What it's like to be a Muslim in America | Dalia Mogahed

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ēriks Buivids

What do you think when you look at me?

Ko jūs redzat, skatoties uz mani?

A woman of faith? An expert?

Ticīgu sievieti? Eksperti?

Maybe even a sister.

Varbūt pat māsu.

Or oppressed,

Vai apspiesto,

brainwashed,

apstrādāto,

a terrorist.

teroristi.

Or just an airport security line delay.

Vai vienkārši lidostu drošības rindu aizkavētāju.

That one's actually true.

Tas gan ir tiesa.

(Laughter)

(Smiekli)

If some of your perceptions were negative, I don't really blame you.

Ja jūsu uztvere ir daļēji negatīva, es jūs pie tā nevainoju.

That's just how the media has been portraying

Tā vienkārši mediji ir atainojuši cilvēkus,

people who look like me.

kuri izskatās kā es.

One study found

Vienā pētījumā atklāts,

that 80 percent of news coverage about Islam and Muslims is negative.

ka 80 procenti ziņu reportāžu par islāmu un musulmaņiem ir negatīvas.

And studies show that Americans say that most don't know a Muslim.

Pētījumi atklāj, ka vairums amerikāņu apgalvo, ka nepazīst nevienu musulmani.

I guess people don't talk to their Uber drivers.

Laikam cilvēki nerunā ar saviem Uber šoferiem.

(Laughter)

(Smiekli)

Well, for those of you who have never met a Muslim,

Ar tiem no jums, kuri nekad nav satikuši musulmani,

it's great to meet you.

prieks iepazīties.

Let me tell you who I am.

Ļaujiet pastāstīt, kas es esmu.

I'm a mom, a coffee lover --

Es esmu mamma, kafijas mīļotāja –

double espresso, cream on the side.

divkāršais espresso, ar krējumu malā.

I'm an introvert.

Esmu introverts.

I'm a wannabe fitness fanatic.

Esmu topoša vingruma fanātiķe

And I'm a practicing, spiritual Muslim.

un esmu piekopjoša, garīga musulmane.

But not like Lady Gaga says, because baby, I wasn't born this way.

Bet ne kā saka Lady Gaga, jo, mazais, es tāda nepiedzimu.

It was a choice.

Tā bija izvēle.

When I was 17, I decided to come out.

17 gadu vecumā es nolēmu iznākt no skapja.

No, not as a gay person like some of my friends,

Nē, ne kā lezbiete, kā dažas manas draudzenes,

but as a Muslim,

bet gan kā musulmane,

and decided to start wearing the hijab, my head covering.

un nolēmu sākt nēsāt hidžābu, savu galvassegu.

My feminist friends were aghast:

Mani feministu draugi bija šausmās:

"Why are you oppressing yourself?"

„Kāpēc tu sevi apspied?”

The funny thing was,

Smieklīgākais,

it was actually at that time a feminist declaration of independence

ka tolaik bija feministu neatkarības pasludinājums

from the pressure I felt as a 17-year-old,

no spiediena, ko es kā septiņpadmitgadniece izjutu,

to conform to a perfect and unattainable standard of beauty.

atbilst ideālajam un nesasniedzamajam skaistuma standartam.

I didn't just passively accept the faith of my parents.

Es vienkārši pasīvi nepieņēmu savu vecāku ticību.

I wrestled with the Quran.

Es cīnījos ar Korānu.

I read and reflected and questioned and doubted

Es lasīju, pārdomāju, apstrīdēju un apšaubīju,

and, ultimately, believed.

un, galu galā, noticēju.

My relationship with God -- it was not love at first sight.

Manas attiecības ar Dievu nebija mīlestība no pirmā acu skatiena.

It was a trust and a slow surrender

Tā bija uzticīga un lēna padošanās,

that deepened with every reading of the Quran.

ko padziļināja ikviena Korāna izlasīšanas reize.

Its rhythmic beauty sometimes moves me to tears.

Tā ritmiskā daile dažkārt mani aizkustina līdz asarām.

I see myself in it. I feel that God knows me.

Es sevi tajā saredzu. Es jūtu, ka Dievs mani pazīst.

Have you ever felt like someone sees you, completely understands you

Vai esat kādreiz jutušies tā, ka kāds tevi redz, pilnībā saprot

and yet loves you anyway?

un tomēr mīl šā vai tā?

That's how it feels.

Tāda ir sajūta.

