The evolution of the book - Julie Dreyfuss

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

What makes a book a book?

Kas padara grāmatu par grāmatu?

Is it just anything that stores and communicates information?

Vai grāmata ir jebkas, kas uzglabā un nodod tālāk informāciju?

Or does it have to do with paper,

Vai arī tam ir saistība ar papīru,

binding,

sējuma veidu, burtveidolu, tinti,

font,

ink,

its weight in your hands,

tās svaru tavās rokās,

the smell of the pages?

papīra smaržu?

Is this a book?

Vai šī ir grāmata?

Varbūt ne gluži.

Probably not.

But is this?

Bet šī?

To answer these questions,

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mums jādodas uz grāmatas pirmsākumiem

we need to go back to the start of the book as we know it

and understand how these elements came together to make something

un jāsaprot, kā šie elementi apvienojās,

lai radītu ko vairāk nekā atsevišķu daļu kopsummu.

more than the sum of their parts.

The earliest object that we think of as a book is the codex,

Pirmais objekts, ko uzskatām par grāmatu, ir seno rokrakstu krājums –

a stack of pages bound along one edge.

kaudzīte gar vienu malu sasietu lapu.

But the real turning point in book history

Taču patiesais pagrieziena punkts grāmatu vēsturē

was Johannes Gutenberg's printing press in the mid-15th century.

bija Johana Gūtenberga iespiedprese 15. gadsimta vidū.

The concept of moveable type had been invented much earlier in Eastern culture,

Ideja par pārvietojamiem iespiedburtiem radās daudz agrāk Tālajos Austrumos,

but the introduction of Gutenberg's press had a profound effect.

taču Gūtenberga iespiedmašīna radīja pamatīgas izmaiņas.

Suddenly, an elite class of monks and the ruling class

Pēkšņi mūku un valdošās šķiras elite

no longer controlled the production of texts.

vairs nekontrolēja tekstu ražošanu.

Messages could spread more easily,

Vēstījumi izplatījās vieglāk,

and copies could constantly be produced,

un pastāvīgi varēja ražot arvien jaunas kopijas,

so printing houses popped up all over Europe.

tāpēc spiestuves parādījās visā Eiropā.

The product of this bibliographic boom is familiar to us in some respects,

Šī bibliogrāfiskā sprādziena produkts savā ziņā mums ir pazīstams,

but markedly different in others.

bet citā – visnotaļ atšķirīgs.

The skeleton of the book is paper, type, and cover.

Grāmatas skeletu veido papīrs, burti un vāks.

More than 2000 years ago, China invented paper as a writing surface,

Pirms vairāk nekā 2000 gadiem Ķīnā izgudroja rakstāmpapīru;

which was itself predated by Egyptian papyrus.

tā priekštecis savukārt bija Ēģiptes papiruss.

However, until the 16th century,

Taču līdz 16. gadsimtam

Europeans mainly wrote on thin sheets of wood

eiropieši lielākoties rakstīja uz plānām koka plāksnēm

and durable parchment made of stretched animal skins.

un izturīga pergamenta, darināta no nostieptām dzīvnieku ādām.

Eventually, the popularity of paper spread throughout Europe,

Galu galā papīrs izplatījās arī Eiropā,

replacing parchment for most printings because it was less expensive in bulk.

to izmantoja pergamenta vietā vairumam iespieddarbu, jo tas bija lētāks.

Inks had been made by combining organic plant and animal dyes

Tintes gatavoja, sajaucot dabiskas augu un dzīvnieku izcelsmes krāsvielas

with water or wine,

ar ūdeni vai vīnu,

but since water doesn't stick to metal type,

taču, tā kā ūdens neturas pie metāla burtiem,

use of the printing press required a change to oil-based ink.

iespiedprese rosināja pāreju uz eļļu saturošām krāsām.

Printers used black ink made of a mixture of lamp soot,

Iespiedēji izmantoja melnu tinti –

kvēpu, terpentīna un valriekstu eļļas maisījumu.

turpentine,

and walnut oil.

And what about font size and type?

Un kā ar iespiedburtiem un to izmēru?

The earliest movable type pieces consisted of reversed letters

Pirmie pārvietojamie iespiedburti bija svina sakausējuma stabiņi,

cast in relief on the ends of lead alloy stocks.

kuru augšgalā bija atliets reljefs, apgriezts burta attēls.

They were handmade and expensive,

Tie bija ar rokām darināti un dārgi,

and the designs were as different as the people who carved their molds.

un to dizaini tikpat atšķirīgi kā cilvēki, kas greba to veidnes.

Standardization was not really possible until mass manufacturing

Standartizācija nebija iespējama līdz pat masveida ražošanas ieviešanai

and the creation of an accessible word processing system.

un visiem pieejamas teksta apstrādes sistēmas radīšanai.

As for style, we can thank Nicolas Jenson for developing two types of Roman font

Runājot par stilu,

varam pateikties Nikolā Žensonam par divu Roman burtveidolu radīšanu,

that led to thousands of others,

kas kalpoja par pamatu tūkstošiem citu,

including the familiar Times Roman.

tostarp labi zināmajam Times Roman.

Something had to hold all this together,

To visu vajadzēja kaut kā saturēt kopā,

and until the late 15th century,

un līdz 15. gadsimta beigām

covers consisted of either wood,

vākus darināja vai nu no koka

or sheets of paper pasted together.

vai kopā salīmētām papīra loksnēm.

These would eventually be replaced by rope fiber millboard,

Galu galā tos nomainīja tekstilšķiedras kartons,

originally intended for high quality bindings in the late 17th century,

ko sākotnēji, 17. gadsimta beigās, izmantoja augstas kvalitātes sējumiem,

but later as a less expensive option.

bet vēlāk kā lētāku izvēli.

And while today's mass produced cover illustrations are marketing tools,

Mūsdienās masveidā ražoto vāku ilustrācijas ir mārketinga rīks,

the cover designs of early books were made to order.

bet agrīno grāmatu vāka dizainus izgatavoja pēc pasūtījuma.

Even spines have a history.

Pat muguriņām ir sava vēsture.

Initially, they were not considered aesthetically important,

Sākotnēji tās neuzskatīja par estētiski nozīmīgām,

and the earliest ones were flat, rather than rounded.

un pirmās muguriņas bija taisnas, nevis apaļas.

The flat form made the books easier to read

Taisnā forma padarīja grāmatas vieglāk lasāmas,

by allowing the book to rest easily on a table.

jo ļāva grāmatai ērti gulēt uz galda.

But those spines were damaged easily from the stresses of normal use.

Taču tādas muguriņas ikdienas lietošanā viegli bojājās.

A rounded form solved that issue,

Noapaļota forma šo problēmu atrisināja,

although new problems arose,

tomēr radās jaunas problēmas,

like having the book close in on itself.

piemēram, grāmata vērās ciet.

But flexibility was more important,

Tomēr elastīgums bija svarīgāks,

especially for the on-the-go reader.

īpaši kustībā esošajam lasītājam.

As the book evolves and we replace bound texts

Grāmatniecība attīstās, un mēs nomainām iesietus tekstus

with flat screens and electronic ink,

ar plakaniem ekrāniem un elektronisku tinti –

are these objects and files really books?

vai šie priekšmeti un faili patiešām ir grāmatas?

Does the feel of the cover

Vai aptaustāmais vāks un papīra smarža

or the smell of the paper add something crucial to the experience?

piešķir ko īpašu lasīšanas piedzīvojumam?

Or does the magic live only within the words,

Vai arī visa burvība dzīvo tikai vārdos,

no matter what their presentation?

lai kā tie tiktu pasniegti?