History's deadliest king - by Georges Nzongola-Ntalaja

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

On December 12, 1904, Chief Lontulu laid 110 twigs

1904. gada 12. decembrī virsaitis Lontulu

ārvalstu komisijas priekšā nolika 110 zarus.

in front of a foreign commission.

Every twig represented a person in his village who died

Katrs žagars simbolizēja cilvēku viņa ciematā,

because of King Leopold’s horrific regime in the Congo—

kas Karaļa Leopolda šausmīgā režīmā dēļ Kongo

all in the name of rubber.

bija miris gumijas vārdā.

Chief Lontulu separated the twigs into four piles:

Virsaitis Lontulu žagarus sadalīja četrās kaudzēs –

tribal nobles, men, women, and children—

dižciltīgie, vīrieši, sievietes un bērni –

then proceeded to name the dead of one-by-one.

un tad pa vienam sāka saukt mirušo vārdus.

His testimony joined hundreds of others to help bring an end

Viņa liecība papildināja simtiem citu liecību un palīdzēja izbeigt

to one of the greatest atrocities in history.

vienu no lielākajām zvērībām pasaules vēsturē.

Beginning in the late 1800s,

1800. gadu beigās

European countries participated in the so-called “Scramble for Africa.”

Eiropas valstis sāka Āfrikas sadalīšanu.

They colonized 90% of the continent,

Tās kolonizēja 90% kontinenta,

exploiting African resources and enriching their countries.

ekspluatēja Āfrikas resursus un tādējādi vairoja savu pārticību.

Belgium had recently become an independent kingdom.

Par neatkarīgu valsti nesen bija kļuvusi Beļģija.

Its ruler, Leopold II, wanted to acquire what he called

Tās valdnieks Leopolds II vēlējās iegūt, viņa vārdiem sakot,

“a slice of this magnificent African cake.”

„šķēli brīnišķīgās Āfrikas kūkas”.

Meanwhile, he read colonial explorer Henry Morton Stanley’s reports

Viņš izlasīja koloniālā pētnieka Henrija Mortona Stenlija ziņojumus

about traveling through Africa.

par viņa ceļojumiem pa Āfriku.

Stanley emphasized the Congo basin’s majesty.

Stenlijs izcēla Kongo baseina majestātiskumu.

So, in 1879, Leopold contracted him to return to the Congo.

Tā 1879. gadā Leopolds viņu nolīga atgriezties Kongo.

There, Stanley deceived leaders into signing some 450 treaties

Tur Stenlijs ar maldiem panāca,

ka cilšu vadoņi paraksta ap 450 vienošanos,

allowing for land use.

kas atļāva zemes izmantošanu.

Leopold persuaded the US and European powers to grant him ownership

Leopolds pārliecināja ASV un Eiropu piešķirt viņam Kongo īpašumtiesības,

of the Congo,

pledging to protect free trade in the region.

solot reģionā aizsargāt brīvo tirdzniecību.

And on May 29, 1885, a territory more than 80 times the size of Belgium

1885. gada 29. maijā teritoriju,

kas bija 80 reizes lielāka nekā Beļģija

and home to 20 million people was declared his own private colony—

un kurā mita 20 miljoni cilvēku,

par Leopolda privāto koloniju pasludināja

by no one it actually belonged to.

cilvēki, kam tā nemaz nepiederēja.

Leopold lost no time consolidating power in what he called the Congo Free State.

Nosaucis šo teritoriju par Kongo Brīvvalsti,

Leopolds tūlīt pat ķērās pie varas nostiprināšanas.

He claimed land, raised an army,

Viņš atņēma zemi, savāca karaspēku

and forced many Congolese men to complete unpaid labor.

un piespieda daudzus kongoliešus strādāt nealgotu darbu.

Things got even worse when, in 1887,

Viņu stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās, kad 1887. gadā

a Scottish inventor redeveloped the pneumatic tire,

skotu izgudrotājs uzlaboja pneimatiskās riepas,

creating a massive international market for rubber.

radot milzīgu starptautisko tirgu gumijai.

The Congo had one of the world’s largest supplies.

Kongo bija vieni no pasaulē lielākajiem krājumiem.

Leopold seized the opportunity,

Leopolds izmantoja šo iespēju

requiring villages to meet ever-greater rubber quotas.

un noteica ciematiem arvien lielākas gumijas kvotas.

Congolese men had to harvest the material from wild vines.

Kongolieši šo izejvielu ieguva no savvaļas kokiem.

As supplies drained, they walked for days to gather enough.

Krājumiem izsīkstot, vīriem bija jāstaigā dienām ilgi,

lai savāktu gana daudz gumijas.

Leopold’s army entered villages and held women and children hostage

Ciematos Leopolda karaspēks saņēma sievietes un bērnus par ķīlniekiem,

until the impossible quota was met.

līdz neiespējamās kvotas tika izpildītas.

Soldiers sexually violated women and deprived children of food and water.

Kareivji izvaroja sievietes un liedza bērniem pārtiku un ūdeni.

Congolese people rebelled—

Kongolieši sadumpojās.

they refused to cooperate, fought Leopold’s soldiers,

Viņi atteicās sadarboties, cīnījās ar Leopolda kareivjiem,

hid in the forests, and destroyed rubber vines.

slēpās mežos un iznīcināja gumijkokus.

