Kathryn Schulz: Don't regret regret

Translator: Ilze Saukane Reviewer: Laura Luīze Veinberga

So that's Johnny Depp, of course.

Šis, protams, ir Džonijs Deps.

And that's Johnny Depp's shoulder.

Šis ir Džonija Depa plecs.

And that's Johnny Depp's famous shoulder tattoo.

Un šis ir Džonija Depa slavenais pleca tetovējums.

Some of you might know that, in 1990,

Daži no jums varbūt zina, ka 1990. gadā

Depp got engaged to Winona Ryder,

Deps saderinājās ar Vinonu Raideri

and he had tattooed on his right shoulder

un uztetovēja uz sava labā pleca

"Winona forever."

„Winona forever” („Mūžīgi Vinona”).

And then three years later --

Tad, trīs gadus vēlāk,

which in fairness, kind of is forever by Hollywood standards --

kas, atklāti sakot, pēc Holivudas standartiem arī ir mūžīgi,

they broke up,

viņi izšķīrās,

and Johnny went and got a little bit of repair work done.

un Džonijs veica nelielus labojumus.

And now his shoulder says, "Wino forever."

Tagad viņa plecs vēsta: „Wino forever” („Mūžīgi pillā”).

(Laughter)

(Smiekli)

So like Johnny Depp,

Gluži kā Džonijam Depam

and like 25 percent of Americans

un 25 procentiem amerikāņu

between the ages of 16 and 50,

vecumā no 16 līdz 50 gadiem,

I have a tattoo.

man ir tetovējums.

I first started thinking about getting it in my mid-20s,

Es pirmoreiz sāku domāt par tā uztaisīšanu ap gadiem 25,

but I deliberately waited a really long time.

bet apzināti nogaidīju tiešām ilgu laiku,

Because we all know people

jo mēs visi pazīstam cilvēkus,

who have gotten tattoos when they were 17

kas uztaisījuši tetovējumus, kad viņiem bija 17, 19 vai 23 gadi,

or 19 or 23

and regretted it by the time they were 30.

un kas 30 gadu vecumā to nožēlo.

That didn't happen to me.

Ar mani tā nenotika.

I got my tattoo when I was 29,

Es uztaisīju tetovējumu, kad man bija 29,

and I regretted it instantly.

un es to nožēloju nekavējoties.

And by "regretted it,"

Ar „nožēloju” es domāju to,

I mean that I stepped outside of the tattoo place --

ka es izgāju no tetovēšanas salona —

this is just a couple miles from here

pāris kilometru attālumā no šejienes, Loverīstsaidā, —

down on the Lower East Side --

and I had a massive emotional meltdown in broad daylight

un man bija pamatīgs emocionālais sabrukums gaišā dienas laikā

on the corner of East Broadway and Canal Street.

Austrumbrodvejas un Kanāla ielas krustojumā.

(Laughter)

(Smiekli)

Which is a great place to do it because nobody cares.

Tā ir izcili piemērota vieta, jo nevienu tas neuztrauc.

(Laughter)

(Smiekli)

And then I went home that night, and I had an even larger emotional meltdown,

Tovakar pārnākot mājās, man bija pat vēl lielāks emocionālais sabrukums,

which I'll say more about in a minute.

par ko vairāk pastāstīšu pēc mirkļa.

And this was all actually quite shocking to me,

Atklāti sakot, tas viss mani pamatīgi šokēja,

because prior to this moment,

jo līdz tam brīdim

I had prided myself

es lepojos, ka man nav nekā, ko nožēlot.

on having absolutely no regrets.

I made a lot of mistakes

Protams, esmu pieļāvusi daudz kļūdu un pieņēmusi muļķīgus lēmumus,

and dumb decisions, of course.

I do that hourly.

es to daru ik stundu.

But I had always felt like, look, you know,

Bet man vienmēr likās, skat,

I made the best choice I could make

esmu izdarījusi labāko izvēli, ko varēju,

given who I was then,

ņemot vērā, kas es biju tajā brīdī,

given the information I had on hand.

kāda informācija bija mana rīcībā.

