What happens during a heart attack? - Krishna Sudhir

Translator: Ilmārs Mežaraups Reviewer: Kristaps Kadiķis

Approximately 7 million people around the world die from heart attacks every year,

Aptuveni 7 miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu mirst no sirdstriekas,

and cardiovascular disease,

un sirds un asinsvadu slimības,

which causes heart attacks and other problems like strokes,

kas izraisa sirdstrieku un citas problēmas, piemēram, insultu,

is the world's leading killer.

ir izplatītākais nāves iemesls pasaulē.

So what causes a heart attack?

Kas tad izraisa sirdstrieku?

Like all muscles, the heart needs oxygen,

Visiem muskuļiem, arī sirdij, nepieciešams skābeklis,

and during a heart attack, it can't get enough.

un sirdstriekas laikā tā nesaņem vajadzīgo daudzumu.

Fatty deposits, or plaques,

Tauku izgulsnējumi jeb pangas

develop on the walls of our coronary arteries.

veidojas uz koronāro artēriju sieniņām.

Those are the vessels that supply oxygenated blood to the heart.

Šīs artērijas ir asinsvadi, kas apgādā sirdi ar asinīm un skābekli.

These plaques grow as we age,

Cilvēkam novecojot, pangas aug,

sometimes getting chunky,

dažkārt sabiezējot,

hardened,

sacietējot

or enflamed.

vai iekaistot.

Eventually, the plaques can turn into blockages.

Ar laiku šīs pangas var kļūt par nosprostojumu.

If one of the plaques ruptures or cracks,

Ja kāda no pangām plīst vai sairst,

a blood clot will form around it in minutes,

apkārt ātri izveidosies trombs,

and a partially closed artery can become completely blocked.

un daļēji nosprostota artērija var nosprostoties pilnībā.

Blood flow is cut off to the cardiac muscle

Asinrite uz sirds muskuli tiek pārtraukta,

and the oxygen-starved cells start to die within several minutes.

un šūnas bez skābekļa dažu minūšu laikā mirst.

This is a myocardial infarction,

To sauc par miokarda infarktu

or heart attack.

jeb sirdstrieku.

Things can rapidly deteriorate in the absence of treatment.

Ja laikus netiek veikta ārstēšana, stāvoklis var strauji pasliktināties.

The injured muscle may not be able to pump blood as well,

Skartais muskulis var arī nespēt sūknēt asinis,

and its rhythm might be thrown off.

un sirds ritms tiek izjaukts.

In the worst case scenario, a heart attack can cause sudden death.

Sliktākajā gadījumā sirdstrieka izraisa pēkšņu nāvi.

And how do you know that someone is having a heart attack?

Kā zināt, ka kādam ir sirdstrieka?

The most common symptom is chest pain

Visbiežākais simptoms ir sāpes krūtīs,

caused by the oxygen-deprived heart muscle.

kas rodas no sirds muskuļa, kam pietrūkst skābekļa.

Patients describe it as crushing or vice-like.

Pacienti sāpes raksturo kā spiedošas.

It can radiate to the left arm,

Tās var atstaroties uz kreiso roku,

jaw,

žokli,

back,

muguru

or abdomen.

vai vēderu.

But it's not always as sudden and dramatic as it is in the movies.

Tomēr tas vienmēr nav tik pēkšņi un dramatiski kā filmās.

Some people experience nausea

Dažiem cilvēkiem ir slikta dūša

or shortness of breath.

vai elpas trūkums.

Symptoms may be less prominent in women and the elderly.

Simptomi var būt mazāk izteikti sievietēm un vecākiem cilvēkiem.

For them, weakness and tiredness may be the main signal.

Viņiem vājums un nogurums ir galvenā pazīme.

And surprisingly, in many people,

Pārsteidzoši, daudziem cilvēkiem,

especially those with diabetes, which affects the nerves that carry pain,

sevišķi diabētiķiem, kuriem skarta par sāpēm atbildīgā nervu sistēma,

a heart attack may be silent.

sirdstrieka var būt nemanāma.

If you think that someone might be having a heart attack,

Ja ir aizdomas par sirdstrieku,

the most important thing is to respond quickly.

vissvarīgāk ir ātri reaģēt.

If you have access to emergency medical services, call them.

Ja iespējams, jāzvana neatliekamajam medicīniskās palīdzības dienestam.

They're the fastest way to get to a hospital.

Tas ir ātrākais veids, kā pacientu nogādāt slimnīcā.

Taking aspirin, which thins the blood,

Iedzerot aspirīnu, kas sašķidrina asinis,

and nitroglycerin, which opens up the artery,

un nitroglicerīnu, kas paplašina artērijas,

can help keep the heart attack from getting worse.

var palīdzēt stāvoklim nepasliktināties.

