iO Tillett Wright: Fifty shades of gay

Translator: Timothy Covell Reviewer: Morton Bast

Translator: Katrina Rutka Reviewer: Kristaps Kadiķis

Human beings start putting each other into boxes

Cilvēki sāk viens otru likt dažādās kastēs

the second that they see each other --

jau no pirmā satikšanās brīža.

Is that person dangerous? Are they attractive?

Vai šis cilvēks ir bīstams? Vai viņš ir pievilcīgs?

Are they a potential mate? Are they a potential networking opportunity?

Vai viņa ir potenciāla dzīvesbiedrene? Vai viņi ir iespēja dibināt darba sakarus?

We do this little interrogation when we meet people

Satiekot cilvēkus, mēs veicam nelielu nopratināšanu,

to make a mental resume for them.

lai izveidotu par viņiem garīgu rezumē.

What's your name? Where are you from?

Kā tevi sauc? No kurienes esi?

How old are you? What do you do?

Cik tev gadu? Ar ko nodarbojies?

Then we get more personal with it.

Tad mēs ķeramies pie personīgākiem jautājumiem.

Have you ever had any diseases?

Vai tev kādreiz ir bijusi kāda slimība?

Have you ever been divorced?

Vai tu esi kādreiz šķīries?

Does your breath smell bad while you're answering my interrogation right now?

Vai tava elpa nelabi ož, kamēr tu atbildi uz maniem nopratināšanas jautājumiem?

What are you into? Who are you into?

Kas tevi interesē? Kurš tevi interesē?

What gender do you like to sleep with?

Ar kura dzimuma pārstāvjiem tu guli?

I get it.

Es saprotu.

We are neurologically hardwired

Mēs esam neiroloģiski ieprogrammēti

to seek out people like ourselves.

meklēt sev līdzīgus cilvēkus.

We start forming cliques as soon as we're old enough

Mēs sākam veidot kliķes no brīža, kad esam gana veci,

to know what acceptance feels like.

lai zinātu, ko nozīmē būt pieņemtam.

We bond together based on anything that we can --

Mēs rodam saikni viens ar otru, balstoties uz visu iespējamo —

music preference, race, gender, the block that we grew up on.

iecienīto mūziku, rasi, dzimumu, rajonu, kurā uzaugām.

We seek out environments that reinforce our personal choices.

Mēs tiecamies pēc vides, kas atspoguļo mūsu personīgās izvēles.

Sometimes, though, just the question "what do you do?"

Tomēr dažreiz vienkāršais jautājums: „Ar ko tu nodarbojies?”

can feel like somebody's opening a tiny little box

var radīt sajūtu, ka kāds atver pavisam sīku kastīti un

and asking you to squeeze yourself inside of it.

prasa tev tajā iestūķēt sevi iekšā.

Because the categories, I've found, are too limiting.

Jo man šķiet, ka šīs kategorijas ir pārāk ierobežojošas.

The boxes are too narrow.

Šīs kastes ir pārāk šauras.

And this can get really dangerous.

Un tas var kļūt patiesi bīstami.

So here's a disclaimer about me, though,

Pirms mēs ieslīgstam pārāk dziļi tajā visā,

before we get too deep into this.

šeit būs nedaudz pamatinformācijas par mani.

I grew up in a very sheltered environment.

Es uzaugu ļoti pasargātā vidē.

I was raised in downtown Manhattan in the early 1980s,

Es uzaugu Manhetenas centrā astoņdesmito gadu sākumā,

two blocks from the epicenter of punk music.

divu kvartālu attālumā no pankroka mūzikas epicentra.

I was shielded from the pains of bigotry

Es biju pasargāta no neiecietības izraisītajām sāpēm

and the social restrictions of a religiously-based upbringing.

un reliģiskas audzināšanas sociālajiem ierobežojumiem.

Where I come from, if you weren't a drag queen or a radical thinker

Manā dzimtajā pusē, ja nebiji transvestīts vai cilvēks ar radikāliem uzskatiem,

or a performance artist of some kind,

vai jebkāda veida mākslinieks,

you were the weirdo.

tu biji tas dīvainais.

(Laughter)

(Smiekli)

It was an unorthodox upbringing,

Tā bija neparasta audzināšana,

but as a kid on the streets of New York,

bet, esot bērnam Ņujorkas ielās,

you learn how to trust your own instincts,

tu iemācies uzticēties saviem instinktiem,

you learn how to go with your own ideas.

tu iemācies sekot savām idejām.

So when I was six, I decided that I wanted to be a boy.

