Everything you think you know about addiction is wrong | Johann Hari | TED

Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Ilze Garda

One of my earliest memories

Viena no manām pirmajām atmiņām ir,

is of trying to wake up one of my relatives and not being able to.

kā es modinu kādu savu radinieku un viņš nemostas.

And I was just a little kid, so I didn't really understand why,

Es biju tikai mazs bērns, tāpēc nesapratu kāpēc,

but as I got older,

bet paaudzies

I realized we had drug addiction in my family,

sapratu, ka mūsu ģimenē pastāv atkarība no narkotikām,

including later cocaine addiction.

tostarp vēlāka atkarība no kokaīna.

I'd been thinking about it a lot lately, partly because it's now exactly 100 years

Pēdējā laikā par to esmu domājis, daļēji tādēļ ka ir pagājuši 100 gadi,

since drugs were first banned in the United States and Britain,

kopš narkotikas pirmo reizi aizliedza ASV un Lielbritānijā,

and we then imposed that on the rest of the world.

un tad mēs to uzspiedām visai pārējai pasaulei.

Ir pagājis gadsimts,

It's a century since we made this really fateful decision

kopš esam pieņēmuši šo liktenīgo lēmumu

to take addicts and punish them and make them suffer,

sodīt atkarīgos un likt tiem ciest,

because we believed that would deter them; it would give them an incentive to stop.

jo uzskatījām, ka tas viņus atturēs, dos tiem iemeslu pārstāt.

And a few years ago, I was looking at some of the addicts in my life who I love,

Pirms dažiem gadiem es uzlūkoju dažus atkarīgos, kas man ir dārgi,

and trying to figure out if there was some way to help them.

un mēģināju izprast, vai varu viņiem kā palīdzēt.

And I realized there were loads of incredibly basic questions

Un es sapratu, ka pastāv daudz pavisam vienkāršu pamatjautājumu,

I just didn't know the answer to,

uz kuriem man nebija atbilžu.

like, what really causes addiction?

Piemēram, kas patiesībā izraisa atkarību?

Why do we carry on with this approach that doesn't seem to be working,

Kāpēc mēs turpinām šo pieeju, kas acīmredzami nedarbojas,

and is there a better way out there that we could try instead?

un vai ir labāki veidi, ko mēs varētu pamēģināt?

So I read loads of stuff about it,

Tā es daudz ko par to izlasīju

un nespēju atrast atbildes.

and I couldn't really find the answers I was looking for,

Tāpēc es nodomāju, labi, es tikšos ar cilvēkiem visā pasaulē,

so I thought, okay, I'll go and sit with different people around the world

kas ir to izdzīvojuši un pētījuši,

who lived this and studied this

un runāšu ar viņiem, un paskatīšos, vai varu no viņiem mācīties.

and talk to them and see if I could learn from them.

And I didn't realize I would end up going over 30,000 miles at the start,

Sākumā es nenojautu, ka nobraukšu ap 50 000 km,

bet galu galā es tikos ar daudz un dažādiem cilvēkiem,

but I ended up going and meeting loads of different people,

sākot no transseksuāla kreka tirgotāja Bruklinas Braunsvilā

from a transgender crack dealer in Brownsville, Brooklyn,

līdz zinātniekam, kas daudz laika pavada, barojot halucinogēnus mangustiem,

to a scientist who spends a lot of time feeding hallucinogens to mongooses

lai vērotu, vai tiem tas patīk.

to see if they like them --

it turns out they do, but only in very specific circumstances --

Izrādās, ka patīk, bet tikai ļoti specifiskos apstākļos.

to the only country that's ever decriminalized all drugs,

Es nonācu arī vienīgajā valstī,

kas legalizējusi visas narkotikas, no marihuānas līdz krekam, –

from cannabis to crack, Portugal.

Portugālē.

And the thing I realized that really blew my mind is,

Un es aptvēru kaut ko, kas mani ārkārtīgi pārsteidza:

almost everything we think we know about addiction is wrong,

gandrīz viss, ko, mūsuprāt, zinām par atkarību, ir maldi.

and if we start to absorb the new evidence about addiction,

Ja sākam ņemt vērā jaunos pierādījumus par atkarībām,

I think we're going to have to change a lot more than our drug policies.

mums, man šķiet, vajadzēs mainīt daudz vairāk nekā narkotiku politiku.

