Why the universe seems so strange | Richard Dawkins

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

My title: "Queerer than we can suppose: the strangeness of science."

Manas runas nosaukums: „Dīvaināka, nekā spējam iedomāties: savādā zinātne.”

"Queerer than we can suppose" comes from J.B.S. Haldane, the famous biologist,

„Dīvaināka, nekā spējam iedomāties”

ir slavenā biologa Dž. B. S. Holdeina vārdi, kas teicis:

who said, "Now, my own suspicion is that the universe is not only queerer

„Man personīgi ir aizdomas, ka Visums ir ne vien dīvaināks, kā domājam,

than we suppose, but queerer than we can suppose.

bet dīvaināks, nekā spējam iedomāties.

I suspect that there are more things in heaven and earth

Man ir aizdomas, ka debesīs un uz zemes ir vairāk lietu,

than are dreamed of, or can be dreamed of, in any philosophy."

nekā tiek sapņots vai varētu tikt sapņots jebkurā filozofijā.”

Richard Feynman compared the accuracy of quantum theories --

Ričards Fainmens salīdzināja kvantu teoriju precizitāti –

experimental predictions --

eksperimentālo paredzējumu precizitāti –

to specifying the width of North America to within one hair's breadth of accuracy.

ar Ziemeļamerikas platuma noteikšanu ar precizitāti līdz viena mata biezumam.

This means that quantum theory has got to be, in some sense, true.

Tas nozīmē, ka kvantu teorijai kaut kādā ziņā ir jābūt patiesai.

Yet the assumptions that quantum theory needs to make

Tomēr pieņēmumi, kas kvantu teorijā jāizvirza, lai šos paredzējumus izteiktu,

in order to deliver those predictions are so mysterious

ir tik neizprotami,

that even Feynman himself was moved to remark,

ka pat pats Fainmens aizkustinājumā ir piebildis:

"If you think you understand quantum theory,

„Ja jums šķiet, ka saprotat kvantu teoriju,

you don't understand quantum theory."

jūs nesaprotat kvantu teoriju.”

It's so queer that physicists resort to one or another

Tā ir tik dīvaina, ka fiziķi ķeras pie vienas vai otras

paradoxical interpretation of it.

paradoksālas tās interpretācijas.

David Deutsch, who's talking here, in "The Fabric of Reality,"

Deivids Doičs, kas arī šeit runājis, savā grāmatā „Īstenības uzbūve”

embraces the many-worlds interpretation of quantum theory,

atzīst kvantu teorijas daudzpasauļu interpretāciju,

because the worst that you can say about it

jo sliktākais, ko par to var pateikt,

is that it's preposterously wasteful.

ir, ka tā ir līdz izsmieklam izšķērdīga.

It postulates a vast and rapidly growing number of universes existing in parallel,

Tā postulē, ka pastāv milzīgs un strauji pieaugošs skaits paralēlu visumu,

mutually undetectable,

kas ir savstarpēji atklājami

except through the narrow porthole of quantum mechanical experiments.

vienīgi caur šauro kvantu mehānikas eksperimentu lodziņu.

And that's Richard Feynman.

Un to saka Ričards Fainmens.

The biologist Lewis Wolpert believes

Biologs Lūiss Volperts uzskata,

that the queerness of modern physics

ka mūsdienu fiziskas dīvainums ir tikai galējs piemērs.

is just an extreme example.

Science, as opposed to technology,

Zinātne – atšķirībā no tehnoloģijas –

does violence to common sense.

grauj veselo saprātu.

Every time you drink a glass of water, he points out,

Viņš norāda, ka ikreiz, kad izdzerat glāzi ūdens,

the odds are that you will imbibe at least one molecule

pastāv iespēja, ka uzņemat vismaz vienu molekulu,

that passed through the bladder of Oliver Cromwell.

kas pabijusi Olivera Kromvela pūslī.

(Laughter)

(Smiekli)

It's just elementary probability theory.

To saka varbūtību teorijas pamati.

(Laughter)

(Smiekli)

The number of molecules per glassful is hugely greater

Pilnā glāzē molekulu ir daudz, daudz vairāk,

than the number of glassfuls, or bladdersful, in the world.

nekā pasaulē ir pilnu glāžu vai pilnu pūšļu.

And of course, there's nothing special about Cromwell or bladders --

Un, protams, runa nav tikai par Kromvelu vai pūšļiem –

you have just breathed in a nitrogen atom

jūs tikko ieelpojāt slāpekļa atomu,

that passed through the right lung of the third iguanodon

kas pabijis trešā iguanodona labajā plaušā

to the left of the tall cycad tree.

pa kreisi no augstās cikadejas.

"Queerer than we can suppose."

Dīvaināka, nekā spējam iedomāties.

What is it that makes us capable of supposing anything,

Kas ir tas, kas mūs padara spējīgus kaut ko iedomāties,

and does this tell us anything about what we can suppose?

un vai tas kaut ko pasaka par to, ko spējam iedomāties?

Are there things about the universe that will be forever beyond our grasp,

Vai Visumā ir kas tāds, kas mūžam paliks ārpus mūsu uztveres,

but not beyond the grasp of some superior intelligence?

bet ne ārpus kāda augstāka saprāta uztveres?