Tāpēc sešu gadu vecumā es nolēmu, ka vēlos būt zēns.

I went to school one day and the kids wouldn't let me play basketball with them.

Vienu dienu es aizgāju uz skolu, un tur bērni man neļāva spēlēt basketbolu.

They said they wouldn't let girls play.

Viņi teica, ka viņi neļaus spēlēt meitenēm.

So I went home, and I shaved my head,

Tādēļ es aizgāju mājās un noskuvu matus,

and I came back the next day and I said, "I'm a boy."

es atgriezos nākamajā dienā un teicu: „Es esmu zēns.”

I mean, who knows, right?

Kas to lai zina, vai ne?

When you're six, maybe you can do that.

Varbūt tā var darīt sešu gadu vecumā.

I didn't want anyone to know that I was a girl, and they didn't.

Es negribēju, lai kāds zinātu, ka esmu meitene, un viņi arī nezināja.

I kept up the charade for eight years.

Es turpināju šo izrādi astoņus gadus.

So this is me when I was 11.

Šeit es esmu 11 gadu vecumā.

I was playing a kid named Walter

Es tēloju puiku vārdā Volters

in a movie called "Julian Po."

filmā „Džulians Po”.

I was a little street tough that followed Christian Slater around and badgered him.

Es biju sīks ielas zeņķis, kas visur sekoja Kristianam Sleiteram un kaitināja viņu.

See, I was also a child actor,

Es biju arī bērns-aktieris,

which doubled up the layers of the performance of my identity,

kas vairākās kārtās pārklāja savas identitātes tēlojumu,

because no one knew that I was actually a girl really playing a boy.

jo neviens nezināja, ka es patiesībā esmu meitene, kas tēlo zēnu.

In fact, no one in my life knew that I was a girl --

Patiesībā neviens manā dzīvē nezināja, ka esmu meitene.

not my teachers at school, not my friends,

Ne skolotāji manā skolā, ne mani draugi,

not the directors that I worked with.

ne režisori, ar kuriem strādāju.

Kids would often come up to me in class

Bieži vien bērni manā skolā nāca man klāt

and grab me by the throat to check for an Adam's apple

un saķēra mani aiz kakla, lai pārbaudītu, vai man nav ādamābola,

or grab my crotch to check what I was working with.

vai saķēra manu stakli, lai pārbaudītu, ko daba man devusi.

When I would go to the bathroom, I would turn my shoes around in the stalls

Man ejot tualeti, es mēdzu kabīnē pagriezt kurpes otrādi,

so that it looked like I was peeing standing up.

lai izskatītos, ka es čurāju, stāvot kājās.

At sleepovers I would have panic attacks

Paliekot pa nakti pie draugiem, man uznāca panikas lēkmes,

trying to break it to girls that they didn't want to kiss me

cenšoties pateikt meitenēm, ka viņas nevēlas mani skūpstīt,

without outing myself.

sevi neatklājot.

It's worth mentioning though

Tomēr ir vērts pieminēt,

that I didn't hate my body or my genitalia.

ka es nenicināju savu ķermeni vai savus dzimumorgānus.

I didn't feel like I was in the wrong body.

Es nejutos, it kā būtu nepareizā ķermenī.

I felt like I was performing this elaborate act.

Es domāju, ka es spēlēju ļoti smalku izrādi.

I wouldn't have qualified as transgender.

Es nekvalificētos kā transpersona.

If my family, though, had been the kind of people to believe in therapy,

Tomēr, ja mana ģimene būtu no tiem, kas tic psihoterapijai,

they probably would have diagnosed me

man droši vien tiktu uzstādīta tāda diagnoze

as something like gender dysmorphic

kā dzimuma dismorfija vai kas tamlīdzīgs

and put me on hormones to stave off puberty.

un uzsākta hormonu terapija, lai aizkavētu pubertāti.

But in my particular case,

I just woke up one day when I was 14,

Bet manā gadījumā

es vienkārši pamodos kādā dienā, kad man bija 14 gadu,

and I decided that I wanted to be a girl again.

un nolēmu, ka vēlos atkal būt meitene.

Puberty had hit, and I had no idea what being a girl meant,

Bija sākusies pubertāte un man nebija ne jausmas, ko nozīmē būt meitenei,

and I was ready to figure out who I actually was.

un es biju gatava noskaidrot, kas es patiesībā esmu.

When a kid behaves like I did,

Kad bērns uzvedās tā, kā to darīju es,

they don't exactly have to come out, right?

viņam nav īsti jāatklāj nekāds noslēpums, vai ne?

