How languages evolve - Alex Gendler

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

In the biblical story of the Tower of Babel,

Bībeles stāstā par Bābeles torni

all of humanity once spoke a single language

visi cilvēki reiz runājuši vienā valodā,

until they suddenly split into many groups

līdz tie pēkšņi sašķēlušies daudzās grupās,

unable to understand each other.

kas nespēja viena otru saprast.

We don't really know if such an original language ever existed,

Mēs īsti nezinām, vai šāda sākotnējā valoda kādreiz ir bijusi,

but we do know that the thousands of languages existing today

taču zinām, ka tūkstošiem mūsdienās pastāvošo valodu

can be traced back to a much smaller number.

ved atpakaļ pie daudz mazāka skaita.

So how did we end up with so many?

Tātad – kā mēs nonācām pie tik daudzām?

In the early days of human migration,

Cilvēces migrācijas pirmssākumos

the world was much less populated.

pasaule bija daudz retāk apdzīvota.

Groups of people that shared a single language and culture

Cilvēku grupas, kam bija kopīga viena valoda un kultūra,

often split into smaller tribes,

bieži sadalījās mazākās ciltīs, kas devās dažādos virzienos

going separate ways in search of fresh game and fertile land.

jaunu medību lauku un auglīgas zemes meklējumos.

As they migrated and settled in new places,

Migrējot un apmetoties jaunās vietās,

they became isolated from one another

tie nošķīrās viens no otra

and developed in different ways.

un attīstījās atšķirīgi.

Centuries of living in different conditions,

Gadsimtiem ilga dzīvošana atšķirīgos apstākļos,

eating different food

atšķirīgi ēdieni un saskarsme ar atšķirīgiem kaimiņiem

and encountering different neighbors

turned similar dialects with varied pronunciation and vocabulary

pārvērta līdzīgus dialektus ar izrunas un vārdu krājuma variācijām

into radically different languages,

par krasi atšķirīgām valodām, kas turpināja attālināties,

continuing to divide as populations grew and spread out further.

cilvēku skaitam pieaugot un tiem izplatoties arvien tālāk.

Like genealogists, modern linguists try to map this process

Tāpat kā ģenealogi

mūsdienu valodnieki mēģina šo procesu kartēt,

by tracing multiple languages back as far as they can

izsekojot valodām iespējami tālā pagātnē

to their common ancestor, or protolanguage.

līdz pat to kopīgajam sencim jeb pirmvalodai.

A group of all languages related in this way is called a language family,

Šādi radniecīgu valodu grupu sauc par valodu saimi,

which can contain many branches and sub-families.

kurā var būt daudzi atzari un apakšsaimes.

So how do we determine whether languages are related in the first place?

Kā mēs nosakām, vai valodas vispār ir radniecīgas?

Similar sounding words don't tell us much.

Vārdi, kas izklausās līdzīgi, neko daudz nepasaka.

They could be false cognates or just directly borrowed terms

Tie var būt viltus radinieki vai tieši aizgūti termini,

rather than derived from a common root.

nevis cēlušies no kopīgas saknes.

Grammar and syntax are a more reliable guide,

Vairāk var paļauties uz gramatiku un sintaksi,

as well as basic vocabulary,

kā arī pamata vārdu krājumu,

such as pronouns, numbers or kinship terms,

piemēram, vietniekvārdiem, ciparu un radniecības vārdiem,

that's less likely to be borrowed.

jo mazāk iespējams, ka tie aizgūti no citām valodām.

By systematically comparing these features

Sistemātiski salīdzinot šīs iezīmes

and looking for regular patterns of sound changes

un meklējot regularitātes skaņu pārmaiņās

and correspondences between languages,

un atbilstības starp valodām,

linguists can determine relationships,

valodnieki var noteikt to attiecības,

trace specific steps in their evolution

izsekot konkrētiem posmiem to evolūcijā

and even reconstruct earlier languages with no written records.

un pat rekonstruēt senākas valodas bez rakstu avotiem.