I learned a lesson from it.

No tā es mācījos.

It somehow got me to where I am in life right now.

Savā ziņā tas mani ir aizvedis tur, kur šobrīd esmu.

And okay, I wouldn't change it.

Viss kārtībā, es to nemainītu.

In other words, I had drunk our great cultural Kool-Aid about regret,

Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz nožēlošanu es biju pieņēmusi,

which is that lamenting things that occurred in the past

ka vaimanāšana par pagātnē notikušo,

is an absolute waste of time,

ir absolūta laika šķiešana,

that we should always look forward and not backward,

ka vienmēr jālūkojas uz priekšu, nevis atpakaļ

un ka viena no cēlākajām un labākajām lietām, ko varam darīt,

and that one of the noblest and best things we can do

is strive to live a life free of regrets.

ir tiekties pēc dzīves, kas brīva no nožēlas.

This idea is nicely captured by this quote:

Šī ideja ir jauki pausta šajā citātā:

"Things without all remedy

„Tas, ko nevaram labot,

should be without regard;

nav ievērības cienīgs;

what's done is done."

kas izdarīts, izdarīts.”

And it seems like kind of an admirable philosophy at first --

Sākotnēji tā var likties lieliska filozofija,

something we might all agree to sign onto ...

kas tāds, zem kā mēs visi varētu parakstīties,

until I tell you who said it.

līdz es pasaku, kas to teica.

Right, so this is Lady MacBeth

Pareizi, tā ir Lēdija Makbeta,

basically telling her husband to stop being such a wuss

kas saka savam vīram, lai viņš pārstāj būt ņuņņa,

for feeling bad about murdering people.

kas jūtas slikti par cilvēku nogalināšanu.

And as it happens, Shakespeare was onto something here,

Un patiesībā Šekspīram te kaut kas bija padomā —

as he generally was.

kā jau parasti.

Because the inability to experience regret

Jo nespēja piedzīvot nožēlu

is actually one of the diagnostic characteristics

patiesībā ir viena no diagnostiskajām pazīmēm,

of sociopaths.

kas raksturīga sociopātiem.

It's also, by the way, a characteristic of certain kinds of brain damage.

Starp citu, tā ir arī atsevišķu smadzeņu bojājumu pazīme.

So people who have damage

Cilvēki, kam ir bojājums

to their orbital frontal cortex

pieres smadzeņu garozā,

seem to be unable to feel regret

šķiet, nespēj izjust nožēlu,

in the face of even obviously very poor decisions.

pat pieņemot acīmredzami ļoti neveiksmīgus lēmumus.

So if, in fact, you want to live a life free of regret,

Tātad, ja vēlaties dzīvot dzīvi bez nožēlas,

there is an option open to you.

šāda iespēja patiesībā ir pieejama.

It's called a lobotomy.

To sauc par lobotomiju.

But if you want to be fully functional

Bet, ja gribat būt pilnīgi funkcionējošs

and fully human

un pilnīgi cilvēks,

and fully humane,

un pilnīgi cilvēcīgs,

I think you need to learn to live, not without regret, but with it.

es domāju, jums jāmācās dzīvot nevis bez nožēlas, bet ar to.

So let's start off by defining some terms.

Sāksim ar jēdzienu definēšanu.

What is regret?

Kas ir nožēla?

Regret is the emotion we experience

Nožēla ir emocijas, ko piedzīvojam,

when we think that our present situation

kad domājam, ka tagadējā situācija

could be better or happier

varētu būt labāka vai priecīgāka,

if we had done something different in the past.

ja mēs iepriekš būtu kaut ko darījuši citādi.

So in other words, regret requires two things.

Citiem vārdiem, nožēlai vajag divas lietas.

It requires, first of all, agency -- we had to make a decision in the first place.

Pirmkārt, iespēju izvēlēties — mums vispirms jāpieņem lēmums.

And second of all, it requires imagination.

Otrkārt, tai vajag iztēli.