No one is exactly shocked.

Neviens nav pārāk pārsteigts.

(Laughter)

(Smiekli)

But I wasn't asked to define myself by my parents.

Tomēr mani vecāki nelika man sevi definēt.

When I was 15, and I called my father

Kad man bija 15 gadu un es zvanīju tēvam,

to tell him that I had fallen in love,

lai pateiktu, ka esmu iemīlējusies,

it was the last thing on either of our minds

pēdējā lieta, kas mums abiem ienāktu prātā,

to discuss what the consequences were

būtu apspriest sekas tam,

of the fact that my first love was a girl.

ka mana pirmā lielā mīlestība bija meitene.

Three years later, when I fell in love with a man,

Arī trīs gadus vēlāk, kad iemīlējos vīrietī,

neither of my parents batted an eyelash either.

mani vecāki pat nepamirkšķināja acis.

See, it's one of the great blessings of my very unorthodox childhood

Redziet, viena no manas neparastās bērnības lielajām svētībām bija tā,

that I wasn't ever asked to define myself

ka man nevienā brīdī nelūdza sevi ielikt

as any one thing at any point.

kādā vienā kategorijā.

I was just allowed to be me, growing and changing in every moment.

Man ļāva vienkārši būt sev pašai, nepārtraukti augt un mainīties.

So four, almost five years ago,

Tā pirms četriem, gandrīz pieciem gadiem

Proposition 8, the great marriage equality debate,

8. priekšlikums, lielā laulību vienlīdzības diskusija

was raising a lot of dust around this country.

visā valstī pamatīgi sakūla gaisu.

And at the time, getting married wasn't really something

Tajā laikā precēšanās nebija no tām lietām,

I spent a lot of time thinking about.

par kurām es īpaši daudz domātu.

But I was struck by the fact that America,

Bet mani satrieca fakts, ka Amerika,

a country with such a tarnished civil rights record,

valsts ar tik aptraipītu cilvēktiesību vēsturi,

could be repeating its mistakes so blatantly.

spēj tik rupji atkārtot savas kļūdas.

And I remember watching the discussion on television

Es atceros, ka vēroju diskusiju televīzijā

and thinking how interesting it was

un domāju, cik interesanti,

that the separation of church and state

ka baznīcas un valsts nošķirtība būtībā

was essentially drawing geographical boundaries throughout this country,

vilka ģeogrāfiskas robežas pāri visai valstij

between places where people believed in it

starp vietām, kur cilvēki tic baznīcai, un

and places where people didn't.

vietām, kur cilvēki tai netic.

And then, that this discussion was drawing geographical boundaries around me.

Tad es sapratu, ka šī diskusija velk ģeogrāfiskas robežas apkārt man.

If this was a war with two disparate sides,

Ja tas būtu karš starp divām dažādām pusēm,

I, by default, fell on team gay,

es automātiski nokļūtu homoseksuāļu pusē,

because I certainly wasn't 100 percent straight.

jo es noteikti nebiju 100% heteroseksuāla.

At the time I was just beginning to emerge

Tajā laikā es tikko sāku izkļūt no

from this eight-year personal identity crisis zigzag

8 gadu identitātes krīzes līčločiem,

that saw me go from being a boy

kad es no zēna kļuvu par neveiklu meiteni,

to being this awkward girl that looked like a boy in girl's clothes

kas izskatījās pēc zēna meitenes drēbēs,

to the opposite extreme of this super skimpy,

tad par pilnīgi pretēju — atkailinātu, pārlieku centīgu

over-compensating, boy-chasing girly-girl

meitenīgu meiteni, kas dzenas pakaļ puišiem,

to finally just a hesitant exploration of what I actually was,

un visbeidzot par piesardzīgu savas patiesās būtības pētnieku,

a tomboyish girl

puicisku meiteni,

who liked both boys and girls depending on the person.

kam patīk gan zēni, gan meitenes atkarībā no viņu personības.

I had spent a year photographing this new generation of girls, much like myself,

Es pavadīju veselu gadu fotogrāfējot šo sev līdzīgo jauno meiteņu paaudzi,

who fell kind of between-the-lines --

kas it kā atradās starp dažādām līnijām.

girls who skateboarded but did it in lacy underwear,

Meitenes, kas brauc ar skrituļdēli mežģīņu apakšveļā,

girls who had boys' haircuts but wore girly nail polish,

meitenes ar zēnu frizūrām, bet meitenīgām nagu lakām,

girls who had eyeshadow to match their scraped knees,

meitenes, kas pieskaņo acu ēnas saviem nobrāztajiem ceļgaliem,

girls who liked girls and boys who all liked boys and girls

meitenes, kam patīk meitenes, un zēnus, kam visiem patīk zēni un meitenes,

who all hated being boxed in to anything.

kas visi ienīst, ja viņus ievieto jebkādās kastēs.

