What are animals thinking and feeling? | Carl Safina

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

Have you ever wondered what animals think and feel?

Vai esat kādreiz prātojuši, ko domā un jūt dzīvnieki?

Let's start with a question:

Sāksim ar jautājumu:

Does my dog really love me, or does she just want a treat?

vai mans suns mani patiešām mīl vai tikai grib kārumu?

Well, it's easy to see that our dog really loves us,

Protams, ir skaidrs, ka mūsu suņi mūs patiešām mīl.

easy to see, right,

Ir skaidrs, kas notiek tajā mazajā, pūkainajā galviņā, vai ne?

what's going on in that fuzzy little head.

What is going on?

Kas tad tur notiek?

Something's going on.

Kaut kas notiek.

But why is the question always do they love us?

Bet kāpēc jautājums vienmēr ir, vai viņi mīl mūs?

Why is it always about us?

Kāpēc runa vienmēr ir par mums?

Why are we such narcissists?

Kāpēc mēs esam tādi narcisi?

I found a different question to ask animals.

Es esmu atradis citu jautājumu, ko uzdot dzīvniekiem.

Who are you?

Kas jūs esat?

There are capacities of the human mind

Ir tādas cilvēka prāta spējas,

that we tend to think are capacities only of the human mind.

ko mēdzam uzskatīt tikai par cilvēka prātam piemītošām.

But is that true?

Bet vai tā ir?

What are other beings doing with those brains?

Ko citas radības dara ar šīm smadzenēm?

What are they thinking and feeling?

Ko tās domā un jūt?

Is there a way to know?

Vai ir kāds veids, kā uzzināt?

I think there is a way in.

Manuprāt, ir.

I think there are several ways in.

Manuprāt, ir vairāki veidi.

We can look at evolution, we can look at their brains

Mēs varam pētīt evolūciju, mēs varam pētīt to smadzenes,

and we can watch what they do.

un mēs varam skatīties, ko viņi dara.

The first thing to remember is: our brain is inherited.

Pirmkārt, jāatceras, ka mūsu smadzenes ir mantotas.

The first neurons came from jellyfish.

Pirmie neironi ir nākuši no medūzām.

Jellyfish gave rise to the first chordates.

No medūzām ir cēlušies pirmie hordaiņi.

The first chordates gave rise to the first vertebrates.

No pirmajiem hordaiņiem ir cēlušies pirmie mugurkaulnieki.

The vertebrates came out of the sea,

Mugurkaulnieki iznāca no jūras,

and here we are.

un te nu mēs esam.

But it's still true that a neuron, a nerve cell, looks the same

Taču joprojām ir tiesa,

ka neirons, nervu šūna, izskatās tieši tāds pats vēzī, putnā un jūsos.

in a crayfish, a bird or you.

What does that say about the minds of crayfish?

Ko tas atklāj par vēžu prātiem?

Can we tell anything about that?

Vai varam par to ko pateikt?

Well, it turns out that if you give a crayfish

Izrādās, ja vēzi pakļauj daudziem sīkiem elektrošokiem

a lot of little tiny electric shocks

every time it tries to come out of its burrow,

ik reizi, kad tas mēģina iznākt no savas alas,

it will develop anxiety.

tam attīstīsies trauksmes sajūta.

If you give the crayfish the same drug

Ja vēzim dod to pašu medikamentu,

used to treat anxiety disorder in humans,

ko izmanto, lai ārstētu trauksmi cilvēkiem,

it relaxes and comes out and explores.

tas nomierinās un nāk ārā, un pēta.

How do we show how much we care about crayfish anxiety?

Kā mēs parādām, cik ļoti mums rūp vēžu trauksme?

Mostly, we boil them.

Lielākoties, tos vārot.

(Laughter)

(Smiekli)

Octopuses use tools, as well as do most apes

Astoņkāji izmanto rīkus tāpat kā vairums pērtiķu,

and they recognize human faces.

un tie atpazīst cilvēku sejas.

