How not to be ignorant about the world | Hans and Ola Rosling

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

Hans Rosling: I'm going to ask you

Hanss Roslings: Es jums uzdošu

three multiple choice questions.

trīs jautājumus ar atbilžu variantiem.

Use this device. Use this device to answer.

Izmantojiet šo ierīci! Atbildēšanai izmantojiet šo ierīci.

The first question is, how did the number

Pirmais jautājums ir,

kā mainījies dabas katastrofās bojāgājušo skaits gadā —

of deaths per year

from natural disaster,

how did that change during the last century?

kā tas mainījies pēdējā gadsimta laikā?

Did it more than double,

Vai tas ir vairāk nekā divkāršojies

did it remain about the same in the world as a whole,

vai pasaulē kopumā palicis apmēram tāds pats,

or did it decrease to less than half?

vai arī samazinājies vairāk nekā uz pusi?

Please answer A, B or C.

Izvēlieties A, B vai C!

I see lots of answers. This is much faster than I do it at universities.

Es redzu daudz atbilžu. Daudz ātrāk nekā universitātēs.

They are so slow. They keep thinking, thinking, thinking.

Viņi ir tik lēni! Viņi tikai domā, domā un domā.

Oh, very, very good.

Oo, ļoti, ļoti labi!

And we go to the next question.

Un dodamies pie nākamā jautājuma.

So how long did women 30 years old

Cik ilgi vidēji pasaulē 30 gadus vecas sievietes ir gājušas skolā:

in the world go to school:

seven years, five years or three years?

septiņus, piecus vai trīs gadus?

A, B or C? Please answer.

A, B vai C? Lūdzu, atbildiet!

And we go to the next question.

Dodamies pie nākamā jautājuma.

In the last 20 years, how did the percentage

Pēdējos 20 gados —

kā procentuāli ir mainījies to cilvēku skaits,

of people in the world

who live in extreme poverty change?

kuri dzīvo galējā nabadzībā?

Extreme poverty — not having enough food for the day.

Galēja nabadzība — nepietiek ēdiena vienai dienai.

Did it almost double,

Vai tas ir teju divkāršojies,

did it remain more or less the same,

palicis daudzmaz tāds pats

or did it halve?

vai arī sarucis uz pusi?

A, B or C?

A, B vai C?

Now, answers.

Tagad atbildes.

You see,

Lūk, dabas katastrofās bojāgājušo skaits pasaulē

deaths from natural disasters in the world,

you can see it from this graph here,

— tas redzams šajā grafikā —

from 1900 to 2000.

no 1900. līdz 2000. gadam.

In 1900, there was about half a million people

1900. gadā dabas katastrofās bojā gāja ap pusmiljons cilvēku —

who died every year from natural disasters:

floods, earthquakes, volcanic eruption, whatever, droughts.

plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu, vienalga kā, sausuma dēļ.

And then, how did that change?

Un kā tas ir mainījies?

Gapminder asked the public in Sweden.

Gapminder jautāja Zviedrijas sabiedrībai.

This is how they answered.

Viņi atbildēja šādi.

The Swedish public answered like this:

Zviedru sabiedrība atbildēja šādi:

Fifty percent thought it had doubled,

50% domāja, ka tas divkāršojies,

38 percent said it's more or less the same,

38% teica, ka tas palicis aptuveni tāds pats,

12 said it had halved.

12% teica, ka tas sarucis uz pusi.

This is the best data from the disaster researchers,

Lūk, labākie katastrofu pētnieku dati.

and it goes up and down,

Skaits iet augšup un lejup,

and it goes to the Second World War,

un tas nonāk līdz Otrajam pasaules karam.

and after that it starts to fall and it keeps falling

Pēc tam tas sāk kristies un turpina kristies,

and it's down to much less than half.

un tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

The world has been much, much more capable

Laikam ejot uz priekšu, pasaule ir kļuvusi daudz, daudz spējīgāka

as the decades go by

to protect people from this, you know.

pasargāt cilvēkus [no katastrofām].

So only 12 percent of the Swedes know this.

To zina tikai 12% zviedru.

So I went to the zoo and I asked the chimps.

Es devos uz zoodārzu un pajautāju šimpanzēm.

(Smiekli) (Aplausi)

(Laughter) (Applause)

Redzat?

