The surprising decline in violence | Steven Pinker

Translator: Ieva Zarina Reviewer: Kristaps Kadiķis

Images like this, from the Auschwitz concentration camp,

Attēli kā šis, no Aušvices koncentrācijas nometnes

have been seared into our consciousness during the 20th century

20. gadsimtā gaitā ir kļuvuši par mūsu apziņas daļu

and have given us a new understanding of who we are,

un snieguši mums jaunu izpratni par to, kas esam,

where we've come from and the times we live in.

no kurienes nākam un kādos laikos dzīvojam.

During the 20th century, we witnessed the atrocities

20. gadsimtā pieredzējām Staļina, Hitlera, Mao,

of Stalin, Hitler, Mao, Pol Pot, Rwanda and other genocides,

Pola Pota, Ruandas nežēlību un citus genocīdus,

and even though the 21st century is only seven years old,

un, lai arī 21. gadsimtā ir apritējuši tikai septiņi gadi,

we have already witnessed an ongoing genocide in Darfur

jau esam piedzīvojuši ilgstošu genocīdu Dārfūrā

and the daily horrors of Iraq.

un ikdienas šausmas Irākā.

This has led to a common understanding of our situation,

Tādējādi veidojusies kopīga mūsu situācijas izpratne,

namely, that modernity has brought us terrible violence,

proti, ka modernisms mūs novedis pie briesmīgas vardarbības un, iespējams,

and perhaps that native peoples lived in a state of harmony

iedzimto ciltis dzīvoja harmonijā, no kuras, sev par ļaunu, esam nošķīrušies.

that we have departed from, to our peril.

Lūk, piemērs

Here is an example from an op-ed on Thanksgiving,

no Pateicības dienai veltīta raksta "Boston Globe", kas tika publicēts

in the "Boston Globe" a couple of years ago,

pirms pāris gadiem, autoram rakstot: "Indiāņu dzīve

where the writer wrote, "The Indian life was a difficult one,

bija sarežģīta, taču nepastāvēja nodarbinātības problēmas,

but there were no employment problems,

community harmony was strong, substance abuse unknown,

kopienā valdīja harmonija, neviens nepazina pārmērības,

crime nearly nonexistent.

noziegumi tikpat kā neeksistēja, karadarbība starp ciltīm

What warfare there was between tribes was largely ritualistic

bija galvenokārt rituāla un reti noveda pie nešķirojoša

and seldom resulted in indiscriminate or wholesale slaughter."

vai masveida slaktiņa. Visi dzirdējuši šādas sīrupainas runas.

Now you're all familiar with this treacle.

We teach it to our children.

Mēs to mācām saviem bērniem, dzirdam televīzijā

We hear it on television and in storybooks.

un lasām grāmatās. Šīs runas sākotnējais nosaukums

Now, the original title of this session was, "Everything You Know is Wrong,"

bija "Viss, ko jūs zināt, ir nepatiess", un es sniegšu pierādījumus,

and I'm going to present evidence

that this particular part of our common understanding is wrong,

ka šī mūsu ierastās izpratnes daļa ir nepatiesa:

that, in fact, our ancestors were far more violent than we are,

īstenībā mūsu senči bija daudz vardarbīgāki par mums,

that violence has been in decline for long stretches of time,

vardarbības līmenis jau ilgāku laiku krītas, un mūsdienās, iespējams,

and that today, we are probably living in the most peaceful time

dzīvojam vismierīgākajā laikmetā mūsu sugas pastāvēšanas vēsturē.

in our species's existence.

Pašlaik, Dārfūras un Irākas desmitgadē,

Now in the decade of Darfur and Iraq,

a statement like that might seem somewhere between hallucinatory and obscene,

šāds apgalvojums varētu šķist vai nu izfantazēts,

vai nepiedienīgs. Taču centīšos jūs pārliecināt,

but I'm going to try to convince you that that is the correct picture.

ka tā nav patiesā aina. Vardarbības mazināšanās

The decline of violence is a fractal phenomenon.

ir fraktāls fenomens. Tas novērojams tūkstošgades gaitā,

You can see it over millennia, over centuries, over decades

gadsimtiem, desmitgadēm, gadiem ilgi,

and over years,

although there seems to have been a tipping point

lai arī sākumā šķietami bijis pavērsiena punkts

at the onset of the Age of Reason in the 16th century.

sešpadsmitajā - Saprāta gadsimtā. Tas redzams

One sees it all over the world, although not homogeneously.

visā pasaulē, tiesa, ne vienmērīgi.