How do we celebrate the ape-like intelligence of this invertebrate?

Kā mēs cildinām

šo bezmugurkaulnieku ar pērtiķim līdzvērtīgo saprātu?

Mostly boiled.

Pārsvarā vārītu.

If a grouper chases a fish into a crevice in the coral,

Ja jūras asaris iemāna zivi koraļļu spraugā,

it will sometimes go to where it knows a moray eel is sleeping

tas reizēm dodas uz vietu, kur mitinās jūras zutis –

and it will signal to the moray, "Follow me,"

tas dod zutim signālu „Seko man!”,

and the moray will understand that signal.

un jūras zutis šo signālu saprot.

The moray may go into the crevice and get the fish,

Zutis var iekļūt spraugā un dabūt zivi,

but the fish may bolt and the grouper may get it.

bet zivs var arī izsprukt, un to var dabūt asaris.

This is an ancient partnership that we have just recently found out about.

Tā ir sena partnerība, par kuru mēs esam uzzinājuši pavisam nesen.

How do we celebrate that ancient partnership?

Kā mēs cildinām šo seno partnerību?

Mostly fried.

Pārsvarā ceptu.

A pattern is emerging and it says a lot more about us

Varam novērot sakarības,

un tās stāsta vairāk par mums nekā par viņiem.

than it does about them.

Sea otters use tools

Jūrasūdri izmanto rīkus

and they take time away from what they're doing

un atraujas no darāmā, lai veltītu laiku mazuļiem,

to show their babies what to do, which is called teaching.

un ierādītu tiem prasmes – to sauc par mācīšanu.

Chimpanzees don't teach.

Šimpanzes nemāca.

Killer whales teach and killer whales share food.

Zobenvaļi māca, un zobenvaļi dalās ar ēdienu.

When evolution makes something new,

Kad evolūcija rada ko jaunu,

it uses the parts it has in stock, off the shelf,

tā izmanto to, kas ir tās rīcībā, kas tai jau ir pieejams,

before it fabricates a new twist.

pirms tā rada ko jaunu.

And our brain has come to us

Mūsu smadzenes pie mums ir nokļuvušas

through the enormity of the deep sweep of time.

no neaptveramām laika dzīlēm.

If you look at the human brain compared to a chimpanzee brain,

Ja salīdzinām cilvēka smadzenes ar šimpanzes smadzenēm,

what you see is we have basically a very big chimpanzee brain.

redzam, ka būtībā mums ir ļoti lielas šimpanzes smadzenes.

It's a good thing ours is bigger, because we're also really insecure.

Ir labi, ka mūsējās ir lielākas, jo mēs esam arī ļoti nepārliecināti par sevi.

(Laughter)

(Smiekli)

But, uh oh, there's a dolphin,

Bet – ak, vai! – ir delfīns,

a bigger brain with more convolutions.

kura smadzenes ir lielākas un ar vairāk krokām.

OK, maybe you're saying, all right, well, we see brains,

Labi, jūs varbūt sakāt:

„Nu, labi, mēs redzam smadzenes, bet ko tas atklāj par prātu?”

but what does that have to say about minds?

Well, we can see the working of the mind

To, kā darbojas prāts, mēs varam redzēt

in the logic of behaviors.

saprātīgas uzvedības izpausmēs.

So these elephants, you can see,

Šie ziloņi, kā redzat,

obviously, they are resting.

acīmredzami atpūšas.

They have found a patch of shade under the palm trees

Tie ir atraduši ēnainu vietiņu zem palmām,

under which to let their babies sleep,

kur ļaut saviem mazuļiem pagulēt,

while they doze but remain vigilant.

kamēr paši snauduļo, bet saglabā modrību.

We make perfect sense of that image

Mēs lieliski saprotam šo attēlu,

just as they make perfect sense of what they're doing

tāpat kā viņi lieliski saprot, ko dara,

because under the arc of the same sun on the same plains,

jo šajos pašos līdzenumos, zem šīs pašas saules,

listening to the howls of the same dangers,

ieklausoties to pašu briesmu gaudās,

they became who they are and we became who we are.

viņi kļuva par tiem, kas ir tagad, un mēs kļuvām par tiem, kas esam tagad.

