Jacek Utko: Can design save the newspaper?

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

Newspapers are dying for a few reasons.

Laikraksti iznīkst vairāku iemeslu dēļ.

Readers don't want to pay for yesterday's news, and advertisers follow them.

Lasītāji negrib maksāt par vakarējām ziņām,

un reklāmdevēji tiem seko.

Your iPhone, your laptop,

iPhone un klēpjdators

is much more handy than New York Times on Sunday.

svētdienās ir daudz parocīgāks nekā New York Times.

And we should save trees in the end.

Un galu galā mums taču jāglābj koki.

So it's enough to bury any industry.

Ar to ir gana, lai pazudinātu jebkuru nozari.

So, should we rather ask, "Can anything save newspapers?"

Varbūt drīzāk vajadzētu jautāt: „Vai kaut kas var glābt laikrakstus?”

There are several scenarios for the future newspaper.

Nākotnes laikrakstam ir vairāki scenāriji.

Some people say it should be free;

Daži saka, ka tam jābūt bezmaksas;

it should be tabloid, or even smaller: A4;

tam jābūt tabloīda vai pat vēl mazākā – A4 – formātā;

it should be local, run by communities,

tam jābūt vietājam, kopienu veidotam

or niche, for some smaller groups like business --

vai nišas produktam šaurākām grupām, piemēram, biznesam,

but then it's not free; it's very expensive.

taču tad tas nebūtu bezmaksas, tas būtu ļoti dārgs.

It should be opinion-driven;

Tam jāorientējās uz viedokļiem –

less news, more views.

mazāk ziņu, vairāk viedokļu.

And we'd rather read it during breakfast,

Un mēs to labprātāk lasītu brokastu laikā,

because later we listen to radio in a car,

jo vēlāk auto klausāmies radio,

check your mail at work and in the evening you watch TV.

darbā pārbaudām e-pastus un vakarā skatāmies TV.

Sounds nice, but this can only buy time.

Izklausās jauki, bet tas ļauj vien novilcināt laiku.

Because in the long run,

Jo ilgtermiņā, manuprāt nav iemeslu, nav praktisku iemeslu,

I think there is no reason, no practical reason

for newspapers to survive.

laikrakstu izdzīvošanai.

So what can we do?

Ko tad mēs varam darīt?

(Smiekli)

(Laughter)

Let me tell you my story.

Ļaujiet man padalīties ar savu stāstu.

20 years ago, Bonnier, Swedish publisher,

Pirms 20 gadiem Bonnier, zviedru izdevniecība,

started to set newspapers in the former Soviet Bloc.

sāka izdot laikrakstus bijušajās Padomju bloka valstīs.

After a few years, they had several newspapers in central and eastern Europe.

Dažus gadus vēlāk viņiem bija vairāki laikraksti Centrālajā un Austrumeiropā.

They were run by an inexperienced staff,

Tos vadīja darbinieki bez pieredzes,

with no visual culture, no budgets for visuals --

bez vizuālās kultūras, bez budžeta vizuālajam noformējumam;

in many places there were not even art directors.

daudzviet nebija pat mākslinieciskā redaktora.

I decided to be -- to work for them as an art director.

Es nolēmu kļūt par viņu mākliniecisko redaktoru.

Before, I was an architect, and my grandmother asked me once,

Pirms tam biju bijis arhitekts, un vecmāmiņa man reiz jautāja:

"What are you doing for a living?"

„Kā tu pelni iztiku?”

I said, "I'm designing newspapers."

Atbildēju, ka veidoju laikrakstu dizainu.

"What? There's nothing to design there. It's just boring letters"

„Ko? Tur taču nav nekā, ko veidot. Tur ir tikai garlaicīgi burti.”

(Laughter)

(Smiekli)

And she was right. I was very frustrated, until one day.

Un viņai bija taisnība. Biju ļoti vīlies – līdz kādai dienai.

