How stress affects your body - Sharon Horesh Bergquist

Translator: Dace Sarkane Danovska Reviewer: Ilze Garda

Cramming for a test?

Mācies kontroldarbam?

Trying to get more done than you have time to do?

Mēģini paspēt vairāk, nekā laiks atļauj?

Stress is a feeling we all experience when we are challenged or overwhelmed.

Stress ir jūtas, ko piedzīvojam,

kad saskaramies ar izaicinājumiem vai mūs pārņem emocijas.

But more than just an emotion,

Tomēr stress ir kas vairāk par emociju.

stress is a hardwired physical response that travels throughout your entire body.

Stress ir ģenētiski noteikta fiziska reakcija,

kas ceļo pa visu ķermeni.

Īstermiņā stress var būt noderīgs,

In the short term, stress can be advantageous,

but when activated too often or too long,

bet, kad tas tiek aktivizēts pārāk bieži vai pārāk ilgi,

your primitive fight or flight stress response

primitīvā "cīnies vai bēdz" reakcija uz stesu

not only changes your brain

ne tikai rada izmaiņas smadzenēs,

but also damages many of the other organs and cells throughout your body.

bet arī kaitē citiem orgāniem un šūnām visā ķermenī.

Your adrenal gland releases the stress hormones

Virsnieru dziedzeris ražo stresa hormonus

cortisol, epinephrine, also known as adrenaline,

kortizolu, epinefrīnu, pazīstamu arī kā adrenalīnu,

and norepinephrine.

un norepinefrīnu.

As these hormones travel through your blood stream,

Ceļojot pa asinsriti, šie hormoni

they easily reach your blood vessels and heart.

viegli sasniedz asinsvadus un sirdi.

Adrenaline causes your heart to beat faster

Adrenalīns liek sirdij sisties ātrāk

and raises your blood pressure, over time causing hypertension.

un paaugstina asinsspiedienu, laika gaitā izraisot hipertensiju.

Cortisol can also cause the endothelium, or inner lining of blood vessels,

Kortizols var endotēlijam jeb asinsvadu iekšējam slānim

to not function normally.

traucēt normāli funkcionēt.

Scientists now know that this is an early step

Zinātnieki tagad zina, ka šis ir agrīnais solis,

in triggering the process of atherosclerosis

kas aizsāk aterosklerozes procesu

or cholesterol plaque build up in your arteries.

jeb holesterīna nogulšņu uzkrāšanos artērijās.

Together, these changes increase your chances of a heart attack or stroke.

Kopumā šīs izmaiņas palielina sirdstriekas vai insulta risku.

When your brain senses stress,

Kad smadzenes sajūt stresu,

it activates your autonomic nervous system.

tās aktivizē veģetatīvo nervu sistēmu.

Through this network of nerve connections,

Caur šo nervu savienojumu tīklu

your big brain communicates stress to your enteric,

lielās smadzenes pārraida stresu zarnu traktam

or intestinal nervous system.

jeb zarnu nervu sistēmai.

Besides causing butterflies in your stomach,

Papildus tam, ka tas rada "tauriņus" vēderā,

this brain-gut connection can disturb the natural rhythmic contractions

šis smadzeņu-zarnu savienojums traucē dabiskajām ritmiskajām kontrakcijām,

that move food through your gut,

kuras pārvieto pārtiku caur zarnām,

leading to irritable bowel syndrome,

izraisot kairināto zarnu sindromu

and can increase your gut sensitivity to acid,

un palielinot zarnu trakta jūtību pret skābi,

making you more likely to feel heartburn.

kas, iespējams, izraisīs kuņģa dedzināšanu.

Via the gut's nervous system,

Caur zarnu nervu sistēmu

stress can also change the composition and function of your gut bacteria,

stress var mainīt zarnu trakta baktēriju sastāvu un funkcijas.

which may affect your digestive and overall health.

Tas var ietekmēt gremošanas sistēmu un vispārējo veselību.

Speaking of digestion, does chronic stress affect your waistline?

Runājot par gremošanu, vai hronisks stress ietekmē vidukļa apkārtmēru?

Well, yes.