We've been neighbors for a very long time.

Mēs ļoti ilgu laiku esam bijuši kaimiņi.

No one would mistake these elephants as being relaxed.

Nevienam neienāktu prātā domāt, ka šie ziloņi ir atslābuši.

They're obviously very concerned about something.

Tie acīmredzami par kaut ko ir ļoti noraizējušies.

What are they concerned about?

Par ko tie raizējas?

It turns out that if you record the voices of tourists

Izrādās, ja ieraksta tūristu balsis

and you play that recording from a speaker hidden in bushes,

un šo ierakstu atskaņo krūmos paslēpts skaļrunis,

elephants will ignore it, because tourists never bother elephants.

ziloņi to ignorēs, jo tūristi ziloņus nekad netraucē.

But if you record the voices of herders

Taču, ja ieraksta ganu balsis, kuriem ir šķēpi

who carry spears and often hurt elephants in confrontations at water holes,

un kuri bieži nodara pāri ziloņiem, sastopot tos pie ūdenstilpnēm,

the elephants will bunch up and run away from the hidden speaker.

ziloņi saskries kopā un bēgs prom no paslēptā skaļruņa.

Not only do elephants know that there are humans,

Ziloņi ne tikai zina, ka cilvēki ir,

they know that there are different kinds of humans,

tie arī zina, ka cilvēki ir dažādi,

and that some are OK and some are dangerous.

ka vieni ir labi un citi bīstami.

They have been watching us for much longer than we have been watching them.

Tie mūs ir vērojuši daudz ilgāk, nekā mēs esam vērojuši tos.

They know us better than we know them.

Tie pazīst mūs labāk, nekā mēs pazīstam tos.

We have the same imperatives:

Mūs vada tie paši dzinuļi:

take care of our babies, find food, try to stay alive.

rūpēties par saviem mazuļiem, atrast ēdienu, mēģināt palikt dzīviem.

Whether we're outfitted for hiking in the hills of Africa

Vienalga vai esam aprīkoti pārgājieniem Āfrikas kalnos,

or outfitted for diving under the sea, we are basically the same.

vai niršanai jūras dzīlēs, mēs būtībā esam tādi paši.

We are kin under the skin.

Zem ādas mēs visi esam viens otram rada:

The elephant has the same skeleton,

zilonim ir tāds pats skelets,

the killer whale has the same skeleton,

zobenvalim ir tāds pats skelets

as do we.

kā mums.

We see helping where help is needed.

Mēs redzam palīdzību tur, kur tā ir vajadzīga.

We see curiosity in the young.

Mēs redzam zinātkāri mazuļos.

We see the bonds of family connections.

Mēs redzam ģimeniskās saiknes.

We recognize affection.

Mēs atpazīstam pieķeršanos.

Courtship is courtship.

Uzmanības izrādīšana ir uzmanības izrādīšana.

And then we ask, "Are they conscious?"

Un pēc tā visa mēs jautājam: „Vai viņiem piemīt apziņa?”

When you get general anesthesia, it makes you unconscious,

Pie vispārējās anestēzijas jums zūd apziņa,

which means you have no sensation of anything.

tas nozīmē, ka jūs neko nejūtat.

Consciousness is simply the thing that feels like something.

Apziņa ir vienkārši tad, kad kaut ko jūtat.

If you see, if you hear, if you feel, if you're aware of anything,

Ja redzat, ja dzirdat, ja jūtat, ja apzināties jebko,

you are conscious, and they are conscious.

jums piemīt apziņa, un viņiem piemīt apziņa.

Some people say

Daži saka:

well, there are certain things that make humans humans,

„Jā, bet ir zināmas lietas, kas padara cilvēkus par cilvēkiem,

and one of those things is empathy.

un viena no tām ir empātija.