We need to be able to imagine going back and making a different choice,

Mums jāspēj iztēloties atgriešanos pagātnē un citādu izvēli,

and then we need to be able to kind of spool this imaginary record forward

un tad jāspēj šo iztēles ierakstu patīt tālāk

and imagine how things would be playing out in our present.

un iztēloties, kā situācija būtu izvērtusies tagad.

And in fact, the more we have of either of these things --

Faktiski jo vairāk mums šo abu elementu ir —

the more agency and the more imagination

jo vairāk varam izvēlēties un iztēloties

with respect to a given regret,

attiecībā uz konkrēto nožēlu,

the more acute that regret will be.

jo lielāka šī nožēla būs.

So let's say for instance

Piemēram, iztēlosimies,

that you're on your way to your best friend's wedding

ka esat ceļā uz sava labākā drauga kāzām

and you're trying to get to the airport and you're stuck in terrible traffic,

un mēģināt nokļūt lidostā, bet esat iesprūdis milzu sastrēgumā.

and you finally arrive at your gate

Kad beidzot ierodaties lidostā,

and you've missed your flight.

jūs esat nokavējis savu reisu.

You're going to experience more regret in that situation

Jūs piedzīvosiet lielāku nožēlu tad,

if you missed your flight by three minutes

ja būsiet nokavējis trīs minūtes

than if you missed it by 20.

nekā tad, ja būsiet nokavējis 20.

Why?

Kāpēc?

Well because, if you miss your flight by three minutes,

Jo, nokavējot lidmašīnu 3 minūtes,

it is painfully easy to imagine

ir sāpīgi un vienkārši iztēloties,

that you could have made different decisions

ka varējāt pieņemt citus lēmumus,

that would have led to a better outcome.

kas būtu noveduši pie labāka rezultāta.

"I should have taken the bridge and not the tunnel.

„Vajadzēja braukt pāri tiltam, nevis caur tuneli.

I should have gone through that yellow light."

Vajadzēja pārbraukt pie dzeltenās gaismas.”

These are the classic conditions that create regret.

Šie ir klasiskie apstākļi, kas izraisa nožēlu.

We feel regret when we think we are responsible

Mēs jūtam nožēlu, kad domājam, ka esam atbildīgi

for a decision that came out badly,

par lēmumiem, kas izrādījās slikti,

but almost came out well.

taču gandrīz bija veiksmīgi.

Now within that framework,

Šādā kontekstā

we can obviously experience regret about a lot of different things.

mēs, protams, varam izjust nožēlu par daudz ko.

This session today is about behavioral economics.

Šodienas saruna ir par uzvedības ekonomiku,

And most of what we know about regret

un lielākā daļa no tā, ko mēs zinām par nožēlu,

comes to us out of that domain.

nāk no šīs jomas.

We have a vast body of literature

Mums ir plašs literatūras klāsts

on consumer and financial decisions

par patērētāju un finansiāliem lēmumiem un ar tiem saistīto nožēlu,

and the regrets associated with them --

buyer's remorse, basically.

būtībā par pircēja nožēlu.

But then finally, it occurred to some researchers to step back

Tad dažiem pētniekiem ienāca prātā paspert soli atpakaļ un jautāt —

and say, well okay, but overall,

ko mēs galu galā dzīvē nožēlojam visvairāk?

what do we regret most in life?

Here's what the answers turn out to look like.

Lūk, kādas izrādījās atbildes.

So top six regrets --

the things we regret most in life:

Sešas populārākās nožēlas,

tas, ko mēs nožēlojam visvairāk.

Number one by far, education.

Pirmkārt, izglītība.

33 percent of all of our regrets

33 procenti no mūsu nožēlas

pertain to decisions we made about education.

attiecas uz lēmumiem par izglītību.

We wish we'd gotten more of it.

Mēs vēlamies, kaut būtu ieguvuši vairāk,

We wish we'd taken better advantage of the education that we did have.

mēs vēlamies, kaut būtu labāk izmantojuši iegūto.

