What Islam really says about women | Alaa Murabit

Translator: Emīlija Līna Jansone Reviewer: Kristaps Kadiķis

So on my way here,

Pa ceļam uz šejieni

the passenger next to me and I had a very interesting conversation

man ar blakus esošo pasažieri izveidojās ļoti interesanta saruna

during my flight.

lidojuma laikā.

He told me, "It seems like the United States has run out of jobs,

Viņš teica: „Izskatās, ka ASV ir beigušās profesijas,

because they're just making some up:

jo viņi sāk izdomāt jaunas:

cat psychologist, dog whisperer, tornado chaser."

kaķu psihologs, suņu vārdotājs, virpuļviesuļu ķērājs.”

A couple of seconds later, he asked me,

Pāris sekundes vēlāk viņš man pajautāja:

"So what do you do?"

„Ar ko tad tu nodarbojies?”

And I was like, "Peacebuilder?"

Un es atbildēju: „Miera nesēja?”

(Laughter)

(Smiekli)

Every day, I work to amplify the voices of women

Es katru dienu strādāju, lai izceltu sieviešu balsis

and to highlight their experiences

un viņu pieredzi,

and their participation in peace processes and conflict resolution,

un viņu dalību miera norisēs un konfliktu risināšanā.

and because of my work,

Un sava darba dēļ

I recognize that the only way to ensure the full participation of women globally

es saprotu, ka vienīgais veids, kā nodrošināt viņu pilnu dalību globāli,

is by reclaiming religion.

ir atgūstot reliģiju.

Now, this matter is vitally important to me.

Šis jautājums man ir ārkārtīgi svarīgs.

As a young Muslim woman, I am very proud of my faith.

Kā jauna musulmaņu sieviete es ļoti lepojos ar savu ticību.

It gives me the strength and conviction to do my work every day.

Tā man dod spēku un pārliecību katru dienu strādāt.

It's the reason I can be here in front of you.

Tas ir iemesls, kāpēc varu šeit atrasties.

But I can't overlook the damage that has been done in the name of religion,

Bet es nedrīkstu pievērt acis uz to postu, kas nodarīts reliģijas vārdā,

not just my own, but all of the world's major faiths.

ne tikai manējās, bet visu pasaules galveno ticību vārdā.

The misrepresentation and misuse and manipulation of religious scripture

Svēto rakstu viltošana, sagrozīšana un ļaunprātīga lietošana

has influenced our social and cultural norms,

ietekmē sabiedrības un kultūras normas,

our laws, our daily lives,

mūsu likumus, ikdienas dzīvi,

to a point where we sometimes don't recognize it.

tik tālu, ka mēs to vairs nepamanām.

My parents moved from Libya, North Africa, to Canada

Mani vecāki pārvācās no Lībijas, Ziemeļāfrikas, uz Kanādu

in the early 1980s,

1980. gadu sākumā,

and I am the middle child of 11 children.

un es esmu vidējais starp 11 bērniem.

Yes, 11.

Jā, 11.

But growing up, I saw my parents,

Bet uzaugot es savus vecākus redzēju

both religiously devout and spiritual people,

gan reliģiski dievbijīgus, gan garīgus,

pray and praise God for their blessings,

lūdzoties un slavējot Dievu par viņa svētību,

namely me of course, but among others. (Laughter)

proti, par mani, bet arī par citiem. (Smiekli)

They were kind and funny and patient,

Viņi bija laipni, jautri un pacietīgi,

limitlessly patient, the kind of patience that having 11 kids forces you to have.

bezgalīgi pacietīgi, tik pacietīgi, cik 11 bērnu audzināšana piespiež.

And they were fair.

Un viņi bija godīgi.

I was never subjected to religion through a cultural lens.

Es nekad nebiju pakļauta reliģijai caur kultūras prizmu.

I was treated the same,

Pret mani izturējāt tāpat,

the same was expected of me.

no manis tika sagaidīts tas pats, kas no pārējiem.