But let's start with what we think we know, what I thought I knew.

Bet sāksim ar to, ko, mūsuprāt, zinām, ko, manuprāt, zināju es.

Let's think about this middle row here.

Palūkosimies uz šo vidējo rindu.

Imagine all of you, for 20 days now, went off and used heroin three times a day.

Iedomājieties, ka jūs visi 20 dienas trīsreiz dienā lietotu heroīnu.

Some of you look a little more enthusiastic than others at this prospect.

Daži no jums izskatās tīri priecīgi par šo domu. (Smiekli)

(Laughter)

Don't worry, it's just a thought experiment.

Neuztraucieties, tas ir tikai domu eksperiments.

Imagine you did that, right?

Iedomājāties, ja?

Kas notiktu?

What would happen?

Now, we have a story about what would happen that we've been told for a century.

Mums ir stāsts par to, kas notiktu, ko mums ir stāstījuši gadsimta garumā.

Mēs domājam, ka heroīnā ir ķīmiski atkarības izraisītāji,

We think, because there are chemical hooks in heroin,

as you took it for a while,

un, kādu brīdi to lietojot,

your body would become dependent on those hooks,

ķermenis kļūs atkarīgs no šiem atkarības izraisītājiem,

you'd start to physically need them,

jums tie būs fiziski vajadzīgi,

and at the end of those 20 days, you'd all be heroin addicts. Right?

un pēc šīm 20 dienām jūs visi būsiet atkarīgi no heroīna, vai ne?

That's what I thought.

Tā es kādreiz domāju.

First thing that alerted me to the fact that something's not right with this story

Pirmoreiz sāku šaubīties par šī stāsta patiesumu,

is when it was explained to me.

kad uzzināju, lūk, ko:

ja man šodien, pēc šīs TED runas, uzbrauktu mašīna un salauztu gurnu,

If I step out of this TED Talk today and I get hit by a car and I break my hip,

I'll be taken to hospital and I'll be given loads of diamorphine.

mani aizvestu uz slimnīcu un dotu daudz diamorfīna.

Diamorphine is heroin.

Diamorfīns ir heroīns.

It's actually much better heroin than you're going to buy on the streets,

Patiesībā tas ir daudz labāks nekā uz ielas nopērkamais,

jo ielas tirgotāji to sajauc ar citām vielām,

because the stuff you buy from a drug dealer is contaminated.

tajā patiesībā ir ļoti maz heroīna,

Actually, very little of it is heroin,

savukārt ārsta izsniegtais ir medicīniski tīrs.

whereas the stuff you get from the doctor is medically pure.

Un jums to dos diezgan ilgu laiku.

And you'll be given it for quite a long period of time.

Šajā telpā ir daudz cilvēku,

There are loads of people in this room,

kas, iespējams, pat nezina, ka ir lietojuši diezgan daudz heroīna.

you may not realize it, you've taken quite a lot of heroin.

Un tie, kas šo skatās jebkur pasaulē, tas notiek ik brīdi.

And anyone who is watching this anywhere in the world, this is happening.

Ja tas, ko domājam par atkarību, ir tiesa,

And if what we believe about addiction is right --

šiem cilvēkiem dod atkarības izraisītājus.

those people are exposed to all those chemical hooks --

Kam būtu jānotiek? Viņiem būtu jākļūst par narkomāniem.

What should happen? They should become addicts.

Tas ir patiešām pamatīgi pētīts.

This has been studied really carefully.

Tā nenotiek – būsiet ievērojuši, ja jūsu vecmāmiņai veic gurna operāciju,

It doesn't happen; you will have noticed if your grandmother had a hip replacement,

viņa nekļūst par narkomāni. (Smiekli)

she didn't come out as a junkie. (Laughter)

Kad es to uzzināju, man tas šķita tik dīvaini,

And when I learned this, it seemed so weird to me,

tik pretēji visam, kas man stāstīts, visam, ko, manuprāt, zināju.

so contrary to everything I'd been told, everything I thought I knew,

Domāju, ka tas nevar būt tiesa, līdz satiku Brūsu Aleksanderu.

I just thought it couldn't be right, until I met a man called Bruce Alexander.