It's especially evident in the West,

Īpaši acīmredzami Rietumos, sākot ar Angliju

beginning with England and Holland around the time of the Enlightenment.

un Holandi Apgaismības laikmetā.

Let me take you on a journey of several powers of 10 --

Dosimies nelielā ceļojumā, aplūkojot dažādus grafus --

from the millennium scale to the year scale --

no tūkstošgades līdz gada mērogam --

to try to persuade you of this.

lai mēģinātu jūs pārliecināt. Vēl pirms 10 000 gadu visi cilvēki

Until 10,000 years ago, all humans lived as hunter-gatherers,

dzīvoja kā mednieki-vācēji bez noteiktām apmetnēm

without permanent settlements or government.

vai pārvaldes. Tieši šo dzīvesveidu parasti uzskata

And this is the state that's commonly thought to be one of primordial harmony.

par pirmatnējo harmoniju. Taču arheologs

But the archaeologist Lawrence Keeley,

Lorenss Kīlijs, aplūkojot nelaimes gadījumu statistiku

looking at casualty rates among contemporary hunter-gatherers,

mūsdienu mednieku-vācēju kopienās, kas ir labākais

which is our best source of evidence about this way of life,

pierādījumu avots par šo dzīvesveidu, nonāk pie visai atšķirīga secinājuma.

has shown a rather different conclusion.

Here is a graph that he put together,

Lūk, viņa sastādīts grafiks,

showing the percentage of male deaths due to warfare

kas uzrāda karadarbībā mirušo vīriešu nāves gadījumu procentu

in a number of foraging or hunting and gathering societies.

vairākās lopkopju vai mednieku un vācēju sabiedrībās.

The red bars correspond to the likelihood that a man will die

Sarkanās kolonnas atbilst ticamībai, ka vīrietis ies bojā

at the hands of another man,

no cita vīrieša rokas, nevis aizies aizsaulē

as opposed to passing away of natural causes,

dabisku cēloņu dēļ dažādās lopkopju sabiedrībās

in a variety of foraging societies in the New Guinea highlands

Jaungvinejas augstienē un Amazones lietusmežos.

and the Amazon rain forest.

And they range from a rate of almost a 60 percent chance that a man will die

Variācijas sākas ar teju 60 procentu iespējamību, ka vīrietis kritīs

at the hands of another man

no cita rokas, līdz gebusiem, kur šī iespēja

to, in the case of the Gebusi, only a 15 percent chance.

sasniedz tikai 15 procentus. Sīciņā zilā kolonna apakšējā

The tiny little blue bar in the lower left-hand corner

stūrī pa kreisi uzrāda atbilstošu statistiku par ASV

plots the corresponding statistic from the United States and Europe

in the 20th century,

un Eiropu 20. gadsimtā, iekļaujot visus abos pasaules karos

and it includes all the deaths of both World Wars.

kritušos. Ja 20. gadsimtā vēl pastāvētu cilšu karadarbības

If the death rate in tribal warfare had prevailed during the 20th century,

nāves statistika, 100 miljonu mirušo vietā būtu divi miljardi.

there would have been two billion deaths rather than 100 million.

Also on the millennium scale,

Tāpat tūkstošgades ietvaros varam apskatīt

we can look at the way of life of early civilizations,

dzīvesveidu, kādu piekopa senās civilizācijas, piemēram,

such as the ones described in the Bible.

Bībelē raksturotās. Šajā mūsu morālo vērtību avotā

And in this supposed source of our moral values,

one can read descriptions of what was expected in warfare,

lasāmi apraksti saistībā ar karadarbību,

such as the following, from Numbers 31:

piemēram, no Skaitļu grāmatas 31: "Un viņi karoja

"And they warred against the Midianites as the Lord commanded Moses,

pret mīdiešiem, kā Kungs bija Mozum pavēlējis,

and they slew all the males.

un nokāva visus vīrus. Un Mozus viņus uzrunāja:

And Moses said unto them, 'Have you saved all the women alive?

"Vai sievas atstātas dzīvas? Tad nu nogaliniet ikvienu puisēnu

Now, therefore, kill every male among the little ones

starp bērniem un ikvienu sievieti, kas pazinusi vīrieti,

and kill every woman that hath known man by lying with him,

guļot ar viņu, bet visas meitas, kas nav pazinuši vīrieti,

but all the women children that have not known a man by lying with him,

guļot ar viņu, paturiet sev dzīvas." Citiem vārdiem,

keep alive for yourselves.'"