The chimps don't watch the evening news,

Šimpanzes neskatās vakara ziņas. (Smiekli)

so the chimps,

Šimpanzes izvēlas uz dullo,

they choose by random, so the Swedes answer worse than random.

tātad zviedri atbild sliktāk nekā uz dullo,

Now how did you do?

bet kā tad gāja jums?

That's you.

Tie esat jūs.

You were beaten by the chimps.

Jūs pārspēja šimpanzes!

(Laughter)

(Smiekli)

But it was close.

Taču tikai par mata tiesu.

You were three times better than the Swedes,

Jūs bijāt trīsreiz labāki nekā zviedri,

but that's not enough.

taču ar to nav gana.

You shouldn't compare yourself to Swedes.

Nevajag sevi salīdzināt ar zviedriem,

You must have higher ambitions in the world.

jābūt ambiciozākiem!

Let's look at the next answer here: women in school.

Paskatīsimies uz nākamo atbildi: sievietes skolā.

Here, you can see men went eight years.

Kā redzat, vīrieši skolā iet astoņus gadus.

How long did women go to school?

Cik ilgi skolā iet sievietes?

Well, we asked the Swedes like this,

Mūsu aptaujātie zviedri atbildēja šādi.

and that gives you a hint, doesn't it?

Tas jau pasaka priekšā, vai ne?

The right answer is probably the one

Pareizā atbilde droši vien ir tā,

the fewest Swedes picked, isn't it?

kuru izvēlējās vismazāk zviedru, vai ne?

(Smiekli)

(Laughter)

Paskatīsimies, paskatīsimies. Nu, tad aiziet!

Let's see, let's see. Here we come.

Yes, yes, yes, women have almost caught up.

Jā, jā, jā, sievietes vīriešus ir gandrīz panākušas.

This is the U.S. public.

Šādi atbild ASV sabiedrība,

And this is you. Here you come.

un te esat jūs. Te nu būs.

Ooh.

Oi!

Well, congratulations, you're twice as good as the Swedes,

Apsveicu, jūs esat divtik labi kā zviedri,

but you don't need me —

taču man nevajag jums...

So how come? I think it's like this,

Kā tad tā?

Manuprāt, ikviens apzinās,

that everyone is aware that there are countries

ka ir valstis un ir vietas,

and there are areas

where girls have great difficulties.

kur meitenēm iet ļoti grūti.

They are stopped when they go to school,

Viņas aptur, ja viņas iet uz skolu,

and it's disgusting.

un tas ir pretīgi.

But in the majority of the world,

Taču lielākajā daļā pasaules,

where most people in the world live,

kur dzīvo vairums cilvēku,

most countries, girls today go to school

lielākajā daļā valstu meitenes mūsdienās iet skolā

as long as boys, more or less.

vairāk vai mazāk tikpat ilgi cik zēni.

That doesn't mean that gender equity is achieved,

Tas nenozīmē, ka ir sasniegta dzimumu līdztiesība, nebūt ne.

not at all.

They still are confined to terrible, terrible limitations,

Viņas joprojām saskaras ar briesmīgiem ierobežojumiem,

but schooling is there in the world today.

taču mūsdienās izglītība pasaulē ir pieejama.

Now, we miss the majority.

Mēs palaižam garām vairākumu.

When you answer, you answer according to the worst places,

Savās atbildēs jūs pamatojaties uz sliktākajām vietām,

and there you are right, but you miss the majority.

un par tām jums ir taisnība, taču jūs palaižat garām vairākumu.

What about poverty?

Kā ir ar nabadzību?

Well, it's very clear that poverty here

Ir ļoti skaidri redzams, ka nabadzība

was almost halved,

ir sarakusi teju uz pusi.

and in U.S., when we asked the public,

Aptaujājot cilvēkus ASV,

only five percent got it right.

vien pieci procenti atbildēja pareizi.

And you?

Un jūs?

Ah, you almost made it to the chimps.

Ak, jūs gandrīz panācāt šimpanzes!

(Smiekli) (Aplausi)

(Laughter) (Applause)

That little, just a few of you!

Tik vien, vien daži cilvēki! (Aplausi)

Tur jābūt kādai maldīgai iedomai.

There must be preconceived ideas, you know.

And many in the rich countries,

Bagātajās valstīs daudzi domā:

they think that oh, we can never end extreme poverty.