Are there things about the universe

Vai Visumā ir kas tāds,

that are, in principle, ungraspable by any mind,

kas principā nav uztverams nevienam prātam,

however superior?

lai arī cik attīstīts tas būtu?

The history of science has been one long series of violent brainstorms,

Zinātnes vēsture ir garum gara trauksmainu prāta vētru virkne,

as successive generations have come to terms with

paaudzei pēc paaudzes aptverot arvien vairāk Visuma dīvainību.

increasing levels of queerness in the universe.

We're now so used to the idea that the Earth spins,

Tagad mēs tik ļoti esam apraduši ar domu, ka Zeme riņķo,

rather than the Sun moves across the sky,

nevis Saule pārvietojas debesīs,

it's hard for us to realize

ka mums ir grūti saprast,

what a shattering mental revolution that must have been.

kas par satriecošu prāta revolūciju tā savulaik bija.

After all, it seems obvious that the Earth is large and motionless,

Galu galā šķiet pašsaprotami, ka Zeme ir liela un nekustīga,

the Sun, small and mobile.

savukārt Saule – maza un kustīga.

But it's worth recalling Wittgenstein's remark on the subject:

Bet ir vērts atcerēties kādu Vitgenšteina piezīmi par šo tēmu.

"Tell me," he asked a friend, "why do people always say

„Saki man,” viņš jautāja draugam, „kāpēc cilvēki vienmēr saka,

it was natural for man to assume that the Sun went 'round the Earth,

ka bija dabiski pieņemt, ka Saule riņķo ap Zemi,

rather than that the Earth was rotating?"

nevis ka riņķo Zeme?”

And his friend replied, "Well, obviously,

Un viņa draugs atbildēja:

because it just looks as though the Sun is going round the Earth."

„Acīmredzot tāpēc, ka vienkārši izskatās tā, it kā Saule riņķotu ap Zemi.”

Wittgenstein replied, "Well, what would it have looked like

Uz ko Vitgenšteins atteica: „Nu, bet kā tad tas būtu izskatījies,

if it had looked as though the Earth was rotating?"

ja izskatītos, ka riņķo Zeme?”

(Laughter)

(Smiekli)

Science has taught us, against all intuition,

Par spīti intuīcijai zinātne mums iemācījusi,

that apparently solid things, like crystals and rocks,

ka acīmredzami cietas lietas kā kristāli un akmeņi

are really almost entirely composed of empty space.

patiesībā sastāv gandrīz tikai un vienīgi no tukšuma.

And the familiar illustration is the nucleus of an atom

Plaši pazīstama ir ilustrācija, ka atoma kodols

is a fly in the middle of a sports stadium,

ir muša sporta stadiona vidū

and the next atom is in the next sports stadium.

un nākamais atoms ir nākamajā stadionā.

So it would seem the hardest, solidest, densest rock

Varētu šķist, ka viscietākais, visblīvākais akmens

is really almost entirely empty space,

patiesībā ir gandrīz tikai un vienīgi tukšums,

broken only by tiny particles so widely spaced they shouldn't count.

kurā klejo vien sīkas daļiņas,

kas atrodas tik tālu viena no otras, ka tām būtu jābūt beznozīmīgām.

Why, then, do rocks look and feel solid and hard and impenetrable?

Kāpēc tad akmeņi izskatās un šķiet cieti un necaurlaidīgi?

As an evolutionary biologist, I'd say this: our brains have evolved

Kā evolucionārais biologs teikšu tā: mūsu smadzenes ir attīstījušās,

to help us survive within the orders of magnitude, of size and speed

lai palīdzētu mums izdzīvot tādās plašuma, izmēra un ātruma pakāpēs,

which our bodies operate at.

kādās darbojas mūsu ķermenis.

We never evolved to navigate in the world of atoms.

Mēs neesam attīstījušies tā, lai spētu orientēties atomu pasaulē.

If we had, our brains probably would perceive rocks

Ja būtu, mūsu smadzenes, iespējams, uztvertu akmeņus

as full of empty space.

kā pilnus tukšuma.

Rocks feel hard and impenetrable

Mūsu rokas akmeņus sajūt kā cietus un necaurlaidīgus

to our hands, precisely because objects like rocks and hands

tieši tāpēc, ka tādi objekti kā akmeņi un rokas

cannot penetrate each other.

nespēj viens otrā iekļūt.

It's therefore useful

Tāpēc mūsu smadzenēm ir lietderīgi

for our brains to construct notions like "solidity" and "impenetrability,"

veidot tādus jēdzienus kā „cietība” un „necaurlaidība”,

because such notions help us to navigate our bodies

jo šādi jēdzieni mums palīdz vadīt savus ķermeņus

through the middle-sized world in which we have to navigate.

šajā vidēja izmēra pasaulē, kurā mums jāspēj orientēties.

Moving to the other end of the scale,

Otrā skalas galā –

our ancestors never had to navigate through the cosmos

mūsu senčiem nevajadzēja orientēties kosmosā

at speeds close to the speed of light.