In other words: kill the men, kill the children.

noslaktējiet vīrus un bērnus, ja ieraugāt jaunavas,

If you see any virgins, then you can keep them alive so that you can rape them.

paturiet tās dzīvas, lai pēc tam varētu izvarot.

And you can find four or five passages in the Bible of this ilk.

Šādā garā sarakstīti 4 vai 5 Bībeles panti.

Also in the Bible, one sees that the death penalty was the accepted punishment

Tāpat Bībelē tiek uzskatīts, ka nāvessods

ir pieļaujams mērs tādiem noziegumiem kā homoseksualitāte,

for crimes such as homosexuality,

adultery, blasphemy, idolatry, talking back to your parents --

laulības pārkāpšana, zaimošana, elku pielūgšana, runāšana pretī vecākiem

(Laughter)

un strādāšana Sabatā.

and picking up sticks on the Sabbath.

Well, let's click the zoom lens down one order of magnitude

Vēl nedaudz tuvāk

aplūkosim gadsimtu mērauklu.

and look at the century scale.

Now, although we don't have statistics for warfare

Lai arī mums trūkst statistikas par karadarbību,

throughout the Middle Ages to modern times,

sākot no Viduslaikiem līdz Jaunajiem laikiem,

we know just from conventional history

tradicionālā vēsture vēsta - mūsu degunu priekšā

that the evidence was under our nose all along

ir pierādījumi, ka sociāli sankcionētas vardarbības formas

that there has been a reduction in socially sanctioned forms of violence.

ir tikušas ierobežotas.

For example, any social history will reveal that mutilation and torture

Piemēram, jebkura sabiedrības vēsture pavēstīs, ka kropļošana un spīdzināšana

were routine forms of criminal punishment.

bija ikdienišķi kriminālsoda veidi. Pārkāpums, par ko

The kind of infraction today that would give you a fine,

mūsdienās jums piespriestu naudassodu, savulaik

in those days, would result in your tongue being cut out,

novestu pie jūsu mēles vai ausu nogriešanas, acu izduršanas,

your ears being cut off, you being blinded,

a hand being chopped off and so on.

rokas nociršanas utt.

There were numerous ingenious forms of sadistic capital punishment:

Pastāvēja daudzi atjautīgi sadistiska nāvessoda veidi:

burning at the stake, disemboweling, breaking on the wheel,

sadedzināšana, iekšu izraušana, saraustīšana uz rata,

being pulled apart by horses and so on.

saplosīšana, piesienot pie zirgiem, utt.

The death penalty was a sanction for a long list of nonviolent crimes:

Nāvessods bija sankcija daudziem nevardarbīgiem noziegumiem:

criticizing the king, stealing a loaf of bread.

karaļa kritika, maizes klaipa zādzība. Verdzība, protams,

Slavery, of course, was the preferred labor-saving device,

bija iecienīta darba aiztaupīšanā, un nežēlība

and cruelty was a popular form of entertainment.

bija populārs izklaides veids. Iespējams, visspilgtākais piemērs

Perhaps the most vivid example was the practice of cat burning,

bija kaķu sadedzināšana. Kaķi uzvilka uz skatuves

in which a cat was hoisted on a stage and lowered in a sling into a fire,

un lēnām, iekārtu siksnās, ielaida ugunī,

and the spectators shrieked in laughter as the cat, howling in pain,

skatītājiem raustoties smieklos par kaķa agonijas brēcieniem,

was burned to death.

tam sadegot.

What about one-on-one murder?

Kā ar viena cilvēka slepkavībām? Te nu mums ir pieklājīgi dati,

Well, there, there are good statistics,

because many municipalities recorded the cause of death.

jo daudzviet pašvaldībās tika reģistrēts nāves cēlonis.

The criminologist Manuel Eisner

Kriminologs Manuels Aisners

scoured all of the historical records across Europe

saskaitīja visus slepkavību skaita vēsturiskos datus Eiropā

for homicide rates in any village, hamlet, town, county that he could find,

ikvienā ciemā, ciematā, pilsētiņā, grāfistē,

ko vien viņš varēja atrast, un papildināja

and then he supplemented them with national data

ar nacionālajiem datiem, kad nācijas iesāka statistikas uzskaiti.

when nations started keeping statistics.

He plotted on a logarithmic scale,

Viņš izveidoja logaritmisku skalu. Tā iesākās ar 100 nāvēm

going from 100 deaths per 100,000 people per year,

uz 100 000 cilvēkiem gadā, kas ir aptuvens Viduslaiku

which was approximately the rate of homicide in the Middle Ages,

slepkavību līmenis. Skaits sarūk

and the figure plummets down

to less than one homicide per 100,000 people per year

līdz mazāk nekā vienai slepkavībai uz 100 000 cilvēkiem gadā

in seven or eight European countries.

