Isaac Lidsky: What reality are you creating for yourself? | TED

Translator: Silva Artimoviča Reviewer: Raimonds Jaks

When Dorothy was a little girl,

Dorotija bērnībā jūsmoja par savu zelta zivtiņu.

she was fascinated by her goldfish.

Tēvs skaidroja, ka zivis

Her father explained to her that fish swim by quickly wagging their tails

peld uz priekšu, ātri kustinot asti.

to propel themselves through the water.

Nevilcinoties mazā Dorotija atbildēja:

Without hesitation, little Dorothy responded,

"Yes, Daddy, and fish swim backwards by wagging their heads."

"Jā, tēt, un, peldot atpakaļgaitā, tās kustina galvu."

(Laughter)

(Smiekli)

Viņasprāt, tā bija acīmredzama patiesība.

In her mind, it was a fact as true as any other.

Fish swim backwards by wagging their heads.

Zivis peld atpakaļgaitā, kustinot galvu.

She believed it.

Viņa tam ticēja.

Our lives are full of fish swimming backwards.

Dzīvē ir daudz šādu atpakaļgaitā peldošu zivju.

We make assumptions and faulty leaps of logic.

Mēs izdarām pieņēmumus un loģikas aplamības.

We harbor bias.

Mēs lolojam aizspriedumus.

Zinām, ka mums ir taisnība, bet citi maldās.

We know that we are right, and they are wrong.

We fear the worst.

Mēs baidāmies no ļaunākā.

Tiecamies pēc nesasniedzamas pilnības.

We strive for unattainable perfection.

We tell ourselves what we can and cannot do.

Mēs sev iestāstām, ko spējam un nespējam.

In our minds, fish swim by in reverse frantically wagging their heads

Mūsuprāt, zivis peld atpakaļgaitā, aizgūtnēm kustinot galvas,

un mēs tās pat nemanām.

and we don't even notice them.

Lūk, pieci fakti par mani.

I'm going to tell you five facts about myself.

One fact is not true.

Viens no tiem ir meli.

One: I graduated from Harvard at 19 with an honors degree in mathematics.

Pirmais: es 19 gadu vecumā pabeidzu Hārvardu ar izcilību matemātikā.

Two: I currently run a construction company in Orlando.

Otrais: es šobrīd vadu būvuzņēmumu Orlando.

Three: I starred on a television sitcom.

Trešais: esmu spēlējis vienu no galvenajām lomām TV situāciju komēdijā.

Four: I lost my sight to a rare genetic eye disease.

Ceturtais: retas ģenētiskas slimības ietekmē es kļuvu akls.

Five: I served as a law clerk to two US Supreme Court justices.

Piektais: esmu bijis palīgs diviem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem.

Which fact is not true?

Kurš no šiem apgalvojumiem ir meli?

Actually, they're all true.

Patiesībā neviens.

Yeah. They're all true.

Jā, tie visi ir patiesi.

(Applause)

(Aplausi)

At this point, most people really only care about the television show.

Parasti cilvēkus interesē tikai TV šovs.

(Laughter)

(Smiekli)

I know this from experience.

Saku pēc pieredzes.

OK, so the show was NBC's "Saved by the Bell: The New Class."

Tas bija NBC seriāls "Glābējzvans: jaunā klase".

And I played Weasel Wyzell,

Es atveidoju Bērtonu "Zebieksti" Vaizelu,

who was the sort of dorky, nerdy character on the show,

kurš bija seriāla lempīgais nūģis.

which made it a very major acting challenge

Tas man 13 gadu vecumā bija liels aktierspēles izaicinājums.

for me as a 13-year-old boy.

(Laughter)

(Smiekli)

Now, did you struggle with number four, my blindness?

Vai šaubījāties par ceturto apgalvojumu – manu aklumu?

Kādēļ tā?

Why is that?

We make assumptions about so-called disabilities.

Mēs veidojam pieņēmumus par tā saucamo invaliditāti.