Viņš ir psiholoģijas profesors Vankūverā,

He's a professor of psychology in Vancouver

kas veicis neticamu eksperimentu,

kas, manuprāt, palīdz saprast šo jautājumu.

who carried out an incredible experiment

I think really helps us to understand this issue.

Profesors Aleksanders paskaidroja,

ka atkarības koncepts, kas mums visiem ir galvā, šis stāsts,

Professor Alexander explained to me,

the idea of addiction we've all got in our heads, that story,

daļēji nāk no virknes eksperimentu,

kas veikti agrāk 20. gadsimtā.

comes partly from a series of experiments

Tie bija gaužām vienkārši.

that were done earlier in the 20th century.

Jūs tos varat veikt šovakar mājās, ja jūtaties mazliet sadistiski.

They're really simple.

You can do them tonight at home if you feel a little sadistic.

Ielieciet būrī žurku un dodiet tai divas ūdens pudeles:

You get a rat and you put it in a cage, and you give it two water bottles:

vienu ar ūdeni un otru ar ūdenī atšķaidītu heroīnu vai kokaīnu.

One is just water, and the other is water laced with either heroin or cocaine.

Ja tā darīsiet, žurka gandrīz vienmēr izvēlēsies narkotisko ūdeni

If you do that, the rat will almost always prefer the drug water

un gandrīz vienmēr diezgan ātri sevi nogalinās.

and almost always kill itself quite quickly.

Tātad, lūk, vai ne? Mums šķiet, ka tā tas ir.

So there you go, right? That's how we think it works.

70. gados profesors Aleksanders palūkojās uz šo eksperimentu un kaut ko ievēroja.

In the '70s, Professor Alexander comes along and he looks at this experiment

and he noticed something.

Viņš teica: "Klau, mēs taču liekam žurku tukšā būrī.

He said ah, we're putting the rat in an empty cage.

It's got nothing to do except use these drugs.

Viņai nav nekā cita, ko darīt, kā lietot narkotikas – pamēģināsim citādāk!"

Let's try something different.

Tā nu profesors Aleksanders izveidoja būri, ko nodēvēja par Žurku parku,

So Professor Alexander built a cage that he called "Rat Park,"

which is basically heaven for rats.

kas principā bija žurku paradīze.

They've got loads of cheese, they've got loads of colored balls,

Tur bija daudz siera, daudz krāsainu bumbu,

they've got loads of tunnels.

daudz tuneļu.

Crucially, they've got loads of friends. They can have loads of sex.

Svarīgākais – tur bija daudz draugu. Varēja būt daudz seksa.

And they've got both the water bottles, the normal water and the drugged water.

Un viņi ielika abas ūdens pudeles: ar parasto ūdeni un narkotisko.

But here's the fascinating thing:

Bet interesantākais ir tas,

In Rat Park, they don't like the drug water.

ka Žurku parka žurkas nedzēra narkotisko ūdeni.

They almost never use it.

Tās gandrīz nekad tam nepieskārās.

None of them ever use it compulsively.

Neviena no tām nekad to nelietoja atkarības dzīta.

None of them ever overdose.

Neviena nekad nepārdozēja.

You go from almost 100 percent overdose when they're isolated

Tātad no gandrīz 100% pārdozēšanas izolācijā,

to zero percent overdose when they have happy and connected lives.

mēs nonākam pie 0% pārdozēšanas, ja tām ir laimīga un tuvības pilna dzīve.

Now, when he first saw this, Professor Alexander thought,

To pirmoreiz ievērojis, profesors Aleksanders nodomāja,

ka varbūt tā notiek tikai ar žurkām un tās stipri atšķiras no mums.

maybe this is just a thing about rats, they're quite different to us.

Maybe not as different as we'd like, but, you know --

Varbūt ne tik stipri, kā mēs vēlētos.

But fortunately, there was a human experiment

Bet par laimi tika veikts eksperiments ar cilvēkiem

into the exact same principle happening at the exact same time.

tieši pēc tāda paša principa tieši tajā pašā laikā.

It was called the Vietnam War.

Tas saucās Vjetnamas karš.