7 vai 8 Eiropas valstīs. Tad ir ievērojams palielinājums

Then, there is a slight uptick in the 1960s.

1960tajos gados. Ļaudīm, kuri apgalvoja, ka rokenrols novedīs

The people who said that rock and roll would lead to the decline of moral values

pie morālo vērtību krituma, bija sava daļa patiesības.

actually had a grain of truth to that.

But there was a decline from at least two orders of magnitude in homicide

Taču no Viduslaikiem līdz mūsdienām slepkavību skaits

from the Middle Ages to the present,

ir krities par vismaz divām iedaļām,

and the elbow occurred in the early 16th century.

pagriezienam iezīmējoties 16. gadsimta sākumā.

Let's click down now to the decade scale.

Pievērsīsimies desmitgadēm.

According to nongovernmental organizations that keep such statistics,

Atsaucoties uz nevalstiskām organizācijām,

kas uzkrāj šāda veida statistiku, kopš 1945.gada Eiropā un Amerikā

since 1945, in Europe and the Americas,

there has been a steep decline in interstate wars,

strauji mazinājies starpvalstu karu skaits,

in deadly ethnic riots or pogroms

tāpat nāvējoši etniski nemieri, grautiņi un militāras darbības,

and in military coups, even in South America.

pat Dienvidamerikā. Pasaulē krasi krities nāves gadījumu skaits

Worldwide, there's been a steep decline in deaths in interstate wars.

starpvalstu karos. Dzeltenā kolonna norāda uz nāvju skaitu

The yellow bars here show the number of deaths per war per year

karā vienā gadā, sākot ar 1950.g. līdz mūsdienām.

from 1950 to the present.

And, as you can see, the death rate goes down

Kā redzat, nāvju skaits krītas no 65 000 gadījumiem

from 65,000 deaths per conflict per year in the 1950s

konfliktā gada laikā 1950-tajos līdz mazāk nekā 2000 nāvēm

to less than 2,000 deaths per conflict per year in this decade,

konfliktā gada laikā šajā desmitgadē, lai cik arī tas nebūtu briesmīgi.

as horrific as it is.

Even in the year scale, one can see a decline of violence.

Pat gada mērogā novērojama vardarbības mazināšanās.

Since the end of the Cold War, there have been fewer civil wars,

Kopš Aukstā kara beigām sarucis pilsoņu karu

fewer genocides -- indeed, a 90 percent reduction since post-World War II highs --

un genocīdu skaits - patiešām, 90% kritums kopš Otrā pasaules kara virsotnēm -

and even a reversal of the 1960s uptick in homicide and violent crime.

un pat pārmaiņas 1960to gadu slepkavību un vardarbīgu noziegumu uzplūdā.

This is from the FBI uniform crime statistics.

Informācija no FBI kriminālās statistikas: redzams,

You can see that there's a fairly low rate of violence in the '50s and the '60s,

ka 50tajos un 60tajos gados vardarbības līmenis visai zems,

then it soared upward for several decades

tad tas vairākas desmitgades pieaug, un līdz ar 90tajiem gadiem

and began a precipitous decline, starting in the 1990s,

iesākas stāvs kritums, kas ved līdz pat

so that it went back to the level that was last enjoyed in 1960.

līmenim, kāds tika pieredzēts 1960tajos.

President Clinton, if you're here: thank you.

Prezident Klinton, ja esat šeit, paldies jums.

(Laughter)

(Smiekli)

So the question is:

Tātad: kādēļ tik daudzi ļaudis kļūdās

Why are so many people so wrong about something so important?

tik svarīgā jautājumā? Domāju, pastāv vairāki iemesli.

I think there are a number of reasons.

One of them is we have better reporting.

Viens no tiem saistās ar medijiem: "Preses apvienība

The Associated Press is a better chronicler of wars

uz Zemes notiekošo karu hroniku pieraksta labāk

over the surface of the earth

than 16th-century monks were.

nekā 16. gadsimta mūki."

(Laughter)

There's a cognitive illusion.

We cognitive psychologists know

Pastāv kognitīva ilūzija: mēs, kognitīvie psihologi, zinām, ka, jo vieglāk

that the easier it is to recall specific instances of something,

atsaukt atmiņā ko specifisku,

the higher the probability that you assign to it.

jo lielāka iespēja, ka jūs tam pieķersieties.