We wish we'd chosen to study a different topic.

Mēs vēlamies, kaut būtu studējuši ko citu.

Others very high on our list of regrets

Tāpat nožēlu sarasta augšpusē atrodama

include career, romance, parenting,

karjera, mīlas dēkas, bērnu audzināšana,

various decisions and choices about our sense of self

dažādi lēmumi un izvēles attiecībā uz sevi pašu

and how we spend our leisure time --

un to, kā pavadām savu brīvo laiku,

or actually more specifically,

vai patiesībā precīzāk —

how we fail to spend our leisure time.

kā mums neizdodas pavadīt savu brīvo laiku.

The remaining regrets

Pārējās nožēlas attiecas uz

pertain to these things:

finance, family issues unrelated to romance or parenting,

finansēm, ar romantiku un audzināšanu nesaistītām ģimenes problēmām,

health, friends,

veselību, draugiem,

spirituality and community.

garīgumu un sabiedrību.

So in other words, we know most of what we know about regret

Citiem vārdiem, par nožēlu mēs visvairāk zinām no finanšu izpētes,

by the study of finance.

bet izrādās, ja skatāmies, ko cilvēki nožēlo visvairāk,

But it turns out, when you look overall at what people regret in life,

you know what, our financial decisions don't even rank.

mūsu finansiālie lēmumi nav nemaz tik būtiski.

They account for less than three percent of our total regrets.

Tie veido mazāk par 3 procentiem no visa tā, ko nožēlojam.

So if you're sitting there stressing

Tāpēc, ja sēžat un satraucaties,

about large cap versus small cap,

vai labāk būs liela cepure vai maza cepure,

or company A versus company B,

kompānija A vai kompānija B,

or should you buy the Subaru or the Prius,

vai labāk pirkt Subaru vai Prius,

you know what, let it go.

ziniet, lai nu paliek!

Odds are, you're not going to care in five years.

Visticamāk pēc 5 gadiem jums būs vienalga.

But for these things that we actually do really care about

Bet par to, kas mums tiešām rūp

and do experience profound regret around,

un par ko mēs izjūtam pamatīgu nožēlu,

what does that experience feel like?

kā tad šī pieredze liek justies?

We all know the short answer.

Mēs visi zinām īso atbildi.

It feels terrible. Regret feels awful.

Tas ir drausmīgi. Nožēla liek justies šausmīgi.

But it turns out that regret feels awful

Bet izrādās, nožēla liek justies briesmīgi

in four very specific and consistent ways.

četros konkrētos, konsekventos veidos.

So the first consistent component of regret

Pirmā konsekventā nožēlas komponente

is basically denial.

būtībā ir noliegums.

When I went home that night after getting my tattoo,

Kad es todien, pēc tetovēšanās, pārnācu mājās,

I basically stayed up all night.

es paliku nomodā visu nakti.

And for the first several hours,

Pirmās pāris stundas

there was exactly one thought in my head.

manā galvā bija precīzi viena doma.

And the thought was,

Un šī doma bija:

"Make it go away!"

„Kaut tas pazustu!”

This is an unbelievably primitive emotional response.

Tā bija neticami primitīva emocionālā reakcija.

I mean, it's right up there with, "I want my mommy!"

Tieši tāda pati kā: „Es gribu pie mammas!”

We're not trying to solve the problem.

Mēs necenšamies risināt problēmu.

We're not trying to understand how the problem came about.

Mēs necenšamies saprast, kā problēma radās.

We just want it to vanish.

Mēs vienkārši gribam, lai tā izzūd.

The second characteristic component of regret

Otrā nožēlai raksturīgā komponente

is a sense of bewilderment.

ir apjukums.

So the other thing I thought about there in my bedroom that night

Otra lieta, par ko tonakt domāju, bija:

was, "How could I have done that?

„Kā es to varēju izdarīt?

What was I thinking?"

Ko gan es domāju?”

This real sense of alienation

Tā ir īsta atsvešinātības sajūta

from the part of us that made a decision we regret.

no mūsu daļas, kas pieņēma lēmumu.