As a blind man, I confront others' incorrect assumptions

Būdams akls, es ik dienu sastopos ar nepareiziem priekšstatiem

about my abilities every day.

par savām spējām.

My point today is not about my blindness, however.

Taču ne par aklumu es šodien vēlos runāt,

It's about my vision.

bet gan par spēju redzēt.

Going blind taught me to live my life eyes wide open.

Aklums man iemācījis dzīvot ar plati atvērtām acīm.

It taught me to spot those backwards-swimming fish

Iemācījis pamanīt tās atpakaļgaitā peldošās zivis,

that our minds create.

ko rada mūsu prāti.

Going blind cast them into focus.

Aklums vērš uz tām uzmanību.

What does it feel like to see?

Kāda ir sajūta redzot?

It's immediate and passive.

Spēja redzēt ir tieša un pasīva.

You open your eyes and there's the world.

Atverat acis, un viss ir jūsu priekšā.

Seeing is believing. Sight is truth.

Jūs ticat tam, ko redzat. Redzamais ir patiesība. Vai ne?

Right?

Es arī tā reiz domāju.

Well, that's what I thought.

Then, from age 12 to 25, my retinas progressively deteriorated.

Tad, no 12 līdz 25 gadu vecumam, manas acu tīklenes pasliktinājās.

My sight became an increasingly bizarre

Redze kļuva aizvien jocīgāka,

carnival funhouse hall of mirrors and illusions.

kā greizajos spoguļos.

The salesperson I was relieved to spot in a store

Pārdevējs, ko man veikalā izdevās saskatīt,

patiesībā bija manekens.

was really a mannequin.

Reaching down to wash my hands,

Kad noliecos, lai nomazgātu rokas,

I suddenly saw it was a urinal I was touching, not a sink,

pēkšņi, sataustījis formu, sapratu, ka tā nav izlietne, bet gan pisuārs.

when my fingers felt its true shape.

A friend described the photograph in my hand,

Draugam bija jāapraksta fotogrāfija,

lai es spētu saskatīt attēlu.

and only then I could see the image depicted.

Objects appeared, morphed and disappeared in my reality.

Manā realitātē lietas parādījās, izplūda un izzuda.

Tas bija grūti un nogurdinoši.

It was difficult and exhausting to see.

I pieced together fragmented, transitory images,

Es liku kopā fragmentus, gaistošas bildes,

consciously analyzed the clues,

apzināti analizēju norādes,

searched for some logic in my crumbling kaleidoscope,

meklēju savā drūpošajā kaleidoskopā kādu loģiku,

until I saw nothing at all.

līdz zaudēju redzi pavisam.

I learned that what we see

Es uzzināju, ka redzamais

is not universal truth.

ne vienmēr ir patiesība.

It is not objective reality.

Tā nav objektīvā realitāte.

Tā ir unikāla, subjektīva, virtuāla realitāte,

What we see is a unique, personal, virtual reality

that is masterfully constructed by our brain.

ko meistarīgi veido mūsu smadzenes.

Let me explain with a bit of amateur neuroscience.

Mazliet amatieru līmeņa neirozinātnes.

Your visual cortex takes up about 30 percent of your brain.

Redzes garoza veido ap 30 procentu smadzeņu.

That's compared to approximately eight percent for touch

Salīdzinājumam – taustei atvēlēti astoņi procenti,

dzirdei – divi līdz trīs procenti.

and two to three percent for hearing.

Every second, your eyes can send your visual cortex

Ik sekundi acis redzes garozai spēj nosūtīt

as many as two billion pieces of information.

līdz pat diviem miljardiem informācijas fragmentu.

The rest of your body can send your brain only an additional billion.

Viss pārējais ķermenis – vēl tikai papildu miljardu.

So sight is one third of your brain by volume

Pēc apjoma redze veido vienu trešdaļu no smadzenēm

and can claim about two thirds of your brain's processing resources.

un pretendē uz divām trešdaļām smadzeņu apstrādes resursu.

