Why our screens make us less happy | Adam Alter

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

So, a few years ago I heard an interesting rumor.

Pirms dažiem gadiem es dzirdēju interesantu nostāstu.

Apparently, the head of a large pet food company

Kāda liela mājdzīvnieku barības uzņēmuma vadītājs

would go into the annual shareholder's meeting

uz ikgadējo akcionāru sapulci dodoties

with can of dog food.

ar suņu barības bundžu.

And he would eat the can of dog food.

Un šo suņu barības bundžu viņš izēdot.

And this was his way of convincing them that if it was good enough for him,

Tā viņš pārliecināja cilvēkus,

ka, ja tā ir gana laba viņam, tā ir gana laba viņu suņiem.

it was good enough for their pets.

This strategy is now known as "dogfooding,"

Tagad šo stratēģiju dēvē par „suņbarības ēšanu”,

and it's a common strategy in the business world.

un uzņēmējdarbības pasaulē tā ir visai pazīstama.

It doesn't mean everyone goes in and eats dog food,

Tas nenozīmē, ka visi iet un ēd suņu barību,

but businesspeople will use their own products

bet uzņēmēji lieto paši savus produktus,

to demonstrate that they feel --

lai parādītu, ka uzskata...

that they're confident in them.

ka ir par tiem pārliecināti.

Now, this is a widespread practice,

Tā ir plaši izplatīta rīcība,

but I think what's really interesting is when you find exceptions

bet, manuprāt, interesantākais

ir atrast šī noteikuma izņēmumus,

to this rule,

atrast uzņēmējdarbības veidus vai uzņēmējus,

when you find cases of businesses or people in businesses

kas paši savus produktus nelieto.

who don't use their own products.

Izrādās, ir viena nozare, kur tā notiek visai bieži,

Turns out there's one industry where this happens in a common way,

visai regulāri,

in a pretty regular way,

and that is the screen-based tech industry.

un tā ir ekrānos balstīto tehnoloģiju nozare.

So, in 2010, Steve Jobs, when he was releasing the iPad,

2010. gadā Stīvs Džobss, izlaižot iPad,

described the iPad as a device that was "extraordinary."

to aprakstīja kā ļoti īpašu ierīci.

"The best browsing experience you've ever had;

„Labākā pārlūkošana, kādu būsiet piedzīvojis,

way better than a laptop, way better than a smartphone.

daudz labāka nekā klēpjdatorā, daudz labāka nekā viedtālrunī.

It's an incredible experience."

Tā ir neticama pieredze.”

Pāris mēnešus vēlāk

A couple of months later, he was approached by a journalist

viņu uzrunāja New York Times žurnālists,

from the New York Times,

un viņiem bija gara telefonsaruna.

and they had a long phone call.

At the end of the call,

Sarunas beigās žurnālists izmeta šķietami vienkāršu jautājumu.

the journalist threw in a question that seemed like a sort of softball.

Viņš sacīja: „Jūsu bērni par iPad droši vien ir sajūsmā.”

He said to him, "Your kids must love the iPad."

There's an obvious answer to this,

Atbilde šķiet pašsaprotama,

but what Jobs said really staggered the journalist.

bet Džobsa atbilde žurnālistu satrieca.

He was very surprised,

Viņš bija ļoti pārsteigts,

because he said, "They haven't used it.

jo Džobs sacīja: „Viņi to nav lietojuši.

We limit how much technology our kids use at home."

Mēs ierobežojam, cik daudz tehnoloģiju mūsu bērni mājās lieto.”

This is a very common thing in the tech world.

Tehnoloģiju pasaulē tā ir ļoti izplatīta rīcība.

In fact, there's a school quite near Silicon Valley

Silīcija ielejā patiesībā ir skola,

called the Waldorf School of the Peninsula,

Pussalas Valdorfa skola,

and they don't introduce screens until the eighth grade.

kurā ekrānus nelieto līdz 8. klasei.

What's really interesting about the school

Interesants fakts par šo skolu –

is that 75 percent of the kids who go there

75% tās skolēnu

have parents who are high-level Silicon Valley tech execs.

vecāki ir augsta līmeņa tehniskie vadītāji Silīcija ielejā.