„Ak, mēs nekad nespēsim izskaust galēju nabadzību.”

Of course they think so,

Protams, viņi tā domā,

because they don't even know what has happened.

jo nemaz nezina, kas ir noticis.

The first thing to think about the future

Lai domātu par nākotni, pirmkārt, ir jāzina par tagadni.

is to know about the present.

These questions were a few of the first ones

Šie jautājumi bija daži no pirmajiem

in the pilot phase of the Ignorance Project

mūsu vadītā Gapminder Foundation Nezināšanas projekta pilota fāzē.

in Gapminder Foundation that we run,

and it was started, this project, last year

To pagājušajā gadā uzsāka

by my boss, and also my son, Ola Rosling. (Laughter)

mans priekšnieks un arī mans dēls Ūla Roslings.

He's cofounder and director,

(Smiekli)

Viņš ir līdzdibinātājs un direktors.

and he wanted, Ola told me

Viņš gribēja... Ūla teica,

we have to be more systematic

when we fight devastating ignorance.

ka cīņā ar graujošo nezināšanu mums jārīkojas sistemātiskāk.

So already the pilots reveal this,

Jau pilota fāzē atklājās,

that so many in the public score worse than random,

ka ļoti liela sabiedrības daļa atbild sliktāk nekā uz dullo,

so we have to think about preconceived ideas,

tāpēc mums jāpadomā par maldīgiem uzskatiem,

and one of the main preconceived ideas

un viens no galvenajiem šādiem uzskatiem

is about world income distribution.

ir par ienākumu sadalījumu pasaulē.

Look here. This is how it was in 1975.

Skat — tāds tas bija 1975. gadā.

It's the number of people on each income,

Tas ir cilvēku skaits katrā ienākumu grupā,

from one dollar a day —

sākot no viena dolāra dienā...

(Applause)

(Aplausi)

See, there was one hump here,

Redziet, viens kupris bija te,

around one dollar a day,

ap vienu dolāru dienā,

and then there was one hump here

un vēl bija kupris te,

somewhere between 10 and 100 dollars.

kaut kur starp 10 un 100 dolāriem.

The world was two groups.

Pasaule dalījās divās grupās.

It was a camel world, like a camel with two humps,

Tā bija kamieļa pasaule, kamieļa ar diviem kupriem,

the poor ones and the rich ones,

nabagajiem un bagātajiem,

and there were fewer in between.

un pa vidu bija mazāk cilvēku.

But look how this has changed:

Taču, skat, kā tas ir mainījies:

As I go forward, what has changed,

ejot uz priekšu, pasaules iedzīvotāju skaits pieaug

the world population has grown,

and the humps start to merge.

un kupri sāk saplūst.

The lower humps merged with the upper hump,

Apakšējais kupris saplūst ar augšējo kupri,

and the camel dies and we have a dromedary world

kamielis nomirst, un mums ir dromedāra pasaule

with one hump only.

ar tikai vienu kupri.

The percent in poverty has decreased.

Nabadzīgo procents ir samazinājies.

Still it's appalling

Ir briesmīgi,

that so many remain in extreme poverty.

ka joprojām tik daudzi dzīvo galējā nabadzībā.

We still have this group, almost a billion, over there,

Mums joprojām ir šī te grupa, gandrīz miljards,

but that can be ended now.

taču ar to var tikt galā.

The challenge we have now

Tagad izaicinājums

is to get away from that, understand where the majority is,

ir saprast, kur atrodas vairākums,

and that is very clearly shown in this question.

un tas ļoti skaidri parādās šajā jautājumā.

We asked, what is the percentage of the world's

Mēs jautājām, cik procenti no vienu gadu veciem bērniem pasaulē

one-year-old children who have got those

ir saņēmuši tās pamatvakcīnas pret masalām un citām lietām,

basic vaccines against measles and other things

that we have had for many years:

kas mums jau ilgus gadus ir pieejamas.

20, 50 or 80 percent?

20, 50 vai 80 procenti?

Now, this is what the U.S. public and the Swedish answered.

Lūk, ko atbildēja cilvēki ASV un Zviedrijā.

Look at the Swedish result:

Paskatoties uz zviedru rezultātiem, jūs jau zināt, kura ir pareizā atbilde.

you know what the right answer is.

