Why we need the explorers | Brian Cox

Translator: Liene Spruzeniece Reviewer: Kristaps Kadiķis

We live in difficult and challenging

Mēs dzīvojam ekonomiski grūtos

economic times, of course.

un izaicinājumu pilnos laikos.

And one of the first victims

Viens no pirmajiem upuriem

of difficult economic times,

sarežģītos ekonomiskos apstākļos

I think, is public spending of any kind,

ir valsts izdevumu sadalījums,

but certainly in the firing line at the moment

taču īpaši ass jautājums šobrīd

is public spending for science,

ir līdzekļu novirzījums zinātnei

and particularly curiosity-led science

un īpaši, fundamentālajai zinātnei

and exploration.

un pētniecībai.

So I want to try and convince you in about 15 minutes

Tāpēc nākamajās 15 minūtēs es vēlos jūs mēģināt pārliecināt,

that that's a ridiculous

cik tas ir smieklīgi

and ludicrous thing to do.

un absurdi.

But I think to set the scene,

Bet vispirms, ieskatam,

I want to show -- the next slide is not my attempt

nākamais slaids nav mans mēģinājums

to show the worst TED slide in the history of TED,

parādīt sliktāko TED slaidu tā vēsturē,

but it is a bit of a mess.

bet tas ir nedaudz juceklīgs.

(Laughter)

(Smiekli)

But actually, it's not my fault; it's from the Guardian newspaper.

Bet tā nav mana vaina, tas ir no laikraksta „Guardian”.

And it's actually a beautiful demonstration

Tā patiesībā ir brīnišķīga demonstrācija tam,

of how much science costs.

cik daudz izmaksā zinātne.

Because, if I'm going to make the case

Jo ja gatavojos aizstāvēt vajadzību

for continuing to spend on curiosity-driven science and exploration,

turpināt finansēt fundamentālo zinātni un pētniecību,

I should tell you how much it costs.

man vajadzētu pateikt, cik tas izmaksā.

So this is a game called "spot the science budgets."

Šī spēle saucas „atrodi zinātnes budžetu.”

This is the U.K. government spend.

Šie ir Lielbritānijas valdības izdevumi.

You see there, it's about 620 billion a year.

Kā redzat, tie ir apmēram 620 miljardi gadā

The science budget is actually --

Un zinātnes bužets patiesībā ir

if you look to your left, there's a purple set of blobs

tur, pa kreisi, ir violetas krāsas apļi

and then yellow set of blobs.

un tad dzeltenie apļi

And it's one of the yellow set of blobs

Tas ir viens no dzeltenajiem aplīšiem

around the big yellow blob.

pie lielā dzeltenā apļa.

It's about 3.3 billion pounds per year

Tie ir apmēram 3,3 miljardi mārciņu gadā

out of 620 billion.

no 620 miljardiem.

That funds everything in the U.K.

Tas finansē visu Lielbritānijā

from medical research, space exploration,

sākot no medicīnas pētījumiem, kosmosa izpētes,

where I work, at CERN in Geneva, particle physics,

manu darba vietu — CERN Ženēvā, elementārdaļiņu fiziku,

engineering, even arts and humanities,

inženierzinātnes, pat mākslu un humanitārās zinātnes

funded from the science budget,

finansē no zinātnes budžeta,

which is that 3.3 billion, that little, tiny yellow blob

kas ir šie 3,3 miljardi, mazmazītiņais dzeltenais aplītis

around the orange blob at the top left of the screen.

blakus oranžajam aplim ekrāna augšējā kreisajā pusē.

So that's what we're arguing about.

Par to mēs arī strīdamies.

That percentage, by the way, is about the same

Procentuāli šis sadalījums ir apmēram tāds pats

in the U.S. and Germany and France.

kā ASV un Vācijā un Francijā.

R&D in total in the economy,

Pētniecībai un attīstībai kopumā

publicly funded, is about

novirza

0.6 percent of GDP.

ap 0,6% IKP.

So that's what we're arguing about.

Šis ir mūsu strīdus objekts.

The first thing I want to say,

Pirmais, ko vēlos teikt,

and this is straight from "Wonders of the Solar System,"

un, kas nāk tieši no programmas „Saules sistēmas brīnumi,”

is that our exploration of the solar system and the universe

ir tas, ka Saules sistēmas un Visuma izpēte

has shown us that it is indescribably beautiful.

mums ir parādījusi, cik tas ir neaprakstāmi skaists.