ātrumā, kas tuvs gaismas ātrumam.

If they had, our brains would be much better at understanding Einstein.

Ja viņiem tas būtu bijis jādara,

mūsu smadzenes daudz labāk saprastu Einšteinu.

I want to give the name "Middle World" to the medium-scaled environment

Šai vidēja mēroga videi gribu dot vārdu „Viduspasaule”,

in which we've evolved the ability to take act --

kurā esam attīstījuši spēju rīkoties –

nothing to do with "Middle Earth" --

tai nav nekāda sakara ar Viduszemi – Viduspasaule.

Middle World.

(Laughter)

We are evolved denizens of Middle World,

Mēs esam attīstījušies par Viduspasaules iemītniekiem,

and that limits what we are capable of imagining.

un tas ierobežo, ko spējam iztēloties.

We find it intuitively easy to grasp ideas like,

Mums ir intuitīvi viegli aptvert,

when a rabbit moves at the sort of medium velocity

ka, trusītim kustoties tajā vidējā ātrumā,

at which rabbits and other Middle World objects move,

kādā trusīši un citi Viduspasaules objekti kustas,

and hits another Middle World object like a rock, it knocks itself out.

un atsitoties pret citu Viduspasaules objektu, piemēram, akmeni,

tas zaudē samaņu.

May I introduce Major General Albert Stubblebine III,

Ļaujiet iepazīstināt ar ģenerālmajoru Albertu Stablbainu III,

commander of military intelligence in 1983.

militārā izlūkdienesta komandieri 1983. gadā.

"...[He] stared at his wall in Arlington, Virginia, and decided to do it.

„Viņš raudzījās savā sienā Ārlingtonā, Virdžīnijā, un nolēma to darīt.

As frightening as the prospect was, he was going into the next office.

Lai cik biedējoša būtu šī iespēja, viņš ieies blakus kabinetā.

He stood up and moved out from behind his desk.

Viņš piecēlās un iznāca galda priekšā.

'What is the atom mostly made of?' he thought, 'Space.'

„No kā lielākoties ir veidots atoms?” viņš nodomāja. „No tukšuma.”

He started walking. 'What am I mostly made of? Atoms.'

Viņš sāka iet.

„No kā lielākoties esmu veidots es? No atomiem.”

He quickened his pace, almost to a jog now.

Viņš paātrināja soli, jau gandrīz skriešus.

'What is the wall mostly made of?'

„No kā lielākoties veidota siena?”

(Laughter)

(Smiekli)

'Atoms!'

„No atomiem!

All I have to do is merge the spaces.

Man tik vien kā jāsavieno tukšumi!”

Then, General Stubblebine banged his nose hard on the wall of his office.

Tad ģenerālis Stablbains pamatīgi atsita degunu pret kabineta sienu.

Stubblebine, who commanded 16,000 soldiers,

Stablbainu, kas komandēja 16 000 kareivju,

was confounded by his continual failure to walk through the wall.

mulsināja tas, ka viņam atkal un atkal neizdodas iziet cauri sienai.

He has no doubt that this ability will one day be a common tool

Viņam nav šaubu, ka šī spēja reiz būs ierasts rīks

in the military arsenal.

militārajā arsenālā.

Who would screw around with an army that could do that?"

Kurš gan mēģinātu jokot ar armiju, kas to spētu?”

That's from an article in Playboy,

Tas ir no raksta Playboy, ko pirms pārdienām lasīju.

which I was reading the other day.

(Laughter)

(Smiekli)

I have every reason to think it's true;

Man ir iemesls domāt, ka tas ir patiess;

I was reading Playboy because I, myself, had an article in it.

lasīju Playboy, jo tajā bija manis paša raksts.

(Laughter)

(Smiekli)

Unaided human intuition, schooled in Middle World,

Neapbruņotai cilvēka intuīcijai, kas skolojusies Viduspasaulē,

finds it hard to believe Galileo when he tells us

ir grūti noticēt Galileja teiktajam,

a heavy object and a light object, air friction aside,

ka, neņemot vērā gaisa pretestību, smags priekšmets un viegls priekšmets

would hit the ground at the same instant.

pret zemi atsitīsies vienlaikus.

And that's because in Middle World, air friction is always there.

Un tas tāpēc, ka Viduspasaulē gaisa pretestība vienmēr ir klātesoša.

If we'd evolved in a vacuum,

Ja mēs būtu attīstījušies vakuumā,

we would expect them to hit the ground simultaneously.

mēs gaidītu, ka tie pret zemi atsitīsies vienlaikus.

If we were bacteria,

Ja mēs būtu baktērijas,

constantly buffeted by thermal movements of molecules,

ko nemitīgi ietekmē molekulu siltumkustība,

it would be different.

būtu citādi.

But we Middle-Worlders are too big to notice Brownian motion.

Bet mēs, Viduspasaules iemītnieki, esam par lielu, lai Brauna kustību pamanītu.

In the same way, our lives are dominated by gravity,

Tieši tāpat pār mūsu dzīvi valda smaguma spēks,

but are almost oblivious to the force of surface tension.

taču virsmas spraiguma spēku mēs gandrīz nemanām.