Empathy is the mind's ability to match moods with your companions.

Empātija ir prāta spēja pieskaņoties biedru garastāvoklim.

It's a very useful thing.

Tā ir ļoti noderīga lieta.

If your companions start to move quickly,

Ja tavi biedri sākt kustēties ātri,

you have to feel like you need to hurry up.

tev vajadzētu sajust, ka jāpasteidzas:

We're all in a hurry now.

„Mums visiem jāpasteidzas.”

The oldest form of empathy is contagious fear.

Vissenākā empātijas forma ir lipīgas bailes.

If your companions suddenly startle and fly away,

Ja tavi biedri pēkšņi izbīstas un paceļas spārnos,

it does not work very well for you to say,

nav īsti prātīgi teikt:

"Jeez, I wonder why everybody just left."

„Nez kāpēc visi tikko aizlidoja.”

(Laughter)

(Smiekli)

Empathy is old, but empathy, like everything else in life,

Empātija ir sena, taču tai tāpat kā visam citam dzīvē ir gradācija

comes on a sliding scale and has its elaboration.

un atšķirīgas formas.

So there's basic empathy: you feel sad, it makes me sad.

Pastāv pamata empātija: tu esi noskumis, tas skumdina mani,

I see you happy, it makes me happy.

es redzu tevi laimīgu, tas dara laimīgu mani.

Then there's something that I call sympathy,

Pastāv arī tāda, ko es dēvēju par līdzjūtību,

a little more removed:

tas ir kas mazliet attālāks:

"I'm sorry to hear that your grandmother has just passed away.

„Man ļoti žēl, ka tikko nomirusi tava vecmāmiņa.

I don't feel that same grief, but I get it; I know what you feel

Es neizjūtu tās pašas sēras, taču saprotu.

Es zinu, ko tu jūti, un man tas rūp.”

and it concerns me."

And then if we're motivated to act on sympathy,

Un, ja līdzjūtība liek mums rīkoties,

I call that compassion.

es to saucu par līdzcietību.

Far from being the thing that makes us human,

Empātija nebūt nav tas, kas mūs padara par cilvēkiem,

human empathy is far from perfect.

un cilvēka empātija ir tālu no ideāla.

We round up empathic creatures, we kill them and we eat them.

Mēs savācam vienkopus empātiskas būtnes, mēs tās nogalinām un apēdam.

Now, maybe you say OK, well, those are different species.

Jūs varbūt teiksiet: "Bet tās ir citas sugas.

That's just predation, and humans are predators.

Tā vienkārši ir medīšana, un cilvēki ir plēsēji."

But we don't treat our own kind too well either.

Taču mēs neizturamies pārlieku labi arī pret saviem sugas brāļiem.

People who seem to know only one thing about animal behavior

Ir cilvēki, kuri, šķiet, par dzīvnieku uzvedību zina tikai vienu,

know that you must never attribute human thoughts and emotions

proti, ka nedrīkst citām sugām piedēvēt cilvēka domas un emocijas.

to other species.

Well, I think that's silly,

Manuprāt, tas ir muļķīgi,

because attributing human thoughts and emotions to other species

jo cilvēka domu un jūtu piedēvēšana citām sugām

is the best first guess about what they're doing and how they're feeling,

ir labākais minējums par to, ko viņi dara un kā jūtas,

because their brains are basically the same as ours.

jo viņu smadzenes būtībā ir tādas pašas kā mūsējās.

They have the same structures.

Tām ir tāda pati struktūra.

The same hormones that create mood and motivation in us

Tie paši hormoni, kas veido garastāvokli un motivāciju mūsos,

are in those brains as well.

ir arī dzīvnieku smadzenēs.

It is not scientific to say that they are hungry when they're hunting

Nav zinātniski teikt, ka tie ir izsalkuši, kad medī,

and they're tired when their tongues are hanging out,

un noguruši tad, ja ir izkāruši mēles,

and then say when they're playing with their children

tai pat laikā, ja tie rotaļājas ar saviem mazuļiem

and acting joyful and happy,

un uzvedas šķietami līksmi un laimīgi,

we have no idea if they can possibly be experiencing anything.

sacīt, ka mums nav ne jausmas, vai tie ir spējīgi kaut ko just.