This is a picture that actually was sent back

Šo attēlu atsūtīja

by the Cassini space probe around Saturn,

Cassini kosmosa zondes Saturna tuvumā,

after we'd finished filming "Wonders of the Solar System."

pēc tam, kad bijām pabeiguši filmēt „Saules sistēmas brīnumus”.

So it isn't in the series.

Tāpēc tas nav raidījumā.

It's of the moon Enceladus.

Tas ir no pavadoņa Encelāda.

So that big sweeping, white

Tā kā šī lielā, baltā

sphere in the corner is Saturn,

lode stūrī ir Saturns,

which is actually in the background of the picture.

kas patiesībā atrodas attēla fonā.

And that crescent there is the moon Enceladus,

Šis pusmēness ir pavadonis Encelāds,

which is about as big as the British Isles.

kas ir apmēram tikpat liels kā Britu salas.

It's about 500 kilometers in diameter.

Tā diametrs ir apmēram 500 km.

So, tiny moon.

Tātad, neliels pavadonis.

What's fascinating and beautiful ...

Bet, apbrīnojamais un skaistais...

this an unprocessed picture, by the way, I should say,

šis, starp citu, ir neapstrādāts attēls.

it's black and white, straight from Saturnian orbit.

Tas ir melnbalts, tieši no Saturna orbītas.

What's beautiful is, you can probably see on the limb there

Kas ir apbrīnojami, jūs iespējams redzat

some faint, sort of,

tādu kā blāvu nelielu

wisps of almost smoke

strūkliņu, kas ganrīz kā dūmi

rising up from the limb.

paceļas no pavadoņa virsmas.

This is how we visualize that in "Wonders of the Solar System."

Šādi mēs to attēlojam „Saules sistēmas brīnumos”.

It's a beautiful graphic.

Šī ir brīnišķīga vizualizācija.

What we found out were that those faint wisps

Mēs atklājām, ka šīs blāvās strūkliņas

are actually fountains of ice

patiesībā ir ledus strūklakas,

rising up from the surface of this tiny moon.

kas paceļas no šī nelielā pavadoņa virsmas.

That's fascinating and beautiful in itself,

Tas ir apbrīnojami un skaisti pats par sevi,

but we think that the mechanism

taču mēs uzskatām, ka

for powering those fountains

šo strūklaku darbībai

requires there to be lakes of liquid water

vajadzīgi šķidra ūdens ezeri

beneath the surface of this moon.

zem pavadoņa virsmas.

And what's important about that

Un, kas ir svarīgi,

is that, on our planet, on Earth,

uz mūsu planētas, uz Zemes,

wherever we find liquid water,

visur, kur ir šķidrs ūdens,

we find life.

ir dzīvība.

So, to find strong evidence

Tāpēc atrast spēcīgus pierādījumus

of liquid, pools of liquid, beneath the surface of a moon

šķidrumam, šķidriem ezeriem, zem pavadoņa virsmas

750 million miles away from the Earth

1200 miljonu kilometru attālumā no Zemes

is really quite astounding.

ir patiesi pārsteidzoši.

So what we're saying, essentially,

Mēs būtībā sakām,

is maybe that's a habitat for life in the solar system.

ka šī iespējams ir dzīvībai piemērota vide Saules sistēmā.

Well, let me just say, that was a graphic. I just want to show this picture.

Lūk vēl viens attēls.

That's one more picture of Enceladus.

Lūk, vēl viens attēls no Encelāda.

This is when Cassini flew beneath Enceladus.

Uzņemts, kad Cassini lidoja zem Encelāda.

So it made a very low pass,

Tātad tas pārvietojās ļoti zemu,

just a few hundred kilometers above the surface.

vien dažus simtus kilometru virs tā virsmas.

And so this, again, a real picture of the ice fountains rising up into space,

Un tad atkal šis — ledus strūklakas tiek izmestas Visumā —

absolutely beautiful.

pilnībā apburoši.

But that's not the prime candidate for life in the solar system.

Taču šis nav galvenais kandidāts dzīvībai Saules sistēmā.

That's probably this place,

Tā iespējams ir šī vieta —

which is a moon of Jupiter, Europa.

Jupitera pavadonis, Eiropa.

And again, we had to fly to the Jovian system

Un atkal, mums ir jālido uz Jupitera sistēmu,

to get any sense that this moon, as most moons,

lai uzzinātu, ka šis pavadonis, kā vairums pavadoņu,

was anything other than a dead ball of rock.

ir kaut kas vairāk kā nedzīva akmens lode.

