Svante Pääbo: DNA clues to our inner neanderthal

Translator: Laura T. Reviewer: Natalja Gorohova

What I want to talk to you about

Tas, par ko vēlos ar jums runāt,

is what we can learn from studying the genomes

ir, ko mēs varam mācīties no dzīvu cilvēku

of living people

un izmirušu cilvēku

and extinct humans.

genomu izpētes.

But before doing that,

Bet pirms es to daru,

I just briefly want to remind you about what you already know:

īsumā vēlos atgādināt jums, ko jūs jau šobrīd zināt:

that our genomes, our genetic material,

ka mūsu genomi, mūsu ģenētiskais materiāls,

are stored in almost all cells in our bodies in chromosomes

tiek glabāti gandrīz visās mūsu ķermeņa šūnās hromosomās

in the form of DNA,

DNS veidā,

which is this famous double-helical molecule.

kas ir šī slavenā dubultspirāles veida molekula.

And the genetic information

Un ģenētiskā informācija

is contained in the form of a sequence

ir ietverta četru bāžu

of four bases

secībā,

abbreviated with the letters A, T, C and G.

ko apzīmē ar burtiem A, T, C un G.

And the information is there twice --

Un informācija tajās ir dubultā --

one on each strand --

viena katrā spirālē --

which is important,

kas ir svarīgi,

because when new cells are formed, these strands come apart,

jo, kad tiek veidotas jaunas šūnas, šīs spirāles atdalās,

new strands are synthesized with the old ones as templates

jaunas tiek sintezētas no vecajām kā paraugiem

in an almost perfect process.

gandrīz ideālā procesā.

But nothing, of course, in nature

Bet, protams, nekas dabā

is totally perfect,

nav pilnīgi ideāls,

so sometimes an error is made

tāpēc reizēm rodas kļūda

and a wrong letter is built in.

un tiek iekļauts nepareizs burts.

And we can then see the result

Un mēs varam redzēt šādu mutāciju

of such mutations

rezultātu,

when we compare DNA sequences

kad mēs salīdzinām DNS secības

among us here in the room, for example.

piemēram, starp mums, kas atrodas šajā telpā.

If we compare my genome to the genome of you,

Ja mēs salīdzinām manu un jūsu genomu,

approximately every 1,200, 1,300 letters

apmēram katri 1,200, 1,300 burti

will differ between us.

katram no mums atšķirsies.

And these mutations accumulate

Un šīs mutācijas uzkrājas

approximately as a function of time.

kā laika funkcija.

So if we add in a chimpanzee here, we will see more differences.

Ja mēs salīdzināsim ar šimpanzi, mēs redzēsim vairāk atšķirību.

Approximately one letter in a hundred

Apmēram viens no simts burtiem

will differ from a chimpanzee.

atšķirsies no šimpanzes.

And if you're then interested in the history

Un ja jūs esat ieinteresēti DNS gabala

of a piece of DNA, or the whole genome,

vēsturē, vai visa genoma vēsturē,

you can reconstruct the history of the DNA

jūs varat DNS vēsturi atjaunot

with those differences you observe.

ar šo atšķirību palīdzību, ko novērojat.

And generally we depict our ideas about this history

Un parasti mēs attēlojam savas idejas par šo vēsturi

in the form of trees like this.

koku formā kā šis.

In this case, it's very simple.

Šajā gadījumā tas ir ļoti vienkārši.

The two human DNA sequences

Divas cilvēka DNS secības

go back to a common ancestor quite recently.

atgriežas pie kopīga priekšteča diezgan bieži.

Farther back is there one shared with chimpanzees.

Tālāk atpakaļ ir šis, kas ir kopīgs ar šimpanzēm.

And because these mutations

Un tāpēc, ka šīs mutācijas

happen approximately as a function of time,

notiek aptuveni kā laika funkcija,

you can transform these differences

jūs varat pārvērst šīs atšķirības

to estimates of time,

par laika aprēķiniem,

where the two humans, typically,

kuros parasti diviem cilvēkiem

will share a common ancestor about half a million years ago,

būs bijis kopīgs priekštecis pirms apmēram pus miljona gadu,

and with the chimpanzees,

un ar šimpanzēm

it will be in the order of five million years ago.

tas būs pirms pieciem miljoniem gadu.

So what has now happened in the last few years

Tas, kas noticis dažos pēdējos gados

is that there are account technologies around

ir, ka ir pieejamas tehnoloģijas,

that allow you to see many, many pieces of DNA very quickly.

kas ļoti ātri ļauj redzēt daudzas, daudzas DNS daļas.

So we can now, in a matter of hours,

Šobrīd mēs dažu stundu laikā varam

determine a whole human genome.

noteikt visu cilvēka genomu.

Each of us, of course, contains two human genomes --

Ikvienam no mums, protams, ir divi cilvēka genomi --

one from our mothers and one from our fathers.

viens no mātes un viens no tēva.

And they are around three billion such letters long.

Un tie ir apmēram trīs miljardus burtu gari.

And we will find that the two genomes in me,

Un mēs noskaidrosim, ka diviem manī esošajiem genomiem,

or one genome of mine we want to use,

vai vienam genomam, ko vēlamies izmantot,

will have about three million differences

ir apmēram trīs miljoni atšķirību

in the order of that.

to secībā.

And what you can then also begin to do

Un tad tas, ko jūs varat arī uzsākt,

is to say, "How are these genetic differences

ir pateikt, kā šīs ģenētiskās atšķirības

distributed across the world?"

izplatījās pasaulē.

And if you do that,

Un ja jūs to darāt,

you find a certain amount of genetic variation in Africa.

jūs atrastu noteiktu ģenētisko variāciju skaitu Āfrikā.

And if you look outside Africa,

Un ja jūs pētītu ārpus Āfrikas,

you actually find less genetic variation.

jūs atrastu mazāk ģenētisko variāciju.

This is surprising, of course,

Tas, protams, ir pārsteidzoši,

because in the order of six to eight times fewer people

jo Āfrikā dzīvo sešas līdz astoņas reizes mazāk cilvēku

live in Africa than outside Africa.

nekā ārpus tās.

Yet the people inside Africa

Bet lai vai kā, Āfrikā

have more genetic variation.

ir vairāk ģenētisko variāciju.

Moreover, almost all these genetic variants

Vēl vairāk, gandrīz visas šīs ģenētiskās variācijas,

we see outside Africa

ko redzam ārpus Āfrikas,

have closely related DNA sequences

ir cieši saistītas ar DNS secībām,

that you find inside Africa.

kuras var atrast Āfrikā.

But if you look in Africa,

Bet ja jūs pētāt Āfrikā,

there is a component of the genetic variation

tur ir ģenētiskās variācijas sastāvdaļa,

that has no close relatives outside.

kam nav ciešas saistības ar kādu ārpus tās.

So a model to explain this

Modelis, lai to izskaidrotu,

is that a part of the African variation, but not all of it,

ir daļa no Āfrikas variācijas, bet ne viss,

[has] gone out and colonized the rest of the world.

tas ir izplatījies ārpus tās un iekarojis pārējo pasauli.

And together with the methods to date these genetic differences,

Un kopā ar metodēm, lai datētu šīs ģenētiskās atšķirības,

this has led to the insight

tas ir novedis pie uzskata,

that modern humans --

ka modernie cilvēki --

humans that are essentially indistinguishable from you and me --

cilvēki, kas būtībā nav atšķirami no jums un manis --

evolved in Africa, quite recently,

attīstījušies pavisam nesen Āfrikā

between 100 and 200,000 years ago.

pirms 100 līdz 200,000 gadiem.

And later, between 100 and 50,000 years ago or so,

Un vēlāk, pirms 100 līdz 50,000 gadiem

went out of Africa

atstāja Āfriku,

to colonize the rest of the world.

lai kolonizētu pārējo pasauli.

So what I often like to say

Tas, ko man bieži patīk teikt

is that, from a genomic perspective,

ir, ka no genomiskās perspektīvas

we are all Africans.

mēs visi esam afrikāņi.

We either live inside Africa today,

Mēs vai nu dzīvojam Āfrikā,

or in quite recent exile.

vai arī pavisam tuvu tai.

Another consequence

Citas šī nesenās moderno cilvēku

of this recent origin of modern humans

izcelsmes sekas

is that genetic variants

ir, ka ģenētiskie varianti

are generally distributed widely in the world,

pasaulē ir parasti plaši izplatīti,

in many places,

daudzās vietās,

and they tend to vary as gradients,

un tie mēdz mainīties kā novirzes,

from a bird's-eye perspective at least.

vismaz no putna skata punkta.

And since there are many genetic variants,

Un kopš ir tik daudz ģenētisko variantu,

and they have different such gradients,

un tiem ir tik daudz dažādu noviržu,

this means that if we determine a DNA sequence --

tas nozīmē, ka ja mēs noteiktu DNS secību --

a genome from one individual --

genomu no viena cilvēka --

we can quite accurately estimate

mēs varam diezgan precīzi noteikt,

where that person comes from,

no kurienes šis cilvēks cēlies,

provided that its parents or grandparents

paredzot, ka viņa vecāki vai vecvecāki

haven't moved around too much.

nav pārāk daudz pārvietojušies.

But does this then mean,

Bet vai tas nozīmē,

as many people tend to think,

kā daudzi cilvēki mēdz domāt,

that there are huge genetic differences between groups of people --

ka starp cilvēku grupām ir milzīgas ģenētiskās atšķirības --

on different continents, for example?

piemēram, atšķirīgos kontinentos?

Well we can begin to ask those questions also.

Mēs varam arī sākt uzdot šos jautājumus.

There is, for example, a project that's underway

Ir, piemēram, projekts, kas pēta

to sequence a thousand individuals --

tūkstoti cilvēku --

their genomes -- from different parts of the world.

viņu genomus -- no dažādām pasaules daļām.

They've sequenced 185 Africans

Viņi ir izpētījuši 185 afrikāņus

from two populations in Africa.

no divām Āfrikas populācijām.

[They've] sequenced approximately equally [as] many people

Viņi ir izpētījuši apmēram tikpat daudz cilvēku

in Europe and in China.

Eiropā un Ķīnā.

And we can begin to say how much variance do we find,

Un mēs varam sākt runāt par to, cik daudz neatbilstību mēs atrodam,

how many letters that vary

cik daudz burtu atšķirās

in at least one of those individual sequences.

vismaz vienā no šo cilvēku DNS secībām.

And it's a lot: 38 million variable positions.

Un tas ir daudz: 38 miljoni dažādu kombināciju.

But we can then ask: Are there any absolute differences

Bet mēs varam jautāt: Vai ir kādas pilnīgas atšķirības

between Africans and non-Africans?

starp afrikāņiem un neafrikāņiem?

Perhaps the biggest difference

Iespējams, ka vislielākā atšķirība,

most of us would imagine existed.

vairums no mums iedomāsies, bija.

And with absolute difference --

Un ar pilnīgu atšķirību --

and I mean a difference

un es domāju atšķirību,

where people inside Africa at a certain position,

kad cilvēkiem Āfrikā konkrētā vietā,

where all individuals -- 100 percent -- have one letter,

kur visiem cilvēkiem -- 100% -- ir viens burts,

and everybody outside Africa has another letter.

un visiem ārpus Āfrikas ir cits burts.

And the answer to that, among those millions of differences,

Un atbilde uz to starp šīm miljoniem atšķirībām

is that there is not a single such position.

ir, ka nav neviena tāda pozīcija.

This may be surprising.

Tas var būt pārsteidzoši.

Maybe a single individual is misclassified or so.

Iespējams, ka viens cilvēks ir nepareizi klasificēts vai kā tamlīdzīgi.

So we can relax the criterion a bit

Mēs varam nedaudz atvieglot kritēriju

and say: How many positions do we find

un teikt: Cik daudz pozīciju mēs atradīsim,

where 95 percent of people in Africa have

ja 95% cilvēku Āfrikā ir

one variant,

viens variants,

95 percent another variant,

95% ir cits variants,

and the number of that is 12.

un to skaits ir 12.

So this is very surprising.

Tas ir ļoti pārsteidzoši.

It means that when we look at people

Tas nozīmē, ka kad mēs skatāmies uz cilvēkiem

and see a person from Africa

un redzam cilvēku no Āfrikas

and a person from Europe or Asia,

un cilvēku no Eiropas vai Āzijas,

we cannot, for a single position in the genome with 100 percent accuracy,

mēs nevaram, ar 100% precizitāti genoma vienai pozīcijai,

predict what the person would carry.

paredzēt, kas šai personai būs.

And only for 12 positions

Un tikai 12 pozīciju gadījumā

can we hope to be 95 percent right.

mēs varam cerēt, ka 95% būs pareizi.

This may be surprising,

Tas var šķist pārsteidzoši,

because we can, of course, look at these people

jo mēs, protams, varam paskatīties uz šiem cilvēkiem

and quite easily say where they or their ancestors came from.

un diezgan viegli pateikt, no kurienes viņi vai viņu senči nāk.

So what this means now

Tas nozīmē,

is that those traits we then look at

ka šīs iezīmes, uz ko mēs skatāmies

and so readily see --

un tik viegli saskatām --

facial features, skin color, hair structure --

sejas vaibsti, ādas krāsa, matu struktūra --

are not determined by single genes with big effects,

neietekmē vieni paši gēni ar lielu iedarbību,

but are determined by many different genetic variants

bet tās ietekmē daudzi dažādi ģenētiskie varianti,

that seem to vary in frequency

kas, šķiet, ka variē biežumā

between different parts of the world.

starp dažādām pasaules daļām.

There is another thing with those traits

Ir vēl kāda lieta ar šīm iezīmēm,

that we so easily observe in each other

ko mēs tik viegli viens otrā novērojam,

that I think is worthwhile to consider,

ka, es domāju, ir vērtīgi aplūkot,

and that is that, in a very literal sense,

un ka tie ir, burtiskā nozīmē,

they're really on the surface of our bodies.

tie tiešām ir uz mūsu ķermeņa virsmas.

They are what we just said --

Tie ir tas, ko mēs nupat teicām --

facial features, hair structure, skin color.

sejas vaibsti, matu struktūra, ādas krāsa.

There are also a number of features

Ir arī vairākas iezīmes,

that vary between continents like that

kas dažādos kontinentos ir atšķirīgas, kā

that have to do with how we metabolize food that we ingest,

tas, kā mēs pārstrādājam uzņemto pārtiku,

or that have to do

vai arī tas,

with how our immune systems deal with microbes

kā mūsu imūnsistēma cīnās ar mikrobiem,

that try to invade our bodies.

kas cenšas inficēt mūsu ķermeņus.

But so those are all parts of our bodies

Bet visas šīs mūsu ķermeņa daļas ir tās,

where we very directly interact with our environment,

ar kurām mēs ļoti tieši saskaramies ar mūsu vidi,

in a direct confrontation, if you like.

tiešā pretstatīšanā.

It's easy to imagine

Ir viegli iedomāties,

how particularly those parts of our bodies

cik sīki šīs ķermeņa daļas

were quickly influenced by selection from the environment

tika ātri ietekmētas, vides

and shifted frequencies of genes

un izmainītu gēnu frekvences izvēlētas,

that are involved in them.

kas tajās ir iesaistītas.

But if we look on other parts of our bodies

Bet ja mēs apskatām citas mūsu ķermeņa daļas,

where we don't directly interact with the environment --

ar kurām mēs tieši nesaskaramies ar vidi --

our kidneys, our livers, our hearts --

mūsu nieres, mūsu aknas, mūsu sirdis --

there is no way to say,

nav veida kā pateikt,

by just looking at these organs,

tikai paskatoties uz šiem orgāniem,

where in the world they would come from.

no kurienes pasaulē tie varētu nākt.

So there's another interesting thing

Ir vēl kāda interesanta lieta,

that comes from this realization

kas nāk no šī atklājuma,

that humans have a recent common origin in Africa,

ka cilvēkiem ir nesena kopīga izcelšanās Āfrikā,

and that is that when those humans emerged

un tas notika tad, kad šie cilvēki radās

around 100,000 years ago or so,

pirms 100,000 gadiem,

they were not alone on the planet.

viņi nebija vienīgie uz zemes.

There were other forms of humans around,

Bija arī citas cilvēku formas,

most famously perhaps, Neanderthals --

iespējams, vispazīstamākie bija neandertālieši --

these robust forms of humans,

cilvēki ar rupjajām formām,

compared to the left here

šeit redzami pa kreisi

with a modern human skeleton on the right --

salīdzināti ar mūsdienu cilvēka skeletu pa labi --

that existed in Western Asia and Europe

viņi dzīvoja Rietumāzijā un Eiropā

since several hundreds of thousands of years.

vairākus simtus tūkstošu gadu.

So an interesting question is,

Interesants jautājums ir,

what happened when we met?

kas notika, kad mēs satikāmies?

What happened to the Neanderthals?

Kas notika ar neandertāliešiem?

And to begin to answer such questions,

Un lai sāktu atbildēt uz šāda veida jautājumiem,

my research group -- since over 25 years now --

mana pētniecības grupa -- nu jau vairāk kā 25 gadus --

works on methods to extract DNA

strādā pie metodēm, lai iegūtu DNS

from remains of Neanderthals

no neandertāliešu mirstīgajām atliekām

and extinct animals

un izmirušiem dzīvniekiem,

that are tens of thousands of years old.

kas ir desmitiem tūkstošu gadus veci.

So this involves a lot of technical issues

Tas iekļauj daudzus tehniskus jautājumus,

in how you extract the DNA,

kā jūs iegūstat DNS,

how you convert it to a form you can sequence.

kā jūs to pārvēršat formā no kuras varat sekvencēt.

You have to work very carefully

Jums jāstrādā ļoti uzmanīgi,

to avoid contamination of experiments

lai novērstu eksperimentu piesārņošanu

with DNA from yourself.

ar savu DNS.

And this then, in conjunction with these methods

Un tas kopā ar šīm metodēm,

that allow very many DNA molecules to be sequenced very rapidly,

kas dod iespēju īsā laikā sekvencēt daudz DNS molekulas,

allowed us last year

mums pagājušajā gadā atļāva

to present the first version of the Neanderthal genome,

piedāvāt neandertāliešu genoma pirmo versiju,

so that any one of you

tāpēc ikviens no jums

can now look on the Internet, on the Neanderthal genome,

var paskatīties internetā uz neandertāliešu genomu,

or at least on the 55 percent of it

vai vismaz uz 55% no tā,

that we've been able to reconstruct so far.

ko mēs līdz šim brīdim esam spējuši atjaunot.

And you can begin to compare it to the genomes

Un jūs varat sākt salīdzināt ar to cilvēku genomiem,

of people who live today.

kas dzīvo mūsdienās.

And one question

Un viens jautājums,

that you may then want to ask

ko jūs tad varētu gribēt pajautāt

is, what happened when we met?

ir, kas notika, kad mēs satikāmies?

Did we mix or not?

Vai mēs sajaucāmies vai nē?

And the way to ask that question

Un veids, kādā pajautāt šo jautājumu,

is to look at the Neanderthal that comes from Southern Europe

ir paskatīties uz neandertālieti, kas nāk no Dienvideiropas

and compare it to genomes

un salīdzināt to ar to cilvēku genomiem,

of people who live today.

kas dzīvo mūsdienās.

So we then look

Tad mēs

to do this with pairs of individuals,

to darījām ar cilvēku pāriem,

starting with two Africans,

sākot ar diviem afrikāņiem,

looking at the two African genomes,

pētot divu afrikāņu genomus,

finding places where they differ from each other,

meklējot vietas, ar kurām tie atšķiras viens no otra,

and in each case ask: What is a Neanderthal like?

un katrā gadījumā jautājam: Kāds ir neandertālietis?

Does it match one African or the other African?

Vai tas ir līdzīgs vienam vai otram afrikānim?

We would expect there to be no difference,

Mēs ceram, ka nebūs nekāda atšķirība,

because Neanderthals were never in Africa.

jo neandertālieši nekad nedzīvoja Āfrikā.

They should be equal, have no reason to be closer

Tiem vajadzētu būt vienādiem, nav iemesla būt tuvāk

to one African than another African.

vienam vai citam afrikānim.

And that's indeed the case.

Un tas patiešām ir gadījums.

Statistically speaking, there is no difference

Runājot statistiski, nav atšķirības tajā,

in how often the Neanderthal matches one African or the other.

cik bieži neandertālietis ir līdzīgs vienam vai otram afrikānim.

But this is different

Bet ir atšķirība,

if we now look at the European individual and an African.

ja mēs tagad paskatāmies uz eiropieti un afrikāni.

Then, significantly more often,

Tad daudz biežāk

does a Neanderthal match the European

neandertālietis ir līdzīgs eiropietim

rather than the African.

vairāk nekā afrikānim.

The same is true if we look at a Chinese individual

Tas pats ir pareizi, ja mēs paskatāmies uz ķīnieti

versus an African,

un afrikāni,

the Neanderthal will match the Chinese individual more often.

neandertālietis biežāk būs līdzīgāks ķīnietim.

This may also be surprising

Tas var arī šķist pārsteidzoši,

because the Neanderthals were never in China.

jo neandertālieši nekad nebija dzīvojuši Ķīnā.

So the model we've proposed to explain this

Modelis, kā mēs cerējām to izskaidrot,

is that when modern humans came out of Africa

ir, kad mūsdienu cilvēks pameta Āfriku

sometime after 100,000 years ago,

apmēram pirms 100,000 gadiem,

they met Neanderthals.

tie satika neandertāliešus.

Presumably, they did so first in the Middle East,

Iespējams, ka tas sākumā notika Tuvajos Austrumos,

where there were Neanderthals living.

kur neandertālieši dzīvoja.

If they then mixed with each other there,

Ja viņi tur sajaucās viens ar otru,

then those modern humans

tad šiem mūsdienu cilvēkiem,

that became the ancestors

kas kļuva par senčiem

of everyone outside Africa

visiem ārpus Āfrikas,

carried with them this Neanderthal component in their genome

bija genomā neandertāliešu komponents

to the rest of the world.

visā pārējā pasaulē.

So that today, the people living outside Africa

Šodien cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Āfrikas,

have about two and a half percent of their DNA

DNS satur apmēram 2,5%

from Neanderthals.

no neandertāliešiem.

So having now a Neanderthal genome

Esot neandertāliešu genomam

on hand as a reference point

kā pieturas punktam

and having the technologies

un esot tehnoloģijām,

to look at ancient remains

lai pētītu senās mirstīgās atliekas

and extract the DNA,

un iegūtu DNS,

we can begin to apply them elsewhere in the world.

mēs varam sākt tos lietot citur pasaulē.

And the first place we've done that is in Southern Siberia

Un pirmā vieta, kur to esam darījuši, ir Dienvidsibīrijā,

in the Altai Mountains

Altaja kalnos

at a place called Denisova,

vietā, ko sauc Denisova,

a cave site in this mountain here,

apmetnē kalnos,

where archeologists in 2008

kur arheologi 2008. gadā

found a tiny little piece of bone --

atrada nelielu kaula fragmentu --

this is a copy of it --

šī ir tā kopija --

that they realized came from the last phalanx

kas, kā viņi noskaidroja, nāca no cilvēka mazā pirkstiņa

of a little finger of a pinky of a human.

pēdējās falangas.

And it was well enough preserved

Un tas bija pietiekami labi saglabājies,

so we could determine the DNA from this individual,

tāpēc mēs no šī cilvēka varējām noteikt DNS,

even to a greater extent

īstenībā, pat vēl lielākā mērā

than for the Neanderthals actually,

nekā no neandertāliešiem,

and start relating it to the Neanderthal genome

un sākt to saistīt ar neandertāliešu genomu

and to people today.

un ar mūsdienu cilvēkiem.

And we found that this individual

Un mēs atklājām, ka šim cilvēkam

shared a common origin for his DNA sequences

bija kopēja DNS secību izcelsme

with Neanderthals around 640,000 years ago.

ar neandertāliešiem apmēram pirms 640,000 gadiem.

And further back, 800,000 years ago

Un vēl senāk atpakaļ, pirms 800,000 gadiem

is there a common origin

ir kopēja izcelsme

with present day humans.

ar mūsdienu cilvēkiem.

So this individual comes from a population

Šis cilvēks nāk no populācijas,

that shares an origin with Neanderthals,

kam ir kopīga izcelsme ar neandertāliešiem,

but far back and then have a long independent history.

bet ļoti sen atpakaļ, un tad tiem bijusi gara, nesaistīta vēsture.

We call this group of humans,

Mēs šo cilvēku grupu,

that we then described for the first time

ko mēs aprakstījām pirmo reizi

from this tiny, tiny little piece of bone,

no šī mazā, mazā kaula gabaliņa,

the Denisovans,

saucam par denisoviešiem,

after this place where they were first described.

pēc šīs vietas nosaukuma, kur mēs pirmo reizi tos pētījām.

So we can then ask for Denisovans

Mēs varam jautāt denisoviešiem

the same things as for the Neanderthals:

tās pašas lietas ko neandertāliešiem:

Did they mix with ancestors of present day people?

Vai viņi sajaucās ar mūsdienu cilvēku senčiem?

If we ask that question,

Ja mēs prasām šo jautājumu

and compare the Denisovan genome

un salīdzinām denisoviešu genomu

to people around the world,

ar cilvēku no visas pasaules,

we surprisingly find

mēs pārsteidzoši neatklājam

no evidence of Denisovan DNA

nekādus pierādījumus par to, ka denisoviešu DNS

in any people living even close to Siberia today.

ir kādam mūsdienās dzīvojošam cilvēkam par Sibīrijas tuvumā.

But we do find it in Papua New Guinea

Bet mēs to atklājam Papua Jaungvinejā

and in other islands in Melanesia and the Pacific.

un citās salās Melanēzijā un Klusajā okeānā.

So this presumably means

Tas, iespējams, nozīmē,

that these Denisovans had been more widespread in the past,

ka denisovieši ir bijuši pagātnē daudz vairāk izplatīti,

since we don't think that the ancestors of Melanesians

kopš mēs nedomājam, ka melanēziešu senči

were ever in Siberia.

kādreiz dzīvojuši Sibīrijā.

So from studying

No šo izmirušo cilvēku genomu

these genomes of extinct humans,

pētīšanas

we're beginning to arrive at a picture of what the world looked like

mēs varam iedomāties, kāda izskatījusies pasaule tad,

when modern humans started coming out of Africa.

kad mūsdienu cilvēki sāka pārvietoties prom no Āfrikas.

In the West, there were Neanderthals;

Rietumos bija neandertālieši;

in the East, there were Denisovans --

austrumos bija denisovieši --

maybe other forms of humans too

iespējams, ka arī citas cilvēku formas,

that we've not yet described.

kuras mēs vēl neesam aprakstījuši.

We don't know quite where the borders between these people were,

Mēs nezinām, kur tieši bija robežas starp šiem cilvēkiem,

but we know that in Southern Siberia,

bet mēs zinām, ka Dienvidsibīrijā

there were both Neanderthals and Denisovans

dzīvoja gan neandertālieši, gan denisovieši

at least at some time in the past.

vismaz kādu laiku pagātnē.

Then modern humans emerged somewhere in Africa,

Mūsdienu cilvēki radās kaut kur Āfrikā,

came out of Africa, presumably in the Middle East.

devās prom no Āfrikas, iespējams, uz Tuvajiem Austrumiem.

They meet Neanderthals, mix with them,

Viņi satika neandertāliešus, sajaucās ar tiem,

continue to spread over the world,

turpināja izplatīties pa visu pasauli,

and somewhere in Southeast Asia,

un kaut kur Dienvidaustrumu Āzijā

they meet Denisovans and mix with them

viņi sastapa denisoviešus un sajaucās ar tiem,

and continue on out into the Pacific.

un turpināja izplatīties Klusajā okeānā.

And then these earlier forms of humans disappear,

Un tad šīs pirmatnējo cilvēku formas izzuda,

but they live on a little bit today

bet mūsdienās viņi nedaudz dzīvo

in some of us --

dažos no mums --

in that people outside of Africa have two and a half percent of their DNA

cilvēkiem ārpus Āfrikas viņu DNS satur 2,5%

from Neanderthals,

no neandertāliešiem,

and people in Melanesia

un cilvēkiem Melanēzijā

actually have an additional five percent approximately

patiesībā ir vēl apmēram 5%

from the Denisovans.

no denisoviešiem.

Does this then mean that there is after all

Vai tas nozīmē, ka pēc visa tā ir

some absolute difference

kāda pilnīga atšķirība

between people outside Africa and inside Africa

starp cilvēkiem ārpus Āfrikas un tās iekšienē

in that people outside Africa

un cilvēkiem ārpus Āfrikas

have this old component in their genome

genomā ir šis vecais komponents

from these extinct forms of humans,

no šīm izmirušajām cilvēku formām,

whereas Africans do not?

kāda nav afrikāņiem?

Well I don't think that is the case.

Es nedomāju, ka tā ir problēma.

Presumably, modern humans

Iespējams, ka modernie cilvēki

emerged somewhere in Africa.

radās kaut kur Āfrikā.

They spread across Africa also, of course,

Viņi izplatījās arī Āfrikā, protams,

and there were older, earlier forms of humans there.

un tur bija vecākas, senākas cilvēku formas.

And since we mixed elsewhere,

Un kopš mēs kaut kur citur sajaucāmies,

I'm pretty sure that one day,

esmu diezgan pārliecināts, ka kādu dienu,

when we will perhaps have a genome

kad mums, iespējams, būs genoms

of also these earlier forms in Africa,

arī no šīm senākajām formām Āfrikā,

we will find that they have also mixed

mēs noskaidrosim, ka tie arī ir sajaukušies

with early modern humans in Africa.

ar senajiem modernajiem cilvēkiem Āfrikā.

So to sum up,

Rezumējot,

what have we learned from studying genomes

ko mēs esam iemācījušies no genomu izpētes

of present day humans

mūsdienu cilvēkiem

and extinct humans?

un izmirušajiem cilvēkiem?

We learn perhaps many things,

Mēs, iespējams, iemācāmies daudzas lietas,

but one thing that I find sort of important to mention

bet viena lieta, ko es uzskatu, ir svarīgi pieminēt

is that I think the lesson is that we have always mixed.

ir tāda, ka mēs vienmēr esam sajaukušies.

We mixed with these earlier forms of humans,

Mēs sajaucāmies ar šīm pirmatnējo cilvēku formām,

wherever we met them,

visur, kur mēs ar tiem satikāmies,

and we mixed with each other ever since.

un mēs sajaucāmies viens ar otru kopš tā laika.

Thank you for your attention.

Paldies par jūsu uzmanību.

(Applause)

(Aplausi)