What is a coronavirus? - Elizabeth Cox

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

For almost a decade, scientists chased the source of a deadly new virus

Gandrīz desmit gadus zinātnieki meklēja jauna nāvējoša vīrusa avotu

through China’s tallest mountains and most isolated caverns.

Ķīnas augstākajos kalnos un nomaļākajās alās.

They finally found it here: in the bats of Shitou Cave.

Visbeidzot viņi to atrada šeit: Šitau alas sikspārņos.

The virus in question was a coronavirus

Tas bija koronavīruss,

that caused an epidemic of severe acute respiratory syndrome,

kas 2003. gadā izraisīja smagā akūtā respiratorā sindroma jeb SARS epidēmiju.

or SARS, in 2003.

Coronaviruses are a group of viruses

Koronavīrusi ir vīrusu grupa,

covered in little protein spikes that look like a crown—

kurus klāj mazi pīķa formas olbaltumvielu izaugumi,

kas izskatās kā vainags jeb latīniski „corona”.

or "corona" in Latin.

There are hundreds of known coronaviruses.

Ir zināmi simtiem dažādu koronavīrusu.

Seven of them infect humans, and can cause disease.

Septiņi no tiem var inficēt cilvēkus un izraisīt saslimšanu.

The coronavirus SARS-CoV causes SARS, MERS-CoV causes MERS,

Koronavīruss SARS-CoV izraisa SARS, MERS-CoV izraisa MERS,

and SARS-CoV-2 causes the disease COVID-19.

un SARS-CoV-2 izraisa slimību COVID-19.

Of the seven human coronaviruses, four cause colds,

No šiem septiņiem cilvēku koronavīrusiem četri izraisa saaukstēšanos,

mild, highly contagious infections of the nose and throat.

vieglu un ārkārtīgi lipīgu deguna un kakla infekciju.

Two infect the lungs, and cause much more severe illnesses.

Divi inficē plaušas un izraisa daudz smagāku saslimšanu.

The seventh, which causes COVID-19, has features of each:

Septītajam, kas izraisa COVID-19, piemīt visu pārējo īpašības:

it spreads easily, but can severely impact the lungs.

tas viegli izplatās, bet smagi ietekmē plaušas.

When an infected person coughs, droplets containing the virus spray out.

Inficētam cilvēkam noklepojoties, gaisā nokļūst pilieni ar vīrusu.

The virus can infect a new person when the droplets enter their nose or mouth.

Ja pilieni iekļūst degunā vai mutē, vīruss var inficēt citus cilvēkus.

Coronaviruses transmit best in enclosed spaces,

Vislabāk koronavīrusi izplatās slēgtās telpās,

where people are close together.

kur cilvēki ir tuvu viens otram.

Cold weather keeps their delicate casing from drying out,

Aukstajā laikā to smalkais apvalks neizkalst,

enabling the virus to survive for longer between hosts,

un ceļā starp saimniekorganismiem vīruss var izdzīvot ilgāk,

while UV exposure from sunlight may damage it.

savukārt saules gaismas UV starojums apvalku var sabojāt.

These seasonal variations matter more for established viruses.

Šīs sezonālās svārstības vairāk ietekmē ilgāk pastāvošos vīrusus.

But because no one is yet immune to a new virus,

Taču, tā kā pret jaunu vīrusu nevienam vēl nav imunitātes,

it has so many potential hosts that it doesn’t need ideal conditions to spread.

tam ir tik daudz iespējamo saimniekorganismu,

ka tā izplatībai ideālus apstākļus nevajag.

In the body, the protein spikes embed in the host’s cells and fuse with them—

Ķermenī olbaltumvielu izaugumi

iestiprinās saimniekorganisma šūnās un ar tām saplūst,

enabling the virus to hijack the host cell’s machinery

ļaujot vīrusam pārņemt saimniekšūnas mehānismu

to replicate its own genes.

un pavairot savus gēnus.

Coronaviruses store their genes on RNA.

Koronavīrusi savus gēnus glabā RNS.

All viruses are either RNA viruses or DNA viruses.

Visi vīrusi ir vai nu RNS, vai DNS vīrusi.

RNA viruses tend to be smaller, with fewer genes,

RNS vīrusi mēdz būt izmēra un gēnu skaita ziņā mazāki, kas nozīmē,

meaning they infect many hosts and replicate quickly in those hosts.

ka tie inficē daudzus saimniekorganismus un savairojas tajos ātrāk.

In general, RNA viruses don’t have a proofreading mechanism,

RNS vīrusiem lielākoties nav koriģēšanas mehānisma,

whereas DNA viruses do.

bet DNS vīrusiem tāds ir.

So when an RNA virus replicates,

RNS vīrusam vairojoties,

it’s much more likely to have mistakes called mutations.

tam ir daudz lielāka kļūdu jeb mutāciju rašanās iespējamība.

Many of these mutations are useless or even harmful.

Daudzas no šīm mutācijām ir bezjēdzīgas vai pat kaitīgas.

But some make the virus better suited for certain environments—

Bet citas vīrusu var padarīt piemērotāku noteiktai videi,

like a new host species.

piemēram, jaunai saimnieksugai.

Epidemics often occur when a virus jumps from animals to humans.

Epidēmijas bieži vien sākas, kad vīruss pārlec no dzīvniekiem uz cilvēkiem.

This is true of the RNA viruses that caused

Tā notika ar RNS vīrusiem, kas izraisīja

the Ebola, Zika, and SARS epidemics, and the COVID-19 pandemic.

Ebolas, Zikas un SARS epidēmiju kā arī COVID-19 pandēmiju.

Once in humans, the virus still mutates—

Nokļuvis cilvēkos, vīruss turpina mutēt.

usually not enough to create a new virus,

Ar to parasti nepietiek, lai rastos jauns vīruss,

but enough to create variations, or strains, of the original one.

bet tas ir pietiekami, lai rastos sākotnējā vīrusa paveidi jeb celmi.

Coronaviruses have a few key differences from most RNA viruses.

Koronavīrusiem ir dažas būtiskas atšķirības no vairuma RNS vīrusu.

They’re some of the largest, meaning they have the most genes.

Tie ir vieni no lielākajiem, tātad tiem ir visvairāk gēnu.

That creates more opportunity for harmful mutations.

Tas nozīmē lielāku kaitīgu mutāciju rašanās iespēju.

To counteract this risk, coronaviruses have a unique feature:

Lai samazinātu šo risku, koronavīrusiem piemīt unikāla īpašība:

an enzyme that checks for replication errors and corrects mistakes.

ferments, kas meklē un izlabo pavairošanas kļūdas.

This makes coronaviruses much more stable,

Tas koronavīrusus padara daudz stabilākus,

with a slower mutation rate, than other RNA viruses.

un mutēšanās tajos noris lēnāk nekā citos RNS vīrusos

While this may sound formidable,

Kaut arī tas izklausās briesmīgi,

the slow mutation rate is actually a promising sign

lēnā mutēšanās patiesībā vieš cerību,

when it comes to disarming them.

ja runa ir par vīrusu atbruņošanu.

After an infection, our immune systems can recognize germs

Pēc infekcijas mūsu imūnsistēma baciļus var atpazīt

and destroy them more quickly if they infect us again

un atkārtotas infekcijas gadījumā tos ātrāk iznīcināt,

so they don’t make us sick.

lai mēs nesaslimtu.

But mutations can make a virus less recognizable to our immune systems—

Taču mutācijas var padarīt vīrusu imūnsistēmai grūtāk atpazīstamu

and therefore more difficult to fight off.

un tādējādi apgrūtināt tā uzveikšanu.

They can also make antiviral drugs and vaccines less effective,

Tās var mazināt arī pretvīrusu zāļu un aizsargpošu iedarbību,

because they’re tailored very specifically to a virus.

jo medikamenti tiek izstrādāti konkrētam vīrusam.

That’s why we need a new flu vaccine every year—

Tāpēc gripai mums katru gadu vajag jaunu aizsargpoti.

the influenza virus mutates so quickly that new strains pop up constantly.

Gripas vīruss mutē tik ātri, ka nepārtraukti parādās jauni celmi.

The slower mutation rate of coronaviruses means

Lēnāka koronavīrusu mutēšanās nozīmē,

our immune systems, drugs, and vaccines

ka mūsu imūnsistēma, zāles un aizsargpotes

might be able to recognize them for longer after infection,

varētu tos atpazīt ilgāku laiku pēc infekcijas

and therefore protect us better.

un tādējādi mūs labāk aizsargāt.

Still, we don’t know how long our bodies remain immune to different coronaviruses.

Joprojām gan nav zināms, cik ilgi mūsu ķermenis

saglabā imunitāti pret dažādiem koronavīrusiem.

There’s never been an approved treatment or vaccine for a coronavirus.

Nevienam koronavīrusam vēl nav bijusi apstiprināta ārstēšana vai aizsargpote.

We haven’t focused on treating the ones that cause colds,

Koronavīrusu izraisītas saaukstēšanās ārstēšana ir maz pētīta,

and though scientists began developing treatments for SARS and MERS,

un, kaut arī zinātnieki sāka izstrādāt ārstēšanu SARS un MERS,

the epidemics ended before those treatments completed clinical trials.

epidēmijas beidzās pirms ārstēšanas klīnisko pētījumu pabeigšanas.

As we continue to encroach on other animals’ habitats,

Ja turpināsim ielauzties citu dzīvnieku dabiskajā vidē,

some scientists say a new coronavirus jumping to humans is inevitable—

daļa zinātnieku apgalvo,

ka jauna koronavīrusa pārlēkšana uz cilvēkiem ir neizbēgama,

but if we investigate these unknowns, it doesn’t have to be devastating.

taču, ja šos nezināmos vīrusus izpētīsim, sekām būtu jābūt mazāk postošām.