In Vietnam, 20 percent of all American troops were using loads of heroin,

Vjetnamā 20% amerikāņu karavīru lietoja ļoti daudz heroīna,

and if you look at the news reports from the time,

un, ja papētīsiet tā laika ziņas, valdīja patiess satraukums, jo cilvēki domāja:

they were really worried, because they thought, my God, we're going to have

"Ak dievs! Kara beigās Amerikas ielās būs simtiem tūkstošu narkomānu."

hundreds of thousands of junkies on the streets of the United States

when the war ends; it made total sense.

Tas šķita loģiski.

Heroīnu lietojušie kareivji tika apsekoti pēc atgriešanās mājās.

Now, those soldiers who were using loads of heroin were followed home.

The Archives of General Psychiatry did a really detailed study,

Vispārējās psihiatrijas arhīvs veica ļoti sīku pētījumu,

un kas ar viņiem notika?

and what happened to them?

Izrādās, ka viņiem nevajadzēja rehabilitāciju,

It turns out they didn't go to rehab. They didn't go into withdrawal.

viņi nepiedzīvoja abstinenci.

Ninety-five percent of them just stopped.

95% no viņiem vienkārši pārstāja lietot.

Now, if you believe the story about chemical hooks,

Ja ticat ķīmiskajiem atkarības izraisītājiem,

that makes absolutely no sense, but Professor Alexander began to think

tas ir pilnīgi neloģiski,

bet profesors Aleksanders nosprieda, ka var būt cits stāsts par atkarību.

there might be a different story about addiction.

Viņš ieminējās: "Ja nu atkarību neizraisa ķīmiskās vielas?

He said, what if addiction isn't about your chemical hooks?

What if addiction is about your cage?

Ja nu atkarību veido jūsu būris?

What if addiction is an adaptation to your environment?

Ja nu atkarība ir pielāgošanās videi?"

Looking at this,

Šo jautājumu pētīja arī cits profesors, Pīters Koens no Nīderlandes,

there was another professor called Peter Cohen in the Netherlands

kurš teica, ka varbūt to pat nevajadzētu dēvēt par atkarību.

who said, maybe we shouldn't even call it addiction.

Varbūt to vajadzētu dēvēt par saitēm.

Maybe we should call it bonding.

Human beings have a natural and innate need to bond,

Cilvēkiem piemīt dabiska vajadzība veidot saites.

and when we're happy and healthy, we'll bond and connect with each other,

Kad esam laimīgi un veseli, mēs saistāmies un veidojam attiecības,

but if you can't do that,

bet, ja jūs to nespējat,

because you're traumatized or isolated or beaten down by life,

jo esat traumēts vai izolēts, vai dzīves problēmu vajāts,

you will bond with something that will give you some sense of relief.

jūs saistāties ar kaut ko, kas jums sniedz atvieglojumu.

Now, that might be gambling, that might be pornography,

Tās varbūt azartspēles vai pornogrāfija,

that might be cocaine, that might be cannabis,

tas var būt kokaīns vai marihuāna,

but you will bond and connect with something because that's our nature.

bet jūs saistīsieties ar kaut ko, jo tāda ir mūsu daba.

That's what we want as human beings.

Tas ir tas, ko mēs vēlamies kā cilvēki.

And at first, I found this quite a difficult thing to get my head around,

Sākotnēji man tas šķita grūti aptverami,

but one way that helped me to think about it is,

bet man palīdzēja, lūk, kāda doma:

I can see, I've got over by my seat a bottle of water, right?

es redzu, pie manas sēdvietas ir ūdens pudele, vai ne?

I'm looking at lots of you, and lots of you have bottles of water with you.

Es redzu, ka daudziem jo daudziem no jums līdzi ir ūdens pudeles.

Forget the drugs. Forget the drug war.

Aizmirstiet narkotikas un karu pret narkotikām!

Totally legally, all of those bottles of water could be bottles of vodka, right?

Pavisam legāli, visas šīs ūdens pudeles varētu būt šņabis, vai ne?

We could all be getting drunk -- I might after this -- (Laughter) --

Mēs visi varētu piedzerties, es pēc šī varētu... (Smiekli)

but we're not.

bet mēs to nedarīsim.

Now, because you've been able to afford the approximately gazillion pounds

Ja jau jūs varat atļauties to kaudzi naudas,

lai nopirktu ieejas biļeti uz TED, es pieļauju, ka varat arī atļauties

that it costs to get into a TED Talk, I'm guessing you guys could afford

to be drinking vodka for the next six months.

dzert šņabi nākamos sešus mēnešus.