We can't identify with that part.

Mēs nespējam sevi identificēt ar šo daļu.

We don't understand that part.

Mēs nesaprotam šo daļu.

And we certainly don't have any empathy for that part --

Mēs noteikti nejūtam nekādu empātiju pret to —

which explains the third consistent component of regret,

kas izskaidro trešo nožēlas konsekvento daļu,

which is an intense desire to punish ourselves.

kas ir spēcīga vēlme sevi sodīt.

That's why, in the face of our regret,

Tādēļ, sastopoties ar nožēlu,

the thing we consistently say is, "I could have kicked myself."

mēs nepārtraukti sakām: „Es varētu sev iespert!”

The fourth component here

Ceturtā komponente

is that regret is what psychologists call perseverative.

ir tā, ka nožēla ir tāds kā neatlaidīgs stimuls.

To perseverate means to focus obsessively and repeatedly

Tas nozīmē atkārtoti un ar apsēstību koncentrēties

on the exact same thing.

uz vienu un to pašu lietu.

Now the effect of perseveration

Šīs apsēstības efekts ir tas,

is to basically take these first three components of regret

ka mēs paņemam pirmās trīs nožēlas daļas

and put them on an infinite loop.

un savienojam tās bezgalīgā cilpā.

So it's not that I sat there in my bedroom that night,

Nebija tā, ka es tonakt sēdēju savā istabā, domājot:

thinking, "Make it go away."

„Kaut tas pazustu!”

It's that I sat there and I thought,

Es sēdēju un domāju:

"Make it go away. Make it go away.

„Kaut tas pazustu! Kaut tas pazustu! Kaut tas pazustu! Kaut tas pazustu!”

Make it go away. Make it go away."

So if you look at the psychological literature,

Ja ieskatāties psiholoģijas literatūrā,

these are the four consistent defining components of regret.

šīs ir četras konsekventās nožēlas komponentes.

But I want to suggest that there's also a fifth one.

Bet es vēlos ierosināt, ka ir vēl arī piektā.

And I think of this

Un es to uzskatu

as a kind of existential wake-up call.

par tādu kā eksistenciālu modinātājzvanu.

That night in my apartment,

Tonakt manā dzīvoklī,

after I got done kicking myself and so forth,

pēc tam, kad biju beigusi sevi šaustīt,

I lay in bed for a long time,

es ilgu laiku gulēju gultā

and I thought about skin grafts.

un domāju par ādas transplantāciju.

And then I thought about how,

Tad es iedomājos,

much as travel insurance doesn't cover acts of God,

ka gluži tāpat kā ceļojumu apdrošināšana nesedz dabas stihiju postījumus,

probably my health insurance did not cover acts of idiocy.

mana veselības apdrošināšana droši vien nesedz idiotisma postījumus.

In point of fact, no insurance covers acts of idiocy.

Starp citu, neviena apdrošināšana nesedz idiotisma postījumus.

The whole point of acts of idiocy

Visa muļķīgas rīcības jēga ir tā,

is that they leave you totally uninsured;

ka tā atstāj tevi pilnībā neapdrošinātu;

they leave you exposed to the world

tā atstāj tevi neaizsargātu pret pasauli,

and exposed to your own vulnerability and fallibility

un neaizsargātu pret paša ievainojamību un maldiem,

in face of, frankly, a fairly indifferent universe.

atklāti sakot, diezgan vienaldzīgā Visumā.

This is obviously an incredibly painful experience.

Tā neapšaubāmi ir neticami sāpīga pieredze.

And I think it's particularly painful for us now in the West

Un, manuprāt, tā ir īpaša sāpīga mums tagad Rietumos,

in the grips of what I sometimes think of

jo esam, kā es to mēdzu dēvēt,

as a Control-Z culture --

Control-Z kultūra —

Control-Z like the computer command,

Control-Z kā datora komanda

undo.

darbības atsaukšanai.

