The history of the world according to cats - Eva-Maria Geigl

Translator: Kristīne Karsuma Reviewer: Ilze Garda

On May 27th, 1941, the German battleship Bismarck sank in a fierce firefight,

1941. gada 27. maijā pēc spēcīgas apšaudes nogrima vācu karakuģis "Bismarks".

leaving only 118 of her 2,200 crew members alive.

Uz kuģa klāja bija 2200 cilvēku, no kuriem izdzīvoja tikai 118.

But when a British destroyer came to collect the prisoners,

Kad briti ar savu mīnu kuģi ieradās savākt gūstekņus,

they found an unexpected survivor -

viņi atrada negaidītu izdzīvojušo –

a black and white cat clinging to a floating plank.

pie peldoša dēļa gala cieši turējās melnbalts kaķis.

For the next several months this cat hunted rats and raised British morale -

Dažus turpmākos mēnešus kaķis medīja žurkas un cēla britu morāli,

until a sudden torpedo strike shattered the hull and sank the ship.

līdz negaidīts torpēdas šāviens sadragāja kuģa korpusu un tas nogrima.

But, miraculously, not the cat.

Bet kaķis brīnumainā kārtā izdzīvoja.

Nicknamed Unsinkable Sam,

Nosaukts par Nenogremdējamo Semu,

he rode to Gibraltar with the rescued crew

tas kopā ar pārējiem izglābtajiem nokļuva Gibraltārā,

and served as a ship cat on three more vessels –

sabija kuģa kaķis vēl uz trim citiem kuģiem,

one of which also sank - before retiring to the Belfast Home for Sailors.

no kuriem viens atkal nogrima,

līdz visbeidzot vecumdienās apmetās jūrasbraucēju mītnē Belfāstā.

Many may not think of cats as serviceable sailors,

Daudzi pat nespēj iedomāties, ka kaķi varētu būt derīgi jūrnieki

or cooperative companions of any kind.

vai jebkāda cita veida sadarbības partneri.

But cats have been working alongside humans for thousands of years -

Tomēr jau tūkstošiem gadu kaķi ir bijuši cilvēku sabiedrotie

helping us just as often as we help them.

un palīdzējuši mums tikpat daudz, cik mēs – viņiem.

So how did these solitary creatures go from wild predator to naval officer

Kā gan šie vienpatņi no savvaļas plēsoņām kļuva par flotes virsniekiem

to sofa sidekick?

un draugiem, ar ko dalīt dīvānu?

The domestication of the modern house cat

Kaķu pieradināšana sākās pirms vairāk nekā 10 000 gadu,

can be traced back to more than 10,000 years ago in the Fertile Crescent,

akmens laikmeta sākumā, Auglīgā pusmēness teritorijā.

at the start of the Neolithic era.

People were learning to bend nature to their will,

Cilvēki mācījās pakļaut dabu

producing much more food than farmers could eat at one time.

un saražoja daudz vairāk pārtikas, nekā uzreiz spēja apēst.

These Neolithic farmers stored their excess grain in large pits and short, clay silos.

Akmens laikmeta zemkopji graudus uzglabāja lielās bedrēs un māla traukos.

But these stores of food attracted hordes of rodents,

Bet šīs pārtikas krātuves pievilināja grauzēju barus

as well as their predator, Felis silvestris lybica -

un arī to ienaidnieku Felis silvestris lybica –

the wildcat found across North Africa and Southwest Asia.

savvaļas kaķi, kurš dzīvoja Ziemeļāfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā.

These wildcats were fast, fierce, carnivorous hunters.

Šie savvaļas kaķi bija ātri un mežonīgi plēsēji.

And they were remarkably similar in size and appearance to today’s domestic cats.

Pēc izskata un izmēra tie ļoti līdzinājās mūsdienu mājas kaķiem.

The main differences being that ancient wildcats were more muscular,

Senie savvaļas kaķi atšķīrās galvenokārt ar savu muskuļainumu un svītraino kažoku,

had striped coats, and were less social towards other cats and humans.

un tie mazāk biedrojās ar citiem kaķiem un cilvēkiem.

The abundance of prey in rodent-infested granaries

Medījumu pārpilnība grauzēju pārņemtajās klētīs

drew in these typically solitary animals.

piesaistīja šos izteiktos vienpatņus.

And as the wildcats learned to tolerate the presence of humans

Tāpat kā savvaļas kaķi iemācījās paciest cilvēku

and other cats during mealtime,

un citu kaķu klātbūtni maltītes laikā,

we think that farmers likewise tolerated the cats in exchange for free pest control.

arī zemkopji, domājams, piecieta kaķus kā bezmaksas kaitēkļu apkarotājus.