You wouldn't end up homeless.

Jūs nepaliktu bez pajumtes.

You're not going to do that, and the reason you're not going to do that

Jūs to nedarīsiet,

un iemesls ir nevis tas, ka kāds jūs atturēs,

is not because anyone's stopping you.

It's because you've got bonds and connections

bet gan tas, ka jums ir saites un attiecības, kurās gribat būt klātesošs.

that you want to be present for.

You've got work you love. You've got people you love.

Jums ir darbs, kas jums patīk, cilvēki, ko mīlat.

You've got healthy relationships.

Jums ir veselīgas attiecības.

And a core part of addiction,

Un pats atkarības kodols,

I came to think, and I believe the evidence suggests,

kā man šķiet un ko, manuprāt, apliecina pierādījumi,

is about not being able to bear to be present in your life.

ir nespēja būt klātesošam savā dzīvē.

Now, this has really significant implications.

Tam ir ļoti nozīmīgas sekas.

The most obvious implications are for the War on Drugs.

Pašas nozīmīgākās ir karš pret narkotikām.

In Arizona, I went out with a group of women

Arizonā es tikos ar sievietēm,

who were made to wear t-shirts saying, "I was a drug addict,"

kurām lika valkāt T-kreklus ar uzrakstu "Es biju narkomāne",

and go out on chain gangs and dig graves while members of the public jeer at them,

un, kopā saķēdētām, rakt kapus, kamēr apkārtējie par viņām ņirgājās.

and when those women get out of prison, they're going to have criminal records

Iznākot no cietuma, šīm sievietēm būs sodāmības vēsture,

that mean they'll never work in the legal economy again.

kas nozīmē, ka viņas vairs nekad nestrādās legālu darbu.

Now, that's a very extreme example, obviously, in the case of the chain gang,

Šī saķēdēšana, protams, ir ļoti galējs piemērs,

but actually almost everywhere in the world

bet patiesībā gandrīz visur pasaulē mēs pret atkarīgajiem izturamies līdzīgi.

we treat addicts to some degree like that.

Mēs tos sodām, kauninām, krimināli tiesājam.

We punish them. We shame them. We give them criminal records.

Mēs liekam tiem šķēršļus ceļā uz saišu atjaunošanu.

We put barriers between them reconnecting.

Kanādā bija kāds ārsts, Dr. Gabors Matē, brīnišķīgs cilvēks, kurš teica:

There was a doctor in Canada, Dr. Gabor Maté, an amazing man,

who said to me, if you wanted to design a system that would make addiction worse,

"Ja jūs vēlētos izveidot sistēmu, kas padarītu atkarību briesmīgāku,

jūs izveidotu šādu sistēmu."

you would design that system.

Now, there's a place that decided to do the exact opposite,

Taču ir kāda vieta, kas izlēma darīt tieši pretējo,

and I went there to see how it worked.

un es devos turp apskatīt, kā tas darbojas.

In the year 2000, Portugal had one of the worst drug problems in Europe.

2000. gadā Portugālei bija viena no lielākajām narkotiku problēmām Eiropā.

One percent of the population was addicted to heroin, which is kind of mind-blowing,

1% iedzīvotāju bija atkarīgi no heroīna, kas ir neaptverami,

and every year, they tried the American way more and more.

un katru gadu viņi mēģināja arvien vairāk lietot amerikāņu pieeju –

They punished people and stigmatized them and shamed them more,

cilvēkus sodīja, stigmatizēja un kaunināja,

and every year, the problem got worse.

un ar katru gadu kļuva arvien sliktāk.

Kādu dienu premjerministrs un opozīcijas līderis satikās un teica:

And one day, the Prime Minister and the leader of the opposition got together,

"Klau, mēs nevaram tā turpināt,

and basically said, look, we can't go on

no heroīna atkarīgo valstī kļūst aizvien vairāk.

with a country where we're having ever more people becoming heroin addicts.

Sasauksim zinātniekus un ārstus,

Let's set up a panel of scientists and doctors

lai saprastu, kā šo problēmu patiešām atrisināt.

to figure out what would genuinely solve the problem.