Nav pārsteigums,

It's no surprise then

ka redzes maldi ir tik nepārvarami.

that the illusion of sight is so compelling.

But make no mistake about it: sight is an illusion.

Bet nešaubieties – redze ir ilūzija!

Here's where it gets interesting.

Šeit sākas interesantākais.

To create the experience of sight,

Lai radītu redzētā pieredzi,

your brain references your conceptual understanding of the world,

smadzenes to sasaista ar jūsu pasaules izpratni,

other knowledge, your memories, opinions, emotions, mental attention.

citām zināšanām, atmiņām, viedokļiem, emocijām, uzmanību.

All of these things and far more are linked in your brain to your sight.

Visas šīs un daudz citas lietas smadzenēs ir saistītas ar redzi.

Šīs saiknes darbojas abos virzienos un parasti rodas zemapziņā.

These linkages work both ways, and usually occur subconsciously.

So for example,

Piemēram,

what you see impacts how you feel,

tas, ko redzat, ietekmē to, kā jūtaties,

and the way you feel can literally change what you see.

un tas, kā jūtaties, var mainīt to, ko redzat.

To pierāda dažādi pētījumi.

Numerous studies demonstrate this.

If you are asked to estimate

Ja jums video būtu jānosaka cilvēka pārvietošanās ātrums,

the walking speed of a man in a video, for example,

your answer will be different if you're told to think about cheetahs or turtles.

atbilde atšķirtos, ja jums liktu domāt par gepardu vai bruņurupuci.

A hill appears steeper if you've just exercised,

Kalns šķiet stāvāks pēc treniņa,

and a landmark appears farther away

un ceļš šķiet garāks,

if you're wearing a heavy backpack.

ja uz muguras ir smaga mugursoma.

We have arrived at a fundamental contradiction.

Esam nonākuši pie būtiskas pretrunas.

Tas, ko redzat, ir paša veidota sarežģīta prāta konstrukcija,

What you see is a complex mental construction of your own making,

but you experience it passively

taču jūs to piedzīvojat pasīvā veidā

as a direct representation of the world around you.

kā tiešu apkārtējās pasaules attēlojumu.

You create your own reality, and you believe it.

Pats radāt savu realitāti un tai ticat.

I believed mine until it broke apart.

Es ticēju savai, līdz tā sabruka.

The deterioration of my eyes shattered the illusion.

Redzes pasliktināšanās šo ilūziju sagrāva.

You see, sight is just one way

Redziet, redze ir tikai viens veids,

kā mēs veidojam savu realitāti.

we shape our reality.

We create our own realities in many other ways.

Ir arī daudz citu veidu.

Let's take fear as just one example.

Ņemsim par piemēru bailes.

Your fears distort your reality.

Jūsu bailes sagroza jūsu realitāti.

Under the warped logic of fear, anything is better than the uncertain.

Pēc baiļu izkropļotās loģikas jebkas ir labāks par nezināmo.

Bailes par katru cenu aizpilda tukšumu,

Fear fills the void at all costs,

passing off what you dread for what you know,

uzdodot to, no kā baidies, par zināmo,

offering up the worst in place of the ambiguous,

piedāvājot visļaunāko neskaidrā vietā,

substituting assumption for reason.

aizstājot faktus ar pieņēmumiem.

Psihologiem ir termins: šausmīgošana.

Psychologists have a great term for it: awfulizing.

(Laughter)

(Smiekli)

Right?

Vai ne?

Fear replaces the unknown with the awful.

Bailes nezināmo aizvieto ar šausmīgo.

Bailes ir pašrealizējošas.

Now, fear is self-realizing.

Kad vairāk par visu vajag apskatīties ārpus sevis un domāt kritiski,

When you face the greatest need

to look outside yourself and think critically,

fear beats a retreat deep inside your mind,

bailes nosēžas dziļi jūsu prātos,

shrinking and distorting your view,

sašaurinot un izkropļojot skatu,

nospiežot spēju kritiski domāt

drowning your capacity for critical thought

ar milzum daudz graujošām emocijām.

with a flood of disruptive emotions.

