilvēki,

more women than men, actually, interestingly.

īstenībā vairāk sieviešu kā vīriešu, kas ir interesanti.

For those who can't walk,

Tiem, kas nespēj staigāt,

who are unable to get there right now,

kas nevar tur nokļūt uzreiz,

people started to organize walks in cities, in their own communities.

cilvēki sākuši organizēt pastaigas

pilsētās, savās kopienās.

In Cincinnati, for instance, they organized a walk

Piemēram, Sinsinati, tika noorganizēts gājiens

no baznīcas līdz mošejai un tālāk līdz sinagogai

from a church to a mosque to a synagogue and all had an Abrahamic meal together.

un tad visi kopā ieturēja Ābrama maltīti.

It was Abraham Path Day.

Tā bija Ābrama ceļa diena.

In São Paulo, Brazil, it's become an annual event

Sanpaulu, Brazīlijā par ikgadēju pasākumu kļuvis

for thousands of people to run in a virtual Abraham Path Run,

skrējiens, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku

Ābrama ceļa maratonā,

uniting the different communities.

kas apvieno dažādas kopienas.

The media love it; they really adore it.

Medijiem tie ļoti patīk, mediji ir sajūsmā.

They lavish attention on it because it's visual

Tie dāsni atspoguļo šos notikumus,

jo tie ir uzskatāmi,

and it spreads the idea,

un skaidri izplata šo ideju,

this idea of Abrahamic hospitality, of kindness towards strangers.

Ābrama ideju par viesmīlību,

par laipnu izturēšanos pret svešiniekiem.

And just a couple weeks ago, there was an NPR story on it.

Pirms pāris nedēļām

nacionālajā radio par to bija reportāža.

Last month,

Iepriekšējā mēnesī,

there was a piece in the Manchester Guardian about it,

par to rakstīja „Guardian”,

Mančesteras „Guardian” par to bija

two whole pages.

veselas divas lappuses.

And they quoted a villager

Viņi citēja kādu ciema iedzīvotāju,

who said, "This walk connects us to the world."

kurš teica: „Šis gājiens savieno mūs ar pasauli.”

He said, "It was like a light that went on in our lives --

Viņš teica, ka tas līdzinās gaismai, kas iedegas mūsu dzīvēs.

it brought us hope."

Tas mums atnes cerību.

And so that's what it's about.

Par to arī ir šis stāsts.

But it's not just about psychology;

Runa nav tikai par psiholoģiju,

it's about economics.

bet arī par ekonomiku,

Because as people walk, they spend money.

jo cilvēki, kad tie iet, tie tērē naudu.

And this woman right here, Um Ahmad,

Šī sieviete — Uma Ahmade,

is a woman who lives on the path in Northern Jordan.

ir viena no sievietēm, kas dzīvo uz šī ceļa Ziemeļu Jordānā.

She's desperately poor.

Viņa ir gaužām nabadzīga.

She's partially blind, her husband can't work,

Viņa ir gandrīz akla, viņas vīrs nevar strādāt,

she's got seven kids.

viņai ir septiņi bērni.

But what she can do is cook.

Taču viņa var gatavot ēst.

And so she's begun to cook for some groups of walkers

Tā nu ir viņa sākusi gatavot gājēju grupām,

who come through the village and have a meal in her home.

kas iet cauri viņu ciematam un ietur maltīti viņas mājās.

Viņi sēž uz grīdas.

They sit on the floor -- she doesn't even have a tablecloth.

Viņai nav pat galdauta.

She makes the most delicious food,

Viņa gatavo visgardākos ēdienus

that's fresh from the herbs in the surrounding countryside.

no svaigiem augiem, kas aug turpat tuvākajā apkārtnē.

And so more and more walkers have come,

Un tā pie viņas nāk arvien vairāk un vairāk ceļotāju.

and lately she's begun to earn an income to support her family.

Nesen viņa ir sākusi pelnīt

un tas viņai ļauj uzturēt ģimeni.

And so she told our team there, she said,

Viņa teica mūsu komandai:

"You have made me visible

„Jūs padarījāt mani redzamu

in a village where people were once ashamed to look at me."

ciematā, kurā cilvēki kādreiz kaunējās

mani uzlūkot.”

Tādas iespējas piedāvā Ābrama ceļš.

That's the potential of the Abraham Path.

There are literally hundreds of those kinds of communities

Šajā ceļā ir burtiski simtiem šādu kopienu

viscaur Tuvajiem Austrumiem.

across the Middle East, across the path.

The potential is basically to change the game.

Pastāv iespēja pamatos izmainīt šo spēli.

And to change the game, you have to change the frame, the way we see things --

Taču lai izmainītu spēli, ir jāmaina ietvars,

tas, kā mēs uzlūkojam pasauli,

to change the frame from hostility to hospitality,

jāmaina ietvars

no naidīguma uz viesmīlību,

from terrorism to tourism.

no terorisma uz tūrismu.

And in that sense, the Abraham Path

Šajā nozīmē Ābrama taka

ir tā, kas var izmainīt šo spēli.

is a game-changer.