Viņi sasauca padomi, ko vadīja brīnišķīgs cilvēks Dr. Žuau Gulau,

And they set up a panel led by an amazing man called Dr. João Goulão,

lai apskatītu visus jaunos pierādījumus.

to look at all this new evidence,

Galu galā viņi teica tā:

and they came back and they said,

"Legalizējiet visas narkotikas no marihuānas līdz krekam, bet..."

"Decriminalize all drugs from cannabis to crack, but" --

and this is the crucial next step --

– un šis nākamais solis ir vissvarīgākais –

"take all the money we used to spend on cutting addicts off,

"visu naudu, ko agrāk tērējām atkarīgo nošķiršanai un izolēšanai,

on disconnecting them,

and spend it instead on reconnecting them with society."

tā vietā izlietojiet, lai tos atkal iesaistītu sabiedrībā."

And that's not really what we think of as drug treatment

Un tas nav īsti tas, ko uzskatām par ārstēšanu no narkotikām

in the United States and Britain.

Amerikā un Lielbritānijā.

So they do do residential rehab,

Viņiem ir rehabilitācijas centri,

they do psychological therapy, that does have some value.

ir psiholoģiskā terapija, tai ir zināma vērtība.

Bet svarīgākais veikums bija pilnīgs pretstats tam, ko darām mēs:

But the biggest thing they did was the complete opposite of what we do:

a massive program of job creation for addicts,

apjomīga darbavietu veidošanas programma atkarīgajiem

and microloans for addicts to set up small businesses.

un mikrokredīti atkarīgajiem mazo uzņēmumu veidošanai.

So say you used to be a mechanic.

Ja bijāt mehāniķis un esat gatavs, viņi aizies uz autoservisu un teiks:

When you're ready, they'll go to a garage, and they'll say,

"Ja algosiet šo puisi uz gadu, mēs maksāsim pusi no viņa algas."

if you employ this guy for a year, we'll pay half his wages.

Mērķis bija nodrošināt katram Portugāles atkarīgajam

The goal was to make sure that every addict in Portugal

kaut ko, kā dēļ no rīta celties no gultas.

had something to get out of bed for in the morning.

Satiekot atkarīgos Portugālē,

And when I went and met the addicts in Portugal,

mani fascinēja viņu teiktais, ka viņi no jauna atklājot jēgu,

what they said is, as they rediscovered purpose,

no jauna atklājot saites un attiecības ar plašāku sabiedrību.

they rediscovered bonds and relationships with the wider society.

Šogad būs pagājuši 15 gadi kopš šī eksperimenta sākuma,

It'll be 15 years this year since that experiment began,

and the results are in:

un rezultāts ir redzams:

injecting drug use is down in Portugal,

iešļircināmo narkotiku lietošana Portugālē ir samazinājusies –

according to the British Journal of Criminology,

pēc British Journal of Criminology datiem

by 50 percent, five-zero percent.

par 50 procentiem, piecdesmit!

Overdose is massively down, HIV is massively down among addicts.

Pārdozēšana ir strauji samazinājusies, HIV starp atkarīgajiem ir samazinājies.

Addiction in every study is significantly down.

Katrs pētījums liecina, ka atkarība ir krietni mazinājusies.

One of the ways you know it's worked so well is that almost nobody in Portugal

Viena no pazīmēm, ka tas darbojas,

ir tā, ka gandrīz neviens Portugālē nevēlas atpakaļ veco sistēmu.

wants to go back to the old system.

Now, that's the political implications.

Tās ir politiskās sekas.

I actually think there's a layer of implications

Es patiesībā domāju, ka šiem pētījumiem ir dziļāks ietekmes slānis.

to all this research below that.

We live in a culture where people feel really increasingly vulnerable

Mēs dzīvojam kultūrā, kur cilvēki jūtas aizvien neaizsargātāki

to all sorts of addictions, whether it's to their smartphones

pret visa veida atkarībām, vai tas būtu viedtālrunis,

or to shopping or to eating.

iepirkšanās vai pārmērīga ēšana.

Pirms šīm runām – jūs jau zināt – mums lika izslēgt viedtālruņus,

Before these talks began -- you guys know this --

we were told we weren't allowed to have our smartphones on,

and I have to say, a lot of you looked an awful lot like

un jāsaka, ka daudzi no jums izskatījās kā narkomāni,

addicts who were told their dealer was going to be unavailable

kuriem paziņo, ka piegādātājs nākamās pāris stundas nebūs pieejams.

for the next couple of hours. (Laughter)

Daudzi no mums tā jūtas, un var izklausīties dīvaini...