And so later, I got married,

Un tā nu es vēlāk apprecējos

and like all good Egyptians,

un kā jau visi labie ēģiptieši

started my career as an engineer.

uzsāku savu inženieres karjeru.

(Laughter)

(Smiekli)

I later had a child, after getting married,

Pēc apprecēšanās man vēlāk piedzima bērns,

and I was living essentially the Egyptian-American dream.

un es būtībā dzīvoju ēģiptiešu‒amerikāņu sapni.

And then that terrible morning of September, 2001.

Un tad pienāca tas briesmīgais 2001. gada septembra rīts.

I think a lot of you probably remember exactly where you were that morning.

Daudzi no jums noteikti atceras, kur tieši torīt atradāties.

I was sitting in my kitchen finishing breakfast,

Es sēdēju savā virtuvē, pabeidzot ēst brokastis,

and I look up on the screen and see the words "Breaking News."

un pacēlu acis uz ekrānu un ieraugu vārdus: „Jaunākās ziņas.”

There was smoke, airplanes flying into buildings,

Kūpēja dūmi, celtnēs triecās iekšā lidmašīnas,

people jumping out of buildings.

cilvēki lēca ārā no celtnēm.

What was this?

Kas bija noticis?

An accident?

Negadījums?

A malfunction?

Kļūme?

My shock quickly turned to outrage.

Mans šoks drīz vien pārauga saniknojumā.

Who would do this?

Kurš ko tādu darītu?

And I switch the channel and I hear,

Es pārslēdzu kanālu un dzirdu:

"... Muslim terrorist ...,"

„... musulmaņu terorists ...,”

"... in the name of Islam ...,"

„... islāma vārdā ...,”

"... Middle-Eastern descent ...,"

„... Tuvo Austrumu izcelsmes ...,”

"... jihad ...,"

„... džihāds ...,”

"... we should bomb Mecca."

„... vajadzētu nobombardēt Meku.”

Oh my God.

Ak, Dievs.

Not only had my country been attacked,

Kāds ne vien bija uzbrucis manai valstij,

but in a flash,

bet acumirklī

somebody else's actions had turned me from a citizen

kāda cita rīcība bija pārvērtusi mani no pilsones

to a suspect.

aizdomās turētajā.

That same day, we had to drive across Middle America

Tajā pašā dienā mums bija jābrauc pāri Vidusamerikai,

to move to a new city to start grad school.

lai pārceltos uz jaunu pilsētu un uzsāktu mācības augstskolā.

And I remember sitting in the passenger seat

Es atceros sevi sēžam pasažiera sēdeklī,

as we drove in silence,

braucot klusumā,

crouched as low as I could go in my seat,

cik vien zemu varēju, piespiedusies pie sava sēdekļa,

for the first time in my life, afraid for anyone to know I was a Muslim.

pirmo reizi mūžā baidoties, ka kāds uzzinās, ka esmu musulmane.

We moved into our apartment that night in a new town

Tovakar mēs ievācāmies jaunā dzīvoklī citā pilsētā,

in what felt like a completely different world.

kas šķita kā pilnīgi citādāka pasaule.

And then I was hearing and seeing and reading

Un tad es dzirdēju, redzēju un lasīju

warnings from national Muslim organizations

brīdinājumus no valsts musulmaņu organizācijām,

saying things like, "Be alert," "Be aware,"

kuros teikts: „Esiet piesardzīgi,” „Esiet uzmanīgi,”

"Stay in well-lit areas," "Don't congregate."

„Neejiet tumšas vietās,” „Nepulcējieties.”

I stayed inside all week.

Es visu nedēļu paliku mājās.

And then it was Friday that same week,

Un tad pienāca tās pašas nedēļas piektdiena,

the day that Muslims congregate for worship.

diena, kad musulmaņi pulcējās, lai lūgtos.

And again the warnings were, "Don't go that first Friday,

Un atkal izskanēja brīdinājumi: „Neejiet šajā pirmajā piektdienā,

it could be a target."

tas varētu būt mērķis.”

And I was watching the news, wall-to-wall coverage.

Es skatījos ziņas, visaptverošu reportāžu.

Emotions were so raw, understandably,

Emocijas, saprotams, bija ārkārtīgi neviltotas.

and I was also hearing about attacks on Muslims,

Es arī dzirdēju par uzbrukumiem musulmaņiem

or people who were perceived to be Muslim, being pulled out

vai cilvēkiem, kurus noturēja par musulmaņiem,

and beaten in the street.

izvilka uz ielas un piekāva.