Things that we read about in the paper with gory footage

Laikrakstos lasāmie asiņainie apraksti

burn into memory more than reports of a lot more people dying

atmiņā paliek labāk nekā atskaites par daudz vairāk cilvēkiem,

in their beds of old age.

kuri mirst no vecuma savās gultās. Uzskatu un propagandas tirgū

There are dynamics in the opinion and advocacy markets;

pastāv dinamika: grūti piesaistīt skatītājus, aizstāvjus

no one ever attracted advocates and donors

un ziedotājus, sakot:

by saying, "Things just seem to be getting better and better."

"Šķiet, ka viss iet uz augšu."

(Laughter)

(Smiekli)

There's guilt about our treatment of native peoples

Modernajā intelektuālajā dzīvē valda vainas apziņa

in modern intellectual life,

par to, kā izturējāmies pret iedzimtajiem, kā arī nevēlēšanās atzīt,

and an unwillingness to acknowledge there could be anything good

ka Rietumu kultūrā varētu būt kas labs.

about Western culture.

And, of course, our change in standards can outpace the change in behavior.

Protams, mūsu standartu maiņa var apsteigt pārmaiņas

One of the reasons violence went down

uzvedībā. Viens no iemesliem, kādēļ vardarbība mazinājās,

is that people got sick of the carnage and cruelty in their time.

ir tāds, ka cilvēkiem apnika sava laikmeta asinskāre un nežēlība.

That's a process that seems to be continuing,

Šķiet, šis process turpinās,

but if it outstrips behavior by the standards of the day,

taču, ja mūsdienu standarti apsteigs uzvedību,

things always look more barbaric than they would have been

pasaule šķitīs barbariskāka, nekā patiesībā bijusi

by historic standards.

atbilstoši vēsturiskiem standartiem. Tādēļ mūsdienās tiekam pārbaudīti - un pelnīti -

So today, we get exercised -- and rightly so --

if a handful of murderers get executed by lethal injection in Texas

ja bariņš noziedznieku Teksasā pēc 15 gadu ilguša lūguma apžēlot

saņem nāvējošu injekciju. Neapdomājam to, ka

after a 15-year appeal process.

We don't consider that a couple of hundred years ago,

pirms pāris gadsimtiem viņi būtu tikuši sadedzināti uz sārta

they may have been burned at the stake for criticizing the king after a trial

par kritikas izteikšanu karalim pēc tiesas,

that lasted 10 minutes,

kas ilgusi 10 minūtes - un ka tas būtu daudzreiz atkārtojies.

and indeed, that that would have been repeated over and over again.

Mūsdienās nāvessodu uzskatām

Today, we look at capital punishment

as evidence of how low our behavior can sink,

par pierādījumu mūsu uzvedības iespējamam pagrimumam,

rather than how high our standards have risen.

nevis mūsu standartu patiesajai izaugsmei.

Well, why has violence declined?

Kādēļ vardarbība mazinājusies? Neviens īsti nezina,

No one really knows, but I have read four explanations,

taču esmu lasījis 4 skaidrojumus, kuri, manuprāt,

all of which, I think, have some grain of plausibility.

ir zināmā mērā ticami. Pirmais: iespējams,

The first is: maybe Thomas Hobbes got it right.

taisnība bija Tomasam Hobsam. Viņš teica,

He was the one who said

that life in a state of nature was "solitary, poor, nasty,

ka dzīve dabā bija "vientulīga, nabadzīga, pretīga, brutāla

brutish and short."

un īsa." Ne jau tādēļ, pēc viņa izteikumiem,

(Laughter)

Not because, he argued,

humans have some primordial thirst for blood

ka cilvēkiem piemistu kāda pirmatnēja asinskāre,

or aggressive instinct or territorial imperative,

agresīvs instinkts vai teritoriāla imperatīva,

but because of the logic of anarchy.

bet gan anarhijas loģikas dēļ. Anarhijas stāvoklī

In a state of anarchy,

there's a constant temptation to invade your neighbors preemptively,

valda pastāvīgs kārdinājums apsteigt kaimiņus un iekarot viņu teritoriju,

before they invade you.

pirms viņi iekarojuši tavējo. Vēlāk Tomass Šellings

More recently, Thomas Schelling gives the analogy

piedāvāja analoģiju par namsaimnieku, kurš dzird kņadu

of a homeowner who hears a rustling in the basement.

Being a good American, he has a pistol in the nightstand,

pagrabā. Kā jau kārtīgam amerikānim, viņam naktsskapītī

ir pistole, viņš izvelk šaujamo un nokāpj lejā.

pulls out his gun, walks down the stairs.