We're incredibly used to not having to face

Mēs esam ļoti pieraduši, ka mums nav jāstājas pretī

life's hard realities, in a certain sense.

dzīves smagajai realitātei.

We think we can throw money at the problem

Mēs domājam, ka varam problēmai pasviest naudu vai tehnoloģiju —

or throw technology at the problem --

we can undo and unfriend

mēs varam atsaukt darbību un pārtraukt draudzību,

and unfollow.

un pārstāt sekot.

And the problem is that there are certain things that happen in life

Problēma ir tajā, ka dzīvē notiek lietas,

that we desperately want to change

ko mēs izmisīgi vēlamies mainīt,

and we cannot.

bet nevaram.

Sometimes instead of Control-Z,

Reizēm Control-Z vietā

we actually have zero control.

mums patiesībā ir nulle kontroles.

And for those of us who are control freaks and perfectionists --

Tiem no mums, kas ir kontroles mīļotāji un perfekcionisti,

and I know where of I speak --

— un es zinu, par ko es runāju —

this is really hard,

tas ir ļoti smagi,

because we want to do everything ourselves and we want to do it right.

jo mēs gribam visu darīt paši un gribam to darīt pareizi.

Now there is a case to be made

Tātad vajadzētu izdarīt secinājumu

that control freaks and perfectionists should not get tattoos,

ka kontroles mīļotājiem un perfekcionistiem nevajadzētu tetovēties,

and I'm going to return to that point in a few minutes.

un pie šīs tēmas es atgriezīšos pēc mirkļa.

But first I want to say

Bet vispirms es vēlos teikt,

that the intensity and persistence

ka intensitāte un noturība,

with which we experience these emotional components of regret

ar kādu mēs piedzīvojam nožēlas emocionālās komponentes

is obviously going to vary

neapšaubāmi ir atšķirīgas atkarībā no tā, par ko mēs izjūtam nožēlu.

depending on the specific thing that we're feeling regretful about.

So for instance, here's one of my favorite

Piemēram, te ir viens no maniem mīļākajiem

automatic generators of regret in modern life.

automātiskajiem nožēlas ģeneratoriem mūsdienās.

(Laughter)

[Teksts: Atbildēt visiem.] (Smiekli)

Text: Relpy to all.

And the amazing thing

Apbrīnojamākais šajā viltīgajā tehnoloģiskajā inovācijā ir tas,

about this really insidious technological innovation

is that even just with this one thing,

ka pat tikai ar šo vienu lietu

we can experience a huge range of regret.

mēs varam piedzīvot plašu nožēlas spektru.

You can accidentally hit "reply all" to an email

Tu vari netīšām nospiest „atbildēt visiem” uz e-pastu

and torpedo a relationship.

un iznīcināt attiecības.

Or you can just have an incredibly embarrassing day at work.

Vai tu vari piedzīvot ļoti apkaunojošu dienu darbā.

Or you can have your last day at work.

Vai arī tā var būt tava pēdējā diena darbā.

And this doesn't even touch

Un te vēl pat nav runa par dzīves lielākajām nožēlām,

on the really profound regrets of a life.

Because of course, sometimes we do make decisions

jo, protams, reizēm mēs pieņemam lēmumus,

that have irrevocable and terrible consequences,

kam ir negrozāmas un šausmīgas sekas

either for our own or for other people's

vai nu mūsu pašu vai citu cilvēku

health and happiness and livelihoods,

veselībai, laimei un iztikai,

and in the very worst case scenario, even their lives.

un ļaunākajā gadījumā pat dzīvībai.

Now obviously, those kinds of regrets

Protams, šie nožēlas veidi

are incredibly piercing and enduring.

ir neticami sāpīgi un ilgstoši.

I mean, even the stupid "reply all" regrets

Es domāju, pat muļķīgās „atbildēt visiem” nožēlas

can leave us in a fit of excruciating agony for days.

var novest mūs līdz dienām ilgai mokošai agonijai.

So how are we supposed to live with this?

Kā tad mums ar to sadzīvot?