Mosques were actually firebombed.

Mošejas pat apmētāja ar degbumbām.

And I thought, we should just stay home.

Es domāju, mums vienkārši jāpaliek mājās.

And yet, something didn't feel right.

Un tomēr kaut kas nešķita kā nākas.

Because those people who attacked our country

Jo šie cilvēki, kuri uzbruka mūsu valstij,

attacked our country.

uzbruka mūsu valstij.

I get it that people were angry at the terrorists.

Es saprotu, ka cilvēki bija nikni uz teroristiem.

Guess what? So was I.

Ziniet ko? Es arī.

And so to have to explain yourself all the time isn't easy.

Nemitīga skaidrošanās nav viegla.

I don't mind questions. I love questions.

Es neiebilstu pret jautājumiem. Es dievinu jautājumus.

It's the accusations that are tough.

Grūtāk ir ar apsūdzībām.

Today we hear people actually saying things like,

Mūsdienās mēs pat dzirdam cilvēkus sakām:

"There's a problem in this country, and it's called Muslims.

„Šajā valstī ir problēma, un tā ir musulmaņi.

When are we going to get rid of them?"

Kad mēs no viņiem atbrīvosimies?”

So, some people want to ban Muslims and close down mosques.

Tā nu daži cilvēki vēlas izraidīt musulmaņus un slēgt mošejas.

They talk about my community kind of like we're a tumor

Viņi par manu kopienu runā tā, it kā mēs būtu audzējs

in the body of America.

Amerikas ķermenī.

And the only question is, are we malignant or benign?

Un vienīgais jautājumus būtu, vai mēs esam ļaundabīgi vai labdabīgi?

You know, a malignant tumor you extract altogether,

Ļaundabīgu audzēju izoperē pavisam,

and a benign tumor you just keep under surveillance.

bet labdabīgu audzēju atstāj novērošanai.

The choices don't make sense, because it's the wrong question.

Izvēles nešķiet loģiskas, jo nepareizs ir pats jautājums.

Muslims, like all other Americans, aren't a tumor in the body of America,

Musulmaņi, gluži kā pārējie amerikāņi, nav audzējs Amerikas ķermenī,

we're a vital organ.

mēs esam dzīvībai svarīgs orgāns.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Muslims are inventors and teachers,

Musulmaņi ir izgudrotāji un skolotāji,

first responders and Olympic athletes.

pirmie glābēji un Olimpiskie atlēti.

Now, is closing down mosques going to make America safer?

Vai mošeju slēgšana padarīs Ameriku drošāku?

It might free up some parking spots,

Tā varētu atbrīvot dažas autostāvvietas,

but it will not end terrorism.

bet terorisms netiks izbeigts.

Going to a mosque regularly is actually linked

Pastāvīga mošejas apmeklēšana patiesībā ir saistīta

to having more tolerant views of people of other faiths

ar iecietīgākiem uzskatiem pret citu ticību piederīgajiem

and greater civic engagement.

un lielāku pilsonisko līdzdalību.

And as one police chief in the Washington, DC area

Un kā viens Vašingtonas apgabala policijas priekšnieks

recently told me,

man nesen teica,

people don't actually get radicalized at mosques.

cilvēki patiesībā neradikalizējas mošejās.

They get radicalized in their basement or bedroom, in front of a computer.

Viņi radikalizējas savos pagrabos vai guļamistabā pie datora.

And what you find about the radicalization process

Par radikalizēšanos atklājas tas,

is it starts online,

ka tā sākas tiešsaistē,

but the first thing that happens

taču vispirms

is the person gets cut off from their community,

cilvēks tiek nošķirts no savas kopienas,

from even their family,

pat no savas ģimenes,

so that the extremist group can brainwash them

lai ekstrēmistu grupa varētu viņiem izskalot smadzenes

into believing that they, the terrorists, are the true Muslims,

un iestāstīt, ka viņi, teroristi, ir īstenie musulmaņi

and everyone else who abhors their behavior and ideology

un ikviens, kam derdzas viņu rīcība un ideoloģija,

are sellouts or apostates.

ir nodevējs vai apustulis.

So if we want to prevent radicalization,

Ja vēlamies novērst radikalizēšanos,

we have to keep people going to the mosque.

mums jāļauj cilvēkiem iet uz mošejām.