A small insect would reverse these priorities.

Mazam kukainim būtu otrādi.

Steve Grand -- he's the one on the left,

Stīvs Grands – attēlā pa kreisi,

Douglas Adams is on the right.

pa labi ir Duglass Adamss –

Steve Grand, in his book, "Creation: Life and How to Make It,"

Stīvs Grands savā grāmatā „Radīšana: dzīvība un kā to radīt”

is positively scathing about our preoccupation with matter itself.

pozitīvi zobojas par mūsu apsēstību ar matēriju.

We have this tendency to think that only solid, material things

Mēs tiecamies domāt, ka tikai cietas, materiālas lietas

are really things at all.

ir īstas lietas.

Waves of electromagnetic fluctuation in a vacuum seem unreal.

Elektromagnētisko svārstību viļņi vakuumā šķiet neīsti.

Victorians thought the waves had to be waves in some material medium:

Viktoriāņi domāja, ka viļņiem jāviļņojas kādā materiālā vidē:

the ether.

ēterī.

But we find real matter comforting

Taču īsta matērija mums šķiet nomierinoša,

only because we've evolved to survive in Middle World,

tikai tāpēc, ka esam attīstījušies dzīvei Viduspasaulē,

where matter is a useful fiction.

kur matērija ir noderīgs izdomājums.

A whirlpool, for Steve Grand, is a thing with just as much reality

Stīvam Grandam atvars ir lieta, kas ir tikpat īsta kā akmens.

as a rock.

In a desert plain in Tanzania,

Tuksneša līdzenumā Tanzānijā,

in the shadow of the volcano Ol Doinyo Lengai,

Oldonjolengai vulkāna ēnā,

there's a dune made of volcanic ash.

ir vulkānisko pelnu veidota kāpa.

The beautiful thing is that it moves bodily.

Kāpas skaistums ir tajā, ka tā fiziski pārvietojas.

It's what's technically known as a "barchan,"

Tās tehniskais nosaukums ir „barkāns”,

and the entire dune walks across the desert in a westerly direction

un visa kāpa pārvietojas pa tuksnesi rietumu virzienā

at a speed of about 17 meters per year.

ar ātrumu ap 17 metriem gadā.

It retains its crescent shape and moves in the direction of the horns.

Tā saglabā pusmēness formu un pārvietojas ragu virzienā.

What happens is that the wind blows the sand up the shallow slope

Lieta tā, ka vējš pūš smiltis augšup pa lēzeno nogāzi otrā pusē,

on the other side,

and then, as each sand grain hits the top of the ridge, it cascades down

un, smilšu graudiņam nokļūstot pašā korē,

tas birst lejup, pusmēness ielokā,

on the inside of the crescent,

and so the whole horn-shaped dune moves.

un tā nu visa ragveida kāpa pārvietojas.

Steve Grand points out that you and I are, ourselves,

Stīvs Grands norāda, ka jūs un es, mēs paši,

more like a wave than a permanent thing.

vairāk līdzināmies vilnim nekā pastāvīgai lietai.

He invites us, the reader,

Viņš aicina mūs, lasītājus,

to think of an experience from your childhood,

iedomāties kaut ko bērnībā piedzīvotu,

something you remember clearly,

kaut ko, ko skaidri atceraties,

something you can see, feel, maybe even smell,

kaut ko, ko spējat ieraudzīt, sajust, varbūt pat saost,

as if you were really there.

it kā patiešām būtu tur.

After all, you really were there at the time, weren't you?

Galu galā jūs taču tolaik tur patiešām bijām, vai ne?

How else would you remember it?

Kā gan citādi jūs to atcerētos?

But here is the bombshell: You weren't there.

Bet, lūk, satriecoša ziņa – jūsu tur nebija.

Not a single atom that is in your body today

Neviens pats atoms, kas jūsu ķermenī ir šodien,

was there when that event took place.

nebija tur, kad risinājās šis notikums.

Matter flows from place to place

Matērija plūst no vietas uz vietu

and momentarily comes together to be you.

un uz mirkli apvienojas, lai kļūtu par jums.

Whatever you are, therefore,

Tādējādi, lai kas arī jūs nebūtu, jūs neesat matērija, kas jūs veido.

you are not the stuff of which you are made.

If that doesn't make the hair stand up on the back of your neck,

Ja tas neliek jūsu matiem sacelties stāvus,

read it again until it does, because it is important.

pārlasiet vēlreiz, līdz tas liek, jo tas ir svarīgi.

So "really" isn't a word that we should use with simple confidence.

Tātad „īstenībā” nav vārds, ko vajadzētu lietot ar vienkāršu pārliecību.

If a neutrino had a brain,

Ja neitrīno būtu smadzenes,

which it evolved in neutrino-sized ancestors,

kas veidojušās neitrīno izmēra senčos,

it would say that rocks really do consist of empty space.

tas teiktu, ka akmeņus īstenībā veido tukšums.

We have brains that evolved in medium-sized ancestors

Mūsu smadzenes veidojušas vidēja izmēra senčos,

which couldn't walk through rocks.

kas nespēja staigāt cauri klintīm.