(Laughter)

(Smiekli)

Who the heck is a professor of global health in that country?

Kurš pie joda tajā valstī ir globālās veselības profesors?

Well, it's me. It's me.

Nuja, es. Es tas esmu.

(Laughter)

(Smiekli)

It's very difficult, this. It's very difficult.

Tas ir ļoti grūti. Tas ir ļoti grūti.

(Applause)

(Aplausi)

However, Ola's approach

Taču Ūla pieeja

to really measure what we know made headlines,

patiesi izmērīt, ko mēs zinām, nonāca pirmajās lappusēs.

and CNN published these results on their web

CNN publicēja šos rezultātus savā lapā,

and they had the questions there, millions answered,

tur bija jautājumi, miljoniem cilvēku atbildēja,

and I think there were about 2,000 comments,

un tur bija ap 2000 komentāru.

and this was one of the comments.

Šis bija viens no komentāriem:

"I bet no member of the media passed the test," he said.

„Varu saderēt, ka neviens mediju pārstāvis šo testu nenokārtoja.”

So Ola told me, "Take these devices.

Tā nu Ūla teica: „Ņem šīs ierīces!

You are invited to media conferences.

Tevi ielūdz uz mediju konferencēm.

Give it to them and measure what the media know."

Iedod tās viņiem un noskaidro, ko zina mediji.”

And ladies and gentlemen,

Un, dāmas un kungi,

for the first time, the informal results

pirmo reizi neformālie rezultāti

from a conference with U.S. media.

no kādas ASV mediju konferences.

And then, lately, from the European Union media.

Un nesen no Eiropas Savienības medijiem.

(Laughter)

(Smiekli)

You see, the problem is not that people

Redziet, vaina nav tajā,

don't read and listen to the media.

ka cilvēki nelasa un neklausās medijos.

The problem is that the media doesn't know themselves.

Problēma ir tajā, ka mediji paši nezina.

What shall we do about this, Ola?

Ko mēs darīsim lietas labā, Ūla? Vai tev ir kādas idejas?

Do we have any ideas?

(Applause)

(Aplausi)

Ola Rosling: Yes, I have an idea, but first,

Ūla Roslings: Jā, man ir ideja, taču, pirmkārt,

I'm so sorry that you were beaten by the chimps.

man ļoti žēl, ka jūs pārspēja šimpanzes.

Fortunately, I will be able to comfort you

Par laimi es spēšu jūs mierināt, parādot,

by showing why it was not your fault, actually.

kādēļ tā patiesībā nebija jūsu vaina.

Then, I will equip you with some tricks

Tad es jūs apbruņošu ar pāris viltībām,

for beating the chimps in the future.

lai nākotnē jūs pārspētu šimpanzes.

That's basically what I will do.

To arī es būtībā darīšu.

But first, let's look at why are we so ignorant,

Bet vispirms aplūkosim, kādēļ esam tik nezinoši.

and it all starts in this place.

Tas viss sākas šajā vietā.

It's Hudiksvall. It's a city in northern Sweden.

Tā ir Hudiksvāla — pilsēta Zviedrijas ziemeļos.

It's a neighborhood where I grew up,

Tā ir apkaime, kurā es uzaugu,

and it's a neighborhood with a large problem.

un šai apkaimei raksturīga liela problēma.

Actually, it has exactly the same problem

Patiesībā tā ir tā pati problēma,

which existed in all the neighborhoods

kas pastāv arī visās citās apkaimēs,

where you grew up as well.

arī tajās, kurās uzaugāt arī jūs.

It was not representative. Okay?

Tā nebija reprezentatīva.

It gave me a very biased view

Tā sniedza man ļoti neobjektīvu skatījumu

of how life is on this planet.

uz to, kāda ir dzīve šajā pasaulē.

So this is the first piece of the ignorance puzzle.

Šis tātad ir pirmais nezināšanas puzles fragments —

We have a personal bias.

mūsu personīgie uzskati.

We have all different experiences

Mums visiem ir dažāda pieredze,

from communities and people we meet,

ko veidojušas kopienas un satiktie cilvēki,

and on top of this, we start school,

papildus tam mēs sākam iet skolā,

and we add the next problem.

un rodas nākamā problēma.

