The beauty of human skin in every color | Angélica Dass

Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Kristaps Kadiķis

It has been 128 years

Ir pagājuši 128 gadi,

since the last country in the world abolished slavery

kopš pasaulē pēdējā valsts atcēla verdzību,

and 53 years

un 53 gadi,

since Martin Luther King pronounced his "I Have A Dream" speech.

kopš Martins Luters Kings teica savu runu „Man ir sapnis”.

But we still live in a world

Bet mēs arvien dzīvojam pasaulē,

where the color of our skin not only gives a first impression,

kur mūsu ādas krāsa ne vien sniedz pirmo iespaidu,

but a lasting one that remains.

bet arī ilgu un paliekošu iespaidu.

I was born in a family full of colors.

Es piedzimu ģimenē ar dažādām ādas krāsām.

My father is the son of a maid

Mans tēvs ir kalpones dēls,

from whom he inherited an intense dark chocolate tone.

no kuras viņš mantoja tumšu šokolādes toni.

He was adopted by those who I know as my grandparents.

Viņu adoptēja tie, kurus es pazīstu kā savus vecvecākus.

The matriarch, my grandma,

Ģimenes matriarhs, mana vecmamma,

has a porcelain skin and cotton-like hair.

ir ar porcelānkrāsas ādu un matiem kā kokvilnu.

My grandpa was somewhere between a vanilla and strawberry yogurt tone,

Mans vectēvs bija kaut kas starp vaniļas un zemeņu jogurta toni,

like my uncle and my cousin.

tāpat kā mans tēvocis un mans brālēns.

My mother is a cinnamon-skin daughter of a native Brazilian,

Mana māte ir kanēļkrāsas iedzimtas brazīlietes meita,

with a pinch of hazel and honey,

ar lazdu riekstu un medus piedevu,

and a man [who is] a mix of coffee with milk,

un viņas tēvs ir kā kafija ar pienu,

but with a lot of coffee.

bet ar krietnu kafijas pārsvaru.

She has two sisters.

Viņai ir divas māsas.

One in a toasted-peanut skin

Vienai ir grauzdētu zemesriekstu āda,

and the other,

bet otrai,

also adopted,

kura arī ir adoptēta,

more on the beige side,

drīzāk bēšīga,

like a pancake.

kā pankūkai.

(Laughter)

(Smiekli)

Growing up in this family,

Uzaugot šajā ģimenē,

color was never important for me.

krāsa man nekad nav bijusi svarīga.

Outside home, however, things were different soon.

Tomēr ārpus mājām, viss drīz kļuva citādāk.

Color had many other meanings.

Krāsa ieguva daudzas citas nozīmes.

I remember my first drawing lessons in school

Es atceros savu pirmo skolas zīmēšanas stundu

as a bunch of contradictory feelings.

kā pretrunīgu sajūtu virkni.

It was exciting and creative

Es biju priecīga un radoša,

but I never understood the unique flesh-colored pencil.

bet nekādi nevarēju saprast vienīgo miesas krāsas zīmuli.

I was made of flesh but I wasn't pink.

Es biju no miesas, bet nebiju sārta.

My skin was brown, and people said I was black.

Mana āda bija brūna, un ļaudis teica, ka esmu melna.

I was seven years old with a mess of colors in my head.

Es biju septiņus gadus veca ar krāsām pilnu galvu.

Later,

Vēlāk,

when I took my cousin to school,

kad pavadīju uz skolu brālēnu,

I was usually taken for the nanny.

mani parasti noturēja par auklīti.

By helping in the kitchen at a friend's party,

Palīdzot virtuvē drauga ballītē,

people thought I was the maid.

ļaudis domāja, ka esmu kalpone.

I was even treated like a prostitute

Ar mani pat izturējās kā ar prostitūtu

just because I was walking alone on the beach with European friends.

tāpēc vien, ka viena ar eiropiešu draugiem staigāju pa pludmali.

And many times,

Un vairākkārt,

visiting my grandma or friends in upper class buildings,

ciemojoties pie vecmammas vai draugiem pārtikušās šķiras dzīvokļu namos,

I was invited not to use the main elevator.

man ieteica neizmantot galveno liftu.

Because in the end,

Jo galu galā,

with this color and this hair,

ar šādu krāsu un šādiem matiem,

I cannot belong to some places.

dažās vietās es nevaru iederēties.

In some way,

Savā veidā,

I get to used to it and accept part of it.

es pie tā pieradu un daļu no tā pieņēmu.

However, something inside of me keeps revolving and struggling.

Tomēr kaut kas manī arvien griežas un cīnas ar to.

Years later I married a Spaniard.

Vēlāk es apprecēju spāni.

But not any Spaniard.

Bet nevis ar vienkāršu spāni.

I chose one with the skin color of a lobster when sunburnt.

Es izvēlējos tādu ar ādas krāsu kā saulē apdegušam omāram.

(Laughter)

(Smiekli)

Since then, a new question started to chase me.

Kopš tā laika mani sāka vajāt jauns jautājums.

What will be the color of your children?