That is not scientific.

Tas nav zinātniski.

So OK, so a reporter said to me,

Kāds žurnālists man jautāja:

"Maybe, but how do you really know that other animals can think and feel?"

„Bet kā Jūs pilnīgi droši varat zināt, ka citi dzīvnieki spēj domāt un just?”

And I started to rifle through all the hundreds

Un es sāku iet cauri visiem tiem simtiem zinātnisko atsauču savā grāmatā,

of scientific references that I put in my book

and I realized that the answer was right in the room with me.

un sapratu, ka atbilde ir turpat istabā ar mani.

When my dog gets off the rug and comes over to me --

Kad mans suns nokāpj no paklājiņa un pienāk pie manis

not to the couch, to me --

– nevis pie dīvāna, bet pie manis –

and she rolls over on her back and exposes her belly,

un apveļas uz muguras, atsedzot savu vēderu,

she has had the thought, "I would like my belly rubbed.

viņai ir bijusi doma: „Es gribu, lai man pakasa vēderu.

I know that I can go over to Carl,

Es zinu, ka varu pieiet pie Karla,

he will understand what I'm asking.

viņš sapratīs, ko es prasu.

I know I can trust him because we're family.

Es zinu, ka varu viņam uzticēties, jo mēs esam ģimene.

He'll get the job done, and it will feel good."

Viņš to izdarīs, un sajūta būs laba.”

(Laughter)

(Smiekli)

She has thought and she has felt,

Viņa ir domājusi, un viņa ir jutusi,

and it's really not more complicated than that.

un tur patiešām nav nekā sarežģītāka.

But we see other animals and we say, "Oh look, killer whales,

Taču mēs ieraugām citus dzīvniekus un sakām:

„Paskat, zobenvaļi, vilki, ziloņi –

wolves, elephants:

that's not how they see it."

viņi to tā neredz.”

That tall-finned male is L41.

Tas tēviņš ar garo spuru ir L41.

He's 38 years old.

Viņam ir 38 gadi.

The female right on his left side is L22.

Mātīte turpat blakus, pa kreisi, ir L22.

She's 44.

Viņai ir 44 gadi.

They've known each other for decades.

Viņi pazīst viens otru gadu desmitiem.

They know exactly who they are.

Viņi ļoti labi zina, kas viņi ir.

They know who their friends are.

Viņi zina, kas ir viņu draugi.

They know who their rivals are.

Viņi zina, kas ir viņu sāncenši.

Their life follows the arc of a career.

Viņu dzīvē ir karjeras līkne.

They know where they are all the time.

Viņi ik brīdi zina, kur atrodas.

This is an elephant named Philo.

Šis ir zilonis vārdā Failo.

He was a young male.

Viņš bija jauns tēviņš.

This is him four days later.

Tas ir viņš četras dienas vēlāk.

Humans not only can feel grief, we create an awful lot of it.

Cilvēki spēj ne vien just sēras – mēs tās arī sasodīti daudz radām.

We want to carve their teeth.

Mēs gribam grebt viņu zobus.

Why can't we wait for them to die?

Kāpēc mēs nevaram pagaidīt, līdz tie nomirst?

Elephants once ranged from the shores of the Mediterranean Sea

Reiz ziloņi mājoja no Vidusjūras krastiem

all the way down to the Cape of Good Hope.

līdz pat Labās Cerības ragam.

In 1980, there were vast strongholds of elephant range

1980. gadā ziloņi bija sastopami

in Central and Eastern Africa.

plašos Centrālās un Austrumāfrikas apgabalos.

And now their range is shattered into little shards.

Tagad to izplatības apgabali ir saskaldīti mazos gabaliņos.