Now, some will still argue Islam is a violent religion.

Daži tomēr turpinās apgalvot, ka islāms ir vardarbīga reliģija.

After all, a group like ISIS bases its brutality on the Quran.

Galu galu, tādas grupas kā ISIS balsta savu nežēlību uz Korāna.

Now, as a Muslim, as a mother, as a human being,

Kā musulmane, kā māte, kā cilvēks,

I think we need to do everything we can to stop a group like ISIS.

es uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais,

lai apturētu tādu grupu kā ISIS.

But we would be giving in to their narrative

Taču, ieceļot viņus par pārstāvjiem 1,6 miljardiem cilvēku,

if we cast them as representatives of a faith of 1.6 billion people.

mēs pakļautos viņu stāstījumam par islāma reliģiju.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies.

ISIS has as much to do with Islam

ISIS ir tikpat daudz kopīga ar islāmu

as the Ku Klux Klan has to do with Christianity.

kā Kukluksklanam ar kristietību.

(Applause)

(Aplausi)

Both groups claim to base their ideology on their holy book.

Abas grupas apgalvo, ka balsta savu ideoloģiju uz savu svēto grāmatu.

But when you look at them, they're not motivated

Taču, paraugoties uz viņiem, viņus nepamudina tas,

by what they read in their holy book.

ko viņi izlasa savā svētajā grāmatā.

It's their brutality that makes them read these things into the scripture.

Viņu nežēlība liek to pašu salasīt arī svētajos rakstos.

Nesen kāds ietekmīgs imāms man pastāstīja stāstu,

Recently, a prominent imam told me a story that really took me aback.

kas mani aizveda pagātnē.

He said that a girl came to him

Viņš teica, ka pie viņa atnāca meitene,

because she was thinking of going to join ISIS.

jo viņa domāja par pievienošanos ISIS.

And I was really surprised and asked him,

Es biju patiesi pārsteigta un pajautāju,

had she been in contact with a radical religious leader?

vai viņa bija nonākusi saskarē ar kādu radikālu reliģisko vadītāju?

And he said the problem was quite the opposite,

Viņš atbildēja, ka pie vainas bija pretējais,

that every cleric that she had talked to had shut her down

ka ikviens garīdznieks, ar kuru viņa bija runājusi, viņu pārtrauca

and said that her rage, her sense of injustice in the world,

un teica, ka viņas saniknojums un pasaules netaisnīguma sajūta

was just going to get her in trouble.

sagādās viņai tikai nepatikšanas.

And so with nowhere to channel and make sense of this anger,

Nekur nevarot novirzīt vai izprast šo saniknojumu,

she was a prime target to be exploited

viņa bija viegls mērķis ekstrēmistiem,

by extremists promising her a solution.

kas solīja viņai risinājumu.

What this imam did was to connect her back to God and to her community.

Tā vietā imāms saveda viņu atpakaļ ar Dievu un viņas kopienu.

He didn't shame her for her rage -- instead, he gave her constructive ways

Viņš nekaunināju meiteni par saniknojumu, tā vietā viņš sniedza konstruktīvu veidu,

to make real change in the world.

kā pasaulē mainīt kaut ko pa īstam.

What she learned at that mosque prevented her from going to join ISIS.

Mošejā apgūtais novērsa viņas pievienošanos ISIS.

I've told you a little bit

Es nedaudz pastāstīju par to,

about how Islamophobia affects me and my family.

kā islāmofobija skar mani un manu ģimeni.

But how does it impact ordinary Americans?

Bet kā tā ietekmē parastos amerikāņus?

How does it impact everyone else?

Kā tā ietekmē visus pārējos?

How does consuming fear 24 hours a day affect the health of our democracy,

Kā nospiedošas bailes 24 stundas dienā ietekmē mūsu demokrātijas veselību,

the health of our free thought?

mūsu domu brīvības veselību?

Well, one study -- actually, several studies in neuroscience --

Kāds pētījums ‒ patiesībā vairāki neirozinātnes pētījumi ‒

show that when we're afraid, at least three things happen.

parāda, ka baidoties notiek vismaz trīs lietas.

We become more accepting of authoritarianism,

Mēs sākam vairāk atzīt autoritārismu,

conformity and prejudice.

pakļaušanos un aizspriedumus.