Well, I like schools,

Man patīk skolas,

but teachers tend to teach outdated worldviews,

taču skolotāji mēdz mācīt novecojušus pasaules uzskatus,

because they learned something when they went to school,

jo viņi kaut ko apguva, kad paši gāja skolā,

and now they describe this world to the students

un nu viņi apraksta šo pasauli skolēniem,

without any bad intentions,

neko sliktu nedomādami.

and those books, of course, that are printed

Un, protams, arī šīs iespiestās grāmatas

mainīgajā pasaulē ir novecojušas.

are outdated in a world that changes.

And there is really no practice

Mācību materiāli tik tiešām netiek regulāri atjaunoti,

to keep the teaching material up to date.

So that's what we are focusing on.

tāpēc mēs uz tam pievēršamies.

So we have these outdated facts

Tātad — mums ir novecojuši fakti

added on top of our personal bias.

papildus mūsu personīgajiem uzskatiem.

What happens next is news, okay?

Un tad nāk ziņas.

An excellent journalist knows how to pick

Lielisks žurnālists zina,

kā izvēlēties sižetu, kas nonāks pirmajās lappusēs

the story that will make headlines,

and people will read it because it's sensational.

un kuru cilvēki lasīs, jo tas ir sensacionāls.

Unusual events are more interesting, no?

Neparasti notikumi ir interesantāki, ne?

And they are exaggerated,

Tie ir pārspīlēti —

and especially things we're afraid of.

un jo īpaši notikumi, kas mūsos izraisa bailes.

Piemēram, haizivs uzbrukums zviedram

A shark attack on a Swedish person

will get headlines for weeks in Sweden.

Zviedrijā nedēļām ilgi būs pirmajās lappusēs.

So these three skewed sources of information

No šiem trim greizajiem informācijas avotiem

were really hard to get away from.

ir patiešām grūti izvairīties.

They kind of bombard us

Tie mūs savā ziņā bombardē

and equip our mind with a lot of strange ideas,

un iesēj mūsu prātā daudz dīvainu ideju.

and on top of it we put the very thing

Tam visam pa virsu nāk tas, kas padara mūs par cilvēkiem —

that makes us humans, our human intuition.

mūsu intuīcija.

It was good in evolution.

Tā lieti noderēja evolūcijā.

It helped us generalize

Tā mums palīdzēja vispārināt

and jump to conclusions very, very fast.

un ļoti, ļoti ātri nonākt pie secinājumiem.

It helped us exaggerate what we were afraid of,

Tā palīdzēja mums pārspīlēt to, no kā baidījāmies.

and we seek causality where there is none,

Mēs meklējam cēlonību tur, kur tās nav,

and we then get an illusion of confidence

un tad mums rodas pārliecības ilūzija,

where we believe that we are the best car drivers,

kurā mēs uzskatām, ka esam labākie šoferi,

above the average.

virs vidējā rādītāja.

Everybody answered that question,

Uz šo jautājumu visi atbildēja:

"Yeah, I drive cars better."

„Jā, es vadu mašīnu labāk.”

Okay, this was good evolutionarily,

Labi, tas noderēja evolūcijā,

but now when it comes to the worldview,

taču, ja runa ir par pasaules uzskatu,

it is the exact reason why it's upside down.

tieši šī iemesla dēļ tas ir ačgārns.

The trends that are increasing are instead falling,

Tendences, kas pieaug, īstenībā samazinās,

and the other way around,

un otrādi.

and in this case, the chimps use our intuition against us,

Šajā gadījumā šimpanzes izmanto mūsu intuīciju pret mums,

and it becomes our weakness instead of our strength.

un tā no mūsu spēka kļūst par vājību.

It was supposed to be our strength, wasn't it?

Tam vajadzēja būt mūsu spēkam, ne tā?

So how do we solve such problems?

Kā lai mēs atrisinām šādu problēmu?

First, we need to measure it,

Vispirms mums tā ir jāizmēra

and then we need to cure it.

un tad jāizārstē.

So by measuring it we can understand

To izmērot, mēs varam saprast,

what is the pattern of ignorance.

kāds ir nezināšanas modelis.

We started the pilot last year,

Pērn mēs uzsākām pilotprojektu

and now we're pretty sure that we will encounter

un nu esam diezgan droši,

ka liela nezināšana sastopama visā pasaulē.

a lot of ignorance across the whole world,

and the idea is really to

Doma ir veikt šādus zināšanu mērījumus

scale it up to all domains

par visām globālās attīstības jomām jeb dimensijām —

or dimensions of global development,

such as climate, endangered species, human rights,

par klimatu, apdraudētajām sugām,

cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, enerģiju, finansēm.

gender equality, energy, finance.