This is the geography of an animal that we are driving to extinction,

Šis ir izplatības apgabals dzīvniekam, ko mēs dzenam iznīcībā,

a fellow being, the most magnificent creature on land.

mūsu biedram, visbrīnišķīgākajai radībai uz sauszemes.

Of course, we take much better care of our wildlife in the United States.

ASV mēs par savvaļas dzīvniekiem, protams, rūpējamies daudz labāk.

In Yellowstone National Park, we killed every single wolf.

Jeloustonas nacionālajā parkā mēs iznīcinājām visus vilkus.

We killed every single wolf south of the Canadian border, actually.

Faktiski mēs iznīcinājām visus vilkus uz dienvidiem no Kanādas robežas.

But in the park, park rangers did that in the 1920s,

Taču parkā uzraugi to izdarīja 1920. gados,

and then 60 years later they had to bring them back,

un tad, 60 gadus vēlāk, mums tos vajadzēja dabūt atpakaļ,

because the elk numbers had gotten out of control.

jo Kanādas briežu skaits bija nekontrolējami pieaudzis.

And then people came.

Un tad ieradās cilvēki.

People came by the thousands to see the wolves,

Cilvēki ieradās tūkstošiem, lai redzētu vilkus –

the most accessibly visible wolves in the world.

visbrīvāk apskatāmos vilkus pasaulē.

And I went there and I watched this incredible family of wolves.

Es devos turp un vēroju šo pārsteidzošo vilku baru.

A pack is a family.

Vilku bars ir ģimene.

It has some breeding adults and the young of several generations.

Tajā ir pieauguši vilki vairošanās vecumā un vairāku paaudžu mazuļi.

And I watched the most famous, most stable pack in Yellowstone National Park.

Es vēroju Jeloustounas nacionālā parka slavenāko un pastāvīgāko baru.

And then, when they wandered just outside the border,

Kad tie aizklīda mazliet ārpus parka robežas,

two of their adults were killed,

divus no pieaugušajiem vilkiem nogalināja,

including the mother,

tai skaitā māti,

which we sometimes call the alpha female.

ko mēdz dēvēt par alfa mātīti.

The rest of the family immediately descended into sibling rivalry.

Ģimenē tūlīt pat izcēlās sacensība māsu un brāļu starpā.

Sisters kicked out other sisters.

Māsas padzina citas māsas.

That one on the left tried for days to rejoin her family.

Tā pa kreisi dienām ilgi mēģināja atkal pievienoties savai ģimenei.

They wouldn't let her because they were jealous of her.

Viņai neļāva, jo māsas bija greizsirdīgas.

She was getting too much attention from two new males,

Viņa saņēma pārāk daudz uzmanības no diviem jauniem tēviņiem,

and she was the precocious one.

jo bija attīstījusies visagrāk.

That was too much for them.

Māsām tas bija par daudz.

She wound up wandering outside the park and getting shot.

Galu galā viņa aizklīda aiz parka robežām, un viņu nošāva.

The alpha male wound up being ejected from his own family.

Alfa tēviņu galu galā padzina viņa paša ģimene.

As winter was coming in,

Tuvojoties ziemai,

he lost his territory, his hunting support,

viņš zaudēja savu teritoriju, savu medību atbalstu,

the members of his family and his mate.

savus ģimenes locekļus un savu mātīti.

We cause so much pain to them.

Mēs viņiem nodarām tik daudz pārestību.

The mystery is, why don't they hurt us more than they do?

Pārsteidzoši, kāpēc viņi mums nedara pāri vairāk.

This whale had just finished eating part of a grey whale

Šis valis tikko bija beidzis mieloties ar gabalu pelēkā vaļa

with his companions who had killed that whale.

kopā ar saviem biedriem, kas to bija nomedījuši.

Those people in the boat had nothing at all to fear.

Cilvēkiem laivā nebija itin nekā, no kā baidīties.

This whale is T20.

Tas ir valis T20.

He had just finished tearing a seal into three pieces with two companions.