Linguistics can even reveal other important historical clues,

Valodniecība var atrisināt pat svarīgas vēsturiskas mīklas,

such as determining the geographic origins and lifestyles of ancient peoples

piemēram, noteikt seno tautu ģeogrāfisko izcelsmi un dzīvesveidu,

based on which of their words were native,

balstoties uz to, kuri vārdi valodā ir dzimtie un kuri aizgūtie.

and which were borrowed.

There are two main problems linguists face

Ir divas galvenās problēmas,

when constructing these language family trees.

ar kurām valodnieki saskaras, veidojot šos valodu kokus.

One is that there is no clear way of deciding

Pirmā – nav skaidru noteikumu,

where the branches at the bottom should end, that is,

kur sazarojumam būtu jābeidzas.

which dialects should be considered separate languages or vice versa.

proti, kuri dialekti uzskatāmi par atsevišķām valodām un otrādi.

Chinese is classified as a single language,

Ķīniešu valodu klasificē kā vienu valodu,

but its dialects vary to the point of being mutually unintelligible,

tomēr tās dialekti var būt tik atšķirīgi, ka ir savstarpēji nesaprotami,

while speakers of Spanish and Portuguese

lai gan spāniski un portugāliski runājošie

can often understand each other.

bieži viens otru var saprast.

Languages actually spoken by living people

Dzīvu cilvēku runātās valodas

do not exist in neatly divided categories,

nepastāv perfekti nodalītās kategorijās,

but tend to transition gradually,

tām ir tendence pārvērsties pakāpeniski,

crossing borders and classifications.

šķērsojot robežas un klasifikācijas.

Often the difference between languages and dialects

Bieži atšķirība starp valodu un dialektu

is a matter of changing political and national considerations,

ir drīzāk jautājums par politiskām vai nacionālām izmaiņām,

rather than any linguistic features.

nevis kādu valodas iezīmi.

This is why the answer to, "How many languages are there?"

Tāpēc atbilde uz jautājumu, cik pavisam ir valodu,

can be anywhere between 3,000 and 8,000,

var svārstīties no 3000 līdz 8000

depending on who's counting.

atkarībā no skaitītāja.

The other problem is that the farther we move back in time

Otra problēma – jo tālāk pagātnē un tuvāk koka saknei nonākam,

towards the top of the tree,

the less evidence we have about the languages there.

jo mazāk mums ir pierādījumu par šīm valodām.

The current division of major language families

Esošais galveno valodas saimju sadalījums

represents the limit at which relationships can be established

ataino to valodu attiecību robežu, ko varam puslīdz droši konstatēt,

with reasonable certainty,

meaning that languages of different families

tas nozīmē, ka pieņemam, ka dažādu saimju valodas

are presumed not to be related on any level.

savstarpēji nekādi nav saistītas.

But this may change.

Tomēr tas var mainīties.

While many proposals for higher level relationships --

Lai gan daudzas idejas

par augstāka līmeņa radniecību jeb makrosaimēm ir spekulatīvas,

or super families -- are speculative,

some have been widely accepted

dažas ir vispārpieņemtas

and others are being considered,

un citas tiek apsvērtas,

jo īpaši par maz pētītām iezemiešu valodām ar nelielu runātāju skaitu.

especially for native languages with small speaker populations

that have not been extensively studied.

We may never be able to determine how language came about,

Iespējams, mēs nekad nenoskaidrosim, kā valodas radušās

or whether all human languages did in fact have a common ancestor

un vai visām cilvēces valodām patiešām ir kopīgs sencis,

scattered through the babel of migration.

ko sašķēla migrācijas juceklis.

But the next time you hear a foreign language, pay attention.

Taču nākamreiz, kad izdzirdēsi kādu svešvalodu, ieklausies.

It may not be as foreign as you think.

Tā var nebūt tik sveša, kā tev šķiet.