It's actually an ice moon.

Tas patiesībā ir veidots no ledus.

So what you're looking at is the surface of the moon Europa,

Tātad jūs skatāties uz pavadoņa Eiropas virsmu,

which is a thick sheet of ice, probably a hundred kilometers thick.

kas ir bieza ledus plātne, iespējams simts kilometrus bieza.

But by measuring the way that

Bet mērījumi rāda, ka

Europa interacts

tas, kā Eiropa mijiedarbojas

with the magnetic field of Jupiter,

ar Jupitera magnētisko lauku,

and looking at how those cracks in the ice

un skatoties uz šīm plaisām ledū,

that you can see there on that graphic move around,

kas redzamas attēlā,

we've inferred very strongly

mēs ar lielu pārliecību secinām,

that there's an ocean of liquid surrounding

ka tur ir šķidruma okeāns, kas aptver

the entire surface of Europa.

visu Eiropas virsmu.

So below the ice, there's an ocean of liquid around the whole moon.

Tātad zem ledus, ir šķidruma okeāns apkārt visam pavadonim.

It could be hundreds of kilometers deep, we think.

Mūsuprāt, tas varētu būt simtiem kilometru dziļš.

We think it's saltwater, and that would mean that

Mēs domājam, ka tas ir sālsūdens, un tas varētu nozīmēt, ka

there's more water on that moon of Jupiter

uz šī Jupitera pavadoņa ir vairāk ūdens

than there is in all the oceans of the Earth combined.

nekā visos Zemes okeānos kopā ņemot.

So that place, a little moon around Jupiter,

Tātad tas padara nelielo Jupitera pavadoni

is probably the prime candidate

par galveno kandidātu

for finding life on a moon

dzīvības meklēšanai uz pavadoņiem

or a body outside the Earth, that we know of.

vai mums zināmajiem debess ķermeņiem ārpus Zemes.

Tremendous and beautiful discovery.

Ārkārtīgi skaists atklājums.

Our exploration of the solar system

Mūsu Saules sistēmas izpēte

has taught us that the solar system is beautiful.

ir parādījuši, ka Saules sistēma ir brīnišķīga.

It may also have pointed the way to answering

Šie pētījumi arī var norādīt uz atbildi

one of the most profound questions that you can possibly ask,

vienam no būtiskākajiem jautājumiem, ko varam uzdot,

which is: "Are we alone in the universe?"

proti: „Vai mēs Visumā esam vieni?”

Is there any other use to exploration and science,

Vai pētījumiem un zinātnei ir vēl kāds cits pielietojums

other than just a sense of wonder?

kā ziņkāres apmierināšana?

Well, there is.

Jā, ir gan.

This is a very famous picture

Šis ir labi pazīstams attēls

taken, actually, on my first Christmas Eve,

uzņemts, patiesībā, manos pirmajos Ziemassvētkos,

December 24th, 1968,

1968. gada 24. decembrī,

when I was about eight months old.

kad es biju apmēram 8 mēnešus vecs.

It was taken by Apollo 8

To uzņēma Apollo 8,

as it went around the back of the moon.

tam lidojot apkārt Mēnesim.

Earthrise from Apollo 8.

Zemeslēkts no Apollo 8.

A famous picture; many people have said that it's the picture

Slavena fotogrāfija; daudzi ir teikuši, ka šī fotogrāfija

that saved 1968,

izglāba 1968. gadu,

which was a turbulent year --

kas bija vētrains gads —

the student riots in Paris,

studentu nemieri Parīzē,

the height of the Vietnam War.

asākais laiks Vjetnamas karā.

The reason many people think that about this picture,

Iemesls, kāpēc daudzi cilvēki šādi domā par šo attēlu,

and Al Gore has said it many times, actually, on the stage at TED,

un Als Gors to ir teicis neskaitāmas reizes, patiesībā, uz TED skatuves,

is that this picture, arguably, was

ir, ka šī fotogrāfija, iespējams, bija

the beginning of the environmental movement.

aizsākums vides kustībai.

Because, for the first time,

Tāpēc, ka pirmo reizi

we saw our world,

mēs redzējām mūsu pasauli,

not as a solid, immovable,

nevis kā stabilu, nesatricināmu

kind of indestructible place,

un neiznīcināmu vietu,

but as a very small, fragile-looking world

bet gan kā nelielu, trausla paskata pasauli,

just hanging against the blackness of space.

vienu pašu Visuma tumšajos plašumos.