One study showed that when subjects were exposed to news stories

Vienā pētījumā atklājās, ka dalībnieki, skatoties ziņu reportāžas,

that were negative about Muslims,

kas par musulmaņiem bija negatīvas,

they became more accepting of military attacks on Muslim countries

sāka vairāk atbalstīt militārus uzbrukumus musulmaņu valstīm

and policies that curtail the rights of American Muslims.

un politiku, kas samazina amerikāņu musulmaņu tiesības.

Now, this isn't just academic.

Šie nav tikai zinātniski pētījumi.

When you look at when anti-Muslim sentiment spiked

Paskatoties, kad uzlēca pretmusulmaņu noskaņojums

between 2001 and 2013,

no 2001. līdz 2013. gadam,

it happened three times,

tas notika trīs reizes,

but it wasn't around terrorist attacks.

taču tas nenotika teroristu uzbrukumu laikā.

It was in the run up to the Iraq War and during two election cycles.

Tas notika pietuvojoties Irākas karam un divu vēlēšanas ciklu laikā.

So Islamophobia isn't just the natural response to Muslim terrorism

Tā kā islāmofobija nav tikai dabiska reakcija pret musulmaņu terorismu,

as I would have expected.

kā es būtu sagaidījusi.

It can actually be a tool of public manipulation,

Tā patiesībā var būt rīks sabiedrības iespaidošanai,

eroding the very foundation of a free society,

saēdot brīvas sabiedrības pašus pamatus,

which is rational and well-informed citizens.

kas ir racionāli un labi informēti pilsoņi.

Muslims are like canaries in the coal mine.

Musulmaņi ir kā kanārijputniņi raktuvēs.

We might be the first to feel it,

Mēs varbūt esam pirmie, kas to jūt,

but the toxic air of fear is harming us all.

taču indīgais baiļu gaiss kaitē mums visiem.

(Applause)

(Aplausi)

And assigning collective guilt

Kopējās vainas piešķiršanā

isn't just about having to explain yourself all the time.

runa nav tikai par vajadzību nemitīgi skaidroties.

Deah and his wife Yusor were a young married couple

Diā un viņa sieva Jusa bija jauns precēts pāris,

living in Chapel Hill, North Carolina,

kas dzīvoja Čapelhilā, Ziemeļkarolīnā,

where they both went to school.

kur viņi abi mācījās skolā.

Deah was an athlete.

Diā bija sportists.

He was in dental school, talented, promising ...

Viņš mācījās zobārstu skolā, bija talantīgs, daudzsološs.

And his sister would tell me that he was the sweetest,

Viņa māsa mēdza man stāstīt, ka viņš bija visjaukākais,

most generous human being she knew.

visdāsnākais cilvēks, kuru viņa pazina.

She was visiting him there and he showed her his resume,

Viņa ciemojās pie Diā, un viņš parādīja māsai savu CV

and she was amazed.

un viņa bija pārsteigta.

She said, "When did my baby brother become such an accomplished young man?"

Viņa prasīja: „Pa kuru laiku mans mazais brālītis

kļuva par tik panākumiem bagātu jaunieti?”

Just a few weeks after Suzanne's visit to her brother and his new wife,

Vien dažas nedēļas pēc Suzannas ciemošanās pie viņas brāļa un viņa sievas,

their neighbor,

viņu kaimiņš,

Craig Stephen Hicks,

Kregs Stīvens Hikss

murdered them,

noslepkavoja viņus,

as well as Yusor's sister, Razan, who was visiting for the afternoon,

kā arī Juso māsu Rezānu, kura tajā pēcpudienā ciemojās

in their apartment,

viņu dzīvoklī,

execution style,

nāvessoda stilā,

after posting anti-Muslim statements on his Facebook page.

pēc tam, kad savā Facebook lapā bija publicējis pretmusulmaņu ziņojumus.

He shot Deah eight times.

Viņš Diā sašāva astoņas reizes.

So bigotry isn't just immoral, it can even be lethal.

Fanātisms ir ne vien amorāls, tas var būt pat nāvējošs.

So, back to my story.

Atgriežoties pie mana stāsta.

What happened after 9/11?

Kas notika pēc 11. septembra?

Did we go to the mosque or did we play it safe and stay home?

Vai mēs devāmies uz mošeju, vai tomēr neriskējām un palikām mājās?