The relationship was so beneficial that the cats migrated with Neolithic farmers

Šīs attiecības abām pusēm bija tik izdevīgas,

ka kopā ar akmens laikmeta zemkopjiem

from Anatolia into Europe and the Mediterranean.

kaķi aizmigrēja no Anatolijas uz Eiropu un Vidusjūras reģionu.

Vermin were a major scourge of the seven seas.

Grauzēji bija jūrasbraucēju lielākais posts.

They ate provisions and gnawed at lines of rope,

Tie apēda pārtikas krājumus un sagrauza virves,

so cats had long since become essential sailing companions.

tāpēc kaķi jau kopš seniem laikiem ir ļoti svarīgi kuģošanas līdzgaitnieki.

Around the same time these Anatolian globe trotting cats set sail,

Ap to pašu laiku, kad Anatolijas kaķi sāka kuģot pa pasauli,

the Egyptians domesticated their own local cats.

ēģiptieši pieradināja paši savus vietējos kaķus.

Revered for their ability to dispatch venomous snakes, catch birds, and kill rats,

Ieguvuši cilvēku cieņu, medījot indīgas čūskas, ķerot putnus un nogalinot žurkas,

domestic cats became important to Egyptian religious culture.

mājas kaķi kļuva svarīgi arī ēģiptiešu reliģiskajā kultūrā.

They gained immortality in frescos, hieroglyphs, statues, and even tombs,

Tie ieguva nemirstību freskās, hieroglifos, statujās un pat kapenēs,

mummified alongside their owners.

kur tos mumificēja līdzās to saimniekiem.

Egyptian ship cats cruised the Nile,

Ēģiptiešu kaķi kuģoja pa Nīlu

holding poisonous river snakes at bay.

un palīdzēja turēt pa gabalu indīgās upes čūskas.

And after graduating to larger vessels,

Un, nokļuvuši uz lielākiem kuģiem,

they too began to migrate from port to port.

arī ēģiptiešu kaķi sāka migrēt no ostas uz ostu.

During the time of the Roman Empire, ships traveling between India and Egypt

Romas impērijas laikā uz kuģiem, kas ceļoja starp Indiju un Ēģipti,

carried the lineage of the central Asian wildcat F. s. ornata.

parādījās Centrālāzijas savvaļas kaķis F. s. ornata.

Centuries later, in the Middle Ages, Egyptian cats voyaged up to the Baltic Sea

Vairākus gadsimtus vēlāk, vidusslaikos,

ar vikingu jūrasbraucēju kuģiem ēģiptiešu kaķi atceļoja arī līdz Baltijas jūrai.

on the ships of Viking seafarers.

And both the Near Eastern and North African wildcats

Gan Tuvo Austrumu, gan Ziemeļāfrikas savvaļas kaķi,

– probably tamed at this point -- continued to travel across Europe,

kas, iespējams, pieradināti ap šo laiku, turpināja ceļot pa Eiropu

eventually setting sail for Australia and the Americas.

un galu galā aizkuģoja arī līdz Austrālijai un Amerikai.

Today, most house cats have descended

Lielākā daļa mūsdienu kaķu

ir vai nu no Tuvo Austrumu kaķu, vai seno ēģiptiešu F. s. lybica pēcnācēji.

from either the Near Eastern or the Egyptian lineage of F.s.lybica.

But close analysis of the genomes and coat patterns of modern cats

Taču rūpīga kažoka rakstu un genomu izpēte

tells us that unlike dogs,

liecina, ka atšķirībā no suņiem,

which have undergone centuries of selective breeding,

kas gadsimtiem ilgi ir selektīvi pāroti jaunu sugu radīšanai,

modern cats are genetically very similar to ancient cats.

mūsdienu kaķi ģenētiski ir ļoti līdzīgi saviem senajiem priekštečiem.

And apart from making them more social and docile,

Lai gan esam tos socializējuši un padarījuši paklausīgākus,

we’ve done little to alter their natural behaviors.

kopumā esam darījuši ļoti maz, lai mainītu kaķu dabisko uzvedību.

In other words, cats today are more or less as they’ve always been: Wild animals.

Citiem vārdiem sakot, mūsdienu kaķi būtībā ir tādi paši, kādi bijuši vienmēr.

Brīvdomātāji. Neganti mednieki. Būtnes, kas neuztver mūs kā saimniekus.

Fierce hunters. Creatures that don’t see us as their keepers.

And given our long history together, they might not be wrong.

Un, ņemot vērā mūsu seno un kopīgo vēsturi,

viņiem varētu būt taisnība.