Ļaujiet es jums parādīšu tikai vienu lietu.

Let me just show you one thing.

I have a little acorn here

Man te ir maza zīle,

that I picked up while I was walking on the path earlier this year.

ko es šī gada sākumā

pacēlu pa ceļam.

Now, the acorn is associated with the oak tree, of course --

Zīles, protams, asociējas ar ozoliem,

tās izaug par ozoliem,

grows into an oak tree, which is associated with Abraham.

kas asociējas ar Ābramu.

The path right now is like an acorn;

Šis ceļš šobrīd ir kā zīle;

it's still in its early phase.

tas joprojām ir sākuma stadijā.

What would the oak tree look like?

Kāds gan varētu izskatīties šis ozols?

When I think back to my childhood,

Atceroties savu bērnību,

a good part of which I spent, after being born here in Chicago,

lielu daļu no tās pēc tam, kad piedzimu tepat Čikāgā,

es pavadīju Eiropā.

I spent in Europe.

Ja jūs 1945.gadā

If you had been in the ruins of, say, London in 1945, or Berlin,

būtu bijuši, teiksim, Londonas drupās

vai Berlīnē

and you had said,

un teiktu:

"Sixty years from now,

„Pēc 60 gadiem

this is going to be the most peaceful, prosperous part of the planet,"

šī būs viena no mierīgākajām, pārtikušākajām vietām uz planētas,”

cilvēki droši vien domātu,

people would have thought you were certifiably insane.

ka pilnīgi noteikti esat vājprātīgs.

But they did it, thanks to a common identity, Europe,

Taču tas tika īstenots, pateicoties kopīgai identitātei — Eiropai

and a common economy.

un kopīgai ekonomikai.

So my question is, if it can be done in Europe,

Tādēļ es jautāšu, ja to varēja izdarīt Eiropā,

why not in the Middle East?

kādēļ gan to nevarētu paveikt Tuvajos Austrumos?

Why not, thanks to a common identity, which is the story of Abraham,

Kādēļ gan, pateicoties kopīgai identitātei,

Ābrama stāstam,

and thanks to a common economy that would be based, in good part, on tourism?

un pateicoties kopīgai ekonomikai

kas lielā mērā balstītos uz tūrismu?

So let me conclude, then,

Ļaujiet man nobeigt,

by saying that in the last 35 years,

sakot, ka pēdējos 35 gados,

ko esmu strādājis

as I've worked in some of the most dangerous,

dažos no visbīstamākajiem, grūtākajiem un neatrisināmākajiem

difficult and intractable conflicts around the planet,

konfliktiem visā pasaulē,

I have yet to see one conflict that I felt could not be transformed.

es neesmu redzējis citu konfliktu,

ko es uzskatītu par bezcerīgāku kā šo.

It's not easy, of course.

Tas, protams, nav viegli,

But it's possible.

taču ir iespējams.

It was done in South Africa.

To paveica Dienvidāfrikā.

It was done in Northern Ireland.

To paveica Ziemeļīrijā.

It could be done anywhere.

To var paveikt jebkur.

It simply depends on us.

Tas vienkārši ir atkarīgs no mums.

It depends on us taking the third side.

Tas ir atkarīgs no mums, kas ieņem trešo pusi.

Ļaujiet man jūs aicināt

So let me invite you to consider taking the third side,

apsvērt iespēju pieņemt trešo pusi,

even as a very small step.

kaut vai kādā nelielā notikumā.

We're about to take a break in a moment.

Pēc brīža mums būs pārtraukums.

Just go up to someone

Pieejiet klāt kādam,

who's from a different culture, a different country,

kas ir no citas kultūras, no citas zemes,

a different ethnicity -- some difference --

citas tautības, kaut kā citādāks,

and engage them in a conversation.

un uzsāciet ar viņu sarunu; ieklausieties viņos.

Listen to them.

That's a third-side act.

Tāds ir trešās puses darbs.

That's walking Abraham's Path.

Tā ir Ābrama ceļa iešana.

After a TED Talk,

Pēc TED runām,

why not a TED Walk?

kāpēc gan nenoorganizēt TED hājienu?

(Laughter)

Ļaujiet jums uz atvadām

So let me just leave you with three things.

teikt trīs lietas.

Viena — miera noslēpums

One is, the secret to peace is the third side.

slēpjas trešajā pusē.

The third side is us.

Trešā puse esam mēs.

Ikviens no mums,

Each of us, with a single step,

ar vienu rīcību,

can take the world, can bring the world

varam visu pasauli

a step closer to peace.

pietuvināt soli tuvāk mieram.

There's an old African proverb that goes:

Ir kāda sena āfikāņu paruna, kas vēstī:

"When spiderwebs unite,

„Ja zirnekļu tīkli apvienojas,

they can halt even the lion."

tie var apturēt pat lauvu.”

If we're able to unite our third-side webs of peace,

Ja mēs spētu apvienot

savus trešās puses miera tīklus,

mēs varētu apturēt kara lauvu.

we can even halt the lion of war.

Liels paldies.

Thank you very much.

(Applause)

(Aplausi)