All different sectors have facts,

Visās šajās jomās ir fakti,

and there are organizations trying to spread

un ir organizācijas, kas cenšas veicināt izpratni par šiem faktiem.

awareness about these facts.

So I've started actually contacting some of them,

Esmu sācis sazināties ar dažām no tām,

like WWF and Amnesty International and UNICEF,

piemēram, ar Pasaules Dabas Fondu, Amnesty International un UNICEF,

and asking them, what are your favorite facts

un jautāt viņiem: „Kādi ir jūsu mīļākie fakti,

which you think the public doesn't know?

ko, jūsuprāt, sabiedrība nezina?”

Okay, I gather those facts.

Es savācu šos faktus —

iedomājieties garu sarakstu ar, teiksim, 250 faktiem.

Imagine a long list with, say, 250 facts.

And then we poll the public

Tad mēs aptaujājam sabiedrību,

and see where they score worst.

skatāmies, ar ko viņiem iet vissliktāk,

So we get a shorter list

un iegūstam īsāku sarakstu ar tik briesmīgiem rezultātiem

with the terrible results,

like some few examples from Hans,

kā daži no Hansa minētajiem piemēriem.

and we have no problem finding these kinds

Un nav nekādu problēmu atrast šādus šausmīgus rezultātus.

of terrible results.

Okay, this little shortlist, what are we going to do with it?

Labi, īsais sarakstiņš. Ko mēs ar to iesāksim?

Well, we turn it into a knowledge certificate,

Mēs to pārvēršam zināšanu sertifikātā,

a global knowledge certificate,

globālo zināšanu sertifikātā,

which you can use, if you're a large organization,

ko varat izmantot, ja esat liela organizācija,

a school, a university, or maybe a news agency,

skola, universitāte vai varbūt ziņu aģentūra,

to certify yourself as globally knowledgeable.

lai apliecinātu, ka esat globāli zinoši.

Basically meaning, we don't hire people

Kas būtībā nozīmē, ka neņemat darbā cilvēkus,

who score like chimpanzees.

kuriem ir rezultāti kā šimpanzēm.

Of course you shouldn't.

To, protams, nevajadzētu darīt.

So maybe 10 years from now,

Varbūt pēc 10 gadiem,

if this project succeeds,

ja šis projekts izdosies,

you will be sitting in an interview

jūs sēdēsiet intervijā

having to fill out this crazy global knowledge.

un jums būs jāaizpilda globālo zināšanu tests.

So now we come to the practical tricks.

Nu mēs nonākam pie praktiskajām viltībām.

How are you going to succeed?

Kā to paveikt?

There is, of course, one way,

Viens veids, protams, ir

which is to sit down late nights

sēdēt augšā pa naktīm

and learn all the facts by heart

un iemācīties visus faktus no galvas,

by reading all these reports.

lasot visus šos ziņojumus.

That will never happen, actually.

Tas nekad nenotiks.

Not even Hans thinks that's going to happen.

Pat Hanss nedomā, ka tas varētu notikt.

People don't have that time.

Cilvēkiem tam nav laika.

People like shortcuts, and here are the shortcuts.

Cilvēkiem patīk vieglākais ceļš, un, lūk, vieglākais ceļš.

We need to turn our intuition into strength again.

Mums mūsu intuīcija atkal jāpārvērš spēkā.

We need to be able to generalize.

Mums jāspēj vispārināt.

So now I'm going to show you some tricks

Tāpēc es parādīšu pāris viltības,

where the misconceptions are turned around

ar kurām nepareizos priekšstatus pārvērst zelta likumos.

into rules of thumb.

Let's start with the first misconception.

Sāksim ar pirmo nepareizo priekšstatu!

This is very widespread.

Tas ir ļoti plaši izplatīts.

Everything is getting worse.

Viss kļūst arvien sliktāk.

You heard it. You thought it yourself.

Jūs esat to dzirdējuši. Jūs paši esat tā domājuši.

The other way to think is, most things improve.

Paraugieties uz to pretējā virzienā — lielākoties viss uzlabojas.