What's also not often said

Bieži paliek nepateikts

about the space exploration, about the Apollo program,

par Visuma izpēti, par Apollo programmu,

is the economic contribution it made.

ir tās devums ekonomikā.

I mean while you can make arguments that it was wonderful

Lai arī var apgalvot, ka tas bija brīnišķīgs

and a tremendous achievement

un milzīgs sasniegums

and delivered pictures like this,

un deva šāda attēlus,

it cost a lot, didn't it?

tas dārgi izmaksāja, vai ne?

Well, actually, many studies have been done

Patiesībā, ir veikti daudzi pētījumi

about the economic effectiveness,

par ekonomisko lietderību,

the economic impact of Apollo.

Apollo ekonomisko ietekmi.

The biggest one was in 1975 by Chase Econometrics.

Plašāko no tiem 1975. gadā veica Chase Econometrics.

And it showed that for every $1 spent on Apollo,

Tas parādīja, ka katrs Apollo iztērētais dolārs

14 came back into the U.S. economy.

ASV budžetā ienesa 14 dolārus.

So the Apollo program paid for itself

Tātad Apollo programma atmaksājās

in inspiration,

gan iedvesmojot,

in engineering, achievement

gan virzot uz priekšu inženierzinātnes

and, I think, in inspiring young scientists and engineers

un, manuprāt, arī iedvesmojot jaunus zinātniekus un inženierus

14 times over.

vairāk nekā 14 reizes.

So exploration can pay for itself.

Tātad pētniecība spēj pati sevi uzturēt.

What about scientific discovery?

Kā ar zinātniskiem atklājumiem?

What about driving innovation?

Kā ar jaunrades veicināšanu?

Well, this looks like a picture of virtually nothing.

Šis attēls ne pēc kā neizskatās.

What it is, is a picture of the spectrum

Patiesībā, šeit redzams

of hydrogen.

ūdeņraža spektrs.

See, back in the 1880s, 1890s,

Redzat, 1880. un 1890. gados

many scientists, many observers,

daudzi zinātnieki, daudzi pētnieki

looked at the light given off from atoms.

pētīja gaismu, ko izstaro atomi.

And they saw strange pictures like this.

Viņi ieraudzīja šādus dīvainus attēlu.

What you're seeing when you put it through a prism

Tas, ko jūs redzat, kad to izlaižat caur prizmu,

is that you heat hydrogen up and it doesn't just glow

ir, kad jūs uzsildāt ūdeņradi un tas neizstaro

like a white light,

tikai balto gaismu,

it just emits light at particular colors,

tas izstaro gaismu noteiktās krāsās —

a red one, a light blue one, some dark blue ones.

sarkanā, gaiši zilā, dažos tumši zilos toņos.

Now that led to an understanding of atomic structure

Tas ir ļāvis izprast atomu uzbūvi

because the way that's explained

tāpēc, ka, kā tas tiek skaidrots,

is atoms are a single nucleus

atomus veido kodols,

with electrons going around them.

kam apkārt riņķo elektroni.

And the electrons can only be in particular places.

Šie elektroni var atrasties tikai noteiktās vietās.

And when they jump up to the next place they can be,

Tiem pārvietojoties vienu vietu augstāk

and fall back down again,

vai nokrīt atpakaļ zemāk,

they emit light at particular colors.

tie izstaro gaismu noteiktās krāssā.

And so the fact that atoms, when you heat them up,

Fakts, ka sakarsēti atomi

only emit light at very specific colors,

izstaro gaismu ļoti īpatnējās krāsās,

was one of the key drivers

bija viens no galvenajiem atklājumiem,

that led to the development of the quantum theory,

kas noveda pie kvantu teorijas izveides,

the theory of the structure of atoms.

teorijas par atomu uzbūvi.

I just wanted to show this picture because this is remarkable.

Es tikai vēlējos parādīt šo attēlu, jo tas ir ievērojams.

This is actually a picture of the spectrum of the Sun.

Tas patiesībā ir Saules spektra attēls.

And now, this is a picture of atoms in the Sun's atmosphere

Šajā fotogrāfijā attēloti atomi Saules atmosfērā

absorbing light.

absorbējot gaismu.

And again, they only absorb light at particular colors

Un atkal, tie absorbē tikai noteiktas gaismas krāsas,

when electrons jump up and fall down,

elektroniem pārvietojoties augšā, lejā,

jump up and fall down.

augšā, lejā.

But look at the number of black lines in that spectrum.