I was never taught that God judged differently based on gender.

Man nekad netika mācīts, ka Dievs, atkarībā no dzimuma, vērtē citādi.

And my parents' understanding of God as a merciful and beneficial friend

Un manu vecāku skatījums uz Dievu

kā žēlsirdīgu un labvēlīgu draugu un gādnieku

and provider shaped the way I looked at the world.

veidoja manu skatījumu uz pasauli.

Now, of course, my upbringing had additional benefits.

Manai audzināšanai, protams, bija papildu priekšrocības.

Being one of 11 children is Diplomacy 101. (Laughter)

Būt vienai no 11 bērniem ir diplomātijas pamati. (Smiekli)

To this day, I am asked where I went to school,

Līdz šai dienai man jautā, kurā skolā gāju,

like, "Did you go to Kennedy School of Government?"

piemēram: „Vai tu mācījies Kenedija Valdības skolā?”

and I look at them and I'm like, "No,

Un es uz viņiem paskatos un saku:

I went to the Murabit School of International Affairs."

„Nē, es gāju Murabita Starptautisko attiecību skolā.”

It's extremely exclusive. You would have to talk to my mom to get in.

Tā ir ārkārtīgi ekskluzīva. Jums jāparunā ar manu mammu, lai tur tiktu uzņemti.

Lucky for you, she's here.

Jums par laimi viņa ir šeit.

But being one of 11 children and having 10 siblings

Esot vienai no 11 bērniem, kam ir 10 brāļi un māsas,

teaches you a lot about power structures and alliances.

daudz iemāca par varas struktūru un savienībām.

It teaches you focus; you have to talk fast or say less,

Tas iemāca koncentrēties; ir jārunā ātri vai maz,

because you will always get cut off.

jo tevi vienmēr kāds pārtrauks.

It teaches you the importance of messaging.

Tas iemāca ziņas svarīgumu.

You have to ask questions in the right way to get the answers you know you want,

Jautājumi ir jāuzdod pareizi, lai saņemtu vēlamās atbildes,

and you have to say no in the right way to keep the peace.

un „nē” ir jāsaka pareizi, lai saglabātu mieru.

But the most important lesson I learned growing up

Bet svarīgākais, ko es uzaugot iemācījos,

was the importance of being at the table.

bija tas, ka ir svarīgi būt pie galda.

When my mom's favorite lamp broke, I had to be there when she was trying

Ja saplīsa mammas mīļākā lampa, man bija tur jābūt, kad viņa centās

to find out how and by who, because I had to defend myself,

noskaidrot, kā un kurš to izdarīja, jo man sevi bija jāaizstāv.

because if you're not, then the finger is pointed at you,

Jo, ja es to nedarītu, vainu noveltu uz mani,

and before you know it, you will be grounded.

un tu pat nepamanīsi kā sods būs klāt.

I am not speaking from experience, of course.

Es nerunāju no pieredzes, protams.

When I was 15 in 2005, I completed high school and I moved

Kad man bija 15 gadi, 2005. gadā, es beidzu vidusskolu un pārvācos

from Canada -- Saskatoon --

no Kanādas, Saskatūnas,

to Zawiya, my parents' hometown in Libya,

uz Zaviju, savu vecāku dzimto pilsētu Lībijā,

a very traditional city.

uz ļoti tradicionālu pilsētu.

Mind you, I had only ever been to Libya before on vacation,

Ņemiet vērā, ka Lībijā biju bijusi tikai brīvdienās,

and as a seven-year-old girl, it was magic.

un kā septiņgadīgai meitenei tā man bija brīnumaina.

It was ice cream and trips to the beach and really excited relatives.

Tur bija saldējums, braucieni uz pludmali un ļoti priecīgi radinieki.

Turns out it's not the same as a 15-year-old young lady.

Izrādās, tas nav tas pats, ja esi 15 gadus jaunai dāma.

I very quickly became introduced to the cultural aspect of religion.

Mani ļoti ātri iepazīstināja ar reliģijas kultūras aspektu.

The words "haram" -- meaning religiously prohibited --

Vārdi „haram” ar nozīmi „ticīgi aizliegts”,

and "aib" -- meaning culturally inappropriate --

un „aib” ar nozīmi „kulturāli nepiemērots”

were exchanged carelessly,

tika bārstīti bezrūpīgi,

as if they meant the same thing and had the same consequences.

it kā tie nozīmētu to pašu un tiem būtu tādas pašas sekas.

And I found myself in conversation after conversation with classmates

Un vienā sarunā pēc otras –

ar klasesbiedriem un kolēģiem, profesoriem, draugiem, pat radiniekiem –

and colleagues, professors, friends, even relatives,

beginning to question my own role and my own aspirations.

es sāku apšaubīt pati savu lomu un pašas centienus.

And even with the foundation my parents had provided for me,

Pat ar vecāku ielikto pamatu

I found myself questioning the role of women in my faith.

es sāku apšaubīt sieviešu lomu savā ticībā.

So at the Murabit School of International Affairs,

Murabita Starptautisko attiecību skolā

we go very heavy on the debate,

mēs ļoti nopietni pievēršamies debatēm,

and rule number one is do your research, so that's what I did,

un pirmais noteikums ir izpētīt, ko es arī izdarīju,

and it surprised me how easy it was

un mani pārsteidza tas,

cik viegli manā ticībā bija atrast sievietes, kas bija līderes,

to find women in my faith who were leaders,

who were innovative, who were strong --

kas bija novatoriskas un stipras –

politically, economically, even militarily.

politiski, ekonomiski, pat militāri.

Khadija financed the Islamic movement

Khadīja finansēja Islāma kustību

in its infancy.

tās sākumā.

We wouldn't be here if it weren't for her.

Mēs šeit nebūtu, ja nebūtu bijusi viņa.

So why weren't we learning about her?

Kāpēc mēs par viņu nemācījāmies?

Why weren't we learning about these women?

Kāpēc mēs nemācījāmies par šīm sievietēm?

Why were women being relegated to positions which predated

Kāpēc sievietes tika nobīdītas uz stāvokli,

the teachings of our faith?

kurā tās atradās pirms mūsu ticības mācības?

And why, if we are equal in the eyes of God,

Un, ja Dieva acīs esam vienlīdzīgas,

are we not equal in the eyes of men?

kāpēc neesam vienlīdzīgas vīriešu acīs?

To me, it all came back to the lessons I had learned as a child.

Tas viss mani aizveda pie bērnībā gūtajām mācībām.

The decision maker, the person who gets to control the message,

Lēmumu pieņēmējs, cilvēks, kas nosaka ziņu,

is sitting at the table,

sēž pie galda,

and unfortunately, in every single world faith,

un diemžēl nevienā pasaules ticībā

they are not women.

tās nav sievietes.

Religious institutions are dominated by men

Reliģiskās institūcijās dominē vīrieši,

and driven by male leadership,

un to vadībā ir vīrieši,

and they create policies in their likeness,

un viņi veido politiku pēc savas līdzības.

and until we can change the system entirely,

Un, kamēr nevaram sistēmu pilnībā mainīt,

then we can't realistically expect to have full economic

nevaram reāli gaidīt pilnu saimniecisku un politisku sieviešu dalību tajā.

and political participation of women.

Our foundation is broken.

Mūsu pamats ir salauzts.

My mom actually says, you can't build a straight house on a crooked foundation.

Mana mamma mēdz teikt, ka uz šķībiem pamatiem taisnu māju neuzcelt.

In 2011, the Libyan revolution broke out, and my family was on the front lines.

2011. gadā notika Lībijas revolūcija, un mana ģimene bija tās pirmajās rindās.