A lot of us feel like that, and it might sound weird to say,

I've been talking about how disconnection is a major driver of addiction

Es stāstīju, ka attiecību trūkums ir lielākais atkarību izraisītājs,

un dīvaini, ka šī problēma pieaug,

and weird to say it's growing,

because you think we're the most connected society that's ever been, surely.

jo mēs taču dzīvojam attiecībām bagātākajā sabiedrībā.

Bet es aizvien vairāk domāju,

But I increasingly began to think that the connections we have

ka attiecības, kas mums ir vai, mūsuprāt, ir,

or think we have, are like a kind of parody of human connection.

ir cilvēcisko attiecību parodija.

If you have a crisis in your life, you'll notice something.

Ja jūsu dzīvē ir krīze, jūs ievērosiet,

It won't be your Twitter followers who come to sit with you.

ka tie nebūs jūsu tvitera sekotāji, kas nāks jūs apciemot.

It won't be your Facebook friends who help you turn it round.

Tie nebūs jūsu Facebook draugi, kas palīdzēs atgūties.

It'll be your flesh and blood friends who you have deep and nuanced

Tie būs jūsu draugi ar miesu un asinīm,

ar kuriem jums ir dziļas, niansētas, daudzkrāsainas personiskas attiecības.

and textured, face-to-face relationships with,

and there's a study I learned about from Bill McKibben, the environmental writer,

No Bila Makkibena, kas raksta par vides aizsardzību,

es uzzināju par pētījumu, kas par šo, manuprāt, pastāsta ļoti daudz.

that I think tells us a lot about this.

It looked at the number of close friends the average American believes

Tas pētīja, cik daudz tuvu draugu,

pie kuriem vērsties grūtā brīdī, ir vidusmēra amerikānim.

they can call on in a crisis.

That number has been declining steadily since the 1950s.

Šis skaitlis kopš 1950. gada ir pastāvīgi sarucis.

The amount of floor space an individual has in their home

Dzīvojamā platība uz vienu cilvēku mūsu mājās ir pastāvīgi pieaugusi,

has been steadily increasing,

and I think that's like a metaphor

un, manuprāt, tā ir kā metafora izvēlei, ko mēs kā kultūra esam izdarījuši.

for the choice we've made as a culture.

We've traded floorspace for friends, we've traded stuff for connections,

Mēs esam iemainījuši dzīvojamo platību pret draugiem, mantas pret attiecībām,

and the result is we are one of the loneliest societies there has ever been.

un rezultātā esam viena no visu laiku vientuļākajām sabiedrībām.

And Bruce Alexander, the guy who did the Rat Park experiment, says,

Brūss Aleksanders, kas veica Žurku parka eksperimentu, saka:

we talk all the time in addiction about individual recovery,

"Runājot par atkarību, mēs allaž domājam individuālo izveseļošanos,

and it's right to talk about that,

un tas ir pareizi,

but we need to talk much more about social recovery.

bet mums jārunā daudz vairāk par sociālo izveseļošanos.

Something's gone wrong with us, not just with individuals but as a group,

Ne tikai ar atsevišķiem cilvēkiem,

bet ar mums visiem kaut kas ir nogājis greizi,

and we've created a society where, for a lot of us,

un mēs esam izveidojuši sabiedrību,

kurā daudziem no mums dzīve vairāk līdzinās izolētajam būrim

life looks a whole lot more like that isolated cage

and a whole lot less like Rat Park.

un daudz mazāk Žurku parkam."

If I'm honest, this isn't why I went into it.

Ja godīgi, es ne tāpēc to uzsāku.

I didn't go in to the discover the political stuff, the social stuff.

Es neuzsāku to, lai atklātu politiskas vai sociālas nepilnības.

I wanted to know how to help the people I love.

Es gribēju uzzināt, kā palīdzēt cilvēkiem, ko mīlu.