I loved these people, and I admired their freedom,

Es mīlu šos cilvēkus, un es apbrīnoju viņu brīvību,

but I watched as the world outside of our utopian bubble

bet es vēroju, kā pasaule ārpus mūsu utopiskā burbuļa,

exploded into these raging debates

uzsprāgst niknās debatēs,

where pundits started likening our love to bestiality on national television.

kurās mācīti vīri valsts televīzijā pielīdzina mūsu mīlestību lopiskumam.

And this powerful awareness rolled in over me

Mani pārņēma spēcīga atklāsme,

that I was a minority, and in my own home country,

ka es piederu minoritātei un ka savā dzimtenē,

based on one facet of my character.

balstoties uz vienu manas personības šķautni,

I was legally and indisputably a second-class citizen.

es likumīgi un neapstrīdami esmu otrās šķiras pilsonis.

I was not an activist.

Es neesmu aktīviste.

I wave no flags in my own life.

Es savā dzīvē nevicinu nekādus karogus.

But I was plagued by this question:

Bet mani nomāca šis jautājums:

How could anyone vote to strip the rights

Kā vispār kāds var balsot par to, lai atņemtu tiesības

of the vast variety of people that I knew

visam plašajam cilvēku lokam, ko pazīstu,

based on one element of their character?

balstoties uz viņu personības atsevišķu elementu?

How could they say that we as a group

Kā viņi var teikt, ka mēs kā grupa

were not deserving of equal rights as somebody else?

neesam pelnījuši tādas pašas tiesības kā jebkurš cits?

Were we even a group? What group?

Vai mēs vispār esam grupa? Kas tā ir par grupu?

And had these people ever even consciously met a victim of their discrimination?

Vai šie cilvēki vispār ir apzināti satikuši savas diskriminācijas upurus?

Did they know who they were voting against and what the impact was?

Vai viņi apzinās, pret ko viņi balso un kādas tam būs sekas?

And then it occurred to me,

Tad man ienāca prātā, ka

perhaps if they could look into the eyes

varbūt, ja viņi varētu ielūkoties acīs

of the people that they were casting into second-class citizenship

cilvēkiem, kurus viņi padara par otrās šķiras pilsoņiem,

it might make it harder for them to do.

varbūt viņiem būtu grūtāk to izdarīt,

It might give them pause.

var būt tas liktu viņiem vilcināties.

Obviously I couldn't get 20 million people to the same dinner party,

Saprotams, ka es nevarēju uzaicināt 20 miljonus cilvēku uz vienām vakariņām,

so I figured out a way where I could introduce them to each other photographically

tāpēc es atradu veidu, kā viņus iepazīstināt ar fotogrāfiju palīdzību

without any artifice, without any lighting,

bez jebkādām viltībām, bez gaismas trikiem

or without any manipulation of any kind on my part.

vai jebkādas manipulēšanas no manas puses.

Because in a photograph you can examine a lion's whiskers

Jo fotogrāfijā jūs varat izpētīt lauvas ūsas,

without the fear of him ripping your face off.

nebaidoties, ka lauva noraus jums seju.

For me, photography is not just about exposing film,

Man fotogrāfija nav tikai filmas ekspozīcija,

it's about exposing the viewer

tā ir skatītāja acu pavēršana

to something new, a place they haven't gone before,

uz kaut ko jaunu, uz vietu, kur viņi vēl nav bijuši,

but most importantly, to people that they might be afraid of.

bet vēl svarīgāk — uz cilvēkiem, no kuriem varbūt viņi baidās.

Life magazine introduced generations of people

„Life Magazine” ar attēlu palīdzību iepazīstināja vairākas

to distant, far-off cultures they never knew existed through pictures.

cilvēku paaudzes ar tālām, noslēgtām kultūrām, par kuru esamību viņi nemaz nenojauta.

So I decided to make a series of very simple portraits,

Tādēļ es nolēmu uzņemt vairākas ļoti vienkāršus portretus,

mugshots if you will.

tā teikt aizturēšanas fotogrāfijas.