So when I heard about this, I thought it was interesting and surprising,

Kad to padzirdēju, nodomāju, kas tas ir interesanti un pārsteidzoši,

and it pushed me to consider what screens were doing to me

un tas lika man pārdomāt, ko ekrāni nodara man

and to my family and the people I loved,

un manai ģimenei, un maniem mīļajiem,

and to people at large.

un cilvēkiem vispār.

So for the last five years,

Tā nu pēdējos piecus gadus

as a professor of business and psychology,

es kā uzņēmējdarbības un psiholoģijas profesors

I've been studying the effect of screens on our lives.

pētu, kā ekrāni ietekmē mūsu dzīvi.

And I want to start by just focusing on how much time they take from us,

Sākumā gribu pievērsties tam, cik daudz mūsu laika tie aizņem,

and then we can talk about what that time looks like.

un tad parunāsim, kāds šis laiks ir.

What I'm showing you here is the average 24-hour workday

Šeit redzama tipiska 24 stundu darba diena

at three different points in history:

trijos dažādos laikos:

2007 -- 10 years ago --

2007. gadā – pirms 10 gadiem –,

2015

2015. gadā

and then data that I collected, actually, only last week.

un tad dati, ko patiesībā apkopoju tikai pagājušajā nedēļā.

And a lot of things haven't changed

Daudz kas nemaz tik ļoti nav mainījies.

all that much.

We sleep roughly seven-and-a-half to eight hours a day;

Mēs guļam apmēram septiņas ar pusi, astoņas stundas dienā;

some people say that's declined slightly, but it hasn't changed much.

daži apgalvo, ka šis laiks ir mazliet sarucis, bet neko daudz.

We work eight-and-a-half to nine hours a day.

Mēs strādājam astoņas ar pusi, deviņas stundas dienā.

We engage in survival activities --

Mēs veicam darbības izdzīvošanai,

these are things like eating and bathing and looking after kids --

proti, ēdam, mazgājamies, rūpējamies par bērniem,

about three hours a day.

apmēram trīs stundas dienā.

That leaves this white space.

Pāri paliek šī baltā daļa.

That's our personal time.

Tas ir mūsu personiskais laiks.

That space is incredibly important to us.

Šī daļa mums ir ārkārtīgi svarīga.

That's the space where we do things that make us individuals.

Tajā mēs darām to, kas mūs padara par personībām.

Tur ir vaļasprieki, tuvas attiecības,

That's where hobbies happen, where we have close relationships,

tur mēs patiešām apdomājam dzīvi, kļūstam radoši,

where we really think about our lives, where we get creative,

tur mēs pakāpjamies soli atpakaļ

where we zoom back and try to work out

whether our lives have been meaningful.

un mēģinām saprast, vai mūsu dzīvei ir bijusi jēga.

We get some of that from work as well,

Daļu no tā mēs gūstam arī darbā,

but when people look back on their lives

bet, kad cilvēki atskatās uz savu dzīvi

and wonder what their lives have been like

un mūža nogalē prāto, kāda tā ir bijusi,

at the end of their lives,

you look at the last things they say --

viņu pēdējie vārdi...

viņi runā par baltajā, personiskajā daļā piedzīvotajiem brīžiem.

they are talking about those moments that happen in that white personal space.

Tas tātad ir svēts, tas mums ir svarīgs.

So it's sacred; it's important to us.

Now, what I'm going to do is show you

Nu es jums parādīšu,

cik daudz šīs daļas laikā gaitā aizņēmuši ekrāni.

how much of that space is taken up by screens across time.

In 2007,

2007. gadā

this much.

tik daudz.

That was the year that Apple introduced the first iPhone.

Tas bija gads, ka Apple izlaida pirmo iPhone.

Eight years later,

Astoņus gadus vēlāk

this much.

tik daudz.

Now, this much.

Un tagad tik daudz.

That's how much time we spend of that free time in front of our screens.

Tik daudz sava brīvā laika mēs pavadām ekrānu priekšā.

This yellow area, this thin sliver, is where the magic happens.

Dzeltenā daļa, šī plānā šķēlīte, ir tā vieta, kur notiek brīnumi.

That's where your humanity lives.

Tur mīt jūsu cilvēcība.