When you face a compelling opportunity to take action,

Kad rodas lieliska iespēja rīkoties,

fear lulls you into inaction,

bailes jūs ieaijā bezdarbībā,

enticing you to passively watch its prophecies fulfill themselves.

vilinot pasīvi vērot, kā baiļu paredzētais piepildās.

When I was diagnosed with my blinding disease,

Kad atklāja manu acu slimību,

zināju, ka aklums sabojās manu dzīvi.

I knew blindness would ruin my life.

Blindness was a death sentence for my independence.

Tas bija nāves spriedums manai neatkarībai.

It was the end of achievement for me.

Tās bija beigas maniem sasniegumiem.

Blindness meant I would live an unremarkable life,

Aklums nozīmēja neievērojamu dzīvi,

small and sad,

niecīgu un skumju,

and likely alone.

un visticamāk vientulībā.

I knew it.

Es to zināju.

This was a fiction born of my fears, but I believed it.

Tas bija manu baiļu radīts izdomājums, bet es tam ticēju.

It was a lie, but it was my reality,

Tie bija meli, taču bija mana realitāte.

just like those backwards-swimming fish in little Dorothy's mind.

Tāpat kā tās atpakaļpeldošās zivis Dorotijas prātā.

If I had not confronted the reality of my fear,

Ja vien es nebūtu stājies savu baiļu realitātei pretī,

I would have lived it.

tā arī būtu dzīvojis.

I am certain of that.

Esmu par to pārliecināts.

So how do you live your life eyes wide open?

Tātad – kā dzīvot atvērtām acīm?

It is a learned discipline.

To var apgūt.

It can be taught. It can be practiced.

To var iemācīties un uztrenēt.

I will summarize very briefly.

Pavisam īsi apkopošu.

Hold yourself accountable

Esiet atbildīgi

for every moment, every thought,

par katru mirkli, katru domu,

katru sīkumu!

every detail.

Stāviet pāri savām bailēm!

See beyond your fears.

Recognize your assumptions.

Atpazīstiet savus pieņēmumus!

Harness your internal strength.

Sakopojiet iekšējos spēkus!

Silence your internal critic.

Apslāpējiet iekšējo kritiķi sevī!

Correct your misconceptions about luck and about success.

Labojiet nepareizos priekšstatus par veiksmi un panākumiem!

Accept your strengths and your weaknesses, and understand the difference.

Pieņemiet savas stiprās un vājās puses un saprotiet atšķirību!

Open your hearts

Atveriet sirdis

to your bountiful blessings.

daudzajām dzīves dāvanām!

Your fears, your critics,

Jūsu bailes un kritiķi,

your heroes, your villains --

jūsu varoņi un nelieši

they are your excuses,

ir tikai atrunas,

rationalizations, shortcuts,

racionalizācija, īsākie ceļi,

attaisnojumi, jūsu padošanās.

justifications, your surrender.

They are fictions you perceive as reality.

Tās ir fantāzijas, ko pieņemat kā realitāti.

Izvēlieties redzēt tām cauri!

Choose to see through them.

Choose to let them go.

Izvēlieties tās atlaist!

You are the creator of your reality.

Esiet savas realitātes radītāji!

With that empowerment comes complete responsibility.

Līdz ar šo spēku nāk arī visaptveroša atbildība.

I chose to step out of fear's tunnel into terrain uncharted and undefined.

Es izvēlējos pamest baiļu taku un mesties nezināmajā un nenoteiktajā.

I chose to build there a blessed life.

Es izvēlējos veidot tajā svētīgu dzīvi.