I came to London, and I've seen performance by Cirque du Soleil.

Es pabiju Londonā un redzēju Cirque du Soleil priekšnesumu.

And I had a revelation. I thought,

Un piedzīvoju atklāsmi.

"These guys took some creepy,

Es nodomāju: „Šie puiši ņēma vienu dīvainu, nolaistu izklaidi

run-down entertainment,

and put it to the highest possible level of performance art."

un pacēla to skatuves mākslas augstākajā līmenī.

I thought "Oh my God, maybe I can do the same with these boring newspapers."

Ak dievs, varbūt es varu izdarīt to pašu ar garlaicīgajiem laikrakstiem.”

And I did. We started to redesign them, one by one.

Un es izdarīju.

Mēs sākām pārveidot to dizainu – laikrakstu pa laikrakstam.

The front page became our signature.

Pirmā lapa kļuva par mūsu firmas zīmi.

It was my personal intimate channel to talk to the readers.

Tas bija mans personīgais, intīmais kanāls saziņai ar lasītājiem.

I'm not going to tell you stories about teamwork or cooperation.

Es nestāstīšu par komandas darbu vai sadarbību.

My approach was very egotistic.

Mana pieeja bija ļoti egoistiska.

I wanted my artistic statement,

Es gribēju paust savu māksliniecisko vēstījumu,

my interpretation of reality.

savu realitātes interpretāciju.

I wanted to make posters, not newspapers.

Es gribēju taisīt plakātus, nevis laikrakstus.

Not even magazines: posters.

Pat ne žurnālus – plakātus.

We were experimenting with type,

Mēs eksperimentējām ar iespiedburtiem, ar ilustrācijām, ar fotogrāfijām.

with illustration, with photos. And we had fun.

Un mums gāja jautri.

Soon it started to bring results.

Drīzumā sāka parādīties rezultāti.

In Poland, our pages were named

Polijā mūsu lapas trīs reizes pēc kārtas atzina par „Gada vākiem”.

"Covers of the Year" three times in a row.

Other examples you can see here are from

Citi šeit redzamie piemēri ir no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas,

Latvia, Lithuania, Estonia

and central European countries.

arī no Centrāleiropas valstīm.

But it's not only about the front page.

Taču runa nav tikai par pirmo lapu.

The secret is that we were treating

Noslēpums bija tajā, ka visu laikrakstu uztvērām kā vienu veselu,

the whole newspaper as one piece,

as one composition -- like music.

kā vienu kompozīciju – kā mūzikā.

And music has a rhythm, has ups and downs.

Un mūzikai ir ritms, tā ceļas augšup un krīt lejup.

And design is responsible for this experience.

Un šo sajūtu rada dizains.

Flipping through pages is readers experience,

Šķirstot lapas, lasītājs gūst pieredzi,

and I'm responsible for this experience.

un par šo pieredzi atbildīgs esmu es.

We treated two pages, both spreads, as a one page,

Divas lapas – atvērumu – mēs uztvērām kā vienu lapu,

because that's how readers perceive it.

jo tā to uztver lasītāji.

You can see some Russian pages here which got many awards

Lūk, dažas krievu laikrakstu lapas, kas saņēma vairākus apbalvojumus

on biggest infographic competition in Spain.

infografiku konkursā Spānijā.

But the real award came from Society for Newspaper Design.

Taču visīstākā balva nāca no Laikrakstu dizaina savienības.

Just a year after redesigning this newspaper in Poland,

Tikai gadu pēc šī poļu laikraksta dizaina pārveidošanas

they name it the World's Best-Designed Newspaper.

viņi to pasludināja par pasaules labāko laikraksta dizainu.

And two years later,

Un divus gadus vēlāk

the same award came to Estonia.

šo pašu apbalvojumu saņēma Igaunija.

Isn't amazing?

Vai nav lieliski? [Nē.]

What really makes it amazing: that the circulation of these newspapers

Kas patiešām ir lieliski – pieauga arī šo laikrakstu tirāžas.

were growing too.

Just some examples:

Tikai daži piemēri.

in Russia, plus 11 after one year,

Krievijā pēc gada plus 11 procenti,

plus 29 after three years of the redesign.

plus 29 procenti trīs gadus pēc dizaina pārveidošanas.

Same in Poland: plus 13, up to 35 percent

Polijā tāpat – plus 13,

līdz pat 35 procentu pieaugumam trīs gadus vēlāk.

raise of circulation after three years.

You can see on a graph,

Grafikā redzams,

after years of stagnation, the paper started to grow,

ka pēc gadiem ilgas stagnēšanas laikrakstu tirāžas sāka pieaugt

just after redesign.

tūlīt pēc dizaina maiņas.

But the real hit was in Bulgaria.

Bet vissatriecošākais rezultāts bija Bulgārijā.

And that is really amazing.

Un tas patiešām ir lieliski.

Did design do this?

Vai to paveica dizains?

Design was just a part of the process.

Dizains bija tikai procesa daļa.

And the process we made was not about changing the look,

Un procesa mērķis nebija tikai mainīt izskatu,

it was about improving the product completely.

tas bija pilnībā uzlabot produktu.

I took an architectural rule about function and form

Es ņēmu arhitektūras likumu par funkciju un formu

and translated it into newspaper content and design.

un pārvērtu to laikraksta saturā un dizainā.

And I put strategy at the top of it.

Un visam pa virsu stratēģija.

So first you ask a big question: why we do it? What is the goal?

Vispirms mēs jautājām, kāpēc to darām, kāds ir mūsu mērķis.

Then we adjust the content accordingly.

Tad atbilstoši pielāgojam saturu.

And then, usually after two months, we start designing.

Parasti divus mēnešus vēlāk mēs sākam pārveidot dizainu.

My bosses, in the beginning, were very surprised.

Mani priekšnieki sākumā bija ļoti pārsteigti.

Why am I asking all of these business questions,

Kāpēc es uzdodu visus šos biznesa jautājumus,

instead of just showing them pages?

nevis vienkārši parādu viņiem lapas?

But soon they realized that this is the new role of designer:

Bet drīz vien viņi saprata, ka tas ir dizainera uzdevums –

to be in this process from the very beginning to the very end.

būt šajā procesā no paša sākuma līdz pašām beigām.

So what is the lesson behind it?

Kādu tad mācību no tā varam gūt?

The first lesson is about that design can change not just your product.

Pirmā mācība vēsta, ka dizains var mainīt ne tikai produktu.

It can change your workflow -- actually, it can change everything in your company;

Tas var mainīt darbu plūsmu, patiesībā tas uzņēmumā var mainīt visu.

it can turn your company upside down.

Tas var apgriezt uzņēmumu kājām gaisā.

It can even change you.

Tas var mainīt pat jūs.

And who's responsible? Designers.

Un kurš par to atbildīgs? Dizaineri.

Give power to designers.

Ļaujiet rīkoties dizaineriem!

(Applause)

(Smiekli) (Aplausi)

But the second is even more important.

Bet vēl svarīgāka ir otrā mācība.

You can live in a small poor country, like me.

Jūs varat dzīvot mazā, nabadzīgā valstī kā es.

You can work for a small company,

Varat strādāt mazā uzņēmumā, garlaicīgā nozarē.

in a boring branch.

You can have no budgets, no people --

Jums var nebūt budžeta, cilvēku,

but still can put your work to the highest possible level.

bet savu darbu jūs joprojām varat paveikt visaugstākajā līmenī.

And everybody can do it.

Un to var ikviens.

You just need inspiration, vision and determination.

Ir vajadzīga iedvesma, redzējums un apņēmība.

And you need to remember that to be good

Un jāatceras, ka ar labi nepietiek.

is not enough.

Thank you.

Paldies.

(Aplausi)