„Kādā krāsā būs jūsu bērni?”

As you can understand, this is my last concern.

Kā jau noprotat, tas mani uztrauc vismazāk.

But thinking about it,

Bet domājot par to,

with my previous background,

un ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi,

my story led me to make my personal exercise as a photographer.

šis stāsts noveda mani pie mana fotogrāfes vingrinājuma.

And that is how Humanae was born.

Un tā dzima Humanae.

Humanae is a pursuit to highlight our true colors,

Humanae ir centieni izcelt mūsu īstās krāsas,

rather than the untrue

un atšķirt tās no neīstajām

white, red, black or yellow associated with race.

baltās, sarkanās, melnās vai dzeltenās, ko saista ar rasi.

It's a kind of game to question our codes.

Tā ir kā mūsu kodu apšaubīšanas spēle.

It's a work in progress from a personal story to a global history.

Darbs pie tās vēl nav pabeigts, no personīgās līdz pat pasaules vēsturei.

I portray the subjects in a white background.

Es dalībniekus portretēju uz balta fona.

Then I choose an 11-pixel square from the nose,

Tad es izvēlos 11 pikseļu kvadrātu no deguna,

paint the background,

uzgleznoju fonu,

and look for the corresponding color in the industrial palette, Pantone.

un meklēju attiecīgu krāsu rūpnieciskajā paletē, Pantone.

I started with my family and friends,

Es sāku ar savu ģimeni un draugiem,

then more and more people joined the adventure,

tad šim piedzīvojumam pievienojās aizvien vairāk cilvēku,

thanks to public calls coming through the social media.

pateicoties atklātajiem aicinājumiem caur sociālajiem medijiem.

I thought that the main space to show my work was the Internet

Es domāju, ka galvenā vieta, kur rādīt manus darbus, būs internets,

because I want an open concept that invites everybody

jo es gribēju saglabāt atvērtu konceptu, kas aicinātu visus

to push the share button in both the computer and their brain.

spiest dalīšanās pogu gan datoros, gan savās galvās.

The snowball started to roll.

Sniega bumba sāka velties.

The project had a great welcome --

Projekts tika lieliski uzņemts —

invitations, exhibitions,

ielūgumi, izstādes,

physical formats,

fiziskie formāti,

galleries and museums ...

galerijas un muzeji ...

just happened.

nāca viegli.

And among them, my favorite:

Un starp tiem, mans mīļākais:

when Humanae occupies public spaces

kad Humanae nonāk koplietošanas vietās

and appears in the street,

un parādās uz ielas,

it fosters a popular debate

tas izraisa sabiedriskas debates

and creates a feeling of community.

un rada kopības sajūtu.

I have portrayed more than 3,000 people

Esmu portretējusi vairāk nekā 3000 cilvēku

in 13 different countries,

13 dažādās valstīs,

19 different cities around the world.

19 dažādās pasaules pilsētās.

Just to mention some of them --

Minot tikai dažus —

from someone included in the Forbes list,

no kāda, kurš iekļauts Forbes sarakstā,

to refugees who crossed the Mediterranean by boat.

līdz bēgļiem, kas laivā šķērsojuši Vidusjūru.

In Paris, from the UNESCO Headquarters to a shelter.

Parīzē, no UNESCO ģenerālštāba līdz patversmei.

And students both in Switzerland and favelas in Rio de Janeiro.

Un studentus gan no Šveices, gan Riodežaneiro graustu rajoniem.

All kinds of beliefs,

Dažādu ticību,

gender identities

dzimšu identitāšu

or physical impairments,

vai fizisku nepilnību,

a newborn or terminally ill.

jaundzimušus vai nedziedināmi slimus.

We all together build Humanae.

Mēs visi kopā veidojam Humanae.

Those portraits make us rethink how we see each other.

Šie portreti liek mums pārdomāt kā redzam viens otru.

When modern science is questioning the race concept,

Kad mūsdienu zinātne apšauba rases jēdzienu,

what does it mean for us to be black, white, yellow, red?

ko mums nozīmē būt melniem, baltiem, dzelteniem, sarkaniem?

Is it the eye, the nose, the mouth, the hair?

Vai tās ir acis, deguns, mute, mati?

Or does it have to do with our origin,

Varbūt tas ir saistīts ar mūsu izcelsmi,

nationality

tautību

or bank account?

vai bankas kontu?

This personal exercise turned out to be a discovery.

Šis personiskais vingrinājums kļuva par atklājumu.

Suddenly I realized that Humanae was useful for many people.

Pēkšņi es sapratu, ka Humanae kalpo daudziem ļaudīm.

It represents a sort of mirror

Tas ir kā spogulis

for those who cannot find themselves reflected in any label.

tiem, kas nevar sevi pieskaitīt nevienam no apzīmējumiem.

It was amazing

Tas bija apbrīnojami,

that people started to share their thoughts about the work with me.

ka cilvēki sāka dalīties ar mani savās domās par šo darbu.

I have hundreds of that,

Man ir simtiem tādu,

I will share with you, too.

es padalīšos arī ar jums.