And there's this amazing thing that happens in war,

Un karā notiek kas brīnišķīgs –

a cultural shift almost, very temporary.

tādas kā ļoti īslaicīgas kultūras izmaiņas.

And it was the first time that I felt it was not only acceptable

Tā bija pirmā reize, kad sajutu,

ka mana iesaistīšanās ir ne tikai pieņemama, bet pat vēlama.

for me to be involved, but it was encouraged.

It was demanded.

To pieprasīja.

Myself and other women had a seat at the table.

Man un citām sievietēm bija atvēlēta vieta pie galda.

We weren't holding hands or a medium.

Mēs tur nebijām tikai ķeksīša pēc.

We were part of decision making.

Mēs bijām daļa no lēmumu pieņemšanas.

We were information sharing. We were crucial.

Mēs dalījāmies ar informāciju. Mēs bijām izšķirošas.

And I wanted and needed for that change to be permanent.

Es gribēju un man vajadzēja, lai šīs izmaiņas būtu paliekošas.

Turns out, that's not that easy.

Izrādās, tas nav tik vienkārši.

It only took a few weeks before the women that I had previously worked with

Vajadzēja vien pāris nedēļu, lai sievietes, ar kurām iepriekš strādāju,

were returning back to their previous roles,

atgrieztos pie savām vecajām lomām.

and most of them were driven by words of encouragement

Lielāko daļu no viņām iedrošināja

reliģisko un politisko vadītāju vārdi,

from religious and political leaders,

most of whom cited religious scripture as their defense.

lielākā daļa no viņiem savai aizstāvībai citēja svētos rakstus.

It's how they gained popular support for their opinions.

Tā viņi saviem viedokļiem ieguva tautas atbalstu.

So initially, I focused on the economic and political empowerment of women.

Sākumā es koncentrējos uz sieviešu saimniecisko un politisko emancipāciju.

I thought that would lead to cultural and social change.

Es domāju, ka tas izraisīs kultūras un sabiedrības izmaiņas.

It turns out, it does a little, but not a lot.

Izrādījās, tas mainīja mazliet, bet ne daudz.

I decided to use their defense as my offense,

Es nolēmu viņu aizsardzību izmantot kā savu uzbrukumu.

and I began to cite and highlight Islamic scripture as well.

Arī es sāku citēt un izcelt islāma svētos rakstus.

In 2012 and 2013, my organization led the single largest

2012. un 2013. gadā

mana organizācija vadīja vislielāko un plašāko kampaņu Lībijā.

and most widespread campaign in Libya.

We entered homes and schools and universities, even mosques.

Mēs iegājām mājās, skolās un universitātēs, pat mošejās.

We spoke to 50,000 people directly,

Mēs runājām ar 50 000 cilvēku pa tiešo

and hundreds of thousands more through billboards and television commercials,

un ar simtiem tūkstošu caur reklāmas stendiem,

televīzijas reklāmām, radio reklāmām un plakātiem.

radio commercials and posters.

And you're probably wondering how a women's rights organization

Jūs noteikti brīnāties, kā sieviešu tiesību organizācija

was able to do this in communities which had previously opposed

bija spējīga to darīt kopienās, kas iepriekš iebilda

our sheer existence.

pat pret mūsu pastāvēšanu.

I used scripture.

Es izmantoju svētos rakstus.

I used verses from the Quran and sayings of the Prophet,

Es izmantoju pantus no Korāna un pravieša teicienus.

Hadiths, his sayings which are, for example,

Hadīsus, viņa teicienus, piemēram:

"The best of you is the best to their family."

„Labākais no jums ir labākais viņu ģimenei.”

"Do not let your brother oppress another."

„Neļauj savam brālim apspiest citu.”

For the first time, Friday sermons led by local community imams

Pirmo reizi vietējās kopienas imāmu lasītajos piektdienas sprediķos

promoted the rights of women.

sludināja sieviešu tiesības.

They discussed taboo issues, like domestic violence.

Viņi diskutēja par tabu problēmām, piemēram, vardarbību ģimenē.