Nebūt ne vientuļš –

Far from alone,

I share my beautiful life with Dorothy,

savu brīnišķīgo dzīvi es dalu ar Dorotiju,

my beautiful wife,

savu skaisto sievu,

with our triplets, whom we call the Tripskys,

un mūsu trīnīšiem, ko mēs dēvējam par Tripskiem,

and with the latest addition to the family,

kā arī ar mūsu jaunāko ģimenes atvasi,

sweet baby Clementine.

mazulīti Klementīni.

What do you fear?

No kā baidāties jūs?

What lies do you tell yourself?

Kādus melus sev stāstat?

How do you embellish your truth and write your own fictions?

Kā izpušķojat savu patiesību un kā radāt savus izdomājumus?

What reality are you creating for yourself?

Kādu realitāti sev veidojat?

In your career and personal life, in your relationships,

Karjerā un privātajā dzīvē,

attiecībās, sirdī un dvēselē

and in your heart and soul,

jūsu atpakaļpeldošās zivis jums ļoti kaitē.

your backwards-swimming fish do you great harm.

They exact a toll in missed opportunities and unrealized potential,

Tās neļauj izmantot iespējas un realizēt potenciālu,

and they engender insecurity and distrust

tā izraisa nedrošību un neticību reizēs,

where you seek fulfillment and connection.

kad tiecaties pēc sasniegumiem un tuvības.

I urge you to search them out.

Es mudinu jūs tās atrast.

Helen Keller said that the only thing worse than being blind

Helēna Kellere ir teikusi, ka sliktāk par aklumu

is having sight but no vision.

ir būt redzīgam, bet neko neredzēt.

For me, going blind was a profound blessing,

Man aklums bija lielākā svētība,

because blindness gave me vision.

jo tas man atvēra acis.

I hope you can see what I see.

Es ceru, ka spēsiet ieraudzīt to, ko redzu es.

Thank you.

Paldies!

(Applause)

(Aplausi)

Bruno Giussani: Isaac, before you leave the stage, just a question.

Bruno Džusāni: Aizek, man vēl ir jautājums.

This is an audience of entrepreneurs, of doers, of innovators.

Šeit ir uzņēmēji, darītāji, novatori.

You are a CEO of a company down in Florida,

Jūs esat uzņēmuma vadītājs Floridā,

and many are probably wondering,

un daudzi, iespējams, grib zināt,

how is it to be a blind CEO?

kā tas ir – būt neredzīgam vadītājam.

What kind of specific challenges do you have, and how do you overcome them?

Ar kādiem īpašiem izaicinājumiem sastopaties un kā tos risināt?

Isaac Lidsky: Well, the biggest challenge became a blessing.

Aizeks Lidskis: Lielākais izaicinājums ir pārtapis par svētību.

I don't get visual feedback from people.

Es neredzu, kā cilvēki reaģē.

(Laughter)

(Smiekli)

B.Dž.: Kas tā par skaņu? A.L.: Jā.

BG: What's that noise there? IL: Yeah.

So, for example, in my leadership team meetings,

Piemēram, vadības sapulcēs

I don't see facial expressions or gestures.

es neredzu mīmiku vai žestus.

I've learned to solicit a lot more verbal feedback.

Esmu iemācījies lūgt daudz vairāk mutiskas saziņas.

I basically force people to tell me what they think.

Es būtībā piespiežu cilvēkus paust viedokli.

Un šajā ziņā, kā jau teicu,

And in this respect,

it's become, like I said, a real blessing for me personally and for my company,

tā ir īsta svētība gan man pašam, gan uzņēmumam,

jo mēs komunicējam daudz augstākā līmenī,

because we communicate at a far deeper level,

we avoid ambiguities,

novēršam neskaidrības,

and most important, my team knows that what they think truly matters.

un vissvarīgākais – komanda zina, ka viņu viedoklim ir nozīme.

BG: Isaac, thank you for coming to TED. IL: Thank you, Bruno.

B.Dž.: Aizek, paldies par dalību!

A.L.: Paldies, Bruno.

(Applause)

(Aplausi)