Well, we talked it over,

Nu, mēs to pārrunājām.

and it might seem like a small decision, but to us,

Tas varētu šķist kā mazs lēmums,

taču mums runa bija par to, kādu Ameriku vēlējāmies atstāt saviem bērniem:

it was about what kind of America we wanted to leave for our kids:

one that would control us by fear

tādu, kura mūs vada ar bailēm

or one where we were practicing our religion freely.

vai tādu, kurā mēs brīvi piekopām savu reliģiju.

So we decided to go to the mosque.

Tā nu mēs nolēmām doties uz mošeju.

And we put my son in his car seat,

Es ieliku dēlu viņa auto sēdeklītī,

buckled him in, and we drove silently, intensely, to the mosque.

piesprādzēju viņu, un klusumā, saspringumā, braucām uz mošeju.

I took him out, I took off my shoes, I walked into the prayer hall

Es izņēmu viņu ārā, es novilku kurpes, es iegāju lūgšanu zālē,

and what I saw made me stop.

un redzētais man lika apstāties.

The place was completely full.

Telpa bija pavisam pilna.

And then the imam made an announcement,

Tad imāms sniedza paziņojumu,

thanking and welcoming our guests,

pateicoties un sveicot mūsu viesus,

because half the congregation

jo puse no klātesošajiem

were Christians, Jews, Buddhists, atheists,

bija kristieši, ebreji, budisti, ateisti,

people of faith and no faith,

ticīgie un neticīgie,

who had come not to attack us, but to stand in solidarity with us.

kas nebija atnākuši mums uzbrukt, bet gan solidāri būt ar mums kopā.

(Applause)

(Aplausi)

I just break down at this time.

Es tobrīd salūzu.

These people were there because they chose courage and compassion

Šie cilvēki bija tur, jo izvēlējās drosmi un līdzcietību

over panic and prejudice.

panikas un aizspriedumu vietā.

What will you choose?

Ko izvēlēsieties jūs?

What will you choose at this time of fear and bigotry?

Ko izvēlēsieties jūs šajā baiļu un fanātisma laikā?

Will you play it safe?

Vai jūs neriskēsiet?

Or will you join those who say

Vai varbūt pievienosieties tiem,

we are better than that?

kuri saka, ka stāv tam pāri?

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you so much.

Milzīgs paldies.

(Aplausi)

Helen Walters: So Dalia, you seem to have struck a chord.

Helena Voltersa: Dalij, tu, šķiet, esi aizsķērusi mūsu dvēseles stīgu.

But I wonder,

Bet es tā domāju,

what would you say to those who might argue

ko tu teiktu tiem, kuri iebilstu,

that you're giving a TED Talk,

ka tu sniedz TED runu,

you're clearly a deep thinker,

skaidrs, ka esi dziļdomīga,

you work at a fancy think tank,

tu strādā glaunā domnīcā,

you're an exception, you're not the rule.

tu esi izņēmums, tu neesi norma.

What would you say to those people?

Ko tu teiktu šiem cilvēkiem?

Dalia Mogahed: I would say, don't let this stage distract you,

Dalija Mogaheda: Neļaujiet šai skatuvei novērst jūsu uzmanību.

I'm completely ordinary.

Es esmu pavisam parasta.

I'm not an exception.

Es neesmu izņēmums.

My story is not unusual.

Mans stāsts nav neparasts.

I am as ordinary as they come.

Es esmu tikai parasts cilvēks.

When you look at Muslims around the world --

Paraugoties uz musulmaņiem visā pasaulē, ‒

and I've done this, I've done the largest study ever done

esmu veikusi lielāko jebkad veikto pētījumu

on Muslims around the world --

par musulmaņiem pasaulē ‒

people want ordinary things.

cilvēki vēlas parastas lietas.

They want prosperity for their family,

Viņi vēlas savas ģimenes labklājību,

they want jobs

viņi vēlas darbu

and they want to live in peace.

un viņi vēlas dzīvot mierā.

So I am not in any way an exception.

Tāpēc es nekādā ziņā neesmu izņēmums.

When you meet people who seem like an exception to the rule,

Satiekot cilvēkus, kuri šķiet kā kāda likuma izņēmumi,

oftentimes it's that the rule is broken,

bieži vien pats likums ir tas, kas nedarbojas,

not that they're an exception to it.

un cilvēki nebūt nav nekādi izņēmumi.

HW: Thank you so much. Dalia Mogahed.

H.V. Milzīgs paldies. Dalija Mogaheda.

(Applause)

(Aplausi)