Un skatieties uz daudzajām melnajām līnijām spektrā.

And the element helium

Elementu hēliju

was discovered just by staring at the light from the Sun

atklāja vien skatoties uz Saules spektru,

because some of those black lines were found

jo dažas no šīm melnajām līnijām

that corresponded to no known element.

neatbilda nevienam zināmam elementam.

And that's why helium's called helium.

Tādēļ hēliju sauc par hēliju.

It's called "helios" -- helios from the Sun.

Tas tiek saukts "helios" — hēlijs no Saules.

Now, that sounds esoteric,

Tas izklausās ezotēriski,

and indeed it was an esoteric pursuit,

un patiešām, tam bija ezotēriska izcelsme,

but the quantum theory quickly led

taču kvantu teorija ātri vien ļāva

to an understanding of the behaviors of electrons in materials

izprast elektronu uzvedību materiālos,

like silicon, for example.

piemēram silīcijā.

The way that silicon behaves,

Tas, kā silikons uzvedas,

the fact that you can build transistors,

ka iespējams uzbūvēt tranzistorus,

is a purely quantum phenomenon.

ir patiess kvantu parādība.

So without that curiosity-driven

Tāpēc bez fundamentālas

understanding of the structure of atoms,

atomu uzbūves izpratnes,

which led to this rather esoteric theory, quantum mechanics,

kas noveda pie šīs diezgan ezotēriskās teorijas, kvantu mehānikas,

then we wouldn't have transistors, we wouldn't have silicon chips,

mums nebūtu tranzistoru, mums nebūtu silīcija mikroshēmu,

we wouldn't have pretty much the basis

mums nebūtu pamatu

of our modern economy.

mūsdienu ekonomikai.

There's one more, I think, wonderful twist to that tale.

Lūk, vēl viens, manuprāt, brīnišķīgs pavērsiens mūsu stāstā.

In "Wonders of the Solar System,"

„Saules sistēmas brīnumos”,

we kept emphasizing the laws of physics are universal.

mēs turpinājām uzsvērt, ka fizikas likumi ir universāli.

It's one of the most incredible things about the physics

Tas ir viens no brīnišķīgākajiem fizikas aspektiem

and the understanding of nature that you get on Earth,

un izprotot dabas norises uz Zemes,

is you can transport it, not only to the planets,

tos iespējams attiecināt, ne tikai uz citām planētām,

but to the most distant stars and galaxies.

bet arī uz pašām attālākajām zvaigznēm un galaktikām.

And one of the astonishing predictions

Viena no satriecošākajām

of quantum mechanics,

kvantu mehānikas prognozēm,

just by looking at the structure of atoms --

tikai pēc atomu struktūras izpētes —

the same theory that describes transistors --

tās pašas teorijas, kas apraksta tranzistorus —

is that there can be no stars in the universe

ir, ka Visumā nevar būt zvaigžņu,

that have reached the end of their life

kas sasniegušas savas pastāvēšanas beigas,

that are bigger than, quite specifically, 1.4 times the mass of the Sun.

un ir ar tieši 1,4 reižu lielāku masu nekā Saule.

That's a limit imposed on the mass of stars.

Šo ierobežojumu nosaka zvaigžņu masa.

You can work it out on a piece of paper in a laboratory,

Jūs to varat izskaitļot laboratorijā uz papīra lapas,

get a telescope, swing it to the sky,

paņemt teleskopu, pavērst to pret debesīm

and you find that there are no dead stars

un atklāt, ka nav mirušu zvaigžņu,

bigger than 1.4 times the mass of the Sun.

kuru masa būtu 1,4 reizes lielāka nekā Saulei.

That's quite an incredible prediction.

Tā ir pārsteidzoša prognoze.

What happens when you have a star that's right on the edge of that mass?

Kas notiek ar zvaigzni, kas atrodas tieši uz šīs masas robežas?

Well, this is a picture of it.

Tas redzams šajā attēlā.

This is the picture of a galaxy, a common "our garden" galaxy

Šeit attēlota galaktika, parasta galaktika

with, what, 100 billion

ar, cik?, 100 miljardiem

stars like our Sun in it.

zvaigžņu kā mūsu Saule.

It's just one of billions of galaxies in the universe.

Tā ir viena no miljardiem galaktiku Visumā.

There are a billion stars in the galactic core,

Galaktikas kodolā ir miljards zvaigžņu,

which is why it's shining out so brightly.

tādēļ arī tā tik spoži mirdz.

