What is color? - Colm Kelleher

Kas ir krāsa? — Kolms Kelehers

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

One of the most striking properties about life is that it has color.

Viena no dabas vispārsteidzošākajām īpašībām ir krāsa.

To understand the phenomenon of color, it helps to think about light as a wave.

Lai izprastu krāsu kā parādību, varam iztēloties gaismu kā par vilni.

But, before we get to that,

Tomēr vispirms

let's talk a little bit about waves in general.

mazliet parunāsim par viļņiem kā tādiem.

Imagine you're sitting on a boat on the ocean watching a cork bob up and down in the water.

Iedomājieties, ka sēžat laivā ezera vidū

un vērojat, kā ūdenī šūpojas korķis — augšā, lejā.

The first thing you notice about the motion is that it repeats itself.

Pirmais, ko šajā kustībā ievērojat, ir, ka tā atkārtojas.

The cork traces the same path over and over again... up and down, up and down.

Korķis atkal un atkal šūpojas vienā un tajā pašā trajektorijā

— augšā, lejā, augšā, lejā.

This repetitive or periodic motion is characteristic of waves.

Šī atkārtojošā jeb periodiskā kustība ir raksturīga viļņiem.

Then you notice something else...

Tad jūs pamanāt vēl kaut ko...

using a stopwatch, you measure the time it takes for the piece of cork

izmantojot hronometru, iespējams izmērīt laiku, kas korķim vajadzīgs,

to go over its highest position down to its lowest and then back up again.

lai nokļūtu no augstākā punkta līdz zemākajam un otrādi.

Suppose this takes two seconds.

Pieņemsim, ka tās ir divas sekundas.

To use the physics jargon, you've measured the period of the waves that cork is bobbing on.

Runājot fizikas žargonā, esam izmērījuši šūpošanās viļņa periodu —

That is, how long it takes a wave to go through its full range of motion once.

proti, cik ilgs laiks vilnim vajadzīgs, lai veiktu vienu pilnu kustību.

The same information can be expressed in a different way by calculating the wave's frequency.

To pašu informāciju var izteikt citā veidā,

aprēķinot viļņa svārstību biežumu jeb frekvenci.

Frequency, as the name suggest, tells you how frequent the waves are.

Vārds „biežums” jau pasaka priekšā, ka tas parāda to, cik bieži ir viļņi —

That is, how many of them go by in one second.

proti, cik daudz viļņu paiet garām vienā sekundē.

If you know how many seconds one full wave takes,

Ja zināt, cik sekundes ilgst viens pilns vilnis,

then it's easy to work out how many waves go by in one second.

tad ir viegli izdomāt to, cik daudzi viļņi paiet garām vienā sekundē.

In this case, since each wave takes 2 seconds, the frequency is 0.5 waves per second.

Šajā gadījumā,

tā kā vienam vilnim tās ir 2 sekundes, svārstību biežums ir 0,5 viļņi sekundē.

So enough about bobbing corks... What about light and color?

Nu gan pietiek par korķiem, kas šūpojas... Kā tad ir ar gaismu un krāsu?

If light is a wave, then it must have a frequency. Right?

Ja gaisma ir vilnis, tad tai ir jābūt svārstību biežumam. Vai ne?

Well... yes, it does.

Nu... jā, ir gan.

And it turns out that we already have a name for the frequency of the light that our eyes detect.

Izrādās, ka mums jau ir nosaukums gaismas svārstību biežumam, ko uztver mūsu acis.

It's called color.

To sauc par krāsu.

That's right. Color is nothing more than a measure of how quickly the light waves are waving.

Tieši tā. Krāsa nav nekas cits kā mērs tam, cik ātri viļņojas gaismas viļņi.

If our eyes were quick enough, we might be able to observe this periodic motion directly,

Ja mūsu acis būtu veiklākas,

mēs varbūt patiešām varētu novērot šo periodisko kustību,

like we can with the cork and the ocean.

līdzīgi kā mēs to varam ar korķi ezerā.

But the frequency of the light we see is so high,

Taču mums redzamās gaismas svārstību biežums ir tik liels,

it waves up and down about 400 million million times a second,

— tā viļņojas augšup un lejup aptuveni 400 miljonu miljonu reižu sekundē —

that we can't possibly see it as a wave. But we can tell, by looking at its color, what its frequency is.

ka mēs nekādi nespējam to saskatīt kā vilni.

Bet, redzot tā krāsu, mēs varam pateikt, kāda ir tā frekvence.

The lowest frequency light that we can see is red and the highest frequency is purple.

Zemākās frekvences krāsa, ko spējam saskatīt, ir sarkana un augstākās frekvences — violeta.

In between all the other frequencies form a continuous band of color, called the visible spectrum.

Visās pārējās frekvences pa vidu

veido nepārtrauktu krāsu paleti, sauktu par redzamo spektru.

So, what if you had a yellow pencil sitting on your desk?

Kas notiek, ja tev uz galda stāv dzeltens zīmulis?

Well, the sun emits all colors of light, so light of all colors is hitting your pencil.

Saule izstaro gaismu visās krāsās, tātad uz tavu zīmuli krīt visu krāsu gaisma.

The pencil looks yellow because it reflects yellow light more than it reflects the other colors.

Zīmulis izskatās dzeltens,

jo tas atstaro dzelteno gaismu vairāk, nekā tas atstaro pārējās krāsas.

What happens to the blue, purple and red light?

Kas notiek ar zilo, violeto un sarkano krāsu?

They get absorbed and the energy they are carrying is turned into heat.

Tās tiek absorbētas, un to nestā enerģija pārvēršas siltumā.

It is similar with objects of other colors.

Līdzīgi notiek ar priekšmetiem citās krāsās.

Blue things reflect blue light, red things reflect red light and so on.

Zilās lietas atstaro zilo gaismu, sarkanās lietas — sarkano un tā tālāk.

White objects reflect all colors of light,

Baltie priekšmeti atstaro visas gaismas krāsas,

while black things do exactly the opposite and absorb at all frequencies.

kamēr melnās lietas dara tieši pretējo un absorbē to visās frekvencēs.

This - by the way - is why it's uncomfortable to wear your favorite Metallica t-shirt on a sunny day.

Tas, starp citu, ir iemesls, kāpēc saulainā dienā

ir apgrūtinoši valkāt savu mīļāko Metallica t-kreklu.