"Really," for an animal, is whatever its brain needs it to be

„Īstenība” dzīvniekam ir jebkas, kas tā smadzenēm vajadzīgs,

in order to assist its survival.

lai palīdzētu tam izdzīvot.

And because different species live in different worlds,

Un, tā kā dažādas sugas dzīvo dažādās pasaulēs,

there will be a discomforting variety of "reallys."

īstenību būs mulsinoši daudz.

What we see of the real world is not the unvarnished world,

No īstās pasaules mēs redzam nevis neapstrādāto pasauli,

but a model of the world, regulated and adjusted by sense data,

bet gan pasaules modeli, maņu orgānu datu regulētu un pielāgotu,

but constructed so it's useful for dealing with the real world.

taču veidotu tā, lai tas būtu noderīgs saskarsmē ar īsto pasauli.

The nature of the model depends on the kind of animal we are.

Modeļa daba atkarīga no tā, kāda veida dzīvnieks esam.

A flying animal needs a different kind of model

Lidojošam dzīvniekam vajadzīgs citāds modelis

from a walking, climbing or swimming animal.

nekā staigājošam, klintīs kāpjošam vai peldošam dzīvniekam.

A monkey's brain must have software capable of simulating

Pērtiķa smadzenēs jābūt programmatūrai,

kas spēj simulēt trīsdimensionālu zaru un stumbru pasauli.

a three-dimensional world of branches and trunks.

A mole's software for constructing models of its world will be customized

Kurmja programmatūra pasaules modeļu veidošanai

būs pielāgota lietošanai pazemē.

for underground use.

A water strider's brain doesn't need 3D software at all,

Ūdensmērītāja smadzenēm 3D programmatūra vispār nav vajadzīga,

since it lives on the surface of the pond,

jo tas mīt uz dīķa virsmas,

in an Edwin Abbott flatland.

Edvīna Ebota Plakanzemē.

I've speculated that bats may see color with their ears.

Esmu prātojis, ka sikspārņi ar ausīm, iespējams, redz krāsas.

The world model that a bat needs in order to navigate

Pasaules modelim, kas vajadzīgs sikspārnim,

lai trijās dimensijās ķertu kukaiņus,

through three dimensions catching insects

must be pretty similar to the world model that any flying bird --

jābūt visai līdzīgam

jebkura dienā lidojoša putna, piemēram, bezdelīgas, pasaules modelim,

a day-flying bird like a swallow -- needs to perform the same kind of tasks.

jo tam jāveic tādi paši uzdevumi.

The fact that the bat uses echoes in pitch darkness

Tas, ka sikspārnis piķa melnumā izmanto atbalsi,

to input the current variables to its model,

lai savā modelī ievadītu aktuālos mainīgos,

while the swallow uses light, is incidental.

kamēr bezdelīga izmanto gaismu, ir nesvarīgi.

Bats, I've even suggested, use perceived hues, such as red and blue,

Esmu pat minējis, ka sikspārņi uztver nokrāsas, piemēram, sarkanu un zilu,

as labels, internal labels, for some useful aspect of echoes --

kā apzīmējumu, iekšēju apzīmējumu, kādam noderīgam atbalss aspektam,

perhaps the acoustic texture of surfaces, furry or smooth and so on --

varbūt virsmu akustiskajai tekstūrai – vai tā ir spalvaina, gluda un tamlīdzīgi –

in the same way as swallows or indeed, we, use those perceived hues --

gluži tāpat kā bezdelīgas vai arī mēs paši uztveram nokrāsas –

redness and blueness, etc. --

sarkanīgu, zilganu un tā tālāk –,

to label long and short wavelengths of light.

lai atšķirtu garus un īsus gaismas viļņus.

There's nothing inherent about red that makes it long wavelength.

Sarkanajam nepiemīt nekas tāds, kas to padara par garu gaismas vilni.

The point is that the nature of the model is governed by how it is to be used,

Modeļa veidu drīzāk nosaka tā lietojums,

rather than by the sensory modality involved.

nevis iesaistītās maņas modalitāte.

J.B.S. Haldane himself had something to say about animals

Pašam Dž. B. S. Holdeinam bija kas sakāms par dzīvniekiem,

whose world is dominated by smell.

kuru pasaulē valda smaržas.

Dogs can distinguish two very similar fatty acids, extremely diluted:

Suņi spēj atšķirt divas ļoti līdzīgas taukskābes pat ļoti atšķaidītā veidā –

caprylic acid and caproic acid.

kaprilskābi un kapronskābi.

The only difference, you see,

Vienīgā atšķirība ir, ka vienas virknē ir divi papildu oglekļa atomi.

is that one has an extra pair of carbon atoms in the chain.

Haldane guesses that a dog would probably be able to place the acids

Holdeins min, ka suns, iespējams, spētu sarindot skābes pēc molekulmasas

in the order of their molecular weights by their smells,

pēc to smaržas,

just as a man could place a number of piano wires

gluži kā cilvēks spēj sarindot klavieru stīgas pēc garuma

in the order of their lengths by means of their notes.

pēc to notīm.