In the emergency room, doctors can diagnose a heart attack.

Slimnīcā ārsti var diagnosticēt sirdstrieku.

They commonly use an electrocardiogram

Bieži vien tiek veikta elektrokardiogramma,

to measure the heart's electrical activity

lai izmērītu sirds elektrisko aktivitāti,

and a blood test to assess heart muscle damage.

un asins analīzes, kas nosaka sirds muskuļa bojājumus.

The patient is then taken to a high-tech cardiac suite

Tad pacienti tiek nogādāti slimnīcas nodaļā,

where tests are done to locate the blockages.

kur nosprostojumu atrašanai tiek veiktas pārbaudes.

Cardiologists can reopen the blocked artery

Kardiologi var atvērt slēgtās artērijas, paplašinot tās ar balonu.

by inflating it with a balloon in a procedure called an angioplasty.

Šo procedūru sauc par angioplastiju.

Frequently, they also insert a metal or polymer stent

Bieži vien tiek ievietots arī metāla vai polimēru stents,

that will hold the artery open.

kas artēriju notur atvērtu.

More extensive blockages might require coronary artery bypass surgery.

Lielāku nosprostojumu gadījumā jāveic koronāro artēriju šuntēšanas operācija.

Using a piece of vein or artery from another part of the body,

Izmantojot vēnas vai artērijas fragmentu no citas ķermeņa daļas,

heart surgeons can reroute blood flow around the blockage.

ķirurgi var novirzīt asins plūsmu apkārt bojājumam.

These procedures reestablish circulation to the cardiac muscle,

Šī procedūra atjauno asinsriti sirds muskulī,

restoring heart function.

lai sirds atkal varētu darboties.

Heart attack treatment is advancing,

Sirdstriekas ārstēšana attīstās,

but prevention is vital.

bet profilakse ir vitāla.

Genetics and lifestyle factors both affect your risk.

Sirdstriekas risku var ietekmēt ģenētikas un dzīvesveida faktori.

And the good news is that you can change your lifestyle.

Labā ziņa ir, ka dzīvesveidu var mainīt.

Exercise, a healthy diet, and weight loss

Sports, veselīgs uzturs un svara samazināšana –

all lower the risk of heart attacks,

tas viss samazina risku,

neatkarīgi no tā, vai sirdstrieka reiz piedzīvota vai ne.

whether you've had one before or not.

Doctors recommend exercising a few times a week,

Ārsti iesaka nodarboties ar sportu vairākas reizes nedēļā,

doing both aerobic activity and strength training.

veicot gan ar aerobās aktivitātes, gan spēka vingrinājumus.

A heart-healthy diet is low in sugar and saturated fats,

Sirdij draudzīgā diētā ir maz cukura un piesātināto tauku –

which are both linked to heart disease.

abi ir saistīti ar sirds saslimšanām.

So what should you eat?

Kas tad būtu jāēd?

Lots of fiber from vegetables,

Daudz šķiedrvielu no dārzeņiem,

chicken and fish instead of red meat,

vistas gaļa un zivis, bet ne sarkanā gaļa,

whole grains and nuts like walnuts and almonds

pilngraudu produkti un rieksti, piemēram, valrieksti un mandeles,

all seem to be beneficial.

ir vērtīgi.

A good diet and exercise plan can also keep your weight in a healthy range,

Pareizs uzturs un treniņu plāns var arī nodrošināt optimālu svaru,

which will lower your heart attack risk as well.

kas arī samazina sirdstriekas risku.

And of course, medications can also help prevent heart attacks.

Protams, arī medikamenti var palīdzēt novērst sirdstrieku.

Doctors often prescribe low-dose aspirin, for example,

Ārsti bieži vien izraksta aspirīnu mazos daudzumos,

particularly for patients who've already had a heart attack

it sevišķi pacientiem, kas jau pārcietuši sirdstrieku

and for those known to be at high risk.

vai ir augsta riska grupā.

And drugs that help manage risk factors,

Zāles, kas palīdz kontrolēt riska faktorus,

like high blood pressure, cholesterol, and diabetes,

piemēram, augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni un diabētu,

will make heart attacks less likely, too.

samazinās arī sirdstriekas risku.

Heart attacks may be common, but they don't have to be inevitable.

Sirdstrieka var būt bieži sastopama, bet tā nav neizbēgama.

A healthy diet,

Veselīgs uzturs,

avoiding tobacco use,

tabakas nelietošana,

staying fit,

laba fiziskā forma,

and enjoying plenty of sleep and lots of laughter

daudz miega un daudz smieklu –

all go a long way in making sure your body's most important muscle

tas viss palīdz nodrošināt,

ka cilvēka svarīgākais muskulis turpina pukstēt.

keeps on beating.