And when I came back from this long journey and I'd learned all this,

Atgriezies no šī ilgā ceļojuma un šo visu uzzinājis,

I looked at the addicts in my life,

es uzlūkoju sev tuvos atkarīgos...

and if you're really candid, it's hard loving an addict,

ja pavisam atklāti, ir grūti mīlēt atkarīgo,

and there's going to be lots of people who know in this room.

un šajā telpā ir daudzi, kas to zina.

You are angry a lot of the time,

Bieži jūs pārņem dusmas,

and I think one of the reasons why this debate is so charged

un, man šķiet, viens no iemesliem, kādēļ šī diskusija ir tik emocionāla,

is because it runs through the heart of each of us, right?

ir tas, ka šis jautājums mūs skar ļoti personiski.

Everyone has a bit of them that looks at an addict and thinks,

Katrs ir mazliet līdzīgs tiem, kas uzlūko atkarīgos un nodomā:

I wish someone would just stop you.

"Kaut tevi kāds apturētu!"

And the kind of scripts we're told for how to deal with the addicts in our lives

Mums sniegtos priekšrakstus, kā rīkoties ar atkarīgajiem tuviniekiem,

is typified by, I think,

manuprāt, labi raksturo, realitātes šovs "Iejaukšanās".

the reality show "Intervention," if you guys have ever seen it.

Šķiet, mūsu dzīvē visu nosaka realitātes šovi,

I think everything in our lives is defined by reality TV,

bet tā ir jau cita TED runa.

but that's another TED Talk.

If you've ever seen the show "Intervention,"

Ja esat redzējuši šovu "Iejaukšanās", tam ir gluži vienkārša ideja.

it's a pretty simple premise.

Dabūt kādu atkarīgo, savākt kopā visus viņa tuviniekus,

Get an addict, all the people in their life, gather them together,

parādīt viņam esošo situāciju un pateikt:

confront them with what they're doing, and they say, if you don't shape up,

"Ja tu nesavāksies, mēs no tevis novērsīsimies."

we're going to cut you off.

Tātad – viņi draud atkarīgajam ar attiecību pārraušanu,

So what they do is they take the connection to the addict,

pakļauj tās nosacījumam, vai atkarīgais rīkosies tā, kā viņi vēlas.

and they threaten it, they make it contingent

on the addict behaving the way they want.

Un es sāku saprast, kāpēc šī pieeja nestrādā,

And I began to think, I began to see why that approach doesn't work,

and I began to think that's almost like the importing of the logic of the Drug War

un es sāku domāt, ka tas ir gandrīz tāpat kā izmantot narkotiku kara loģiku

into our private lives.

mūsu privātajās dzīvēs.

So I was thinking, how could I be Portuguese?

Es prātoju, kā es varētu kļūt par portugāli.

And what I've tried to do now, and I can't tell you I do it consistently

Tas, ko mēģinu tagad darīt,

– es nevaru teikt, ka daru to pastāvīgi, un nevaru teikt, ka tas ir viegli, –

and I can't tell you it's easy,

is to say to the addicts in my life

ir teikt sev tuvajiem atkarīgajiem,

that I want to deepen the connection with them,

ka vēlos padziļināt attiecības ar viņiem.

to say to them, I love you whether you're using or you're not.

Es saku, ka mīlu tos, vienalga, vai viņi lieto vai ne.

I love you, whatever state you're in,

Es tevi mīlu jebkurā stāvoklī,

and if you need me, I'll come and sit with you

un, ja esmu tev vajadzīgs, es būšu ar tevi,

because I love you and I don't want you to be alone

jo es tevi mīlu un nevēlos, lai tu būtu vai justos vientuļš.

or to feel alone.

And I think the core of that message --

Es domāju, ka pamatdomai,

you're not alone, we love you --

ka tu neesi vientuļš, mēs tevi mīlam,

has to be at every level of how we respond to addicts,

vajag vienmēr caurstrāvot mūsu attieksmi pret atkarīgajiem,

socially, politically and individually.

gan sociāli, gan politiski, gan individuāli.

For 100 years now, we've been singing war songs about addicts.

100 gadu garumā atkarīgajiem esam dziedājuši kara dziesmas.

I think all along we should have been singing love songs to them,

Man šķiet, ka visu šo laiku mums vajadzēja dziedāt mīlas dziesmas,

because the opposite of addiction is not sobriety.

jo atkarības pretstats nav atturība.

The opposite of addiction is connection.

Atkarības pretstats ir attiecības.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)