Now, there's another fatty acid, capric acid,

Redziet, ir vēl viena taukskābe, kaprīnskābe,

which is just like the other two,

kas ir tieši tāda pati kā abas pārējās,

except that it has two more carbon atoms.

izņemot to, ka tai ir vēl divi oglekļa atomi.

A dog that had never met capric acid would, perhaps,

Sunim, kas ne reizi nav saskāries ar kaprīnskābi,

iespējams, nebūtu ne kripatiņu grūtāk iztēloties tās smaržu

have no more trouble imagining its smell

than we would have trouble imagining a trumpet, say,

kā mums iztēloties, piemēram, trompeti,

playing one note higher than we've heard a trumpet play before.

kas nospēlē vienu noti augstāk, nekā dzirdējām pirms tam.

Perhaps dogs and rhinos and other smell-oriented animals smell in color.

Varbūt suņi un degunradži, un citi uz smaržu orientēti dzīvnieki saož krāsās.

And the argument would be exactly the same as for the bats.

Un pamatojums būtu tieši tāds pats kā sikspārņu gadījumā.

Middle World -- the range of sizes and speeds

Viduspasaule – izmēru un ātrumu diapazons,

which we have evolved to feel intuitively comfortable with --

kurā esam attīstījuši spēju justies ērti –

is a bit like the narrow range of the electromagnetic spectrum

mazliet līdzinās šaurajam elektromagnētiskā spektra diapazonam,

that we see as light of various colors.

ko redzam kā dažādu krāsu gaismu.

We're blind to all frequencies outside that,

Mēs esam akli pret visām frekvencēm ārpus tā,

unless we use instruments to help us.

ja vien neizmantojam palīgrīkus.

Middle World is the narrow range of reality

Viduspasaule ir šaurs īstenības diapazons, ko uzskatām par normālu

which we judge to be normal, as opposed to the queerness

pretēji ļoti mazo, ļoti lielo un ļoti ātro dīvainumam.

of the very small, the very large and the very fast.

We could make a similar scale of improbabilities;

Varam izveidot arī līdzīgu neiespējamību skalu;

nothing is totally impossible.

nekas nav pilnīgi neiespējams.

Miracles are just events that are extremely improbable.

Brīnumi vienkārši ir notikumi, kuru varbūtība ir ārkārtīgi maza.

A marble statue could wave its hand at us;

Marmora statuja mums varētu pamāt ar roku;

the atoms that make up its crystalline structure

tās kristālisko struktūru veidojošie atomi

are all vibrating back and forth anyway.

tik un tā vibrē šurpu turpu.

Because there are so many of them,

Tā kā to ir tik daudz

and because there's no agreement among them

un tie nerīkojas saskaņoti

in their preferred direction of movement,

attiecībā uz vēlamo kustības virzienu,

the marble, as we see it in Middle World, stays rock steady.

marmors, kādu to redzam Viduspasaulē, paliek nekustīgs kā akmens.

But the atoms in the hand could all just happen to move

Taču varētu sagadīties, ka atomi rokā

the same way at the same time, and again and again.

visi vienlaikus atkal un atkal pakustas vienā virzienā.

In this case, the hand would move,

Šajā gadījumā roka kustētos

and we'd see it waving at us in Middle World.

un mēs Viduspasaulē to redzētu mājam.

The odds against it, of course, are so great

Iespējamība, ka tā nenotiks, protams, ir tik liela,

that if you set out writing zeros at the time of the origin of the universe,

ka, sākot rakstīt nulles Visuma rašanās brīdī,

you still would not have written enough zeros to this day.

jūs līdz pat šai dienai nebūtu uzrakstījuši gana daudz nuļļu.

Evolution in Middle World has not equipped us

Evolūcija Viduspasaulē mums nav piešķīrusi spēju

to handle very improbable events; we don't live long enough.

aptvert mazticamus notikumus – tik ilgi mēs nedzīvojam.

In the vastness of astronomical space and geological time,

Astronomiskās telpas un ģeoloģiskā laika plašumos

that which seems impossible in Middle World

tas, kas Viduspasaulē šķiet neiespējams,

might turn out to be inevitable.

var izrādīties nenovēršams.

One way to think about that is by counting planets.

Viens no veidiem, kā par to domāt, ir skaitot planētas.

We don't know how many planets there are in the universe,

Mēs nezinām, cik daudz planētu Visumā ir, taču pieņemama aplēse ir

but a good estimate is about 10 to the 20, or 100 billion billion.

ap 10 divdesmitajā pakāpē jeb ap 100 miljardiem miljardu.

And that gives us a nice way to express our estimate of life's improbability.

Un tas mums ļauj jauki parādīt,

cik neiespējama pēc mūsu aplēsēm ir dzīvība.

We could make some sort of landmark points along a spectrum of improbability,

Mēs varētu nospraust tādus kā robežpunktus neiespējamības spektrā,

which might look like the electromagnetic spectrum we just looked at.

kas līdzinātos pirms brīža minētajam elektromagnētiskajam spektram.