This is about 50 million light years away,

Tā ir apmēram 50 miljonus gaismas gadu attālumā,

so one of our neighboring galaxies.

tātad viena no mūsu kaimiņu galaktikām.

But that bright star there

Bet šī spožā zvaigzne

is actually one of the stars in the galaxy.

ir viena no zvaigznēm galaktikā.

So that star is also

Tātad arī šī zvaigzne ir

50 million light years away.

50 miljonu gaismas gadu attālumā.

It's part of that galaxy, and it's shining as brightly

Tā spīd tikpat spoži

as the center of the galaxy

kā galaktikas centrs,

with a billion suns in it.

kurā ir kāds miljards zvaigžņu.

That's a Type Ia supernova explosion.

Tas ir Ia tipa pārnovas sprādziens.

Now that's an incredible phenomena,

Tas ir neticams fenomens,

because it's a star that sits there.

jo tā ir zvaigzne, kas atrodas tur.

It's called a carbon-oxygen dwarf.

To sauc par oglekļa-skābekļa punduri.

It sits there about, say, 1.3 times the mass of the Sun.

Tā atrodas tur, apmēram, 1,3 reizes no Saules masas.

And it has a binary companion that goes around it,

Un tai apkārt riņķo dubultzvaigzne,

so a big star, a big ball of gas.

tātad liela zvaigzne, liela gāzes bumba.

And what it does is it sucks gas

Tā uzsūc gāzi

off its companion star,

no savas kompanjona zvaigznes,

until it gets to this limit called the Chandrasekhar limit,

līdz sasniedz robežu, ko sauc par Čandrasekara limitu,

and then it explodes.

un tad tā uzsprāgst.

And it explodes, and it shines as brightly

Sprāgstot tā apmēram divas nedēļas

as a billion suns for about two weeks,

spīd tikpat spoži, cik miljards sauļu,

and releases, not only energy,

un Visumā izsviež ne vien enerģiju,

but a huge amount of chemical elements into the universe.

bet arī milzīgu daudzumu ķīmisku elementu.

In fact, that one is a carbon-oxygen dwarf.

Patiesībā, šis ir oglekļa-skābekļa punduris.

Now, there was no carbon and oxygen

Visumā nebija ne oglekļa, ne skābekļa,

in the universe at the Big Bang.

kad notika Lielais Sprādziens.

And there was no carbon and oxygen in the universe

Un Visumā nebija ne oglekļa, ne skābekļa,

throughout the first generation of stars.

kad veidojās pirmās zvaigznes.

It was made in stars like that,

Tie noslēgti radās šādās zvaigznēs,

locked away and then returned to the universe

un tad nokļuva atpakaļ Visumā

in explosions like that

šādos sprādzienos,

in order to recondense into planets,

lai pēc tam sablīvētos veidojot planētas,

stars, new solar systems

zvaigznes un jaunas saules sistēmas

and, indeed, people like us.

un, patiesi, arī mūs, cilvēkus.

I think that's a remarkable demonstration of the power

Manuprāt, tas apbrīnojami parāda fizikas likumu

and beauty and universality of the laws of physics,

spēku, daili un vispusīgumu.

because we understand that process,

tāpēc, ka mēs izprotam procesu,

because we understand

jo izprotam

the structure of atoms here on Earth.

atomu uzbūvi šeit, uz Zemes.

This is a beautiful quote that I found --

Esmu atradis brīnišķīgu citātu —

we're talking about serendipity there -- from Alexander Fleming:

tas ir par atklāšanas talantu — to ir teicis Aleksandrs Flemings:

"When I woke up just after dawn

„Kad es pamodos, tūlīt pēc rītausmas

on September 28, 1928,

1928. gada 28. septembrī,

I certainly didn't plan to revolutionize all medicine

es pilnīgi noteikti neplānoju revolucionizēt medicīnu,

by discovering the world's first antibiotic."

atklājot pirmās antibiotikas pasaulē.”

Now, the explorers of the world of the atom

Tāpat atomu pasaules atklājēji

did not intend to invent the transistor.

nemēģināja izgudrot tranzistoru.

And they certainly didn't intend to

Viņi pavisam noteikti nemēģināja

describe the mechanics of supernova explosions,

aprakstīt pārnovas sprādzienu mehāniku,

which eventually told us where

kas galu galā mums pastāstīja par to,

the building blocks of life

kur Visumā sintezējās

were synthesized in the universe.

dzīvības pamatelementi.