And what does he see but a burglar with a gun in his hand?

Tur viņš ierauga laupītāju ar ieroci rokā.

Now, each one of them is thinking,

Abi domā:

"I don't really want to kill that guy, but he's about to kill me.

"Īsti negribas piežmiegt to zelli, bet tad viņš piežmiegs mani.

Maybe I had better shoot him before he shoots me,

Labāk nošaut viņu, pirms viņš trāpa man,

especially since, even if he doesn't want to kill me,

jo, pat ja viņš nevēlas mani nogalināt,

he's probably worrying right now that I might kill him before he kills me."

viņš, iespējams, pašlaik uztraucas, ka viņu nošaušu,

pirms viņš izšauj uz mani." Un tā tālāk.

And so on.

Hunter-gatherer peoples explicitly go through this train of thought

Mednieki-vācēji acīmredzami piedzīvo šādu domu gaitu

and will often raid their neighbors out of fear of being raided first.

un nereti uzbrūk kaimiņiem bailēs, ka tie neuzbrūk viņiem.

Now, one way of dealing with this problem is by deterrence.

Ar šo problēmu iespējams cīnīties atturoties:

You don't strike first, but you have a publicly announced policy

tu pirmais nedod triecienu, taču tev ir publiski izziņota politika,

that you will retaliate savagely if you are invaded.

ka iekarošanas gadījumā tu nežēlīgi atriebsies.

The only thing is that it's liable to having its bluff called,

Vienīgais, šādai politikai iespējams

uzticēties un tādēļ tā var darboties tikai tad,

and therefore can only work if it's credible.

ja ir ticama. Lai padarītu to ticamu, jāatriebj visi apvainojumi

To make it credible, you must avenge all insults and settle all scores,

un jāatdara pāridarījumi, kas noved pie asinsatriebības cikliem.

which leads to the cycles of bloody vendetta.

Life becomes an episode of "The Sopranos."

Dzīve kļūst par "Soprano ģimenes" sēriju. Hobsa risinājums,

Hobbes's solution, "Leviathan,"

"Leviatāns", ir tāds - ja autoritāte leģitīmai

was that if authority for the legitimate use of violence

vardarbības pielietošanai sapludināta vienā demokrātiskā aģentā - leviatānā -,

was vested in a single democratic agency -- a leviathan --

then such a state can reduce the temptation of attack,

šāds stāvoklis mazina kārdinājumu uzbrukt,

because any kind of aggression will be punished,

jo jebkāda agresija tiks sodīta,

leaving its profitability zero.

iznīcinot iespēju gūt no tās labumu. Tādējādi zustu kārdinājums

That would remove the temptation to invade preemptively

iekarot pirmajam bailēs tikt iekarotam.

out of fear of them attacking you first.

It removes the need for a hair trigger for retaliation

Un nav nepieciešami sīkumi, ko atriebt,

to make your deterrent threat credible,

lai padarītu ticamus savus draudus. Tādējādi rastos

and therefore, it would lead to a state of peace.

miera stāvoklis. Eisners, cilvēks, kurš apkopoja slepkavību statistiku,

Eisner -- the man who plotted the homicide rates

that you failed to see in the earlier slide --

ko jums nebija iespējas aplūkot iepriekšējā slaidā,

argued that the timing of the decline of homicide in Europe

apgalvoja, ka slepkavību mazināšanās Eiropā

coincided with the rise of centralized states.

sakrīt ar laiku, kad veidojās centralizētas valstis.

So that's a bit of a support for the leviathan theory.

Neliels atbalsts leviatāna teorijai.

Also supporting it is the fact that we today see eruptions of violence

To apstiprina arī fakts, ka mūsdienās vardarības uzliesmojumus

in zones of anarchy, in failed states, collapsed empires,

novērojam anarhijas zonās: sabrukušās valstīs, impērijās,

frontier regions, mafias, street gangs and so on.

pierobežas reģionos, mafijās, ielu bandās utt.

The second explanation is that in many times and places,

Otrs skaidrojums ir tāds, ka daudzviet dažādos laikos

there is a widespread sentiment that life is cheap.

pastāv plaši izplatīta izjūta par dzīvības nevērtīgumu.

In earlier times, when suffering and early death were common in one's own life,

Agrāk, kad ciešanas un agrīna nāve bija ierastas

dzīves parādības, cilvēkus nemocīja sirdsapziņa, darot pāri

one has fewer compunctions about inflicting them on others.

citiem. Tehnoloģijai un ekonomiskai attīstībai padarot dzīvi

And as technology and economic efficiency make life longer and more pleasant,

garāku un patīkamāku, dzīvība kā tāda tiek vērtēta augstāk.

one puts a higher value on life in general.