And I basically decided to photograph anyone in this country

Būtībā es nolēmu fotografēt jebkuru cilvēku šajā valstī,

that was not 100 percent straight,

kas nebija 100% heteroseksuāls,

which, if you don't know, is a limitless number of people.

kas ir bezgalīgs cilvēku skaits, ja to vēl nezinājāt.

(Laughter)

(Smiekli)

So this was a very large undertaking,

Tā bija ļoti liela uzņemšanās,

and to do it we needed some help.

un, lai to paveiktu, mums vajadzēja palīdzību.

So I ran out in the freezing cold,

Tā tajā februārī pirms diviem gadiem

and I photographed every single person that I knew that I could get to

es devos ārā lielā aukstumā un

in February of about two years ago.

fotogrāfēju katru cilvēku, kuram es varēju tikt klāt.

And I took those photographs, and I went to the HRC and I asked them for some help.

Es uzņēmu šīs fotogrāfijas un devos uz cilvēktiesību kampaņu centru un lūdzu palīdzību.

And they funded two weeks of shooting in New York.

Viņi finansēja filmēšanu Ņujorkā 2 nedēļu garumā

And then we made this.

un mēs izveidojām šo.

(Music)

(Mūzika)

Video: I'm iO Tillett Wright, and I'm an artist born and raised in New York City.

Video: Es esmu iO Tileta Vraita un es esmu māksliniece, kas dzimusi un augusi Ņujorkā.

(Music)

(Mūzika)

Self Evident Truths is a photographic record of LGBTQ America today.

„Pašsaprotamās patiesības” ir Amerikas LGBTQ fotogrāfisks pieraksts.

My aim is to take a simple portrait

Mans mērķis ir nofotogrāfēt

of anyone who's anything other than 100 percent straight

jebkuru cilvēku, kas nav 100% heteroseksuāls

or feels like they fall in the LGBTQ spectrum in any way.

vai kuram liekas, ka viņš jebkādā veidā pieder LGBTQ spektram.

My goal is to show the humanity that exists in every one of us

Mans mērķis ir atklāt cilvēciskumu, kas pastāv ikvienā no mums,

through the simplicity of a face.

ar vienkārša sejas attēla palīdzību.

(Music)

(Mūzika)

"We hold these truths to be self-evident that all men are created equal."

„Mēs uzskatām par pašsaprotamu to, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi.”

It's written in the Declaration of Independence.

Tas ir ierakstīts Neatkarības deklarācijā.

We are failing as a nation

Mēs kā nācija esam neveiksmīgi

to uphold the morals upon which we were founded.

savos centienos uzturēt morāli, uz kuru esam balstīti.

There is no equality in the United States.

Savienotajās valstīs nepastāv vienlīdzība.

["What does equality mean to you?"]

[„Ko tev nozīmē vienlīdzība?”]

["Marriage"] ["Freedom"] ["Civil rights"]

[„Laulības”] [„Brīvība”] [„Cilvēktiesības”]

["Treat every person as you'd treat yourself"]

[„izturies pret katru cilvēku, kā tu izturētos pret sevi”]

It's when you don't have to think about it, simple as that.

Par to nemaz nav jādomā, tas ir tik vienkārši.

The fight for equal rights is not just about gay marriage.

Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām nav tikai par geju laulībām.

Today in 29 states, more than half of this country,

Šodien 29 štatos, vairāk kā pusē šīs valsts

you can legally be fired just for your sexuality.

tevi var likumīgi atlaist tikai tavas seksualitātes dēļ.

["Who is responsible for equality?"]

[„Kurš ir atbildīgs par vienlīdzību?”]

I've heard hundreds of people give the same answer:

Es esmu dzirdējusi, kā simtiem cilvēku sniedz vienu atbildi:

"We are all responsible for equality."

„Mēs visi esam atbildīgi par vienlīdzību.”

So far we've shot 300 faces in New York City.

Šobrīd mēs Ņujorkā esam nofotgrafējuši 300 sejas.

And we wouldn't have been able to do any of it

Mēs nebūtu varējuši to paveikt bez

without the generous support of the Human Rights Campaign.

Cilvēktiesību kampaņu centra dāsnā atbalsta.

I want to take the project across the country.

Es vēlos šo projektu izvērst visā valstī.

I want to visit 25 American cities, and I want to shoot 4,000 or 5,000 people.

Es vēlos doties uz 25 Amerikas pilsētām un nofotogrāfēt 4000 vai 5000 cilvēku.

This is my contribution to the civil rights fight of my generation.

Tas ir mans veltījums manas paaudzes cīņai par cilvēktiesībām.