So, I think science can be --

Manuprāt, zinātne var būt...

serendipity is important.

nozīmīgs ir atklāšanas talants.

It can be beautiful. It can reveal quite astonishing things.

Zinātne ir brīnišķīga. Tā var atklāt pavisam pārsteidzošas lietas.

It can also, I think, finally

Tā var arī, galu galā,

reveal the most profound

mums atklāt

ideas to us

visdziļākās patiesības

about our place in the universe

par mūsu vietu Visumā

and really the value of our home planet.

un mūsu planētas nozīmi.

This is a spectacular picture of our home planet.

Šis ir iespaidīgs mūsu planētas attēls.

Now, it doesn't look like our home planet.

Tā gan neizskatās pēc mūsu planētas.

It looks like Saturn because, of course, it is.

Tā izskatās pēc Saturna, jo tas arī ir Saturns.

It was taken by the Cassini space probe.

To uzņēma Cassini kosmosa zonde.

But it's a famous picture, not because of

Bet tā ir slavena fotogrāfija,

the beauty and majesty of Saturn's rings,

nevis apbrīnojamo un majestātisko Saturna gredzenu dēļ,

but actually because of a tiny, faint blob

bet tāpēc, ka sīciņš, blāvs punktiņš

just hanging underneath one of the rings.

atrodas zem viena no šiem gredzeniem.

And if I blow it up there, you see it.

Ja es to palielinu,

It looks like a moon,

tas izskatās pēc pavadoņa,

but in fact, it's a picture of Earth.

taču patiesībā tas ir Zemes attēls.

It was a picture of Earth captured in that frame of Saturn.

Tas bija Zemes attēls, kas notverts fotografējot Saturnu.

That's our planet from 750 million miles away.

Tā ir mūsu planēta no 1200 miljonu kilometru attāluma.

I think the Earth has got a strange property

Manuprāt, Zemei piemīt dīvaina īpašība,

that the farther away you get from it,

jo tālāk tā atrodas,

the more beautiful it seems.

jo brīnišķīgāk izskatās.

But that is not the most distant or most famous picture of our planet.

Bet tas nav visattālākais vai vispazīstamākais mūsu planētas attēls.

It was taken by this thing, which is called the Voyager spacecraft.

To uzņēma ar šo te — Voyager kosmosa kuģi.

And that's a picture of me in front of it for scale.

Un tas esmu es, tā priekšā, mēroga dēļ.

The Voyager is a tiny machine.

Voyager ir neliela ierīce.

It's currently 10 billion miles away from Earth,

Šobrīd tā atrodas 16 miljardu kilometru attālumā no Zemes,

transmitting with that dish, with the power of 20 watts,

pārraida signālus ar šo šķīvi, kura jauda ir 20 vati,

and we're still in contact with it.

un mums joprojām ar to ir sakari.

But it visited Jupiter, Saturn,

Bet tas ir apmeklējis Jupiteru, Saturnu,

Uranus and Neptune.

Urānu un Neptūnu.

And after it visited all four of those planets,

Pēc tam, kad tas apmeklējis visas četras šīs planētas,

Carl Sagan, who's one of my great heroes,

Karlam Saganam, kurš ir viens no maniem lielākajiem varoņiem,

had the wonderful idea

radās brīnišķīga doma

of turning Voyager around

pagriezt Voyager apkārt

and taking a picture of every planet it had visited.

un uzņemt attēlu ar visām tā apmeklētajām planētām.

And it took this picture of Earth.

Tas uzņēma arī šo Zemes attēlu.

Now it's very hard to see the Earth there, it's called the "Pale Blue Dot" picture,

Zemi šeit saskatīt ir ļoti sarežģīti, to sauc par "blāvā, zilā punkta" attēlu,

but Earth is suspended in that red shaft of light.

bet Zeme atrodas šajā gaismas strēlē.

That's Earth from four billion miles away.

Tā ir Zeme no 6,5 miljardu kilometru attāluma.

And I'd like to read you what

Es beigās vēlos nolasīt to, ko

Sagan wrote about it, just to finish,

Sagans par to rakstīja,

because I cannot say words as beautiful as this

jo es to nevaru izteikt tik skaistos vārdos,

to describe what he saw

kādos viņš aprakstīja redzēto

in that picture that he had taken.

šajā uzņemtajā attēlā.

He said, "Consider again that dot.

Viņš teica: „Vēlreiz aplūkojiet šo punktu.

That's here. That's home. That's us.