Ar diviem biedriem viņš tikko ir saplēsis trijos gabalos roni –

The seal weighed about as much as the people in the boat.

tas svēra aptuveni tikpat daudz, cik cilvēki laivā.

They had nothing to fear.

Viņiem nebija, no kā baidīties.

They eat seals.

Tie ēd roņus.

Why don't they eat us?

Kāpēc tie neēd mūs?

Why can we trust them around our toddlers?

Kāpēc mēs varam tiem uzticēties savu mazuļu tuvumā?

Why is it that killer whales have returned to researchers lost in thick fog

Kāpēc zobenvaļi atgriežas pie pētniekiem, kas nomaldījušies biezā miglā,

and led them miles until the fog parted

un vadījuši tos, līdz migla izklīst

and the researchers' home was right there on the shoreline?

un piekrastē redzamas pētnieku mājas?

And that's happened more than one time.

Tā ir noticis vairākkārt.

Bahamu salās dzīvo kāda sieviete vārdā Denīze Hērzinga –

In the Bahamas, there's a woman named Denise Herzing,

and she studies spotted dolphins and they know her.

viņa pēta plankumainos delfīnus, un tie viņu pazīst.

She knows them very well. She knows who they all are.

Viņa tos pazīst ļoti labi. Viņa zina tos visus.

They know her. They recognize the research boat.

Un tie pazīst viņu. Tie atpazīst viņas laivu.

Kad viņa ierodas, tā ir laimīga atkalredzēšanās.

When she shows up, it's a big happy reunion.

Except, one time showed up and they didn't want to come near the boat,

Izņemot, vienu reizi, kad tie negribēja tuvoties laivai.

and that was really strange.

Tas bija patiešām dīvaini.

And they couldn't figure out what was going on

Viņi nevarēja saprast, kas par lietu, līdz kāds uznāca uz klāja

until somebody came out on deck

and announced that one of the people onboard had died

un paziņoja, ka viens no cilvēkiem uz kuģa miegā nomiris.

during a nap in his bunk.

How could dolphins know that one of the human hearts

Kā delfīni varēja zināt,

ka tikko apstājusies cilvēka sirds?

had just stopped?

Why would they care?

Kāpēc lai viņiem tas rūpētu?

And why would it spook them?

Un kāpēc lai tas viņus biedētu?

These mysterious things just hint at all of the things that are going on

Šīs neizskaidrojamās lietas ļauj vien nojaust

visu to, kas notiek šajos prātos, kas kopā ar mums mīt uz Zemes

in the minds that are with us on Earth

that we almost never think about at all.

un par kuriem mēs gandrīz nekad neiedomājamies.

At an aquarium in South Africa

Kādā Dienvidāfrikas akvārijā

was a little baby bottle-nosed dolphin named Dolly.

dzīvoja pudeļdeguna delfīnu mazulis vārdā Dollija.

She was nursing, and one day a keeper took a cigarette break

Viņa zīda mātes pienu.

Kādu dienu kopējs paņēma pīppauzi

and he was looking into the window into their pool, smoking.

un smēķēdams caur logu lūkojās delfīnu baseinā.

Dolly came over and looked at him,

Dollija piepeldēja klāt un paskatījās uz viņu,

went back to her mother, nursed for a minute or two,

tad aizpeldēja atpakaļ pie savas mātes, pazīda minūti vai divas,

came back to the window

atgriezās pie loga

and released a cloud of milk that enveloped her head like smoke.

un izpūta piena mākoni, kas kā dūmi ietina viņas galvu.

Somehow, this baby bottle-nosed dolphin

Kaut kā šim mazajam pudeļdeguna delfīnam

got the idea of using milk to represent smoke.

bija ienākusi prātā doma izmantot pienu, lai atainotu dūmus.

When human beings use one thing to represent another,

Kad cilvēki izmanto vienu lietu citas atainošanai,

we call that art.

mēs to saucam par mākslu.

(Laughter)

(Smiekli)

The things that make us human

Mūs par cilvēkiem padara nevis tas,

are not the things that we think make us human.

ko mēs uzskatām, ka tas mūs par tiem padara.