So you're sitting with a question in front of you

Ja jums priekšā ir jautājums

and you're unsure. You should guess "improve."

un jūs neesat drošs, miniet, ka „uzlabojas”, labi?

Okay? Don't go for the worse.

Neizvēlieties vissliktāko!

That will help you score better on our tests.

Tas palīdzēs mūsu testos gūt labākus rezultātus.

(Applause)

(Aplausi)

That was the first one.

Tas bija pirmais.

There are rich and poor

Ir bagātie un nabagie, un plaisa starp tiem palielinās,

and the gap is increasing.

It's a terrible inequality.

ir šaušalīga nevienlīdzība.

Yeah, it's an unequal world,

Jā, pasaule ir nevienlīdzīga,

but when you look at the data, it's one hump.

taču dati liecina, ka kupris ir tikai viens.

Okay? If you feel unsure,

Ja neesat droši, izvēlieties „lielākā daļa cilvēku ir pa vidu”, labi?

go for "the most people are in the middle."

That's going to help you get the answer right.

Tas palīdzēs atrast pareizo atbildi.

Now, the next preconceived idea is

Nākamais maldīgais uzskats ir,

first countries and people need to be very, very rich

ka valstīm un cilvēkiem vispirms jābūt ļoti, ļoti bagātiem,

to get the social development

lai notiktu sociālā attīstība,

like girls in school and be ready for natural disasters.

piemēram, meitenes ietu skolās un uzlabotos gatavība dabas katastrofām.

No, no, no. That's wrong.

Nē, nē, nē! Tā nav tiesa.

Look: that huge hump in the middle

Skat, tajā lielajā kuprī pa vidu

already have girls in school.

meitenes jau iet skolā.

So if you are unsure, go for the

Ja neesat droši, izvēlieties

"the majority already have this,"

„lielākajai daļai tas jau ir” —

like electricity and girls in school, these kinds of things.

elektrība, meitenes iet skolās un tamlīdzīgi.

They're only rules of thumb,

Tie ir tikai zelta likumi,

so of course they don't apply to everything,

tāpēc tie, protams, neattiecas uz visu,

taču šādi jūs varat vispārināt.

but this is how you can generalize.

Let's look at the last one.

Aplūkosim pēdējo!

If something, yes, this is a good one,

Ja nu kas, — jā, šis ir labs, —

sharks are dangerous.

haizivis ir bīstamas.

No — well, yes, but they are not so important

Nē — nu, jā, taču...

globālajā statistikā tās nav nemaz tik būtiskas, to es cenšos pateikt.

in the global statistics, that is what I'm saying.

I actually, I'm very afraid of sharks.

Man patiesībā ir ļoti bail no haizivīm.

So as soon as I see a question about things I'm afraid of,

Ieraugot jautājumu par to, no kā jums ir bail,

which might be earthquakes, other religions,

— tās varētu būt zemestrīces, citas reliģijas,

maybe I'm afraid of terrorists or sharks,

varbūt teroristi vai haizivis,

anything that makes me feel,

jebkas, kas jūs biedē, —

assume you're going to exaggerate the problem.

pieņemiet, ka jūs šo problēmu pārspīlēsiet.

That's a rule of thumb.

Tas ir zelta likums.

Of course there are dangerous things that are also great.

Protams, ir arī lieliskas bīstamās lietas.

Sharks kill very, very few. That's how you should think.

Haizivis nogalina pavisam nedaudzus. Tā jums būtu jādomā.

With these four rules of thumb,

Izmantojot šos četrus zelta likumus,

you could probably answer better than the chimps,

jūs droši vien atbildētu labāk par šimpanzēm,

because the chimps cannot do this.

jo šimpanzes to neprot.

They cannot generalize these kinds of rules.

Tās nespēj vispārināt šāda veida noteikumus.

And hopefully we can turn your world around

Cerams, mēs spēsim apgriezt jūsu pasauli kājām gaisā

and we're going to beat the chimps. Okay?

un pārspēt šimpanzes.

(Applause)

(Aplausi)

That's a systematic approach.

Tā ir sistemātiska pieeja.

Now the question, is this important?

Jautājums ir, vai tas ir būtiski?

Yeah, it's important to understand poverty,

Jā, ir būtiski izprast nabadzību, galēju nabadzību,

extreme poverty and how to fight it,

kā ar to cīnīties

and how to bring girls in school.

un kā dabūt meitenes uz skolu.