Policies were changed.

Tika mainīta politika.

In certain communities, we actually had to go as far

Atsevišķās kopienās mums pat nācās iet tik tālu

as saying the International Human Rights Declaration,

kā apgalvot, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā,

which you opposed because it wasn't written by religious scholars,

pret kuru iebilda, jo tā nebija reliģisku zinātnieku rakstīta,

well, those same principles are in our book.

atrodami paši principi, kas mūsu grāmatā,

So really, the United Nations just copied us.

tā ka patiesībā Apvienotās Nācijas to no mums vienkārši nokopēja.

By changing the message, we were able to provide

Izmainot ziņu, mēs varējām nodrošināt

an alternative narrative which promoted the rights of women in Libya.

alternatīvu stāstu, kas veicināja sieviešu tiesības Lībijā.

It's something that has now been replicated internationally,

To šobrīd atkārto citur pasaulē.

and while I am not saying it's easy -- believe me, it's not.

Un es nesaku, ka tas ir viegli – ticiet man, tā nav.

Liberals will say you're using religion and call you a bad conservative.

Liberāļi teiks, ka izmantojat reliģiju un sauks jūs par sliktu konservatīvo.

Conservatives will call you a lot of colorful things.

Konservatīvie sauks jūs dažnedažādos krāsainos vārdos.

I've heard everything from, "Your parents must be extremely ashamed of you" --

Esmu dzirdējusi visu, sākot ar „vecākiem noteikti ir kauns par tevi” –

false; they're my biggest fans --

nē, viņi ir mani lielākie atbalstītāji –

beidzot ar „tu nenodzīvosi līdz savai nākamajai dzimšanas dienai” –

to "You will not make it to your next birthday" --

again wrong, because I did.

atkal nepareizi, jo izdzīvoju gan.

And I remain

Un es turpinu

a very strong believer that women's rights and religion are not mutually exclusive.

stipri ticēt tam, ka sieviešu tiesības un reliģija nav savstarpēji izslēdzošas.

But we have to be at the table.

Bet mums ir jābūt pie galda.

We have to stop giving up our position, because by remaining silent,

Mums ir jābeidz atteikties no sava stāvokļa, jo, turpinot klusēt,

we allow for the continued persecution and abuse of women worldwide.

mēs atļaujam turpināt vajāt un apvainot sievietes visā pasaulē.

By saying that we're going to fight for women's rights

Sakot, ka cīnīsimies par sieviešu tiesībām

and fight extremism with bombs and warfare,

un cīnīsimies pret ekstrēmisma ar bumbām un kariem,

we completely cripple local societies which need to address these issues

mēs pilnībā sakropļojam vietējo sabiedrību, kurai jārisina šīs problēmas,

so that they're sustainable.

lai nodrošinātu savu ilgtspēju.

It is not easy, challenging distorted religious messaging.

Nav viegli apstrīdēt sagrozītu reliģisku ziņu.

You will have your fair share of insults and ridicule and threats.

Jūs dabūsiet savu daļu izsmiekla, apvainojumu un draudu.

But we have to do it.

Bet mums tas ir jādara.

We have no other option than to reclaim the message of human rights,

Mums nav citas izvēles kā atgūt cilvēktiesību ziņu,

the principles of our faith,

mūsu ticības principus,

not for us, not for the women in your families,

ne mums, ne sievietēm jūsu ģimenēs,

not for the women in this room,

pat ne sievietēm šajā telpā,

not even for the women out there,

pat ne tām, kuras ir citur,

but for societies that would be transformed

bet tām sabiedrībām, ko pārveidotu sieviešu dalība tajās.

with the participation of women.

And the only way we can do that,

Un vienīgais veids, kā varam to izdarīt,

our only option,

mūsu vienīgā iespēja

is to be, and remain, at the table.

ir būt un palikt pie galda.

Thank you.

Paldies.

(Aplausi)

(Applause)