This was an argument from the political scientist James Payne.

Šo argumentu izvirzīja politikas zinātnieks Džeimss Peins.

A third explanation invokes the concept of a nonzero-sum game,

Trešais skaidrojums ierosina "pozitīva vai negatīva iznākuma spēles" konceptu,

and was worked out in the book "Nonzero" by the journalist Robert Wright.

kas tika izklāstīts žurnālista Roberta Raita grāmatā "Non-Zero".

Raits uzsver, ka noteiktos apstākļos

Wright points out that, in certain circumstances,

cooperation or nonviolence can benefit both parties in an interaction,

no sadarbības, tostarp nevardarbības, iegūst abas puses

savstarpējā mijiedarbībā, piemēram, tirgus sakaros, divām pusēm

such as gains in trade when two parties trade their surpluses

apmainoties labumiem un abām iegūstot vai divām pusēm

and both come out ahead,

or when two parties lay down their arms

noliekot ieročus un sadalot, tā saucamo, miera dividendi,

and split the so-called peace dividend

that results in them not having to fight the whole time.

kuras rezultātā viņiem vairs nenākas visu laiku karot.

Wright argues that technology has increased the number

Raits apgalvo, ka tehnoloģija palielinājusi pozitīva

of positive-sum games that humans tend to be embroiled in,

iznākuma spēles, kurās cilvēki iesaistās,

by allowing the trade of goods, services and ideas

pieļaujot preču, pakalpojumu un ideju apmaiņu

over longer distances and among larger groups of people.

lielākos attālumos un starp plašākām ļaužu grupām.

The result is that other people become more valuable alive than dead,

Rezultātā citi cilvēki ir vērtīgāki dzīvi, nevis miruši,

and violence declines for selfish reasons.

un vardarbība mazinās savtīguma dēļ. Kā Raits raksta:

As Wright put it,

"Among the many reasons that I think that we should not bomb the Japanese

"Viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ, manuprāt, nevajadzētu bombardēt

japāņus ir tāds, ka viņi uzbūvēja manu minibusiņu."

is that they built my minivan."

(Laughter)

(Smiekli)

The fourth explanation is captured in the title of a book

Ceturto iemeslu lasām filosofa Pītera Singera

called "The Expanding Circle," by the philosopher Peter Singer,

grāmatas nosaukumā "The Expanding Circle".

who argues that evolution bequeathed humans with a sense of empathy,

Viņš uzskata, ka evolūcija apveltīja cilvēkus ar iejūtību:

spēju izturēties pret citu cilvēku interesēm

an ability to treat other people's interests as comparable to one's own.

līdzīgi kā pret savējām. Diemžēl parasti

Unfortunately, by default,

we apply it only to a very narrow circle of friends and family.

mēs to pielietojam tikai šaurā draugu un ģimenes lokā.

People outside that circle are treated as subhuman

Cilvēki ārpus šī loka tiek uztverti kā puscilvēki,

and can be exploited with impunity.

un viņus drīkst nesodīti ekspluatēt. Taču vēstures gaitā

But, over history, the circle has expanded.

loks ir paplašinājies. Vēstures annālēs redzam,

One can see, in historical record,

it expanding from the village, to the clan, to the tribe, to the nation,

kā tas izplešas no ciema līdz klanam, tad ciltij,

to other races, to both sexes and, in Singer's own arguments,

nācijai, citām rasēm, abiem dzimumiem

un, atbilstoši Singera teiktajam, mums to vajadzētu paplašināt

something that we should extend to other sentient species.

līdz pat citām apzinīgām sugām. Var jautāt,

So the question is:

If this has happened, what has powered that expansion?

ja tā noticis, kas ir veicinājis šādu paplašināšanos?

And there are a number of possibilities,

Pastāv vairākas iespējas. Pieaugoši

such as increasing circles of reciprocity

savstarpējas apmaiņas loki, Roberta Raita izpratnē.

in the sense that Robert Wright argues for.

The logic of the Golden Rule --

Zelta likuma loģika: jo vairāk tu domā par citiem un sadarbojies,

the more you think about and interact with other people,

jo skaidrāk apzinies, ka ir nepamatoti

the more you realize that it is untenable to privilege your interests over theirs,

savas intereses uzskatīt par pārākām,

at least not if you want them to listen to you.