If life has arisen only once on any --

Ja dzīvība radusies tikai vienreiz...

life could originate once per planet, could be extremely common

ja dzīvība varētu rasties vienreiz uz planētas,

tā varētu būt ļoti plaši sastopama;

or it could originate once per star

vai arī tā varētu rasties vienreiz uz zvaigznes vai vienreiz galaktikā,

or once per galaxy or maybe only once in the entire universe,

vai varbūt tikai vienu vienīgu reizi visā Visumā –

in which case it would have to be here.

tādā gadījumā tam būtu jābūt šeit.

And somewhere up there would be the chance

Un kaut kur tur augšā būtu iespēja,

that a frog would turn into a prince,

ka varde pārvēršas princī

and similar magical things like that.

un tamlīdzīgi brīnumi.

If life has arisen on only one planet in the entire universe,

Ja dzīvība visā Visumā radusies tikai uz vienas planētas,

that planet has to be our planet, because here we are talking about it.

tai ir jābūt mūsu planētai, jo mēs esam šeit un runājam par to.

And that means that if we want to avail ourselves of it,

Un tas nozīmē – ja gribam izmantot iespēju,

we're allowed to postulate chemical events in the origin of life

varam postulēt ar dzīvības rašanos saistītus ķīmiskus notikumus,

which have a probability as low as one in 100 billion billion.

kuru iespējamība ir pat tik maza kā viens pret 100 miljardiem miljardu.

I don't think we shall have to avail ourselves of that,

Nedomāju, ka mums šī iespēja būtu jāizmanto,

because I suspect that life is quite common in the universe.

jo man ir aizdomas, ka Visumā dzīvība ir visai izplatīta.

And when I say quite common, it could still be so rare

Un vārdi „visai izplatīta” nozīmē, ka tā joprojām var būt tik reta,

that no one island of life ever encounters another,

ka neviena dzīvības saliņa nekad nesastaps otru,

which is a sad thought.

kas ir skumji.

How shall we interpret "queerer than we can suppose?"

Kā saprast „dīvaināka, nekā varam iedomāties”?

Queerer than can in principle be supposed,

Dīvaināka, nekā principā iespējams iedomāties,

or just queerer than we can suppose, given the limitations

vai vienkārši dīvaināka, nekā varam iedomāties,

ņemot vērā mūsu smadzeņu evolucionāro skološanos Viduspasaulē?

of our brain's evolutionary apprenticeship in Middle World?

Could we, by training and practice,

Vai, mācoties un vingrinoties,

emancipate ourselves from Middle World

mēs varētu kļūt brīvi no Viduspasaules

and achieve some sort of intuitive as well as mathematical understanding

un sasniegt sava veida intuitīvu un arī matemātisku izpratni

of the very small and the very large?

par ļoti mazo un ļoti lielo?

I genuinely don't know the answer.

Es patiešām nezinu atbildi.

I wonder whether we might help ourselves to understand, say, quantum theory,

Es gribētu zināt, vai mēs varētu labāk saprast, piemēram, kvantu teoriju,

if we brought up children to play computer games

ja bērnus kopš agras bērnības audzinātu spēlēt datorspēles,

beginning in early childhood,

which had a make-believe world of balls going through two slits on a screen,

kur iedomātā pasaulē bumbas ietu cauri divām ekrāna spraugām

a world in which the strange goings-on of quantum mechanics were enlarged

un kur savādās kvantu mehānikas norises

palielinātu datora virtuālā realitāte,

by the computer's make-believe,

so that they became familiar on the Middle-World scale of the stream.

lai tās kļūtu pazīstamas Viduspasaules mērogā.

And similarly, a relativistic computer game,

Un līdzīgi relatīvistiska datorspēle,

in which objects on the screen manifest the Lorentz contraction, and so on,

kur ekrānā redzamie objekti parādītu Lorenca kontrakciju un tamlīdzīgi,

to try to get ourselves -- to get children into the way of thinking about it.

lai piedabūtu sevi... lai iemācītu bērniem, kā par to domāt.

I want to end by applying the idea of Middle World

Noslēgumā es gribētu Viduspasaules ideju attiecināt

to our perceptions of each other.

uz to, kā uztveram viens otru.

Most scientists today subscribe to a mechanistic view of the mind:

Vairums zinātnieku mūsdienās atbalsta mehānistisku skatījumu uz prātu:

we're the way we are because our brains are wired up as they are,

mēs esam tādi, kādi esam,

jo mūsu smadzenes ir veidotas tā, kā tās ir veidotas,

our hormones are the way they are.

un mūsu hormoni ir tādi, kādi tie ir.

We'd be different, our characters would be different,

Mēs būtu citādi, mūsu raksturi būtu citādi,

if our neuro-anatomy and our physiological chemistry were different.

ja mūsu neiroanatomija un fizioloģiskā ķīmija būtu citāda.

But we scientists are inconsistent.

Taču mēs, zinātnieki, esam nekonsekventi.

If we were consistent,

Ja mēs būtu konsekventi,

our response to a misbehaving person, like a child-murderer,

mūsu reakcijai uz neuzvedīgu cilvēku, piemēram, bērnu slepkavu,

should be something like:

vajadzētu būt aptuveni šādai:

this unit has a faulty component; it needs repairing.