And right now, it's in a very small box.

Un šobrīd tā ir ļoti maza vietiņa.

So what do we do about this?

Ko tad iesākt?

Well, the first question is:

Pirmais jautājums –

kāda ir šī sarkanā daļa?

What does that red space look like?

Now, of course, screens are miraculous

Ekrāni, protams, ir brīnumaini

in a lot of ways.

daudz un dažādos veidos.

I live in New York,

Es dzīvoju Ņujorkā,

a lot of my family lives in Australia,

liela manas ģimenes daļa dzīvo Austrālijā,

and I have a one-year-old son.

un man ir gadu vecs dēls.

The way I've been able to introduce them to him is with screens.

Ar ekrānu palīdzību esmu varējis viņus iepazīstināt.

I couldn't have done that 15 or 20 years ago

Pirms 15 vai 20 gadiem es to nebūtu varējis izdarīt.

in quite the same way.

So there's a lot of good that comes from them.

Tā ka no tiem ir daudz labuma.

One thing you can do is ask yourself:

Viens, ko varat sev pajautāt

What goes on during that time?

kas šajā laikā notiek?

How enriching are the apps that we're using?

Cik bagātinošas ir mūsu izmantotās lietotnes?

And some are enriching.

Un dažas ir bagātinošos.

If you stop people while they're using them and say,

Ja cilvēkiem lietotņu izmantošanas brīdī

"Tell us how you feel right now,"

jautā, kā viņi jūtas tieši tagad,

they say they feel pretty good about these apps --

viņi saka, ka jūtas visai labi, izmantojot šīs lietotnes –

those that focus on relaxation, exercise, weather, reading,

tās, kas vērstas uz atslābināšanos, sportu, laikapstākļiem, lasīšanu,

education and health.

izglītību un veselību.

They spend an average of nine minutes a day on each of these.

Katrā no šīm lietotnēm cilvēki pavada vidēji deviņas minūtes dienā.

These apps make them much less happy.

Šīs lietotnes cilvēkiem sagādā daudz mazāk prieka.

About half the people, when you interrupt them and say, "How do you feel?"

Aptuveni puse cilvēku, kam uzdots jautājums, kā viņi jūtas,

say they don't feel good about using them.

saka, ka nejūtas labi, tās izmantojot.

What's interesting about these --

Interesanti, ka šajās –

dating, social networking, gaming,

randiņu, sociālās tīklošanās, spēļu,

entertainment, news, web browsing --

izklaides, ziņu un interneta pārlūkošanas lietotnēs –

people spend 27 minutes a day on each of these.

cilvēki katrā no tām pavada 27 minūtes dienā.

We're spending three times longer on the apps that don't make us happy.

Mēs tērējam trīsreiz vairāk laika lietotnēm, kas mums nesagādā prieku.

That doesn't seem very wise.

Neizklausās īpaši gudri.

One of the reasons we spend so much time on these apps

Viens no iemesliem, kāpēc pavadām tik daudz laika

that make us unhappy

lietotnēs, kas mūs dara nelaimīgus,

is they rob us of stopping cues.

ir tas, ka tajās nav stopzīmju.

Stopping cues were everywhere in the 20th century.

20. gadsimtā stopzīmes bija visur.

They were baked into everything we did.

Tās bija ieceptas it visā, ko darījām.

A stopping cue is basically a signal that it's time to move on,

Stopzīme būtībā ir signāls, ka laiks doties tālāk,

to do something new, to do something different.

darīt ko jaunu, darīt ko citu.

And -- think about newspapers; eventually you get to the end,

Padomājiet par laikrakstiem –

galu galā jūs to izlasāt, salokāt un noliekat malā.

you fold the newspaper away, you put it aside.

The same with magazines, books -- you get to the end of a chapter,

Tāpat ar žurnāliem,

grāmatās nodaļas beigas liek jums apdomāt, vai gribat turpināt.

prompts you to consider whether you want to continue.

You watched a show on TV, eventually the show would end,

Skatoties TV raidījumu, tas galu galā beidzas,

un līdz nākamajam ir jāgaida nedēļa.

and then you'd have a week until the next one came.

There were stopping cues everywhere.

Stopzīmes bija visur.

