Bjorn Lomborg: Global priorities bigger than climate change

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

What I'd like to talk about is really the biggest problems in the world.

Es gribētu runāt par pasaules lielākajām problēmām.

nevis par „Skeptisko vides aizstāvi”,

I'm not going to talk about "The Skeptical Environmentalist" --

probably that's also a good choice.

ko varbūt arī vajadzētu.

(Laughter)

(Smiekli)

But I am going talk about: what are the big problems in the world?

Taču es runāšu par to, kas ir pasaules lielās problēmas.

And I must say, before I go on, I should ask every one of you

Un, pirms turpinu, aicinu jūs visus mēģināt izvilkt pildspalvu un papīru,

to try and get out pen and paper

jo patiesībā es lūgšu jums man palīdzēt.

because I'm actually going to ask you to help me to look at how we do that.

Tāpēc izvelciet pildspalvu un papīru.

So get out your pen and paper.

Ir skaidrs, ka problēmu pasaulē ir daudz.

Bottom line is, there is a lot of problems out there in the world.

I'm just going to list some of them.

Uzskaitīšu vien dažas no tām.

There are 800 million people starving.

800 miljoni cilvēku cieš badu.

Miljardam cilvēku nav tīra dzeramā ūdens.

There's a billion people without clean drinking water.

Two billion people without sanitation.

Diviem miljardiem nav kanalizācijas.

There are several million people dying of HIV and AIDS.

Vairāki miljoni cilvēku mirst no HIV un AIDS.

The lists go on and on.

Sarakstu var turpināt vēl un vēl.

There's two billions of people who will be severely affected by climate change -- so on.

Divus miljardus cilvēku smagi ietekmēs klimata pārmaiņas un tā tālāk.

There are many, many problems out there.

Problēmu ir ļoti, ļoti daudz.

In an ideal world, we would solve them all, but we don't.

Ideālā pasaulē mēs atrisinātu visas, bet mēs to nedarām.

We don't actually solve all problems.

Mēs patiesībā nerisinām visas problēmas.

And if we do not, the question I think we need to ask ourselves --

Un, ja to nedarām, mums, manuprāt, sev jājautā –

and that's why it's on the economy session -- is to say,

un tas ir iemesls, kāpēc šī runa ir ekonomikas sesijā –

ja nedarām visu, mums patiešām jāsāk sev jautāt:

if we don't do all things, we really have to start asking ourselves,

which ones should we solve first?

kuras problēmas būtu jārisina vispirms.

And that's the question I'd like to ask you.

Tas ir jautājums, ko vēlos uzdot jums.

If we had say, 50 billion dollars over the next four years to spend

Ja mums būtu, teiksim, 50 miljardi dolāru,

lai nākamos četrus gadus darītu kaut ko labu, kam mēs to tērētu?

to do good in this world, where should we spend it?

We identified 10 of the biggest challenges in the world,

Esam noteikuši desmit lielākos izaicinājumus pasaulē,

and I will just briefly read them:

un es tos īsi nolasīšu –

klimata pārmaiņas, infekcijas slimības, konflikti,

climate change, communicable diseases, conflicts, education,

financial instability, governance and corruption,

izglītība, finanšu nestabilitāte, pārvaldība un korupcija,

malnutrition and hunger, population migration,

nepietiekams uzturs un bads, migrācija,

sanitation and water, and subsidies and trade barriers.

kanalizācija un ūdens, subsīdijas un tirdzniecības ierobežojumi.

We believe that these in many ways

Mūsuprāt, šeit daudzējādā ziņā ietvertas pasaules lielākās problēmas.

encompass the biggest problems in the world.

The obvious question would be to ask,

Šķiet pašsaprotami jautāt,

what do you think are the biggest things?

kuras, jūsuprāt, ir nozīmīgākās.

Where should we start on solving these problems?

No kura gala sākt tās risināt?

But that's a wrong problem to ask.

Tomēr tas ir nepareizs jautājums.

Janvārī šo jautājumu patiesībā uzdeva Davosā.

That was actually the problem that was asked in Davos in January.

But of course, there's a problem in asking people to focus on problems.

Bet ir problemātiski lūgt cilvēkiem koncentrēties uz problēmām.

Because we can't solve problems.

Jo mēs nevaram tās atrisināt.

Surely the biggest problem we have in the world is that we all die.

Lielākā problēma pasaulē ir tā, ka mēs visi mirstam.

Bet mums nav tehnoloģijas, kas to atrisinātu.

But we don't have a technology to solve that, right?

So the point is not to prioritize problems,

Tāpēc mērķis nav noteikt prioritāti problēmām,

but the point is to prioritize solutions to problems.

bet gan šo problēmu risinājumiem.

And that would be -- of course that gets a little more complicated.

Tas, protams, ir mazliet sarežģītāk.

Klimata pārmaiņām tas būtu Kioto.

To climate change that would be like Kyoto.

To communicable diseases, it might be health clinics or mosquito nets.

Infekciju slimībām – slimnīcas vai moskītu tīkli.

To conflicts, it would be U.N.'s peacekeeping forces, and so on.

Konfliktiem – ANO miera uzturēšanas spēki un tā tālāk.

The point that I would like to ask you to try to do,

Es gribētu lūgt, lai pamēģināt –

is just in 30 seconds -- and I know this is in a sense

saprotu, ka 30 sekundēs tas savā ziņā ir neiespējams uzdevums –

an impossible task -- write down what you think

uzrakstīt, kuras, jūsuprāt, varētu būt galvenās prioritātes.

is probably some of the top priorities.

And also -- and that's, of course, where economics gets evil --

Kā arī – un te ekonomika kļūst ļauna –

to put down what are the things we should not do, first.

uzrakstīt, kuras problēmas nevajadzētu risināt kā pirmās,

What should be at the bottom of the list?

kuras būtu saraksta apakšgalā.

Lūdzu, veltiet tam 30 sekundes, varbūt aprunājieties ar kaimiņu

Please, just take 30 seconds, perhaps talk to your neighbor,

un izdomājiet,

and just figure out what should be the top priorities

kuri pasaules lielāko problēmu risinājumi būtu jāliek saraksta augšā

and the bottom priorities of the solutions that we have

to the world's biggest issues.

un kuri – apakšā.

The amazing part of this process -- and of course, I mean,

Aizraujošākais šajā procesā –

es, protams, gribētu, bet man ir tikai 18 minūtes laika,

I would love to -- I only have 18 minutes,

I've already given you quite a substantial amount of my time, right?

no kura daļu jau esmu ar jums iztērējis –

I'd love to go into, and get you to think about this process,

es ļoti labprāt iedziļinātos un liktu jums padomāt par šo procesu,

and that's actually what we did.

ko mēs arī darījām.

And I also strongly encourage you,

Es aicinu arī jūs – un esmu pārliecināts, ka pārrunāsim to vēlāk –

and I'm sure we'll also have these discussions afterwards,

to think about, how do we actually prioritize?

padomāt par to, kā nosakām prioritātes.

Of course, you have to ask yourself,

Protams, jājautā sev,

why on Earth was such a list never done before?

kāpēc gan neviens šādu sarakstu nav izveidojis agrāk.

And one reason is that prioritization is incredibly uncomfortable.

Viens no iemesliem ir tas, ka prioritāšu noteikšana ir ārkārtīgi neērta.

Nobody wants to do this.

Neviens to negrib darīt.

Of course, every organization would love to be on the top of such a list.

Ikviena organizācija, protams, gribētu būt saraksta augšgalā.

But every organization would also hate to be not on the top of the list.

Bet visām organizācijām arī nepatiktu nebūt saraksta augšgalā.

And since there are many more not-number-one spots on the list

Un, tā kā sarakstā ir daudz vairāk ne-pirmo vietu,

than there is number ones, it makes perfect sense

ir pilnīgi saprotama nevēlēšanās šādu sarakstu veidot.

not to want to do such a list.

ANO pastāv jau gandrīz 60 gadus,

We've had the U.N. for almost 60 years,

yet we've never actually made a fundamental list

taču mēs ne reizi neesam izveidojuši

pamata sarakstu ar visām lielajām lietām, ko pasaulē varam darīt,

of all the big things that we can do in the world,

and said, which of them should we do first?

un pateikuši, kuras no tām būtu darāmas vispirms.

So it doesn't mean that we are not prioritizing --

Tas gan nenozīmē, ka nenosakām prioritātes –

any decision is a prioritization, so of course we are still prioritizing,

jebkurš lēmums ir prioritātes noteikšana, tā ka mēs, protams, to darām,

if only implicitly -- and that's unlikely to be as good

kaut arī netieši –

un visticamāk šādi noteiktas prioritātes nebūs tik labas kā tad,

as if we actually did the prioritization,

and went in and talked about it.

ja tās patiešām pārrunātu.

So what I'm proposing is really to say that we have,

Es gribētu teikt,

ka mums ļoti ilgu laiku ir bijis daudz iespēju, starp kurām izvēlēties.

for a very long time, had a situation when we've had a menu of choices.

There are many, many things we can do out there,

Ir ļoti, ļoti daudz lietu, ko mēs varētu darīt,

but we've not had the prices, nor the sizes.

taču mēs neesam redzējuši ne cenas, ne izmērus.

We have not had an idea.

Mums nav ne jausmas.

Imagine going into a restaurant and getting this big menu card,

Iedomājieties, ka ieejat restorānā un saņemat milzīgu ēdienkarti,

but you have no idea what the price is.

bet jums nav ne jausmas, kāda ir cena.

You know, you have a pizza; you've no idea what the price is.

Jūs pasūtāt picu, bet jums nav ne jausmas par cenu.

It could be at one dollar; it could be 1,000 dollars.

Varbūt tā maksā vienu dolāru, varbūt – 1000.

It could be a family-size pizza;

Varbūt tā ir ģimenes izmēra pica, varbūt tā ir picas šķēle.

it could be a very individual-size pizza, right?

We'd like to know these things.

Mēs to gribētu zināt.

And that is what the Copenhagen Consensus is really trying to do --

Un tieši to mēģina darīt Copenhagen Consensus –

to try to put prices on these issues.

noteikt šo jautājumu cenu.

And so basically, this has been the Copenhagen Consensus' process.

Tas arī pamatā ir Copenhagen Consensus process.

We got 30 of the world's best economists, three in each area.

Mums ir 30 pasaules labākie ekonomisti, trīs katrā jomā.

So we have three of world's top economists write about climate change.

Trīs no pasaules labākajiem ekonomistiem raksta par klimata pārmaiņām –

What can we do? What will be the cost

ko varam darīt, ko tas maksās un kāds no tā būs labums.

and what will be the benefit of that?

Likewise in communicable diseases.

Tāpat ar infekciju slimībām.

Three of the world's top experts saying, what can we do?

Trīs no pasaules labākajiem ekspertiem raksta

ko varam darīt, ko tas maksās,

What would be the price?

What should we do about it, and what will be the outcome?

ko vajadzētu darīt un kāds būs iznākums.

And so on.

Un tā tālāk.

Then we had some of the world's top economists,

Tad daži pasaules labākie ekonomisti –

eight of the world's top economists, including three Nobel Laureates,

astoņi no labākajiem ekonomistiem, tostarp trīs Nobela prēmijas laureāti –

meet in Copenhagen in May 2004.

2004. gada maijā tikās Kopenhāgenā.

We called them the "dream team."

Mēs viņus nosaucām par sapņu komandu,

The Cambridge University prefects decided to call them

un Kembridžas Universitāte tos nodēvēja par ekonomikas Real Madrid.

the Real Madrid of economics.

To ļoti labi saprot Eiropā, šeit īsti ne.

That works very well in Europe, but it doesn't really work over here.

And what they basically did was come out with a prioritized list.

Un būtībā viņi izveidoja prioritāšu sarakstu.

And then you ask, why economists?

Jūs jautāsiet, kāpēc ekonomisti.

And of course, I'm very happy you asked that question -- (Laughter) --

Man, protams, prieks, ka pajautājāt,

because that's a very good question.

jo tas ir ļoti labs jautājums.

The point is, of course, if you want to know about malaria,

Ja gribat ko uzzināt par malāriju, jūs jautājat malārijas ekspertam.

you ask a malaria expert.

Ja gribat ko uzzināt par klimatu, jūs jautājat klimatologam.

If you want to know about climate, you ask a climatologist.

But if you want to know which of the two you should deal with first,

Taču, ja gribat zināt,

kuram no šiem jautājumiem pievērsties vispirms,

you can't ask either of them, because that's not what they do.

jūs nevarat viņiem jautāt, jo tas nav tas, ko viņi dara.

That is what economists do.

To dara ekonomisti.

They prioritize.

Viņi nosaka prioritātes.

They make that in some ways disgusting task of saying, which one should we do first,

Viņi paveic šo savā ziņā riebīgo uzdevumu,

pasakot, ko vajadzētu darīt vispirms un ko pēc tam.

and which one should we do afterwards?

So this is the list, and this is the one I'd like to share with you.

Lūk, tātad saraksts, ar ko gribētu padalīties.

Of course, you can also see it on the website,

To, protams, var atrast arī mājaslapā,

and we'll also talk about it more, I'm sure, as the day goes on.

un esmu drošs, ka šīs dienas laikā par to vēl parunāsim.

They basically came up with a list where they said

Būtībā viņi izveidoja slikto projektu sarakstu –

there were bad projects -- basically, projects

tie ir projekti, kuros ieguldot vienu dolāru,

where if you invest a dollar, you get less than a dollar back.

jūs saņemat atpakaļ mazāk nekā vienu dolāru.

Then there's fair projects, good projects and very good projects.

Tad ir pieņemamie projekti, labie projekti un ļoti labie projekti.

Mums, protams, būtu jāsāk ar ļoti labajiem.

And of course, it's the very good projects we should start doing.

I'm going to go from backwards

Es sākšu no apakšgala,

so that we end up with the best projects.

lai varētu pabeigt ar vislabākajiem projektiem.

These were the bad projects.

Lūk, sliktie projekti.

As you might see the bottom of the list was climate change.

Kā redzat, saraksta apakšgalā ir klimata pārmaiņas.

This offends a lot of people, and that's probably one of the things

Daudzus tas aizskar,

un tā varētu būt viena no tēmām, pie kuras man iesaka neatgriezties.

where people will say I shouldn't come back, either.

And I'd like to talk about that, because that's really curious.

Es gribētu par to parunāt, jo tas ir patiešām interesanti.

Why is it it came up?

Kāpēc tā?

And I'll actually also try to get back to this

Un es arī mēģināšu pie šī atgriezties,

because it's probably one of the things

jo tā, iespējams, ir viena no lietām, kurai nepiekrītat savā sarakstā.

that we'll disagree with on the list that you wrote down.

The reason why they came up with saying that Kyoto --

Iemesls, kāpēc ekonomisti saka, ka darīt Kioto protokolā prasīto vai vēl vairāk,

or doing something more than Kyoto -- is a bad deal

ir neizdevīgi, ir vienkāršs – tas ir ļoti neefektīvi.

is simply because it's very inefficient.

It's not saying that global warming is not happening.

Tas nenozīmē, ka globālā sasilšana nenotiek.

It's not saying that it's not a big problem.

Tas nenozīmē, ka tā nav liela problēma.

But it's saying that what we can do about it

Bet tas nozīmē, ka tas, ko varam darīt, ir ļoti maz par ļoti augstu cenu.

is very little, at a very high cost.

What they basically show us, the average of all macroeconomic models,

Būtībā makroekonomiskie modeļi parāda,

is that Kyoto, if everyone agreed, would cost about 150 billion dollars a year.

ka, visiem piekrītot, Kioto protokols izmaksātu ap 150 miljardiem dolāru gadā.

That's a substantial amount of money.

Tas ir diezgan daudz naudas –

divas, trīs reizes vairāk

That's two to three times the global development aid

nekā attīstības atbalsts, ko ik gadu piešķiram trešās pasaules valstīm.

that we give the Third World every year.

Yet it would do very little good.

Tomēr no tā būtu ļoti maz labuma.

All models show it will postpone warming for about six years in 2100.

Visi modeļi rāda,

ka 2100. gadā tas sasilšanu aizkavētu par aptuveni sešiem gadiem.

So the guy in Bangladesh who gets a flood in 2100 can wait until 2106.

Tātad kāds Bangladešā applūdīs nevis 2100., bet 2106. gadā.

Which is a little good, but not very much good.

Kas ir mazliet labāk, bet ne ļoti.

So the idea here really is to say, well, we've spent a lot of money doing a little good.

Mēs gribam pateikt, ka esam izlietojuši daudz naudas, lai izdarītu mazliet laba.

And just to give you a sense of reference,

Mērogam –

ANO lēš, ka ar pusi šīs summas –

the U.N. actually estimate that for half that amount,

for about 75 billion dollars a year,

ar aptuveni 75 miljardiem dolāru gadā –

we could solve all major basic problems in the world.

mēs varētu atrisināt visas pasaules pamatproblēmas.

We could give clean drinking water, sanitation, basic healthcare

Varētu nodrošināt tīru dzeramo ūdeni, kanalizāciju, veselības pamataprūpi

and education to every single human being on the planet.

un izglītību ikvienam zemeslodes iedzīvotājam.

So we have to ask ourselves, do we want to spend twice the amount

Tāpēc mums sev jāpajautā, vai gribam tērēt divtik daudz,

on doing very little good?

lai izdarītu tikai mazliet laba?

Or half the amount on doing an amazing amount of good?

Vai pusi no šīs summas, lai izdarītu ļoti daudz laba?

And that is really why it becomes a bad project.

Un tieši tāpēc tas kļūst par sliktu projektu.

It's not to say that if we had all the money in the world, we wouldn't want to do it.

Tas nenozīmē, ka mēs to negribētu darīt, ja mums būtu visas pasaules nauda.

But it's to say, when we don't, it's just simply not our first priority.

Bet tas nozīmē, ja mēs negribam, tā vienkārši nav mūsu pirmā prioritāte.

The fair projects -- notice I'm not going to comment on all these --

Pieņemamie projekti – es par tiem visiem nerunāšu –

but communicable diseases, scale of basic health services -- just made it,

bet infekciju slimības, veselības pamataprūpe

tik tikko iekļuva šajā grupā,

simply because, yes, scale of basic health services is a great thing.

jo veselības pamataprūpe ir lieliska lieta.

It would do a lot of good, but it's also very, very costly.

No tās būtu liels labums, bet tā ir arī ļoti, ļoti dārga.

Again, what it tells us is suddenly

Un atkal – tas pēkšņi liek apdomāt abas vienādojuma puses.

we start thinking about both sides of the equation.

If you look at the good projects, a lot of sanitation and water projects came in.

Paskatoties uz labajiem projektiem,

redzam daudz kanalizācijas un ūdens projektu.

Again, sanitation and water is incredibly important,

Arī kanalizācija un ūdens ir ārkārtīgi svarīgi,

but it also costs a lot of infrastructure.

bet tiem vajadzīgs arī daudz infrastruktūras.

So I'd like to show you the top four priorities

Tāpēc es gribētu parādīt tās četras prioritātes,

which should be at least the first ones that we deal with

kurām mums vajadzētu pievērsties vispirms,

when we talk about how we should deal with the problems in the world.

runājot par to, kā atrisināt pasaules problēmas.

The fourth best problem is malaria -- dealing with malaria.

Ceturtā piemērotākā problēma ir malārija.

Ar malāriju ik gadu inficējas aptuveni pāris miljonu cilvēku.

The incidence of malaria is about a couple of [million] people get infected every year.

It might even cost up towards a percentage point of GDP

Skartajām valstīm tā ik gadu var izmaksāt līdz pat procenpunktam no IKP.

every year for affected nations.

If we invested about 13 billion dollars over the next four years,

Nākamo četru gadu laikā ieguldot ap 13 miljardiem dolāru,

we could bring that incidence down to half.

saslimšanu skaitu varētu samazināt uz pusi.

We could avoid about 500,000 people dying,

Mēs izvairītos no 500 000 cilvēku nāves,

but perhaps more importantly, we could avoid about a [million] people

bet varbūt pat svarīgāk –

aptuveni miljons cilvēku izvairītos no inficēšanās.

getting infected every year.

We would significantly increase their ability

Mēs ievērojami paaugstinātu viņu spēju

to deal with many of the other problems that they have to deal with --

cīnīties ar daudzām citām problēmām,

of course, in the long run, also to deal with global warming.

un, protams, ilgtermiņā arī ar globālo sasilšanu.

This third best one was free trade.

Trešā labākā ir brīvā tirdzniecība.

Basically, the model showed that if we could get free trade,

Būtībā modelis parādīja, ka, ieviešot brīvo tirdzniecību,

and especially cut subsidies in the U.S. and Europe,

jo īpaši samazinot subsīdijas ASV un Eiropā,

we could basically enliven the global economy

mēs iedzīvinātu globālo ekonomiku

to an astounding number of about 2,400 billion dollars a year,

ar satriecošiem 2400 miljardiem dolāru,

half of which would accrue to the Third World.

no kuriem puse nokļūtu trešās pasaules valstīs.

Again, the point is to say that we could actually pull

Atkal – mērķis ir pateikt,

ka varam izvilkt divus līdz trīs miljonus cilvēku no nabadzības

two to three hundred million people out of poverty,

very radically fast, in about two to five years.

ļoti ātri, divu līdz piecu gadu laikā.

That would be the third best thing we could do.

Tas būtu trešais labākais, ko mēs varētu darīt.

The second best thing would be to focus on malnutrition.

Otrs labākais būtu pievērsties nepietiekamam uzturam.

Not just malnutrition in general, but there's a very cheap way

Ne tikai nepietiekamam uzturam vispār,

bet ir kāds ļoti lēts veids cīņai ar to, proti, mikroelementu trūkums.

of dealing with malnutrition, namely, the lack of micronutrients.

Basically, about half of the world's population is lacking in

Būtībā pusei pasaules iedzīvotāju

trūkst dzelzs, cinka, joda un A vitamīna.

iron, zinc, iodine and vitamin A.

If we invest about 12 billion dollars,

Ieguldot ap 12 miljardiem dolāru,

we could make a severe inroad into that problem.

mēs spertu ievērojamu soli problēmas risināšanā.

That would be the second best investment that we could do.

Tas būtu otrs labākais ieguldījums.

And the very best project would be to focus on HIV/AIDS.

Un vislabākais projekts būtu pievērsties HIV un AIDS.

Basically, if we invest 27 billion dollars over the next eight years,

Būtībā, nākamo astoņu gadu laikā ieguldot 27 miljardus dolāru,

we could avoid 28 new million cases of HIV/AIDS.

mēs izvairītos no 28 miljoniem jaunu saslimšanas gadījumu.

Again, what this does and what it focuses on is saying

Arī šeit es mēģinu pateikt,

there are two very different ways that we can deal with HIV/AIDS.

ka pastāv divi ļoti atšķirīgi veidi, kā cīnīties ar HIV un AIDS.

One is treatment; the other one is prevention.

Viens ir ārstēšana, otrs – profilakse.

And again, in an ideal world, we would do both.

Un atkal – ideālā pasaulē mēs darītu gan vienu, gan otru.

But in a world where we don't do either, or don't do it very well,

Taču pasaulē, kurā nedarām ne vienu, ne otru, vai arī nedarām pārāk labi,

we have to at least ask ourselves where should we invest first.

mums ir vismaz jāuzdod jautājums, kur ieguldīt vispirms.

And treatment is much, much more expensive than prevention.

Un ārstēšana ir daudz, daudz dārgāka nekā profilakse.

So basically, what this focuses on is saying, we can do a lot more

Būtībā mēs mēģinam pateikt, ka varam paveikt daudz vairāk,

by investing in prevention.

ieguldot profilaksē.

Basically for the amount of money that we spend,

Būtībā par iztērēto naudu

we can do X amount of good in treatment,

ārstējot varam paveikt x daudzumu laba

and 10 times as much good in prevention.

un desmitkārt vairāk laba, ieguldot profilaksē.

So again, what we focus on is prevention rather than treatment,

Tātad mēs pirmām kārtām pievēršamies profilaksei, nevis ārstēšanai.

at first rate.

What this really does is that it makes us think about our priorities.

Tas mums patiesībā liek apdomāt prioritātes.

I'd like to have you look at your priority list and say,

Gribu, lai ieskatāties savos prioritāšu sarakstos

did you get it right?

un pasakāt, vai tas ir pareizs.

Or did you get close to what we came up with here?

Vai arī bijāt tuvu mūsu veidotajam sarakstam?

Well, of course, one of the things is climate change again.

Protams, viens no jautājumiem atkal ir klimata pārmaiņas.

I find a lot of people find it very, very unlikely that we should do that.

Daudziem cilvēkiem šķiet, ka to nevajadzētu darīt.

We should also do climate change,

Ar klimata pārmaiņām būtu jāstrādā,

if for no other reason, simply because it's such a big problem.

ja ne citu iemeslu dēļ, tad tāpēc, ka tā ir tik liela problēma.

But of course, we don't do all problems.

Bet mēs, protams, nestrādājam ar visām problēmām.

There are many problems out there in the world.

Pasaulē problēmu ir daudz.

And what I want to make sure of is, if we actually focus on problems,

Un es gribu būt drošs, ka, ja reiz kādām pievēršamies,

that we focus on the right ones.

tad pievēršamies pareizajām,

The ones where we can do a lot of good rather than a little good.

tām, kur varam paveikt daudz, nevis mazlietiņ laba.

And I think, actually -- Thomas Schelling,

Un, manuprāt... Tomass Šellings, viens no mūsu sapņu komandas dalībniekiem,

one of the participants in the dream team, he put it very, very well.

ļoti, ļoti labi pateica.

One of things that people forget, is that in 100 years,

Viens, ko cilvēki aizmirst ir tas,

when we're talking about most of the climate change impacts will be,

ka pēc 100 gadiem, kad izpaudīsies lielākā daļa klimata pārmaiņu,

people will be much, much richer.

cilvēki būs daudz, daudz bagātāki.

Even the most pessimistic impact scenarios of the U.N.

Pat vispesimistiskākie ANO scenāriji

estimate that the average person in the developing world in 2100

lēš, ka 2100. gadā vidējais attīstības valstu iedzīvotājs

will be about as rich as we are today.

būs tikpat bagāts, cik mēs šodien.

Much more likely, they will be two to four times richer than we are.

Drīzāk gan viņi būs divas līdz četras reizes bagātāki, nekā tagad esam mēs.

And of course, we'll be even richer than that.

Un mēs, protams, būsim vēl bagātāki.

But the point is to say, when we talk about saving people,

Bet tas, ko vēlos pateikt, ka, runājot par cilvēku glābšanu

or helping people in Bangladesh in 2100,

vai palīdzēšanu cilvēkiem Bangladešā 2100. gadā,

we're not talking about a poor Bangladeshi.

runa nav par nabadzīgu Bangladešas iedzīvotāju.

We're actually talking about a fairly rich Dutch guy.

Mēs patiesībā runājam par visai pārtikuši nīderlandieti.

And so the real point, of course, is to say,

Tātad īstais jautājums ir,

do we want to spend a lot of money helping a little,

vai vēlamies tērēt daudz naudas,

lai pēc 100 gadiem mazliet palīdzētu visai pārtikušam nīderlandietim?

100 years from now, a fairly rich Dutch guy?

Or do we want to help real poor people, right now, in Bangladesh,

Vai arī mēs gribam tagad palīdzēt patiešām nabadzīgiem Bangladešas iedzīvotājiem,

who really need the help, and whom we can help very, very cheaply?

kam šī palīdzība vajadzīga un kam varam palīdzēt ļoti lēti?

Or as Schelling put it, imagine if you were a rich -- as you will be --

Vai, kā teica Šellings, iedomājieties, ka esat bagāts – kāds arī būsiet –

a rich Chinese, a rich Bolivian, a rich Congolese, in 2100,

bagāts ķīnietis, bagāts bolīvietis, bagāts Kongo iedzīvotājs 2100. gadā,

thinking back on 2005, and saying, "How odd that they cared so much

kas atskatās uz 2005. gadu un saka: „Cik dīvaini, ka viņi tik ļoti gribēja

about helping me a little bit through climate change,

man mazliet palīdzēt ar klimata pārmaiņām,

and cared so fairly little about helping my grandfather

bet viņiem tik maz rūpēja mans vectēvs un vecvectēvs,

and my great grandfather, whom they could have helped so much more,

kam viņi būt varējuši palīdzēt daudz vairāk

and who needed the help so much more?"

un kam šī palīdzība bija vajadzīga daudz vairāk.”

So I think that really does tell us why it is

Manuprāt, tas parāda, kāpēc ir svarīgi sakārtot savas prioritātes.

we need to get our priorities straight.

Even if it doesn't accord to the typical way we see this problem.

Pat ja tas nesaskan ar ierasto skatījumu uz šo problēmu.

Of course, that's mainly because climate change has good pictures.

Tas, protams, tāpēc, ka klimata pārmaiņas atainotas tik veiksmīgi.

Mums ir „Diena pēc rītdienas” – izskatās taču satriecoši, vai ne?

We have, you know, "The Day After Tomorrow" -- it looks great, right?

It's a good film in the sense that

Tā, protams, ir laba filma, ko es noteikti gribu noskatīties,

I certainly want to see it, right, but don't expect Emmerich

taču es negaidu, ka savā nākamajā filmā Emeriks uzņems Bredu Pitu

to cast Brad Pitt in his next movie

rokam tualetes Tanzānijā vai ko tamlīdzīgu.

digging latrines in Tanzania or something. (Laughter)

It just doesn't make for as much of a movie.

No tā vienkārši nesanāk tik laba filma.

So in many ways, I think of the Copenhagen Consensus

Tāpēc daudzējādā ziņā

es redzu Copenhagen Consensus un šo diskusiju par prioritātēm

and the whole discussion of priorities

as a defense for boring problems.

kā tādu garlaicīgo problēmu sargu,

To make sure that we realize it's not about making us feel good.

lai nodrošinātu, ka mēs īstenojam nevis to, kas liek mums justies labi,

It's not about making things that have the most media attention,

nevis to, kam tiek visvairāk mediju uzmanības,

but it's about making places where we can actually do the most good.

bet gan ieguldām tur, kur varam izdarīt visvairāk laba.

The other objections, I think, that are important to say,

Citi pieminēšanas vērti pretargumenti ir,

is that I'm somehow -- or we are somehow -- positing a false choice.

ka mēs kaut kā piedāvājam viltus izvēli.

Of course, we should do all things,

Protams, ideālā pasaulē mums būtu jādara viss,

in an ideal world -- I would certainly agree.

pilnībā piekrītu.

I think we should do all things, but we don't.

Manuprāt, mums būtu jādara viss, bet mēs nedarām.

In 1970, the developed world decided we were going to spend

1970. gadā attīstītās valstis nolēma tērēt divreiz vairāk nekā tobrīd,

twice as much as we did, right now, than in 1970, on the developing world.

lai palīdzētu attīstības valstīm.

Since then our aid has halved.

Kopš tā laika atbalsta apjoms ir samazinājies uz pusi.

So it doesn't look like we're actually on the path

Tātad neizskatās, ka esam uz īstā ceļa,

of suddenly solving all big problems.

lai pēkšņi atrisinātu visas lielās problēmas.

Likewise, people are also saying, but what about the Iraq war?

Tāpat cilvēki saka: „Un Irākas karš?

You know, we spend 100 billion dollars --

Mēs taču tērējam 100 miljardus dolāru –

why don't we spend that on doing good in the world?

kāpēc tos netērējam, lai darītu labu?”

Es noteikti esmu par.

I'm all for that.

If any one of you guys can talk Bush into doing that, that's fine.

Ja kāds no jums, draugi, var pierunāt Bušu to darīt – lieliski.

But the point, of course, is still to say,

Bet, protams, joprojām jāsaka –

if you get another 100 billion dollars,

ja tiekam pie vēl 100 miljardiem dolāru,

we still want to spend that in the best possible way, don't we?

mēs joprojām gribam tos tērēt pēc iespējas labāk, vai ne?

So the real issue here is to get ourselves back

Tāpēc īstais uzdevums ir pakāpties soli atpakaļ

and think about what are the right priorities.

un apdomāt pareizās prioritātes.

I should just mention briefly, is this really the right list that we got out?

Maza piebilde – vai izveidotais saraksts patiešām ir pareizais?

You know, when you ask the world's best economists,

Proti, jautājot pasaules labākajiem ekonomistiem,

you inevitably end up asking old, white American men.

jautājumu nenovēršami sanāk uzdot baltādainiem amerikāņu vīriešiem.

And they're not necessarily, you know,

Un tiem ne vienmēr labi padodas skatījumā ietvert visu pasauli.

great ways of looking at the entire world.

So we actually invited 80 young people from all over the world

Tāpēc mēs uzaicinājām 80 jauniešus no visas pasaules

to come and solve the same problem.

izpildīt šo pašu uzdevumu.

The only two requirements were that they were studying at the university,

Vienīgās prasības bija, ka viņi studē universitātē

and they spoke English.

un runā angliski.

The majority of them were, first, from developing countries.

Pirmkārt, vairums bija no attīstības valstīm.

They had all the same material but they could go vastly

Viņiem bija pieejams tas pats materiāls,

outside the scope of discussion, and they certainly did,

taču viņi varēja iziet ārpus diskusijas rāmjiem – ko viņi arī darīja –,

to come up with their own lists.

lai izveidotu paši savus sarakstus.

And the surprising thing was that the list was very similar --

Pārsteidzošā kārtā šis saraksts bija ļoti līdzīgs –

with malnutrition and diseases at the top

tā augšgalā bija nepietiekams uzturs un slimības,

and climate change at the bottom.

savukārt apakšgalā – klimata pārmaiņas.

Esam darījuši vairākkārt

We've done this many other times.

There's been many other seminars and university students, and different things.

citos semināros, ar citu universitāšu studentiem un tamlīdzīgi.

They all come out with very much the same list.

Visi gala beigās nonāk pie visnotaļ tāda paša saraksta.

And that gives me great hope, really, in saying that I do believe

Un tas man patiešām dod cerību apgalvot,

ka mums priekšā ir ceļš, kas liks pārdomāt prioritātes

that there is a path ahead to get us to start thinking about priorities,

un jautāt, kas pasaulē ir svarīgs.

and saying, what is the important thing in the world?

Of course, in an ideal world, again we'd love to do everything.

Protams, ideālā pasaulē mēs labprāt darītu visu.

But if we don't do it, then we can start thinking about where should we start?

Bet, ja to nedarām, varam ķerties pie domāšanas, ar ko sākt.

I see the Copenhagen Consensus as a process.

Copenhagen Consensus es redzu kā procesu.

We did it in 2004,

Mēs to veicām 2004. gadā,

and we hope to assemble many more people,

un ceram sapulcināt daudz vairāk cilvēku,

getting much better information for 2008, 2012.

lai 2008., 2012. gadā iegūtu daudz labāku informāciju.

Map out the right path for the world --

Jākartē pareizais ceļš, kas pasaulei ejams,

but also to start thinking about political triage.

bet jāsāk arī domāt par politiskajām prioritātēm.

To start thinking about saying, "Let's do

Jāsāk domāt par to,

ka nedarīsim to, kur varam paveikt ļoti maz par augstu cenu,

not the things where we can do very little at a very high cost,

not the things that we don't know how to do,

ka nedarīsim to, ko nezinām, kā darīt,

but let's do the great things where we can do an enormous

bet darīsim to, kur varam paveikt neticami daudz laba

amount of good, at very low cost, right now."

par ļoti zemu cenu jau tagad.

At the end of the day, you can disagree

Galu galu jūs varat nepiekrist

with the discussion of how we actually prioritize these,

mūsu prioritāšu sadalījumam,

but we have to be honest and frank about saying,

taču mums jābūt godīgiem un atklātiem

un jāpasaka – ja kaut ko darām, tad kaut kas cits paliks nedarīts.

if there's some things we do, there are other things we don't do.

If we worry too much about some things,

Ja pārāk daudz satraucamies par kaut ko vienu,

we end by not worrying about other things.

tad nesatrauksimies par ko citu.

Tāpēc ceru, kas šis ļaus mums labāk noteikt prioritātes

So I hope this will help us make better priorities,

and think about how we better work for the world.

un domāt, kā labāk palīdzēt pasaulei.

Thank you.

Paldies.