Leopold’s army responded to resistance or failure to meet quotas

Leopolda karaspēks uz pretošanos un kvotu neizpildīšanu atbildēja

with unflinching torture and executions.

ar aukstasinīgu spīdzināšanu un nāvessodiem.

Because guns and ammunition were expensive,

Tā kā ieroči un munīcija bija dārga,

officers ordered soldiers to prove they used their bullets in the line of duty

virsnieki kareivjiem lika pierādīt, ka viņi lodes iztērējuši dienesta laikā –

by removing a hand from anyone they killed.

par pierādījumu kalpoja nogalinātajam nogriezta plauksta.

However, many soldiers hunted using their guns.

Tomēr daudzi kareivji ieročus izmantoja medībām.

To avoid harsh penalties and account for lost bullets,

Lai izvairītos no bargiem sodiem un atskaitītos par iztērētajām lodēm,

they cut off living people’s hands.

viņi plaukstas nogrieza dzīviem cilvēkiem.

They also used this practice as punishment.

Šo praksi izmantoja arī kā sodu.

If rubber quotas weren’t met,

Ja netika izpildītas gumijas kvotas,

soldiers would sever people’s hands and bring them to their commanders

kareivji nogrieza cilvēkiem plaukstas un nogādāja tās komandieriem

instead of rubber.

gumijas vietā.

The regime dramatically upended daily life and agriculture,

Režīms krasi izmainīja sadzīvi un lauksaimniecību,

causing widespread starvation and disease.

izraisot plašu badu un saslimstību.

Meanwhile, King Leopold built monuments and private estates

Tikmēr karalis Leopolds

par iegūto bagātību cēla pieminekļus un privātus īpašumus.

with the wealth he extracted.

Soon, people brought international attention to the horrific abuses

Drīz šaušalīgā vardarbība Kongo Brīvvalstī nonāca starptautiskās uzmanības lokā.

of Leopold’s Congo Free State.

In 1890, American journalist George Washington Williams

1890. gadā amerikāņu žurnālists Džordžs Vašingtons Viljamss

accused King Leopold of “deceit, fraud, robberies, arson,

apsūdzēja karali Leopoldu „maldināšanā, krāpniecībā, laupīšanā, dedzināšanā,

murder, slave-raiding, and [a] general policy of cruelty.”

slepkavošanā, paverdzināšanā un vispārējā nežēlības politikā”.

In 1903, Diplomat Roger Casement wrote a report that corroborated

1903. gadā diplomāts Rodžers Keisments sarakstīja ziņojumu, kurā apstiprināja

the nature and scale of the atrocities.

pastrādāto zvērību dabu un apmēru.

It was published the following year.

To publicēja nākamajā gadā.

In response, Leopold appointed his own commission to investigate the accusations.

Apsūdzību izmeklēšanai Leopolds izveidoja pats savu komisiju.

They heard numerous witness statements in the Congo— Chief Lontulu’s included.

Tā uzklausīja neskaitāmas liecības,

tostarp arī virsaiša Lontulu stāstu.

The report only confirmed the worst.

Ziņojums ļaunāko tikai apstiprināja.

Facing pressure, Leopold relinquished control of the Congo

Pakļaujoties spiedienam,

Leopolds Kongo pārvaldi 1908. gadā nodeva Beļģijas valdībai.

to the Belgian government in 1908.

But this did not mean justice.

Bet tas nenozīmēja taisnīgumu.

The Belgian state awarded Leopold 50 million francs

Beļģijas valsts Leopoldam piešķīra 50 miljonus franku,

“in testimony for his great sacrifice in favor of the Congo.”

„apliecinot viņa lielo uzupurēšanos Kongo labā”.

He died the following year.

Nākamajā gadā viņš nomira.

Crowds booed his funeral procession.

Bēru gājienā pūlis pauda savu neapmierinātību ūjinot.

For more than 50 years following, the Congo remained a Belgian colony,

Vairāk nekā turpmākos 50 gadus Kongo palika Beļģijas kolonija,

until declaring independence in 1960.

līdz 1960. gadā tā pasludināja neatkarību.

That year, the Congo elected its first prime minister, Patrice Lumumba.

Togad Kongo ievēlēja pirmo premjerministru – Patrisu Lumumbu.

But months later, he was unseated in a US and Belgium backed coup.

Pāris mēnešus vēlāk viņš ASV un Beļģijas atbalstītā apvērsumā tika gāzts.

In early 1961, Lumumba was assassinated under Belgian supervision.

1961. gada sākumā Beļģijas uzraudzībā Lumumba tika nogalināts.

The coup launched the country into a decades-long dictatorship.

Apvērsums valsti iegrūda desmitiem gadu ilgā diktatūrā.

Around 10 million Congolese people are thought to have died

Ap 10 miljoniem kongoliešu gāja bojā

during Leopold’s occupation and looting of the Congo.

Leopolda okupācijas un Kongo izlaupīšanas laikā.

Despite this devastation, calls for reparations have gone unanswered.

Neskatoties uz šo postu, aicinājumi uz reparācijām ir palikuši nesadzirdēti.

To this day, throughout Belgium can be found the monuments King Leopold built

Līdz šai dienai visā Beļģijā atrodami karaļa Leopolda celtie pieminekļi,

on a foundation of inconceivable cruelty.

kas būvēti uz prātam neaptveramas nežēlības pamata.