But the way we consume media today is such that there are no stopping cues.

Patērējot mūsdienu medijus, stopzīmju nav.

The news feed just rolls on,

Jaunumu plūsma ne brīdi nerimst,

and everything's bottomless: Twitter, Facebook, Instagram,

un viss ir nebeidzams: tviteris, Facebook, Instagram,

email, text messaging, the news.

e-pasts, īsziņas, jaunumi.

And when you do check all sorts of other sources,

Un, ja pārbaudāt citus resursus,

you can just keep going on and on and on.

varat turpināt bezgalīgi.

So, we can get a cue about what to do from Western Europe,

Varam palūkoties, kā šo risina Rietumeiropā,

where they seem to have a number of pretty good ideas in the workplace.

kur, šķiet, ir dažas visai labas idejas darba vietām.

Here's one example. This is a Dutch design firm.

Lūk, viens piemērs – nīderlandiešu dizaina uzņēmums.

And what they've done is rigged the desks to the ceiling.

Viņi darba galdus piestiprinājuši griestiem.

And at 6pm every day,

Un ik vakaru pulksten 6,

it doesn't matter who you're emailing or what you're doing,

vienalga, kam rakstāt vai ko darāt,

galdi paceļas pie griestiem.

the desks rise to the ceiling.

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

Four days a week, the space turns into a yoga studio,

Četrreiz nedēļā telpa pārvēršas par jogas studiju,

one day a week, into a dance club.

reizi nedēļā – par deju klubu.

It's really up to you which ones you stick around for.

Jūs paši varat izvēlēties, uz ko palikt.

But this is a great stopping rule,

Taču tā ir lieliska stopzīme,

because it means at the end of the day,

jo tas nozīmē, ka dienas beigās

everything stops, there's no way to work.

viss beidzas, nav iespēju strādāt.

At Daimler, the German car company, they've got another great strategy.

Vācu autoražotājam Daimler ir cita lieliska stratēģija.

When you go on vacation,

Ja cilvēks ir atvaļinājumā, tā vietā, lai teiktu, ka viņš ir atvaļinājumā

instead of saying, "This person's on vacation,

they'll get back to you eventually,"

un sazināsies ar jums, kad būs atpakaļ,

they say, "This person's on vacation, so we've deleted your email.

viņi saka: „Šis cilvēks ir atvaļinājumā, tāpēc jūsu e-pasts ir dzēsts.

This person will never see the email you just sent."

Šis cilvēks tikko sūtīto e-pastu nekad neieraudzīs.

(Laughter)

(Smiekli)

"You can email back in a couple of weeks,

Varat rakstīt atkal pēc pāris nedēļām

or you can email someone else."

vai sazināties ar citu darbinieku.”

(Laughter)

(Smiekli)

And so --

Un tātad...

(Applause)

(Aplausi)

You can imagine what that's like.

Varat iedomāties, kā tas ir:

You go on vacation, and you're actually on vacation.

jūs ejat atvaļinājumā un jums patiešām ir atvaļinājums.

The people who work at this company feel

Šajā uzņēmumā strādājošie jūt,

that they actually get a break from work.

ka viņi patiešām atpūšas no darba.

But of course, that doesn't tell us much

Bet tas, protams, neko daudz nepasaka

about what we should do at home in our own lives,

par to, ko darīt mājās, savā personīgajā dzīvē,

so I want to make some suggestions.

tāpēc gribu šo to ieteikt.

It's easy to say, between 5 and 6pm, I'm going to not use my phone.

Ir viegli teikt, ka nelietošu telefonu starp pulksten 17 un 18.

The problem is, 5 and 6pm looks different on different days.

Nelaime tajā, ka pulksten 17 un 18 dažādās dienās izskatās dažādi.

I think a far better strategy is to say,

Manuprāt, daudz labāka stratēģija

ir sacīt, ka ik dienas daru noteiktas lietas,

I do certain things every day,

there are certain occasions that happen every day,

ir darbības, kas notiek katru dienu,

piemēram, vakariņas.

like eating dinner.

Sometimes I'll be alone,

Reizēm es ēdīšu viens,

sometimes with other people,

reizēm kopā ar citiem,

sometimes in a restaurant,

reizēm restorānā,

sometimes at home,

reizēm mājās,

but the rule that I've adopted is: I will never use my phone at the table.

taču apņēmies ievērot šādu likumu: es nekad nelietošu telefonu pie galda.