Tas ir šeit. Tās ir mūsu mājas. Tie esam mēs.

On it, everyone you love,

Uz tā atrodas ikviens, ko mīli,

everyone you know, everyone you've ever heard of,

ikviens, ko pazīsti, ikviens, par kuru jebkad esi dzirdējis,

every human being who ever was

ikviens cilvēks, kas šeit jebkad

lived out their lives.

ir pavadījis mūžu.

The aggregates of joy and suffering

Tajā sakopoti visi prieki un bēdas,

thousands of confident religions,

tūkstošiem pārliecinātu reliģiju,

ideologies and economic doctrines,

ideoloģiju un ekonomisko doktorīnu,

every hunter and forager, every hero and coward,

ikviens mednieks un vācējs, ikviens varonis un gļēvulis,

every creator and destroyer of civilization,

ikviens civilizācijas radītājs un iznīcinātājs,

every king and peasant, every young couple in love,

ikviens karalis un zemnieks, ikviens iemīlējies pāris,

every mother and father, hopeful child,

ikviena māte un tēvs, cerību pilns bērns,

inventor and explorer,

izgudrotājs un pētnieks,

every teacher of morals, every corrupt politician,

ikviens tikumu skolotājs, ikviens uzpērkams politiķis,

every superstar, every supreme leader,

ikviena superzvaigzne, ikviens izcils vadonis,

every saint and sinner in the history of our species,

ikviens svētais un grēcinieks mūsu sugas vēsturē,

lived there, on a mote of dust,

dzīvojis šeit, uz šīs puteklīša,

suspended in a sunbeam.

kas plivinās saulesstaros.

It's been said that astronomy's a humbling

Saka, ka astronomija iedveš pazemību

and character-building experience.

un ieaudzina raksturu.

There is perhaps no better demonstration

Iespējams, nekas uzskatāmāk neparāda

of the folly of human conceits

cilvēka augstprātīgo muļķību

than this distant image of our tiny world.

kā šis attālais mūsu pasaules attēls.

To me, it underscores our responsibility

Man, tas uzsver mūsu atbildību

to deal more kindly with one another

būt laipnākiem vienam pret otru,

and to preserve and cherish the pale blue dot,

kā arī saudzēt un lolot šo blāvi zilo punktiņu —

the only home we've ever known."

vienīgās mājas, ko mēs jebkad esam pazinuši.”

Beautiful words about

Skaisti vārdi par

the power of science and exploration.

zinātnes un pētniecības nozīmi.

The argument has always been made, and it will always be made,

Vienmēr bijis arguments, un vienmēr atkārtos,

that we know enough about the universe.

ka mēs par Visumu zinām jau gana daudz.

You could have made it in the 1920s; you wouldn't have had penicillin.

To varēja apgalvot jau 1920. gados; tad mums nebūtu penicilīna.

You could have made it in the 1890s; you wouldn't have the transistor.

To varēja apgalvot jau 1890. gados; mums nebūtu tranzistoru.

And it's made today in these difficult economic times.

To apgalvo arī šobrīd, šajos ekonomiski sarežģītajos laikos.

Surely, we know enough.

Protams, mēs zinām gana daudz.

We don't need to discover anything else about our universe.

Nav nekādas vajadzības turpināt pētīt Visumu.

Let me leave the last words to someone

Ļaujiet man pateikt vēl pēdējos vārdus kādam,

who's rapidly becoming a hero of mine,

kurš ātri vien kļuvis par manu varoni,

Humphrey Davy, who did his science at the turn of the 19th century.

Hamfrijs Deivijs, kurš nodarbojās ar zinātni 19.gs sākumā.

He was clearly under assault all the time.

Viņu nepārprotami visu laiku vajāja sabiedrības viedoklis:

"We know enough at the turn of the 19th century.

mēs zinām pietiekami 19.gs sākumā.

Just exploit it; just build things."

Zināšanas ir tikai jāizmanto, lietas tikai jābūvē.

He said this, he said, "Nothing is more fatal

Turpretī viņš teica: „Nekas nav nāvējošāks

to the progress of the human mind

cilvēka prāta attīstībai

than to presume that our views of science

kā uzskats, ka mūsu zinātniskie uzskati

are ultimate,

ir galēji,

that our triumphs are complete,

ka mūsu uzvaras ir pilnīgas,

that there are no mysteries in nature,

ka dabā nav vairāk noslēpumu

and that there are no new worlds to conquer."

un, ka nav vairāk jaunu pasauļu, ko iekarot.”

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)