I challenge you to look into the faces of these people

Es izaicinu jūs ielūkoties šo cilvēku sejās

and tell them that they deserve less than any other human being.

un pateikt viņiem, ka viņi ir pelnījuši mazāk kā jebkurš cits cilvēks.

(Music)

(Mūzika)

["Self evident truths"]

[„Pašsaprotamās patiesības”]

["4,000 faces across America"]

[„4000 sejas no visas Amerikas”]

(Music)

(Mūzika)

(Applause)

(Aplausi)

iO Tillett Wright: Absolutely nothing could have prepared us for what happened after that.

iO Tileta Vraita: „Pilnīgi nekas nebūtu varējis mūs sagatavot tam, kas notika pēc tam.”

Almost 85,000 people watched that video,

Šo video noskatījās gandrīz 85 000 cilvēku,

and then they started emailing us from all over the country,

un viņi sāka mums sūtīt e-pastus no visas valsts,

asking us to come to their towns and help them to show their faces.

lūdzot doties uz viņu pilsētām un palīdzēt viņiem parādīt savas sejas.

And a lot more people wanted to show their faces than I had anticipated.

Savas sejas atklāt vēlējās daudz vairāk cilvēku nekā es biju gaidījusi.

So I changed my immediate goal to 10,000 faces.

Tādēļ es nomainīju savu sākotnējo mērķi uz 10 000 sejām.

That video was made in the spring of 2011,

Šis video tapa 2011. gada pavasarī,

and as of today I have traveled to almost 20 cities

un šobrīd es esmu bijusi gandrīz 20 pilsētās un

and photographed almost 2,000 people.

nofotogrāfējusi gandrīz 2000 cilvēku.

I know that this is a talk,

Es zinu, ka šī ir runa,

but I'd like to have a minute of just quiet

bet es vēlētos ieturēt minūti klusuma,

and have you just look at these faces

kamēr jūs vienkārši aplūkojat šīs sejas,

because there is nothing that I can say that will add to them.

jo es nevaru pateikt neko, kas tās papildinātu.

Because if a picture is worth a thousand words,

Ja fotogrāfija ir tūkstoš vārdu vērta,

then a picture of a face needs a whole new vocabulary.

tad sejas fotogrāfijai ir nepieciešams pilnīgi jauns vārdu krājums.

So after traveling and talking to people

Pēc ilgās ceļošanas un runāšanas ar cilvēkiem

in places like Oklahoma or small-town Texas,

vietās, kā Oklahoma vai Teksasas mazpilsētas,

we found evidence that the initial premise was dead on.

mēs guvām pierādījumu tam, ka sākotnējais priekšnoteikums bija tieši desmitniekā.

Visibility really is key.

Galvenais ir redzamība.

Familiarity really is the gateway drug to empathy.

Pazīšana tiešām ir ceļš uz empātiju.

Once an issue pops up in your own backyard or amongst your own family,

Tiklīdz kaut kas notiek jūsu pagalmā vai ģimenes locekļu vidū,

you're far more likely to explore sympathy for it

ir daudz lielāka varbūtība, ka jūs centīsieties rast līdzjutību pret to

or explore a new perspective on it.

vai palūkosieties uz to no jauna skatu punkta.

Of course, in my travels I met people

Protams, ceļojot es satiku cilvēkus,

who legally divorced their children for being other than straight,

kas oficiāli šķīrušies no saviem bērniem par to, ka viņi nav heteroseksuāli,

but I also met people who were Southern Baptists

bet es esmu satikusi arī cilvēkus, kas pieder Dienvidu baptistiem

who switched churches because their child was a lesbian.

un ir mainījuši baznīcu, jo viņu meita ir lezbiete.

Sparking empathy had become the backbone of Self Evident Truths.

Empātijas iedvešana ir Pašsaprotamo patiesību pamats.

But here's what I was starting to learn that was really interesting:

Tomēr, lūk, kādu interesantu lietu es sāku saprast:

Self Evident Truths doesn't erase the differences between us.

Pašsaprotamās patiesības neizdzēš atšķirības starp mums.

In fact, on the contrary, it highlights them.

Patiesībā tieši otrādi — tā izceļ tās.

It presents, not just the complexities

Tā parāda ne vien sarežģītās nianses,

found in a procession of different human beings,

kas sastopamas dažādu cilvēku vidū,

but the complexities found within each individual person.

bet arī sarežģītās nianses, kas piemīt katram individuālajam cilvēkam.

It wasn't that we had too many boxes, it was that we had too few.