šai vienībai ir bojāta detaļa, tā jāsalabo.

That's not what we say.

Tā mēs nesakām.

What we say -- and I include the most austerely mechanistic among us,

Mēs sakām – un mūsu vidū ir striktākie mehānistiskās pieejas piekritēji,

which is probably me --

tostarp es –

what we say is, "Vile monster, prison is too good for you."

mēs sakām „pretīgais briesmonis, cietums tādam ir par labu”.

Or worse, we seek revenge, in all probability thereby triggering

Vai vēl ļaunāk – mēs tīkojam atriebības, tādējādi, ļoti iespējams, izraisot

the next phase in an escalating cycle of counter-revenge,

nākamo fāzi atdarīšanas ciklā, kas arvien vairāk vēršas plašumā

which we see, of course, all over the world today.

un kādu šodien redzam visā pasaulē.

In short, when we're thinking like academics,

Īsāk sakot, domājot kā akadēmiķi,

we regard people as elaborate and complicated machines,

mēs uztveram cilvēkus kā smalki veidotas un sarežģītas mašīnas,

like computers or cars.

piemēram, kā datorus vai auto.

But when we revert to being human,

Bet, kad kļūstam atkal par cilvēkiem,

we behave more like Basil Fawlty, who, we remember,

uzvedamies drīzāk kā Bazils Foltijs,

kurš, kā atceramies, nopēra savu mašīnu, lai to pārmācītu,

thrashed his car to teach it a lesson,

when it wouldn't start on "Gourmet Night."

kad Gourmet Night sērijā nekādi nevarēja to iedarbināt.

(Laughter)

(Smiekli)

The reason we personify things like cars and computers

Iemesls, kāpēc personificējām, piemēram, mašīnas un datorus,

is that just as monkeys live in an arboreal world

ir tas, ka, tāpat kā pērtiķi dzīvo koku pasaulē,

and moles live in an underground world

kurmji – pazemē

and water striders live in a surface tension-dominated flatland,

un ūdensmērītāji – Plakanzemē, kurā valda virsmas berzes spēks,

we live in a social world.

mēs dzīvojam sabiedriskā pasaulē.

We swim through a sea of people --

Mēs peldam cauri cilvēku jūrai –

a social version of Middle World.

Viduspasaules sabiedriskajai versijai.

We are evolved to second-guess the behavior of others

Mēs esam attīstījušies tā, lai spētu uzminēt citu cilvēku uzvedību,

by becoming brilliant, intuitive psychologists.

kļūstot par izciliem, intuitīviem psihologiem.

Treating people as machines

Uztvert cilvēkus kā mašīnas

may be scientifically and philosophically accurate,

var būt zinātniski un filozofiski precīzi,

but it's a cumbersome waste of time

taču tā ir veltīga laika šķiešana,

if you want to guess what this person is going to do next.

ja vēlaties uzminēt, ko šis cilvēks darīs tālāk.

The economically useful way to model a person

Ekonomiski izdevīgākais cilvēka modelēšanas veids

is to treat him as a purposeful, goal-seeking agent

ir uztvert to kā mērķtiecīgu, apņēmīgu subjektu,

with pleasures and pains, desires and intentions,

kam ir savi prieki un bēdas, vēlmes un nodomi,

guilt, blame-worthiness.

kam piemīt vainas izjūta.

Personification and the imputing of intentional purpose

Personificēšana un nolūka piedēvēšana

is such a brilliantly successful way to model humans,

ir tik ļoti veiksmīgs cilvēka modelēšanas veids,

it's hardly surprising the same modeling software

ka nav nekāds pārsteigums, ka šī pati modelēšanas programmatūra

often seizes control when we're trying to think about entities

bieži vien ņem virsroku, kad mēģinām domāt par objektiem, kuriem tā neder,

for which it's not appropriate, like Basil Fawlty with his car

kā, piemēram, Bazils Foltijs domā par savu auto

or like millions of deluded people, with the universe as a whole.

vai miljoniem maldinātu ļautiņu – par Visumu.

(Laughter)

(Smiekli)

If the universe is queerer than we can suppose,

Ja Visums ir dīvaināks, nekā spējam iedomāties,

is it just because we've been naturally selected

vai tas ir tikai tāpēc, ka esam dabiski atlasīti,

to suppose only what we needed to suppose

lai iedomātos tikai to, ko mums vajadzēja iedomāties,

in order to survive in the Pleistocene of Africa?

lai izdzīvotu pleistocēna laikmeta Āfrikā?

Or are our brains so versatile and expandable that we can train ourselves

Vai tomēr mūsu smadzenes ir tik mainīgas un attīstāmas,

ka varam iemācīties izkļūt ārpus evolūcijas rāmjiem?

to break out of the box of our evolution?

Or finally, are there some things in the universe so queer

Un visbeidzot –

vai Visumā pastāv kas tik dīvains, ka neviena filozofija –

that no philosophy of beings, however godlike, could dream them?

lai cik dieviem līdzīgas būtu to radījušās būtnes –

nespētu to nosapņot?

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)