It's far away,

Tas ir tālu prom,

as far away as possible.

cik tālu vien iespējams.

Because we're really bad at resisting temptation.

Jo kārdinājuma priekšā esam ļoti vāji.

But when you have a stopping cue that, every time dinner begins,

Taču, ja pastāv stopzīme, ka, sākoties vakariņām,

telefonu nolieku tālu prom,

my phone goes far away,

you avoid temptation all together.

es no kārdinājuma izvairos.

At first, it hurts.

Sākumā sāp.

I had massive FOMO.

Man bija milzīgas bailes palaist ko garām.

(Laughter)

I struggled.

(Smiekli)

Bija grūti.

But what happens is, you get used to it.

Taču tad pie tā pierod.

Jūs pārdzīvojat atmešanas sindromu, tāpat kā atsakoties no narkotikām,

You overcome the withdrawal the same way you would from a drug,

and what happens is, life becomes more colorful, richer,

un dzīve kļūst krāsaināka, bagātāka,

more interesting --

interesantāka,

you have better conversations.

jums veidojas labākas sarunas.

You really connect with the people who are there with you.

Jūs patiešām rodat saikni ar cilvēkiem, ar kuriem esat kopā.

I think it's a fantastic strategy,

Manuprāt, tā ir izcila stratēģija, un mēs zinām, ka tā strādā;

and we know it works, because when people do this --

kad cilvēki to sāk darīt – esmu apsekojis daudzus, kas pamēģinājuši –,

and I've tracked a lot of people who have tried this --

it expands.

tas iet plašumā.

They feel so good about it,

To darot, sajūta ir tik laba,

ka cilvēki sāk to darīt pirmajā rīta stundā.

they start doing it for the first hour of the day in the morning.

Viņi telefonos ieslēdz lidojuma režīmu brīvdienās.

They start putting their phones on airplane mode on the weekend.

That way, your phone remains a camera, but it's no longer a phone.

Tādējādi telefons joprojām darbojas kā kamera, bet vairs ne kā telefons.

It's a really powerful idea,

Tā ir patiešām varena ideja,

and we know people feel much better about their lives when they do this.

un mēs zinām, ka cilvēki, to darot, savā dzīvē jūtas daudz labāk.

So what's the take home here?

Ko tad no šī visa atcerēties?

Screens are miraculous; I've already said that,

Ekrāni ir brīnišķīgi – es to jau teicu

and I feel that it's true.

un uzskatu, ka tā ir.

But the way we use them is a lot like driving down a really fast, long road,

Bet tas, kā mēs to lietojam, līdzinās ļoti ātrai braukšanai pa garu ceļu –

and you're in a car where the accelerator is mashed to the floor,

jūs esat mašīnā, kur gāzes pedālis iespiests grīdā

it's kind of hard to reach the brake pedal.

un aizsniegt bremžu pedāli ir pagrūti.

You've got a choice.

Jums ir izvēle.

You can either glide by, past, say, the beautiful ocean scenes

Jūs varat vai nu paslīdēt garām, piemēram, skaistām okeāna ainavām

and take snaps out the window -- that's the easy thing to do --

un pa logu noķert kādu bildi – tas ir vieglākais ceļš, –

or you can go out of your way to move the car to the side of the road,

vai varat paspert soli sāņus, nolikt mašīnu ceļmalā,

to push that brake pedal,

nospiest bremzes pedāli,

to get out,

izkāpt,

take off your shoes and socks,

novilkt kurpes un zeķes,

take a couple of steps onto the sand,

paspert pāris soļu smiltīs,

feel what the sand feels like under your feet,

sajust smiltis zem kājām,

walk to the ocean,

aiziet līdz okeānam

and let the ocean lap at your ankles.

un ļaut tam skaloties ap potītēm.

Your life will be richer and more meaningful

Jūsu dzīve būs bagātāka un jēgpilnāka,

because you breathe in that experience,

jo šo pieredzi jūs ieelposit

and because you've left your phone in the car.

un telefonu būsit atstājis mašīnā.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)