What makes us human is that,

Par cilvēkiem mūs padara tas,

of all these things that our minds and their minds have,

ka kopīgais mūsu un viņu prātos,

we are the most extreme.

mūsējos izpaužas visspēcīgāk.

We are the most compassionate,

Mēs esam vislīdzcietīgākie,

most violent, most creative

visvardarbīgākie, visradošākie

and most destructive animal that has ever been on this planet,

un vispostošākie dzīvnieki, kādi jelkad dzīvojuši uz šīs planētas,

and we are all of those things all jumbled up together.

un mēs esam tas viss kopā.

But love is not the thing that makes us human.

Taču mīlestība nav tas, kas padara mūs par cilvēkiem.

It's not special to us.

Tā nepiemīt tikai mums.

We are not the only ones who care about our mates.

Mēs neesam vienīgie, kas rūpējas par saviem dzīvesbiedriem.

We are not the only ones who care about our children.

Mēs neesam vienīgie, kas rūpējas par saviem bērniem.

Albatrosses frequently fly six, sometimes ten thousand miles

Albatrosi bieži lido desmit, reizēm piecpadsmit tūkstošus kilometru

over several weeks to deliver one meal, one big meal,

vairākas nedēļas, lai sagādātu vienu maltīti, vienu lielu maltīti

to their chick who is waiting for them.

savam mazulim, kas tos gaida.

They nest on the most remote islands in the oceans of the world,

Tie ligzdo visattālākajās pasaules okeānu salās,

and this is what it looks like.

kas izskatās šādi.

Passing life from one generation to the next is the chain of being.

Dzīvības nodošana no vienas paaudzes nākamajai ir esības ķēde.

If that stops, it all goes away.

Ja tā pārtrūkst, pazūd viss.

If anything is sacred, that is, and into that sacred relationship

Ja pastāv kas svēts, tad tas ir šis,

un šajā svētumā ienāk mūsu plastmasas atkritumi.

comes our plastic trash.

All of these birds have plastic in them now.

Visos šajos putnos tagad ir plastmasa.

This is an albatross six months old, ready to fledge --

Lūk, sešus mēnešus vecs albatross, gatavs nomest bērna spalvu –

died, packed with red cigarette lighters.

miris, piebāzts ar sarkanām šķiltavām.

This is not the relationship we are supposed to have

Mūsu attiecībām ar pārējo pasauli nevajadzēja būt šādām.

with the rest of the world.

But we, who have named ourselves after our brains,

Taču mēs, kas apsaukuši sevi par godu savam saprātam,

never think about the consequences.

nekad nedomājam par sekām.

When we welcome new human life into the world,

Kad pasaulē nāk jauna cilvēka dzīvība,

we welcome our babies into the company of other creatures.

mēs ar prieku aicinām savus mazuļus pievienoties citām radībām.

We paint animals on the walls.

Mēs uz sienām zīmējam dzīvniekus.

We don't paint cell phones.

Mēs nezīmējam mobilos telefonus.

We don't paint work cubicles.

Mēs nezīmējam šauras darba vietas.

We paint animals to show them that we are not alone.

Mēs zīmējam dzīvniekus, lai parādītu, ka neesam vieni.

We have company.

Mums ir biedri.

And every one of those animals in every painting of Noah's ark,

Ikviens no glābšanas vērtajiem dzīvniekiem ikvienā Noasa šķirsta zīmējumā

deemed worthy of salvation is in mortal danger now,

šobrīd ir nāves briesmās,

and their flood is us.

un šajā gadījumā plūdi esam mēs.

So we started with a question:

Mēs sākām ar jautājumu:

Do they love us?

vai viņi mīl mūs?

We're going to ask another question.

Pajautāsim ko citu.

Are we capable of using what we have

Vai esam spējīgi izmantot to, kas mums dots,

to care enough to simply let them continue?

lai vienkārši ļautu tiem turpināt būt?

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)