A mother of 11 years --

11 gadīgās māte —

A mother of an 11-year-old girl wrote me,

11 gadīgas meitenītes māte man atrakstīja:

"Very good for me as a tool to work on her confidence,

„Ļoti labi noder man kā rīks, kas uzlabo viņas pašapziņu,

as this past weekend

jo pagājušajā nedēļas nogalē

one of her girlfriends argued with her that she does not belong

kāda viņas draudzene apgalvoja, ka viņa neiederas

and should not be allowed to live in Norway.

un viņai nevajadzētu atļaut dzīvot Norvēģijā.

So your work has a very special place in my heart

Tāpēc jūsu darbam ir ļoti īpaša vieta manā sirdī,

and it's very important for me."

un tas man ir ļoti nozīmīgs.”

A woman shared her portrait on Facebook and wrote,

Kāda sieviete Facebook dalījās ar mani savā portretā un rakstīja:

"All my life,

„Visu savu dzīvi

people from across the globe had difficulties to place me in a group,

ļaudīm no dažādām pasaules vietām ir bijis grūti mani ievietot kādā grupā,

a stereotype,

stereotipā,

a box.

kastē.

Perhaps we should stop.

Varbūt mums vajadzētu pārstāt.

Instead of framing, ask the individual,

Ierāmēšanas vietā, pajautājiet cilvēkam:

'How would you label yourself?'

„Kā tu sevi nodēvētu?”

Then I would say,

Tad es teiktu:

'Hi. I'm Massiel.

„Sveiki! Esmu Masjela.

I'm a Dominican-Dutch,

Esmu dominikāniete-nīderlandiete,

I grew up in a mixed family

uzaugu jauktā ģimenē

and I'm a bisexual woman.' "

un esmu biseksuāla sieviete”.”

Besides these unexpected and touching reactions,

Neskaitot šīs negaidītās un aizkustinošās reakcijas,

Humanae finds a new life in a different variety of fields.

Humanae rod jaunu dzīvi dažnedažādās jomās.

Just to show you some examples,

Minot tikai dažus piemērus,

illustrators and art students

ilustratori un mākslas studenti

using it as a reference for their sketches and their studies.

izmanto tās kā atsauci savām skicēm un studijām.

It's a collection of faces.

Tas ir seju krājums.

Researchers in the fields of anthropology,

Pētnieki no dažādām antropoloģijas jomām,

physics and neuroscience

fizikas un neirozinātnes

use Humanae with different scientific approaches

izmanto Humanae ar dažādām zinātniskām pieejām,

related to human ethnicity,

kas saistītas ar cilvēka etniskumu,

optophysiology,

optofizioloģiju,

face recognition

seju atpazīšanu

or Alzheimer's.

vai Alcheimera slimību.

One of the most important impacts of the project

Viens no visnozīmīgākajiem projekta sasniegumiem

is that Humanae was chosen to be the cover of Foreign Affairs,

ir tā izraudzīšana par vāka noformējumu žurnālam Foreign Affairs,

one of the most relevant political publications.

kas ir viena no visnozīmīgākajām politiskajām publikācijām.

And talking about foreign affairs,

Un runājot par starptautisko politiku,

I found the perfect ambassadors for my project ...

es atradu perfektus sava projekta vēstnešus...

teachers.

skolotājus.

They are the ones that use Humanae as a tool for educational purposes.

Viņi ir tie, kas izglītības nolūkos Humanae izmanto kā rīku.

Their passion encourages me to go back to drawing classes,

Viņu degsme mani iedvesmoja atsākt zīmēšanas stundas,

but this time as a teacher myself.

bet tagad skolotāja esmu es pati.

My students,

Mani skolēni,

both adults and kids,

gan pieaugušie, gan bērni,

paint their self-portraits,

glezno pašportretus,

trying to discover their own unique color.

mēģinot atklāt paši savu neatkārtojamo krāsu.

As a photographer,

Kā fotogrāfe,

I realize that I can be a channel for others to communicate.

es saprotu, ka varu būt komunikācijas kanāls citiem.

As an individual,

Kā cilvēks,

as Angélica,

kā Andželika,

every time I take a picture,

katru reizi, kad uzņemu foto,

I feel that I am sitting in front of a therapist.

es jūtos kā sēžot terapeita priekšā.

All the frustration, fear and loneliness

Viss satraukums, bailes un vientulība,

that I once felt ...

ko es kādreiz jutu...

becomes love.

pārvēršas mīlestībā.

The last country --

Pēdējā valsts...

the last country in the world who abolished slavery

pēdējā valsts pasaulē, kas atcēla verdzību

is the country where I was born,

ir valsts, kurā es piedzimu,

Brazil.

Brazīlija.

We still have to work hard to abolish discrimination.

Mums vēl daudz jāstrādā, lai atceltu diskrimināciju,

That remains a common practice worldwide,

kas vēl arvien ir plaši sastopama visā pasaulē,

and that will not disappear by itself.

un kas neizzudīs pati no sevis.

Thank you.

Paldies

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies