Keith Chen: Could your language affect your ability to save money?

Translator: Timothy Covell Reviewer: Morton Bast

Translator: Elvis Tupcijenko Reviewer: Kristaps Kadiķis

The global economic financial crisis has reignited public interest

Pasaules ekonomikas finanšu krīze ir atjaunojusi sabiedrības interesi

in something that's actually one of the oldest questions in economics,

par kaut ko, kas faktiski ir viens no vecākajiem jautājumiem ekonomikā,

dating back to at least before Adam Smith.

kas sniedzas atpakaļ vēl pirms Ādama Smita laikiem.

And that is, why is it that countries with seemingly similar economies and institutions

Proti, kāpēc valstis ar šķietami līdzīgām tautsaimniecībām un institūcijām

can display radically different savings behavior?

var uzrādīt krasi atšķirīgu uzvedību attiecībā pret uzkrājumiem?

Now, many brilliant economists have spent their entire lives working on this question,

Daudzi izcili ekonomisti ir pavadījuši visu dzīvi, strādājot pie šī jautājuma,

and as a field we've made a tremendous amount of headway

un kā nozare mēs esam guvuši milzīgus panākumus

and we understand a lot about this.

un daudz par to saprotam.

What I'm here to talk with you about today is an intriguing new hypothesis

Šodien es ar jums vēlos runāt par intriģējošu jaunu hipotēzi

and some surprisingly powerful new findings that I've been working on

un dažām jaunām un pārsteidzoši spēcīgām atziņām, pie kurām esmu strādājis,

about the link between the structure of the language you speak

par saikni starp valodas uzbūvi

and how you find yourself with the propensity to save.

un noslieci veikt uzkrājumus.

Let me tell you a little bit about savings rates, a little bit about language,

Es jums pastāstīšu nedaudz par uzkrājumu likmēm, mazliet par valodu

and then I'll draw that connection.

un tad norādīšu uz saikni starp tām.

Let's start by thinking about the member countries of the OECD,

Sāksim ar valstīm, kas ir ESAO

or the Organization of Economic Cooperation and Development.

jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sastāvā.

OECD countries, by and large, you should think about these

Kopumā par ESAO valstīm varat domāt kā par visbagātākajām

as the richest, most industrialized countries in the world.

un rūpnieciski attīstītākajām pasaules valstīm.

And by joining the OECD, they were affirming a common commitment

Pievienojoties ESAO, valstis apliecina kopīgu saistību uzņemšanos

to democracy, open markets and free trade.

par labu demokrātijai, atvērtam tirgum un brīvai tirdzniecībai.

Despite all of these similarities, we see huge differences in savings behavior.

Neskatoties uz visām šīm līdzībām,

pastāv milzīgas atšķirības uzkrājumu veidošanā.

So all the way over on the left of this graph,

Šīs diagrammas kreisās puses pašā galā

what you see is many OECD countries saving over a quarter of their GDP every year,

redzams daudz ESAO valstu, kas ik gadu uzkrāj vairāk nekā ceturto daļu no to IKP,

and some OECD countries saving over a third of their GDP per year.

un dažas ESAO valstis, kas ik gadu uzkrāj vairāk nekā trešdaļu no to IKP.

Holding down the right flank of the OECD, all the way on the other side, is Greece.

Otrā diagrammas pusē, turot ESAO labo flangu, ir Grieķija.

And what you can see is that over the last 25 years,

Redzams, ka pēdējo 25 gadu laikā

Greece has barely managed to save more than 10 percent of their GDP.

Grieķija ir tik tikko spējusi uzkrāt 10 procentus no tās IKP.

It should be noted, of course, that the United States and the U.K. are the next in line.

Protams, jāatzīmē, ka nākamās rindā ir ASV un Lielbritānija.

Now that we see these huge differences in savings rates,

Redzot šīs milzīgās atšķirības uzkrājumu likmēs,

how is it possible that language might have something to do with these differences?

kā gan varētu būt iespējams, ka valodai ir kāda saistība ar šīm atšķirībām?

Let me tell you a little bit about how languages fundamentally differ.

Ļaujiet man nedaudz pastāstīt, kā valodas savā būtībā atšķiras.

Linguists and cognitive scientists have been exploring this question for many years now.

Valodnieki un izziņas procesu zinātnieki šo jautājumu ir pētījuši gadiem ilgi.

And then I'll draw the connection between these two behaviors.

Un tad es sasaistīšu šīs divas uzvedības.

Many of you have probably already noticed that I'm Chinese.

Daudzi no jums droši vien jau ir pamanījuši, ka esmu ķīnietis.

I grew up in the Midwest of the United States.

Es uzaugu ASV vidusrietumos

And something I realized quite early on

un jau ļoti agri apzinājos,

was that the Chinese language forced me to speak about and --

ka ķīniešu valoda mani piespiež runāt

in fact, more fundamentally than that --

un patiesībā – vēl jo būtiskāk – domāt par ģimeni pavisam citādi.

ever so slightly forced me to think about family in very different ways.

Now, how might that be? Let me give you an example.

Kā tieši? Ļaujiet minēt piemēru.

Suppose I were talking with you and I was introducing you to my uncle.

Pieņemsim, ka es ar jums sarunājos un iepazīstinu jūs ar savu tēvoci.

You understood exactly what I just said in English.

Jūs skaidri sapratāt, ko es tikko pateicu angliski,

If we were speaking Mandarin Chinese with each other, though,

Taču, ja mēs viens ar otru sarunātos mandarīnu ķīniešu valodā,

I wouldn't have that luxury.

man šādas greznības nebūtu.

I wouldn't have been able to convey so little information.

Es nebūtu varējis izteikt tik maz informācijas.

What my language would have forced me to do,

Tā vietā, lai pateiktu "šis ir mans tēvocis”,

instead of just telling you, "This is my uncle,"

mana valoda būtu mani piespiedusi

is to tell you a tremendous amount of additional information.

minēt milzīgu daudzumu papildinformācijas.

My language would force me to tell you

Mana valoda man liktu jums norādīt,

whether or not this was an uncle on my mother's side or my father's side,

vai šis tēvocis ir no manas mātes puses vai no mana tēva puses,

whether this was an uncle by marriage or by birth,

vai šis tēvocis tāds ir pēc laulības vai pēc dzimšanas

and if this man was my father's brother,

un, ja šis vīrietis ir mana tēva brālis,

whether he was older than or younger than my father.

vai viņš ir vecāks vai jaunāks par manu tēvu.

All of this information is obligatory. Chinese doesn't let me ignore it.

Visa šī informācija ir obligāta. Ķīniešu valoda neļauj man to neminēt.

And in fact, if I want to speak correctly,

Īstenībā, ja vēlos izteikties pareizi,

Chinese forces me to constantly think about it.

ķīniešu valoda mani pastāvīgi spiež par to domāt.

Now, that fascinated me endlessly as a child,

Kā bērnu mani tas nemitīgi fascinēja,

but what fascinates me even more today as an economist

tomēr šobrīd mani kā ekonomistu vēl vairāk fascinē,

is that some of these same differences carry through to how languages speak about time.

ka dažas no šīm pašām atšķirībām izpaužas tajā, kā valodās runā par laiku.

So for example, if I'm speaking in English, I have to speak grammatically differently

Piemēram, ja es runāju angliski, man gramatiski jārunā atšķirīgi,

if I'm talking about past rain, "It rained yesterday,"

ja runāju par lietu pagātnē – „vakar lija”,

current rain, "It is raining now,"

par lietu tagadnē – „tagad līst”,

or future rain, "It will rain tomorrow."

vai lietu nākotnē – „rīt līs”.

Notice that English requires a lot more information with respect to the timing of events.

Ievērojiet, ka angļu valoda pieprasa daudz vairāk informācijas par notikumiem laikā.

Why? Because I have to consider that

Kāpēc? Jo man tie ir jāņem vērā

and I have to modify what I'm saying to say, "It will rain," or "It's going to rain."

un man ir jāpārveido sakāmais, lai tas nozīmētu "būs lietus" vai "līs."

It's simply not permissible in English to say, "It rain tomorrow."

Angļu valodā vienkārši nav pieļaujams teikt "rīt līt."

In contrast to that, that's almost exactly what you would say in Chinese.

Turpretim ķīniešu valodā jūs teiktu tieši tā.

A Chinese speaker can basically say something

Ķīniešu valodas runātājs būtībā var pateikt kaut ko,

that sounds very strange to an English speaker's ears.

kas angļu valodā runājošajam izklausītos ļoti dīvaini.

They can say, "Yesterday it rain," "Now it rain," "Tomorrow it rain."

Viņi var teikt „vakar līt”, „tagad līt”, „rīt līt”.

In some deep sense, Chinese doesn't divide up the time spectrum

Dziļākā izpratnē ķīniešu valoda nesadala laika spektru tā,

in the same way that English forces us to constantly do in order to speak correctly.

kā to pastāvīgi liek darīt angļu valoda, lai tajā varētu pareizi izteikties.

Is this difference in languages

Vai šī atšķirība valodās pastāv

only between very, very distantly related languages, like English and Chinese?

tikai starp ļoti tāli radniecīgām valodām kā angļu un ķīniešu valoda?

Actually, no.

Patiesībā ne.

So many of you know, in this room, that English is a Germanic language.

Daudzi no jums šajā zālē zina, ka angļu valoda ir ģermāņu valoda.

What you may not have realized is that English is actually an outlier.

Varbūt nezinājāt, ka angļu valoda šajā ziņā patiesībā ir novirze no normas.

It is the only Germanic language that requires this.

Tā ir vienīgā ģermāņu valoda, kurai tas ir nepieciešams.

For example, most other Germanic language speakers

Piemēram, lielākā daļa citu ģermāņu valodu runātāju

feel completely comfortable talking about rain tomorrow

pavisam ērti var runāt par lietu rīt,

by saying, "Morgen regnet es,"

sakot „morgen regnet es”,

quite literally to an English ear, "It rain tomorrow."

angļu ausij burtiski „rīt līt”.

This led me, as a behavioral economist, to an intriguing hypothesis.

Šis mani kā uzvedības ekonomistu noveda pie intriģējošas hipotēzes.

Could how you speak about time, could how your language forces you to think about time,

Vai tas, kā runājat par laiku, kā savā valodā esat spiests domāt par to,

affect your propensity to behave across time?

ietekmē jūsu noslieces attiecīgi uzvesties laika gaitā?

You speak English, a futured language.

Jūs runājat angliski, valodā ar gramatisko laiku „nākotne”.

And what that means is that every time you discuss the future,

Tas nozīmē, ka ikreiz, kad apspriežat nākotni

or any kind of a future event,

vai jebkāda veida nākotnes notikumus,

grammatically you're forced to cleave that from the present

jūs gramatiski esat spiesti atšķelt tos no tagadnes

and treat it as if it's something viscerally different.

un attiekties pret tiem tā, it kā tie būtu kas jūtami atšķirīgs.

Now suppose that that visceral difference

Pieņemsim, ka šī uztveramā atšķirība

makes you subtly dissociate the future from the present every time you speak.

liek jums nemanāmi norobežot nākotni no tagadnes ikreiz, kad jūs runājat.

If that's true and it makes the future feel

Ja tā ir un tas liek nākotni izjust

like something more distant and more different from the present,

kā kaut ko tālāku un atšķirīgu no tagadnes,

that's going to make it harder to save.

tas apgrūtinās uzkrājumu veidošanu.

If, on the other hand, you speak a futureless language,

No otras puses, ja runājat valodā bez nākotnes laika,

the present and the future, you speak about them identically.

jūs runāsiet identiski gan par tagadni, gan nākotni.

If that subtly nudges you to feel about them identically,

Ja tas jums nemanāmi liek par tām justies vienādi,

that's going to make it easier to save.

tas atvieglos uzkrājumu veidošanu.

Now this is a fanciful theory.

Nu, šī ir sapņaina teorija.

I'm a professor, I get paid to have fanciful theories.

Es esmu profesors, un man maksā par to, lai man būtu šādas sapņainas teorijas.

But how would you actually go about testing such a theory?

Kā gan varētu veikt šādas teorijas pārbaudi?

Well, what I did with that was to access the linguistics literature.

Es to darīju, izpētot valodniecības literatūru.

And interestingly enough, there are pockets of futureless language speakers

Interesanti, ka runātāju kopas, kuru valodās nav nākotnes laika,

situated all over the world.

sastopamas visā pasaulē.

This is a pocket of futureless language speakers in Northern Europe.

Šī ir Ziemeļeiropas „kabata” ar šādu valodu runātājiem.

Interestingly enough, when you start to crank the data,

Interesanti, ka, pievēršoties datiem,

these pockets of futureless language speakers all around the world

šīs „kabatas” ar šādu valodu runātājiem

turn out to be, by and large, some of the world's best savers.

kopumā lielākoties izrādās pasaules labākie taupītāji.

Just to give you a hint of that,

Lai sniegtu jums par to nojausmu,

let's look back at that OECD graph that we were talking about.

atskatīsimies uz iepriekš pieminēto ESAO diagrammu.

What you see is that these bars are systematically taller

Redzams, ka šie stabiņi sistemātiski ir augstāki

and systematically shifted to the left

un sistemātiski novirzīti pa kreisi,

compared to these bars which are the members of the OECD that speak futured languages.

salīdzinājumā ar stabiņiem,

kas ir ESAO dalībvalstis, kurās runā valodās ar nākotnes laiku.

What is the average difference here?

Kāda ir vidējā starpība?

Five percentage points of your GDP saved per year.

Katru gadu uzkrāti pieci procentpunkti no IKP.

Over 25 years that has huge long-run effects on the wealth of your nation.

25 gadu laikā tam ir milzīga ilgtermiņa ietekme uz nācijas labklājību.

Now while these findings are suggestive,

Lai gan šīs atziņas ir suģestīvas,

countries can be different in so many different ways

valstis var atšķirties tik daudzējādā ziņā,

that it's very, very difficult sometimes to account for all of these possible differences.

ka dažreiz ir ļoti, ļoti grūti ņemt vērā visas iespējamās atšķirības.

What I'm going to show you, though, is something that I've been engaging in for a year,

Es jums grasos parādīt ko tādu, ar ko nodarbojos jau veselu gadu,

which is trying to gather all of the largest datasets

proti, mēģinu savākt visas lielākās datu kopas,

that we have access to as economists,

kurām mums kā ekonomistiem ir pieeja,

and I'm going to try and strip away all of those possible differences,

un es mēģināšu nošķirt visas iespējamās atšķirības,

hoping to get this relationship to break.

cerot panākt, ka šī saistība izjuks.

And just in summary, no matter how far I push this, I can't get it to break.

Neskatoties uz to, cik ļoti es mēģināju šo saistību izjaukt, man tas neizdevās.

Let me show you how far you can do that.

Ļaujiet man parādīt, cik tālu tas ir iespējams.

One way to imagine that is I gather large datasets from around the world.

Viens veids, kā to iztēloties –

es apkopoju lielas datu kopas no visas pasaules.

So for example, there is the Survey of Health, [Aging] and Retirement in Europe.

Piemēram, ir „Veselības, [novecošanas] un pensionēšanās pārskats Eiropā” (SHARE).

From this dataset you actually learn that retired European families

No šīs datu kopas var uzzināt, ka pensionējušās eiropiešu ģimenes

are extremely patient with survey takers.

ir ļoti pacietīgas ar aptauju veicējiem.

(Laughter)

(Smiekli)

So imagine that you're a retired household in Belgium and someone comes to your front door.

Tātad, iedomājieties, ka esat pensionāru mājsaimniecība Beļģijā

un kāds klauvē pie jūsu durvīm.

"Excuse me, would you mind if I peruse your stock portfolio?

„Atvainojiet, vai jūs neiebilstu, ja es pārskatītu jūsu akciju portfeli?

Do you happen to know how much your house is worth? Do you mind telling me?

Vai jūs zināt, cik vērta ir jūsu māja? Vai jūs neiebilstu man pateikt?

Would you happen to have a hallway that's more than 10 meters long?

Vai jums gadījumā nav gaitenis, kas ir garāks par 10 metriem?

If you do, would you mind if I timed how long it took you to walk down that hallway?

Ja ir, vai jūs neiebilstu, ja es izmērītu, cik ilgā laikā jūs varat šo gaiteni noiet?

Would you mind squeezing as hard as you can, in your dominant hand, this device

Vai jūs varētu savā vadošajā rokā saspiest šo ierīci, cik vien stipri spējat,

so I can measure your grip strength?

lai noteiktu tvēriena stiprumu?

How about blowing into this tube so I can measure your lung capacity?"

Kā būtu ar iepūšanu šajā caurulē, lai izmērītu jūsu plaušu tilpumu?”

The survey takes over a day.

Aptauja ilgst vairāk nekā dienu.

(Laughter)

(Smiekli)

Combine that with a Demographic and Health Survey

Apvienojam to ar demogrāfijas un veselības aptauju,

collected by USAID in developing countries in Africa, for example,

ko apkopojusi USAID jaunattīstības valstīs Āfrikā.

which that survey actually can go so far as to directly measure the HIV status

Šī aptauja patiesībā var pat tieši izmērīt HIV statusu

of families living in, for example, rural Nigeria.

ģimenēm, kas dzīvo, piemēram, Nigērijas laukos.

Combine that with a world value survey,

Apvienojam to ar pasaules vērtību aptauju,

which measures the political opinions and, fortunately for me, the savings behaviors

kas apkopo politiskās pārliecības

un, man par laimi, uzkrājumu veidošanas uzvedību

of millions of families in hundreds of countries around the world.

miljonos ģimeņu, simtiem valstu visā pasaulē.

Take all of that data, combine it, and this map is what you get.

Paņemiet visus šos datus, apvienojiet tos un iegūsiet šo karti.

What you find is nine countries around the world

Atklājam, ka pasaulē ir deviņas valstis,

that have significant native populations

kurās ir nozīmīgas vietējo iedzīvotāju populācijas,

which speak both futureless and futured languages.

kas runā gan valodā bez nākotnes laika, gan valodā ar nākotnes laiku.

And what I'm going to do is form statistical matched pairs

Es veidošu statistiski saskaņotus pārus

between families that are nearly identical on every dimension that I can measure,

starp ģimenēm, kas ir gandrīz identiskas katrā izmērāmajā dimensijā,

and then I'm going to explore whether or not the link between language and savings holds

un tad izpētīšu, vai saikne starp valodu un uzkrāšanas paradumiem saglabājas

even after controlling for all of these levels.

pat pēc visu šo līmeņu kontroles.

What are the characteristics we can control for?

Kas ir pazīmes, kuras mēs varam kontrolēt?

Well I'm going to match families on country of birth and residence,

Es saskaņošu ģimenes pēc dzimšanas un uzturēšanās valsts;

the demographics -- what sex, their age --

demogrāfijas (dzimuma, vecuma);

their income level within their own country,

pēc viņu ienākumu līmeņa viņu pašu valstī;

their educational achievement, a lot about their family structure.

viņu izglītības sasniegumiem; ģimenes struktūras.

It turns out there are six different ways to be married in Europe.

Izrādās, ir seši dažādi veidi, kā cilvēks Eiropā var būt precējies.

And most granularly, I break them down by religion

Vissīkāk es tās iedalu pēc reliģijas –

where there are 72 categories of religions in the world --

pasaulē pastāv 72 reliģiju kategorijas, tātad ļoti liela detalizētības pakāpe.

so an extreme level of granularity.

There are 1.4 billion different ways that a family can find itself.

Pastāv 1,4 miljardi dažādu veidu, kā ģimenes var sevi atrast.

Now effectively everything I'm going to tell you from now on

Faktiski viss turpmāk stāstītais

is only comparing these basically nearly identical families.

ir šo būtībā gandrīz identisko ģimeņu salīdzinājums.

It's getting as close as possible to the thought experiment

Lai piekļūtu pēc iespējas tuvāk domu eksperimentam,

of finding two families both of whom live in Brussels

mēs atrodam divas ģimenes, kuras abas dzīvo Briselē,

who are identical on every single one of these dimensions,

kuras ir identiskas katrā no šīm dimensijām,

but one of whom speaks Flemish and one of whom speaks French;

taču viena no tām runā flāmu valodā un otra – franču valodā;

or two families that live in a rural district in Nigeria,

vai divas ģimenes, kas dzīvo Nigērijas lauku rajonā,

one of whom speaks Hausa and one of whom speaks Igbo.

kur vienā no tām runā hausi valodā un vienā runā ibo valodā.

Now even after all of this granular level of control,

Pat pēc visas šīs sīkumainās kontroles –

do futureless language speakers seem to save more?

vai cilvēki, kas runā valodās bez nākotnes, ietaupa vairāk?

Yes, futureless language speakers, even after this level of control,

Jā, šo valodu runātāji, pat pēc šāda līmeņa kontroles,

are 30 percent more likely to report having saved in any given year.

par 30 procentiem biežāk ziņo, ka ir ietaupījuši jebkurā dotajā gadā.

Does this have cumulative effects?

Vai tam ir kopēja ietekme?

Yes, by the time they retire, futureless language speakers, holding constant their income,

Jā, šajās valodās runājošie, kam ir pastāvīgi ienākumi,

are going to retire with 25 percent more in savings.

dosies pensijā ar 25% vairāk ietaupījumu.

Can we push this data even further?

Vai mēs varam šos datus aizvirzīt vēl tālāk?

Yes, because I just told you, we actually collect a lot of health data as economists.

Jā, jo, kā es tikko teicu, ekonomisti ievāc arī daudz datu par veselību.

Now how can we think about health behaviors to think about savings?

Kā gan veselības uzvedība saistīta ar uzkrājumu veidošanu?

Well, think about smoking, for example.

Nu, padomājiet, piemēram, par smēķēšanu.

Smoking is in some deep sense negative savings.

Smēķēšana būtībā ir negatīvi uzkrājumi.

If savings is current pain in exchange for future pleasure,

Ja uzkrājumi ir pašreizējas sāpes apmaiņā pret baudu nākotnē,

smoking is just the opposite.

tad smēķēšana ir tiešs pretstats.

It's current pleasure in exchange for future pain.

Tā ir pašreizēja bauda apmaiņā pret sāpēm nākotnē.

What we should expect then is the opposite effect.

Mums vajadzētu paredzēt pretēju efektu.

And that's exactly what we find.

Tieši to mēs arī atradām.

Futureless language speakers are 20 to 24 percent less likely

Valodās bez nākotnes laika runātājošie par 20 līdz 24 procentiem retāk

to be smoking at any given point in time compared to identical families,

smēķē jebkurā izvēlētā laika punktā, salīdzinot ar identiskām ģimenēm,

and they're going to be 13 to 17 percent less likely

un varbūtība, ka viņi pensionēšanās vecumā būs aptaukojušies,

to be obese by the time they retire,

ir par 13 līdz 17 procentiem zemāka,

and they're going to report being 21 percent more likely

un varbūtība, ka pēdējās dzimumsaskarsmes laikā viņi izmantojuši prezervatīvu,

to have used a condom in their last sexual encounter.

ir par 21 procentu augstāka.

I could go on and on with the list of differences that you can find.

Es varētu vēl turpināt uzskaitīt atšķirības vēl un vēl.

It's almost impossible not to find a savings behavior

Ir gandrīz neiespējami atrast ietaupījumu uzvedību,

for which this strong effect isn't present.

kurai nav šī spēcīgā efekta.

My linguistics and economics colleagues at Yale and I are just starting to do this work

Es un mani valodniecības un ekonomikas kolēģi Jēlā esam tikko sākuši šo darbu –

and really explore and understand the ways that these subtle nudges

patiesi izpētīt un izprast veidus, kā šīs nemanāmās piebikstīšanas

cause us to think more or less about the future every single time we speak.

liek mums domāt par nākotni vairāk vai mazāk ik reizi, kad runājam.

Ultimately, the goal,

Galu galā

once we understand how these subtle effects can change our decision making,

kad sapratīsim, kā šī smalkā ietekme var mainīt mūsu lēmumu pieņemšanu,

we want to be able to provide people tools

mēs vēlamies būt spējīgi dot cilvēkiem rīkus,

so that they can consciously make themselves better savers

lai viņi apzināti varētu padarīt sevi par labākiem noguldītājiem

and more conscious investors in their own future.

un apzinīgākiem ieguldītājiem savā nākotnē.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)