Lietas būtība nav tajā, ka mums ir pārāk daudz kastu, bet gan tajā, ka to ir par maz.

At some point I realized that my mission to photograph "gays" was inherently flawed,

Kādā brīdī es sapratu, ka manai misijai fotogrāfēt „homoseksuāļus” bija pamatīga nepilnība,

because there were a million different shades of gay.

tāpēc, ka pastāv miljons dažādas homoseksualitātes nokrāsas.

Here I was trying to help,

Te nu es biju, cenšoties palīdzēt,

and I had perpetuated the very thing I had spent my life trying to avoid --

un es biju veicinājusi tieši to, no kā es visu dzīvi biju centusies izvairīties —

yet another box.

vēl vienu kasti.

At some point I added a question to the release form

Kādā brīdī es anketai pievienoju vēl vienu jautājumu,

that asked people to quantify themselves

lūdzot cilvēkiem novērtēt savu homoseksualitāti

on a scale of one to 100 percent gay.

skalā no 1 līdz 100%.

And I watched so many existential crises unfold in front of me.

Es savā priekšā redzēju norisināmies tik daudzas eksistenciālās krīzes.

(Laughter)

(Smiekli)

People didn't know what to do

Cilvēki nezināja, ko darīt,

because they had never been presented with the option before.

jo viņiem nekad iepriekš nebija tāda iespēja dota.

Can you quantify your openness?

Vai jūs varat novērtēt savu atklātību?

Once they got over the shock, though,

Tomēr, kad viņi tika pāri savam šokam,

by and large people opted for somewhere between 70 to 95 percent

vairums cilvēku izvēlējās atzīmi aptuveni 70-95% intervālā vai

or the 3 to 20 percent marks.

3-20% intervālā.

Of course, there were lots of people who opted for a 100 percent one or the other,

Protams, bija daudz cilvēku, kas izvēlējās atzīmēt 100% vienā vai otrā pusē,

but I found that a much larger proportion of people

bet es atklāju, ka daudz lielāka cilvēku daļa

identified as something that was much more nuanced.

identificē sevi ar kaut ko daudz niansētāku.

I found that most people fall on a spectrum of what I have come to refer to as "Grey."

Es atklāju, ka vairums cilvēku pieder spektram, ko es esmu sākusi dēvēt par „pelēko zonu”.

Let me be clear though -- and this is very important --

Ļaujiet man paskaidrot, tas ir ļoti svarīgi,

in no way am I saying that preference doesn't exist.

es nekādā gadījumā necenšos apgalvot, ka nepastāv tāda lieta kā gaume.

And I am not even going to address the issue of choice versus biological imperative,

Es nemaz nepieminēšu jautājumu par izvēles spēku pret bioloģisko iestatījumu,

because if any of you happen to be of the belief

jo, ja kāds no jums tic,

that sexual orientation is a choice,

ka seksuālā orientācija ir izvēle,

I invite you to go out and try to be grey.

es aicinu jūs iziet ārā un mēģināt būt „pelēkam”.

I'll take your picture just for trying.

Es jūs nofotogrāfēšanu kaut vai tikai par cenšanos.

(Laughter)

(Smiekli)

What I am saying though is that human beings are not one-dimensional.

Tas, ko es saku, ir tas, ka cilvēki nav viendimensionāli.

The most important thing to take from the percentage system is this:

Svarīgākais, ko paņemt no šīs procentu sistēmas ir, lūk, kas:

If you have gay people over here

Ja šajā pusē ir homoseksuāļi

and you have straight people over here,

un šajā pusē ir heteroseksuāļi,

and while we recognize that most people identify

un ja mēs apzināmies, ka vairums cilvēku identificē sevi

as somewhere closer to one binary or another,

ar kaut ko tuvāk vienam vai otram polam,

there is this vast spectrum of people that exist in between.

pastāv plašs cilvēku spektrs pa vidu.

And the reality that this presents is a complicated one.

Tas atspoguļo ļoti sarežģītu reālo situāciju.

Because, for example, if you pass a law

Piemēram, ja jūs pieņemat likumu,

that allows a boss to fire an employee for homosexual behavior,

kas atļauj priekšniekam atlaist darbinieku par homoseksuālu uzvedību,

where exactly do you draw the line?

kur tieši jūs novilksiet līniju?

Is it over here, by the people who have had one or two heterosexual experiences so far?

Vai tā būs šeit — pie cilvēkiem, kam ir bijušas vien pāris heteroseksuālas pieredzes?