I want to suggest that there's three things

Vēlos ierosināt, ka ir trīs lietas,

that help us to make our peace with regret.

kas palīdz mums samierināties ar nožēlu.

And the first of these

Pirmā no tām

is to take some comfort in its universality.

ir rast mierinājumu nožēlas plašajā sastopamībā.

If you Google regret and tattoo,

Meklējot Google vārdus nožēlot un tetovējums,

you will get 11.5 million hits.

jūs atradīsiet 11,5 miljonus rezultātu.

(Laughter)

(Smiekli)

The FDA estimates

ASV Pārtikas un zāļu aģentūra lēš,

that of all the Americans who have tattoos,

ka no visiem amerikāņiem ar tetovējumu,

17 percent of us regret getting them.

17% nožēlo, ka to uztaisījuši.

That is Johnny Depp and me

Tas ir Džonijs Deps un es,

and our seven million friends.

un septiņi miljoni mūsu draugu.

And that's just regret about tattoos.

Un tās ir tikai nožēlas par tetovējumiem.

We are all in this together.

Mēs tajā visā esam kopā.

The second way that we can help make our peace with regret

Otrs veids, kā samierināties ar nožēlu,

is to laugh at ourselves.

ir pasmieties par sevi.

Now in my case, this really wasn't a problem,

Manā gadījumā tā nebija problēma,

because it's actually very easy to laugh at yourself

jo patiesībā ir ļoti viegli smieties par sevi,

when you're 29 years old and you want your mommy

kad tev ir 29 gadi un tu ļoti gribi māmiņu,

because you don't like your new tattoo.

jo tev nepatīk tavs jaunais tetovējums.

But it might seem like a kind of cruel or glib suggestion

Taču tas varētu likties savā ziņā nežēlīgs un paviršs ieteikums,

when it comes to these more profound regrets.

kad saskaramies ar dziļākajām nožēlām.

I don't think that's the case though.

Lai gan, manuprāt, tā nav.

All of us who've experienced regret

Ikviens no mums, kas piedzīvojis nožēlu,

that contains real pain and real grief

kam līdzi nāk īstas sāpes un īstas skumjas,

understand that humor and even black humor

saprot, ka humoram, pat melnajam humoram,

plays a crucial role in helping us survive.

ir būtiska loma, palīdzot mums izdzīvot.

It connects the poles of our lives back together,

Tas savieno mūsu dzīves polus atkal kopā,

the positive and the negative,

pozitīvo un negatīvo,

and it sends a little current of life back into us.

un tas atgriež mūsos mazliet dzīves strāvas.

The third way that I think we can help make our peace with regret

Trešais veids, kā samierināties ar nožēlu,

is through the passage of time,

ir, ļaujot paiet laikam,

which, as we know, heals all wounds --

kas, kā mēs zinām, dziedē visas brūces,

except for tattoos, which are permanent.

izņemot tetovējumus, kas ir paliekoši.

So it's been several years

Ir pagājuši vairāki gadi

since I got my own tattoo.

kopš man ir tetovējums.

And do you guys just want to see it?

Vai vēlaties to redzēt?

All right.

Labi.

Actually, you know what, I should warn you,

Ziniet, man jūs jābrīdina,

you're going to be disappointed.

ka būsiet vīlušies,

Because it's actually not that hideous.

jo patiesībā tas nav nemaz tik šausmīgs.

I didn't tattoo Marilyn Manson's face

Es neuztetovēju Merilina Mensona seju

on some indiscreet part of myself or something.

uz atklātas ķermeņa daļas vai ko tamlīdzīgu.

When other people see my tattoo,

Kad citi redz manu tetovējumu,

for the most part they like how it looks.

lielākoties viņiem patīk, kā tas izskatās.

It's just that I don't like how it looks.

Vienkārši man nepatīk, kā tas izskatās.

And as I said earlier, I'm a perfectionist.

Un kā es teicu iepriekš, esmu perfekcioniste.

But I'll let you see it anyway.

Taču es ļaušu jums to apskatīt.