īpaši, ja vēlies, lai citi tevī ieklausās. Nevari sacīt:

You can't say that my interests are special compared to yours

"Manas intereses salīdzinājumā ar jūsējām ir īpašas",

any more than you can say

tāpat kā nevar teikt, ka vieta, kur stāvi

the particular spot that I'm standing on is a unique part of the universe

ir unikāla Visuma daļa,

because I happen to be standing on it that very minute.

jo tieši tur tu tobrīd atrodies.

It may also be powered by cosmopolitanism, by histories

Iespējams, to izraisīja arī kosmopolītisms: vēsture,

and journalism and memoirs and realistic fiction and travel and literacy,

žurnālistika, memuāri, reālistiskā daiļliteratūra, ceļojumi

un izglītotība, kas palīdz iztēloties sevi citu cilvēku dzīvēs,

which allows you to project yourself into the lives of other people

kuri iepriekš, iespējams, uzskatīti par puscilvēkiem,

that formerly you may have treated as subhuman,

and also to realize the accidental contingency of your own station in life,

kā arī apzināties paša dzīves stāvokļa nejaušo raksturu;

izjūta, ka "te mani novedusi veiksme".

the sense that "There but for fortune go I."

Whatever its causes,

Lai kādi arī nebūtu iemesli, vardarbības mazināšanās

the decline of violence, I think, has profound implications.

izraisa nopietnas sekas. Tai vajadzētu mudināt mūs jautāt ne vien:

It should force us to ask not just, "Why is there war?"

"Kāpēc pastāv karš?", bet arī "Kāpēc pastāv miers?"

but also, "Why is there peace?"

Not just, "What are we doing wrong?"

Ne vien "Ko darām nepareizi?", bet arī "Ko esam darījuši pareizi?"

but also, "What have we been doing right?"

Because we have been doing something right,

Jo kaut ko mēs pavisam noteikti esam darījuši pareizi,

and it sure would be good to find out what it is.

un pavisam noteikti būtu vērtīgi noskaidrot, kas tas ir.

Thank you very much.

Paldies jums.

(Applause)

(Aplausi).

Chris Anderson: I loved that talk.

Kriss Andersons: Man patika šī runa. Domāju, daudzi cilvēki zālē teiktu,

I think a lot of people here in the room would say

that that expansion you were talking about,

ka jūsu minēto ekspansiju,

that Peter Singer talks about,

par ko runā Pīters Singers, ierosināja tehnoloģijas,

is also driven just by technology, by greater visibility of the other

otra ieraugāmība un izjūta, ka pasaule tādējādi

and the sense that the world is therefore getting smaller.

kļūst mazāka. Proti, vai arī tajā slēpjas patiesība?

I mean, is that also a grain of truth?

Steven Pinker: Very much.

Stīvens Pinkers: Visnotaļ. Tas būtu saskaņā gan ar Raita teoriju,

It would fit both in Wright's theory,

that it allows us to enjoy the benefits of cooperation

kas ļauj mums baudīt sadarbības priekšrocības aizvien

over larger and larger circles.

plašākos un plašākos mērogos. Taču, manuprāt, tas arī ļauj mums

But also, I think it helps us imagine what it's like to be someone else.

iztēloties, kā mēs justos otra ādā. Kad lasām

I think when you read of these horrific tortures

par briesmīgo spīdzināšanu, kas bija ierasta Viduslaikos, prātojam,

that were common in the Middle Ages,

you think, "How could they possibly have done it,

kā gan viņi uz ko tādu bija spējīgi,

how could they not have empathized with the person

kā viņi varēja nejust nekādu iejūtību pret cilvēku,

that they're disemboweling?"

kam izvilka iekšas? Taču acīmredzot,

But clearly, as far as they're concerned, this is just an alien being

ciktāl tas attiecās uz viņiem, tā bija atsvešināta būtne

that does not have feelings akin to their own.

bez līdzīgām jūtām. Manuprāt, jebkas,

Anything, I think, that makes it easier

kas ļauj vieglāk iztēloties iekāpšanu otra kurpēs,

to imagine trading places with someone else

means that it increases your moral consideration

veicina arī morālu apdomību

to that other person.

attiecībā pret šo cilvēku.

CA: I'd love every news media owner to hear that talk

K.A.: Stīv, kaut nu šo runu nākamā gada laikā sadzirdētu visi

at some point, it's so important.

ziņu mediju īpašnieki. Man tas šķiet ļoti būtiski. Paldies tev.

CA: Thank you. SP: My pleasure.

S.P.: Man bija tas prieks.