Vispār, jā.

Cortisol can increase your appetite.

Kortizols var palielināt apetīti.

It tells your body to replenish your energy stores

Tas liek ķermenim papildināt enerģijas krājumus

with energy dense foods and carbs, causing you to crave comfort foods.

ar enerģiju piesātinātiem ēdieniem un ogļhidrātiem, liekot tev kārot našķus.

High levels of cortisol can also cause you to put on those extra calories

Augsts kortizola līmenis var pārstrādāt papildus kalorijas

as visceral or deep belly fat.

iekšējo orgānu vai vēdera dobuma taukos.

This type of fat doesn't just make it harder to button your pants.

Šis tauku veids ne tikai padara bikšu pogas aiztaisīšanu grūtāku.

It is an organ that actively releases hormones

Tas ir orgāns, kas aktīvi ražo hormonus

and immune system chemicals called cytokines

un imūnsistēmas ķīmiskās vielas citokīnus,

that can increase your risk of developing chronic diseases,

kas palielina hronisku slimību,

such as heart disease and insulin resistance.

piemēram, sirds slimību vai insulīna rezistences risku.

Meanwhile, stress hormones affect immune cells in a variety of ways.

Vienlaikus stresa hormoni dažādos veidos ietekmē imūnsistēmas šūnas.

Initially, they help prepare to fight invaders and heal after injury,

Sākotnēji tās palīdz sagatavoties cīņai pret iebrucējiem un dziedē savainojumus,

but chronic stress can dampen function of some immune cells,

bet hronisks stress var nomākt dažu imūnsistēmas šūnu funkcijas,

make you more susceptible to infections, and slow the rate you heal.

padarīt tevi uzņēmīgu pret infekcijām un palēnināt izveseļošanās gaitu.

Want to live a long life?

Gribi dzīvot ilgi?

Tad tev, iespējams, vajadzēs ierobežot hronisko stresu.

You may have to curb your chronic stress.

That's because it has even been associated with shortened telomeres,

Tas tāpēc, ka stress tiek saistīts pat ar saīsinātām telomērām,

the shoelace tip ends of chromosomes that measure a cell's age.

kurpju auklām līdzīgajiem hromosomu galiņiem,

pēc kuriem var noteikt šūnu vecumu.

Telomeres cap chromosomes

Telomēras nosedz hromosomas,

to allow DNA to get copied every time a cell divides

lai ļautu nokopēt DNS katru reizi, kad šūna dalās,

without damaging the cell's genetic code,

vienlaikus nesabojājot šūnas ģenētisko kodu.

and they shorten with each cell division.

Telomēras saīsinās ar katru šūnas dalīšanos.

When telomeres become too short, a cell can no longer divide and it dies.

Kad telomēras paliek pārāk īsas, šūna vairs nevar sadalīties un mirst.

As if all that weren't enough,

It kā ar to vēl nepietiktu,

chronic stress has even more ways it can sabotage your health,

hroniskajam stresam ir arī citi veidi, kā sabotēt tavu veselību,

including acne,

piemēram, pūtītes,

hair loss,

matu izkrišana,

sexual dysfunction,

seksuālā disfunkcija,

headaches,

galvassāpes,

muscle tension,

muskuļu sasprindzinājums,

difficulty concentrating,

grūtības koncentrēties,

fatigue,

nogurums

and irritability.

un aizkaitināmība.

So, what does all this mean for you?

Tātad, ko tas viss nozīmē tev?

Your life will always be filled with stressful situations.

Dzīve vienmēr būs stresa situāciju pilna.

But what matters to your brain and entire body

Bet smadzenēm un visam ķermenim svarīgi,

is how you respond to that stress.

kā tu uz šo stresu reaģēsi.

If you can view those situations as challenges you can control and master,

Ja vari stresu uztvert kā izaicinājumu, ko spēj kontrolēt un pārvaldīt,

rather than as threats that are insurmountable,

nevis kā nepārvaramus draudus,

you will perform better in the short run and stay healthy in the long run.

tu būsi veiksmīgāks īstermiņā un saglabāsi veselību ilgtermiņā.