Or is it over here

Vai arī šeit —

by the people who have only had one or two homosexual experiences thus far?

pie cilvēkiem, kam ir bijušas vien pāris homoseksuālas pieredzes?

Where exactly does one become a second-class citizen?

Tieši kurā brīdī cilvēks kļūst par otrās šķiras pilsoni?

Another interesting thing that I learned from my project and my travels

Vēl viena interesanta lieta, ko es sapratu sava projekta un ceļojumu laikā,

is just what a poor binding agent sexual orientation is.

ir tas, cik seksuālā orientācija ir slikts vienojošais elements.

After traveling so much and meeting so many people,

Pēc tik daudziem ceļojumiem un tik daudzu cilvēku satikšanas,

let me tell you, there are just as many jerks and sweethearts

ļaujiet man jums teikt, ka ir tikpat daudz kretīnu un

and Democrats and Republicans and jocks and queens

sirsnīgu cilvēku, demokrātu un republikāņu, sportistu un drāmas cēlāju,

and every other polarization you can possibly think of

un jebkuras cita polarizācijas, ko vien spējat iedomāties

within the LGBT community

LGBT populācijā,

as there are within the human race.

ir arī cilvēku rases starpā.

Aside from the fact that we play with one legal hand tied behind our backs,

Izņemot faktu, ka mums jādzīvo ar likuma sasaistītām rokām,

and once you get past the shared narrative of prejudice and struggle,

un aizmirstot kopīgo cīņu pret aizspriedumiem,

just being other than straight

fakts, ka mēs neesam pilnīgi heteroseksuāli,

doesn't necessarily mean that we have anything in common.

nenozīmē to, ka mums ir jebkas kopīgs.

So in the endless proliferation of faces that Self Evident Truths is always becoming,

Tādēļ cerams, ka nemītigi augošajam Pašsaprotamo patiesību seju pūlim

as it hopefully appears across more and more platforms,

parādoties uz arvien vairāk un vairāk platformām,

bus shelters, billboards, Facebook pages, screen savers,

autobusu pieturām, izkārtnēm, Facebook lapām, ekrāna saudzētājiem,

perhaps in watching this procession of humanity,

iespējams, vērojot šo cilvēcības parādi,

something interesting and useful will begin to happen.

sāks attīstīties kas aizraujošs un lietderīgs.

Hopefully these categories, these binaries,

Cerams, ka šīs kategorijas, šis pušu sadalījums,

these over-simplified boxes

šīs pārlieku vienkāršās kastes

will begin to become useless and they'll begin to fall away.

kļūs aizvien bezjēdzīgākas un sāks pazust.

Because really, they describe nothing that we see

Jo tās patiesībā neapraksta neko no tā, ko mēs redzam,

and no one that we know and nothing that we are.

un nevienu no cilvēkiem, ko pazīstam, un neko no tā, kas esam.

What we see are human beings in all their multiplicity.

Mēs redzam cilvēciskas būtnes visā savā daudzveidībā.

And seeing them makes it harder to deny their humanity.

Viņus redzot, ir grūtāk noliegt viņu cilvēcību.

At the very least I hope it makes it harder to deny their human rights.

Es ceru, kas tas vismaz padara grūtāku viņu cilvēktiesību noliegšanu.

So is it me particularly

Vai tā esmu tieši es,

that you would choose to deny the right to housing,

kam jūs izvēlēties liegt tiesības uz mājvietu,

the right to adopt children, the right to marriage,

tiesības adoptēt bērnus, tiesības laulāties,

the freedom to shop here, live here, buy here?

brīvību šeit iepirkties, dzīvot, pirkt?

Am I the one that you choose to disown

Vai tieši no manis jūs izvēlaties atteikties

as your child or your brother or your sister or your mother or your father,

kā no sava bērna vai sava brāļa, vai māsas, vai mātes, tēva,

your neighbor, your cousin, your uncle, the president,

sava kaimiņa, māsīcas, tēvoča vai prezidenta,

your police woman or the fireman?

savas policistes vai ugunsdzēsēja?

It's too late.

Ir jau par vēlu.

Because I already am all of those things.

Jo es jau esmu visi šie cilvēki.

We already are all of those things, and we always have been.

Mēs jau esam visi šie cilvēki, un mēs vienmēr esam bijuši.

So please don't greet us as strangers,

Tādēļ, lūdzu, nesveiciniet mūs kā svešiniekus,

greet us as your fellow human beings, period.

bet sveiciniet mūs kā līdzcilvēkus, punkts.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)