This is my tattoo.

Šis ir mans tetovējums.

I can guess what some of you are thinking.

Es nojaušu, ko daži no jums domā.

So let me reassure you about something.

Tāpēc ļaujiet man jūs nomierināt —

Some of your own regrets

dažas no jūsu nožēlām

are also not as ugly as you think they are.

arī nav nemaz tik neglītas, kā jums pašiem šķiet.

I got this tattoo

because I spent most of my 20s

Es to uztaisīju,

jo lielāko daļu laika vecumā no 20—30, es pavadīju ārpus valsts un ceļojot.

living outside the country and traveling.

And when I came and settled in New York afterward,

Un, kad es beigās iekārtojos uz dzīvi Ņujorkā,

I was worried that I would forget

es uztraucos, ka varētu aizmirst

some of the most important lessons that I learned during that time.

dažas no vissvarīgākajām mācībām, ko tai laikā guvu.

Specifically the two things I learned about myself

Divas lietas, ko es iemācījos par sevi

that I most didn't want to forget

un ko visvairāk negribēju aizmirst, bija tas,

was how important it felt to keep exploring

cik svarīgi man šķita turpināt pētīt

and, simultaneously, how important it is

un cik svarīgi ir vienlaicīgi

to somehow keep an eye on your own true north.

kaut kā paturēt acīs manis pašas patieso ziemeļu virzienu.

And what I loved about this image of the compass

Šajā kompasa attēlā man ļoti patika,

was that I felt like it encapsulated both of these ideas

ka tas, kā likās, ietvēra abas šīs idejas vienā vienkāršā attēlā.

in one simple image.

And I thought it might serve as a kind of permanent mnemonic device.

Es domāju, tas varētu kalpot kā sava veida pastāvīga mnemoniska ierīce.

Well it did.

Tā arī bija.

But it turns out, it doesn't remind me of the thing I thought it would;

Bet izrādījās, ka tas man neatgādina to, ko biju domājusi.

it reminds me constantly of something else instead.

Tā vietā tas visu laiku atgādina ko citu.

It actually reminds me

Tas man liek atcerēties

of the most important lesson regret can teach us,

vissvarīgāko mācību, ko nožēla var sniegt,

which is also one of the most important lessons life teaches us.

kas ir arī viena no svarīgākajām dzīves mācībām.

And ironically, I think it's probably the single most important thing

Ironiskā kārtā tā, manuprāt, laikam ir vienīgā svarīgā lieta,

I possibly could have tattooed onto my body --

ko es varētu būt uztetovējusi uz sava ķermeņa —

partly as a writer,

daļēji kā rakstniece,

but also just as a human being.

bet arī kā vienkārši cilvēks.

Here's the thing,

Tātad,

if we have goals

ja mums ir mērķi

and dreams,

un sapņi,

and we want to do our best,

un mēs vēlamies izdarīt labāko, ko spējam,

un ja mēs mīlam cilvēkus,

and if we love people

un negribam tos sāpināt vai zaudēt,

and we don't want to hurt them or lose them,

we should feel pain when things go wrong.

mums vajadzētu just sāpes, kad kaut kas neizdodas.

The point isn't to live without any regrets.

Galvenais nav dzīvot bez nožēlas.

The point is to not hate ourselves for having them.

Galvenais ir neienīst sevi par nožēlošanu.

The lesson that I ultimately learned from my tattoo

Tas, ko es galu galā iemācījos no sava tetovējuma

and that I want to leave you with today

un ar ko vēlos noslēgt šo stāstu,

is this:

ir šis:

We need to learn to love

mums jāmācās mīlēt

the flawed, imperfect things

kļūdainās, nepilnīgās lietas,

that we create

ko mēs radām,

and to forgive ourselves for creating them.

un jāpiedod sev, ka tās radām.

Regret doesn't remind us that we did badly.

Nožēla mums neatgādina, ka izdarījām ko sliktu.

It reminds us that we know we can do better.

Tā atgādina, ka mēs varam labāk.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)