When we realize that actually it's succeeding, we can understand it.

Saprotot, ka patiesībā tas izdodas, mēs to varam sākt izprast.

Taču vai tas ir būtiski pārējiem,

But is it important for everyone else

who cares about the rich end of this scale?

kuriem rūp šīs skalas bagāto gals?

I would say yes, extremely important,

Es teiktu, jā, ārkārtīgi būtiski

for the same reason.

tā paša iemesla dēļ.

If you have a fact-based worldview of today,

Ja jums ir uz faktiem balstīts mūsdienu pasaules skatījums,

you might have a chance to understand

jums varētu būt iespēja saprast,

what's coming next in the future.

kas sagaidāms nākotnē.

We're going back to these two humps in 1975.

Atgriezīsimies pie šiem diviem kupriem 1975. gadā.

That's when I was born,

Tad piedzimu es,

and I selected the West.

un es izvēlējos Rietumus.

That's the current EU countries and North America.

Tās ir pašreizējās ES valstis un Ziemeļamerika.

Let's now see how the rest and the West compares

Paskatīsimies, kādi bagātības ziņā ir Rietumi salīdzinājumā ar pārējiem.

in terms of how rich you are.

These are the people who can afford

Šie ir tie cilvēki, kuri var atļauties

to fly abroad with an airplane for a vacation.

atvaļinājumā lidot uz ārzemēm.

In 1975, only 30 percent of them lived

1975. gadā vien 30 procenti no tiem

dzīvoja ārpus ES un Ziemeļamerikas.

outside EU and North America.

But this has changed, okay?

Taču tas ir mainījies.

So first, let's look at the change up till today, 2014.

Vispirms apskatīsim izmaiņas līdz šodienai, līdz 2014. gadam.

Today it's 50/50.

Tagad attiecība ir puse uz pusi.

The Western domination is over, as of today.

No šodienas Rietumu valdīšana ir beigusies.

That's nice. So what's going to happen next?

Jauki. Kas tad notiks tālāk?

Do you see the big hump? Did you see how it moved?

Redzat lielo kupri? Redzējāt, kā tas pārvietojās?

I did a little experiment. I went to the IMF, International Monetary Fund, website.

Es nedaudz paeksperimentēju. Es devos uz Starptautiskā Valūtas fonda mājaslapu.

They have a forecast for the next five years of GDP per capita.

Viņiem ir nākamo piecu gadu prognozes IKP uz vienu iedzīvotāju.

So I can use that to go five years into the future,

Es varu tās izmantot, lai dotos piecus gadus attālā nākotnē,

assuming the income inequality of each country is the same.

pieņemot, ka ienākumu nevienlīdzība visās valstīs ir vienāda.

I did that, but I went even further.

Es to izdarīju, taču es izdarīju vēl ko.

I used those five years for the next 20 years

Es izmantoju šos piecus gadus ar tādu pašu tempu nākamajiem 20 gadiem —

with the same speed, just as an experiment what might actually happen.

eksperimenta pēc, lai redzētu, kas varētu notikt.

Let's move into the future.

Dosimies nākotnē!

In 2020, it's 57 percent in the rest.

2020. gadā 57% ir citviet pasaulē dzīvojošie.

In 2025, 63 percent.

2025. gadā — 63%.

2030, 68. And in 2035, the West is outnumbered in the rich consumer market.

2030. gadā — 68%.

2035. gadā

bagāto patērētāju tirgū Rietumi ir mazākumā.

These are just projections of GDP per capita into the future.

Šīs ir tikai nākotnes projekcijas IKP uz vienu cilvēku.

Seventy-three percent of the rich consumers

73% bagāto patērētāju dzīvos

are going to live outside North America and Europe.

ārpus Ziemeļamerikas un Eiropas.

So yes, I think it's a good idea for a company to use this certificate

Tāpēc, jā, manuprāt, uzņēmumiem ir vērts izmantot šo sertifikātu,

to make sure to make fact- based decisions in the future.

lai tas būtu drošs, ka turpmāk pieņemtie lēmumi būs balstīti uz faktiem.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Bruno Giussani: Hans and Ola Rosling!

Bruno Džusani: Hanss un Ūla Roslingi!